28.7.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/1

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Turpmākie ieguldījumi kodolrūpniecībā un to nozīme ES enerģētikas politikā”

(2009/C 175/01)

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2008. gada 27. maija vēstulē lūdza Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai izstrādāt izpētes atzinumu par tematu

“Turpmākie ieguldījumi kodolrūpniecībā un to nozīme ES enerģētikas politikā”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras, informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2008. gada 10. novembrī. Ziņotājs – IOZIA kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 449. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 3. un 4. decembrī (4. decembra sēdē), ar 122 balsīm par, 15 balsīm pret un 16 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Apsvērumi un ieteikumi.

1.1   No administratīvo procedūru un celtniecības darbu uzsākšanas līdz elektroenerģijas ražošanai kodolspēkstacijā var paiet aptuveni desmit gadi. Jaunas kodolspēkstacijas, kuras jauda ir no 1 000 MWe līdz 1 600 MWe, celtniecībai nepieciešami ieguldījumi no 2 līdz 4,5 miljardiem euro. Ņemot vērā ilgo periodu no ieguldījumu veikšanas līdz enerģijas laišanai tirgū, ir jānodrošina stabils tiesiskais regulējums. Izdarīt izvēli par labu kodolenerģijai un izstrādāt tiesību aktus šajā jomā var tikai tad, ja to atbalsta iedzīvotāju un politisko aprindu vairākums.

1.2   Saskaņā ar uzsāktajām programmām līdz 2030. gadam ekspluatāciju pārtrauks gandrīz puse no kodolspēkstacijām. EESK uzskata, ka jāpieņem stingri noteikumi, kas nodrošina ekspluatācijas pārtraukšanai atbilstošu finansējumu saskaņā ar principu “maksā piesārņotājs”, kā arī strādājošo un iedzīvotāju augstu aizsardzības līmeni; šajā sakarā Komiteja pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu iespējami ātri pārveidot direktīvā Ieteikumu 2006/851/Euratom, kurā paredzēta neatkarīgu iestāžu izveide kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai piešķirto līdzekļu vadībai.

EESK

1.3   uzsver, ka galvenos šķēršļus rada politiska nenoteiktība un atļaujas saņemšanai noteiktās procedūras, pārredzamības trūkums un vispusīgas, precīzas, pārbaudītas informācijas par faktisko risku trūkums, kā arī fakts, ka nav pieņemti lēmumi par atkritumu galīgas un drošas uzglabāšanas vietu noteikšanu. Privāto ieguldījumu riska līmenis ir pārāk augsts, un finanšu krīzes apstākļos ir vēl grūtāk atrast kodolrūpniecībai vidējā un ilgtermiņā nepieciešamos līdzekļus. Tā kā šajā nozarē nav paredzēts valsts atbalsts, finansējumu varētu sekmēt, nodrošinot ieguldītājiem stabilu un drošu tiesisko regulējumu un iespēju slēgt ilgtermiņa piegādes līgumus, kas nodrošina peļņu no ieguldījumiem. Grūtības, ar kādām bija jāsastopas, lai tikai nedaudz palielinātu Euratom finansējuma līdzekļus (Euratom aizdevumus), tuvākajā laikā neļauj cerēt uz pārmaiņām ES politikā;

1.4   pauž pārliecību, ka iedzīvotāju demokrātiskai līdzdalībai ir būtiska nozīme un ka iedzīvotājiem jābūt pienācīgi informētiem par risku un iespējām saistībā ar kodolenerģiju, lai apzināti izdarītu izvēli, kas viņus skar vistiešākā veidā. EESK apņemas aizstāvēt šo prasību un aicina Komisiju rosināt dalībvalstis izvērst informācijas kampaņu par enerģijas pieprasījumu Eiropā, energoefektivitāti un dažādiem risinājumiem, tai skaitā kodolenerģiju, lai nodrošinātu pārredzamību un skaidrību šajā jomā;

1.5   uzskata, ka pašreizējos ekonomikas apstākļos kodolspēkstaciju ekspluatācijas termiņa pagarināšana attaisnojas ar nosacījumu, ka tiek stingri ievēroti drošības standarti, pat ja šādā veidā jāatsakās no ievērojama termodinamiskās efektivitātes pieauguma (no 15 līdz 20 %);

1.6   uzskata, ka jāveicina ieguldījumi, kas paredzēti pētniecībai strādājošo un iedzīvotāju drošības un aizsardzības jomā, kā arī apmācības un profesionālās izaugsmes programmu atbalstam, lai pastāvīgi nodrošinātu augstu tehnisko un tehnoloģisko kapacitāti nozares uzņēmumos, valstu reglamentējošās un kontroles iestādēs. Šie ieguldījumi jāfinansē ne tikai no Euratom 7. pamatprogrammas, bet arī no valstu publisko programmu līdzekļiem;

1.7   uzskata, ka avārijas radīto zaudējumu atlīdzināšanas un atbildības noteikšanas atšķirīgās sistēmas ir nepilnīgas un nepiemērotas. Komiteja prasa vienādot Parīzes un Vīnes konvenciju noteikumus, jo tiesiskais regulējums un zaudējumu atlīdzināšanas nosacījumi kodoliekārtu avārijas gadījumā tajās ir atšķirīgi. Atbilstoši Euratom līguma 98. panta noteikumiem par riska nodrošinājumu ir jāpieņem direktīva, kurā paredzēts, ka avārijas gadījumā visus izdevumus pilnībā sedz kodolenerģētikas nozares dalībnieki. Ņemot vērā šā riska īpatnības, jāveicina riska sadalījums starp nozares dalībniekiem Eiropā, pamatojoties uz jau esošajiem piemēriem;

1.8   uzskata, ka, lai nodrošinātu jaunu kodolspēkstaciju pieprasījuma iespējamo pieaugumu, Eiropas rūpniecībā jāplāno ievērojami ieguldījumi zināšanu un apmācības, pētniecības un izstrādes jomā, jo tas ir priekšnoteikums šīs nozares turpmākai attīstībai Eiropā. Elektroenerģijas ražošana kodolspēkstacijās nebūtu lietderīga, ja tās īpatsvars ikgadējā elektroenerģijas kopapjomā ir mazāks nekā 10–15 %, jo apjomradītus ietaupījumus var panākt tikai tad, kad administratīvās izmaksas un atkritumu apsaimniekošana sasniedz kritisko masu;

1.9   apzinās, ka nav iespējams noteikt vienu vienīgu vai vairākas kopīgas uzglabāšanas vietas Eiropā, kā tas tika darīts ASV, un tādēļ aicina dalībvalstis paātrināt galīgās uzglabāšanas vietu atlases procedūras. Ir jānosaka saskaņotas drošības prasības; regulatoru apvienība WENRA (Western Europe Nuclear Regulators Association) un Eiropas Parlaments jau ir pieprasījuši izstrādāt direktīvu šajā jomā;

1.10   aicina Komisiju sniegt atbalstu pētniecības un izstrādes programmām, īpaši attiecībā uz IV paaudzes kodolreaktoriem;

1.11   arī atkritumu apsaimniekošanas un aizsardzības pret jonizējošo starojumu izpētei paredzētie līdzekļi, šķiet, nav atbilstoši. EESK aicina Komisiju, Padomi un Parlamentu piešķirt Euratom 7. pamatprogrammai papildu līdzekļus, sniedzot atbalstu kopīgām tehnoloģiju iniciatīvām, kā tas jau tiek darīts, piemēram, kurināmā elementu vai zāļu jomā. EESK aicina dalībvalstis viņu kompetences ietvaros pielikt ievērojami lielākas pūles, lai risinātu minētās problēmas. Kodoliekārtu slēgšanas aģentūra (Nuclear Decommissioning Authority – NDA) 2008. gada jūlijā secināja, ka kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai būs vajadzīgs apjomīgāks publiskais finansējums (par 30 % vairāk nekā 2003. gadā). Kodoliekārtu slēgšanas aģentūra prognozē, ka šī summa sasniegs 73 miljardus sterliņu mārciņu jeb 92 miljardus euro, un ka tā arvien pieaugs (1). Francijas elektroenerģijas ražošanas uzņēmums EDF, kas atbilst augstam standartizācijas līmenim, paziņoja, ka šie izdevumi veido 15 %–20 % no sākotnējām celtniecības izmaksām;

1.12   Komiteja uzskata, ka Eiropas Savienība un dalībvalstis varētu apsvērt vairākus pasākumus, lai tādējādi mazinātu iepriekš minētās neskaidrības:

—	politikas aspektā tās varētu censties panākt visu politisko lēmumu pieņēmēju ilgtermiņa vienošanos par kodolenerģijas nozīmi cīņā pret klimata pārmaiņām;

—

ekonomikas aspektā tās varētu precizēt, pirmkārt, kādas obligātās prasības jānosaka kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai un kodolatkritumu apglabāšanai un, otrkārt, cik liels finansējums jāparedz uzņēmējiem, lai segtu šīs izmaksas ilgtermiņā. Turklāt Eiropas Savienībai, dalībvalstīm un regulējošām iestādēm būtu jāprecizē nosacījumi par kodolenerģijas piegādi elektroenerģijas tīklam un jānoskaidro, kādi ilgtermiņa piegādes līgumi būtu vispiemērotākie;

—

pētniecības jomā ES un dalībvalstis varētu sniegt atbalstu turpmākajām pētniecības un izstrādes darbībām, lai izstrādātu trešās un ceturtās paaudzes kodoltehnoloģiju (kodolsintēzi ieskaitot), kam salīdzinājumā ar pašreizējo kodoltehnoloģiju būs augstāki efektivitātes, drošības un vides aizsardzības standarti;

—	teritoriālplānošanas aspektā ES un dalībvalstis varētu paātrināt laikietilpīgās procedūras piemērotu teritoriju noteikšanai un atļauju izsniegšanai;

—	finanšu aspektā Eiropas finanšu iestādes varētu uzlabot piekļuvi aizdevumu finansējuma avotiem, tādējādi rosinot arī citus investorus sniegt savu ieguldījumu.

2.   Kodolenerģētikas nozares finansējums.

2.1   Enerģijas pieprasījums Eiropā un paredzamās izmaksas.

2.1.1   Turpmākajos divdesmit gados Eiropā būs jāveic ieguldījumi no 800 līdz 1 000 miljardu euro apmērā, lai aizstātu pašreizējās elektroenerģijas ražošanas iekārtas, neatkarīgi no tajās izmantotās degvielas veida. Ir noskaidrots, ka no 146 kodolreaktoriem būs jāaizstāj 50 līdz 70 kodolreaktori (ar to saistītās izmaksas var sasniegt 100 līdz 200 miljardus euro).

2.1.2   Izmaksas, kas saistītas ar pašlaik darbojošos kodolspēkstaciju ekspluatācijas termiņa pagarināšana, veido aptuveni 25 % no jaunas kodolspēkstacijas celtniecības izmaksām; pagarinot kodolspēkstaciju ekspluatācijas termiņu, tās varēs darboties vēl 10 līdz 20 gadus. Nesen izstrādātajā pētījumā (2) minētās izmaksas ir atšķirīgas. Atkarībā no izmantotās tehnoloģijas tās svārstās no 80 līdz 500 EUR/KWe un ir aprēķinātas, pamatojoties uz projektiem par ekspluatācijas termiņa pagarināšanu par aptuveni 10 gadiem.

2.1.3   Nenoteiktība par turpmākajiem lēmumiem enerģētikas jomā, kā arī par iespēju turpmāk gūt peļņu no ieguldījumiem, liek nozares darbiniekiem lūgt pagarināt esošo kodoliekārtu ekspluatācijas termiņu, nevis ieguldīt ievērojamus līdzekļus jaunu, efektīvāku iekārtu celtniecībai. No saimnieciskā un klimata pārmaiņu pārvaldības viedokļa ekspluatācijas termiņa pagarināšana, nodrošinot vismaz tādu pašu drošības līmeni, neapšaubāmi ir izdevīga, bet ilgtermiņā neatrisina enerģijas pieprasījuma problēmu, atliekot to uz vēlāku laiku.

2.1.4   Pieņemot lēmumu samazināt kodolspēkstacijās ražotās elektroenerģijas apjomu, tas jākompensē ar citiem enerģijas veidiem, kas nodrošina tādu pašu emisijas līmeni un pamatslodzi. Lai aizstātu ekspluatāciju pārtraukušās kodolspēkstacijas, būs vajadzīgi 100 līdz 200 miljardi euro. Savukārt, lai saglabātu kodoliekārtās ražotās elektroenerģijas apjomu pašreizējā līmenī, būs vajadzīgi 200 līdz 400 miljardi euro atkarībā no elektroenerģijas pieprasījuma.

2.1.5   Jaunas kodolspēkstacijas celtniecība izmaksā no 2 līdz 4,5 miljardiem euro. EIB uzskata, ka nav skaidrības par kodolenerģētikas attīstību ilgtermiņā, un paredz, ka Eiropas Savienībā 2030. gadā salīdzinājumā ar 2004. gadu kodolenerģijas ražošana samazināsies par 40 %. Komitejas nesen rīkotajā uzklausīšanas sēdē EIB priekšsēdētājs apstiprināja minēto prognozi. Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (AIEA) prognozē, ka minētajā periodā kodolspēkstaciju ražotās elektroenerģijas jauda pasaules līmenī pieaugs no 368 līdz 416 GW jeb par 13 %, bet Eiropā tā samazināsies par 15 GW (3).

2.2   Klimata pārmaiņas, CO2 emisija un kodolenerģija.

2.2.1   Lai sasniegtu Kioto mērķus un vēl tālejošākus mērķus, kurus paredzēts noteikt Kopenhāgenā, ES jānodrošina, lai 60 % no elektroenerģijas kopapjoma tiktu ražota bez CO2 emisijām. Pašlaik Eiropas Savienībā aptuveni 40 % CO2 emisiju rodas enerģijas ražošanas procesā. Ir jāņem vērā kodolenerģijas nozīme. Komisija uzskata, ka būtu vēlams līdz 2020. gadam noteikto neizsīkstošo enerģijas avotu mērķi 20 % apmērā palielināt līdz 30 % 2030. gadā.

2.2.2   Jāparedz, ka urāna ražošanas un pārstrādes rezultātā pieaugs CO2 emisijas, jo pakāpeniski izsīks urānu saturošu izrakteņu krājumi, kā arī palielināsies siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada fluora un hlora izmantošana urāna heksafluorīda sagatavošanā un cirkonija attīrīšanā, lai to izmantotu caurulēs, kurās ievieto bagātinātu urānu.

2.2.3   Jāņem vērā, ka oglekļa piesārņojums, ko rada elektroenerģijas ražošana kodoliekārtās, ir minimāls.

2.2.4   Pieaugs arī elektroenerģijas pieprasījums sabiedriskā un individuālā transporta jomā, kā arī pieprasījums ūdeņraža ražošanas jomā, ko šobrīd 95 % apmērā iegūst no ogļūdeņraža. Ūdeņradis sekmēs elektroenerģijas uzglabāšanas problēmas atrisināšanu ar nosacījumu, ka to iegūst no kurināmā ar ļoti zemu emisijas līmeni.

2.3   Problēmas kodolrūpniecībā.

2.3.1   Galveno problēmu rada administratīvās un normatīvās vides nenoteiktība. Valstu atšķirīgo procedūru dēļ dažkārt celtniecības termiņi var būt divreiz vai pat trīsreiz garāki. Komisija lēš, ka Somijā celtniecība ilgs vismaz 10 gadus, bet sakarā ar problēmām, kas radušās celtniecības gaitā, darbi ir pārtraukti un tos pabeigs ne ātrāk kā 18 mēnešus pēc paredzētā termiņa. Administratīvās procedūras uzsāktas 2000. gadā un pieslēgšana tīklam paredzēta, iespējams, ne ātrāk kā 2011. gadā.

2.3.2   Tā kā elektroenerģijas ražošanu var uzsākt tikai aptuveni 10 gadus pēc ieguldījumu veikšanas, ieguldījumiem kodolrūpniecībā nepieciešamas apjomīgs sākumkapitāls, proti, aptuveni 60 % no ieguldījumu kopsummas. Ieguldītā kapitāla un tā finansiālo izmaksu amortizācijai vajadzīgi aptuveni 20 gadi. Tas apliecina, ka pietiekami ilgam ekspluatācijas periodam ir būtiska nozīme, lai šāda tehnoloģija būtu rentabla.

2.3.3   Tie ir ilgtermiņa ieguldījumi, jo periods no kodoliekārtu celtniecības uzsākšanas un to ekspluatācijas līdz dekontaminācijai un ekspluatācijas pārtraukšanai var ilgt simts gadus. Ir jānodrošina, lai nozares dalībnieku finanšu stabilitāte tiktu garantēta ilgtermiņā un lai valstis uzņemtos ilgtermiņa saistības kodolrūpniecības turpmākajai attīstībai.

2.3.4   Kodolrūpniecībai piešķirtā finansējuma apjomu lielākā mērā nekā citās nozarēs ietekmē valstu valdību politiskā izvēle. Nenoteiktība galvenokārt ir saistīta ar to, vai tiesiskais regulējums ir drošs un stabils. Iedzīvotāju līdzdalības un informēšanas politikas īstenošana ir priekšnoteikums, lai iedzīvotāji, pamatojoties uz vispusīgu, pārredzamu, saprotamu un pārbaudītu informāciju, varētu sniegt atbalstu šai izvēlei. Tikai demokrātiska procedūra var nodrošināt uz informāciju balstītu izvēli, kurai būs izšķiroša nozīme Eiropas kodolrūpniecības turpmākajā attīstībā.

2.3.5   Ņemot vērā augstās izmaksas, visa ražotā enerģija ir “jāpārdod” – ar nosacījumu, ka kodoliekārtas darbojas pamatslodzes režīmā, nodrošinot ražotās elektroenerģijas sadali ievērojamu stundu skaitu gadā. Rentabilitātes nodrošināšana ir problemātiska. To varētu atrisināt ar ilgtermiņa līgumiem, kā tas notiek Somijā.

2.3.6   Neskaidrības rada arī kompensāciju režīms un fakts, ka dalībvalstīs atbildības noteikšana avārijas gadījumā ir atšķirīga. Būtu vēlams Eiropas līmenī izveidot vienotu garantijas sistēmu, lai pilnveidotu pašreiz spēkā esošos apdrošināšanas noteikumus un segumu, kas smagas avārijas gadījumā ir nepietiekams. Tāpat kā citās nozarēs, izdevumi un atbildība ir pilnībā jāuzņemas ražotājiem. Ņemot vērā apdraudējuma specifiku (ļoti augstas izmaksas smagas avārijas gadījumā un zema varbūtība, ka avārija varētu nenotikt), jāveicina kodolenerģijas ražotāju savstarpējā kopapdrošināšana.

2.3.7   Sabiedrības nostāja. Jaunākajā aptaujā (4) noskaidrots, ka sabiedrības nostāja attiecībā uz kodolenerģiju ir mainījusies, proti, valstīs, kurās izmanto kodoltehnoloģiju, tā nepārprotami ir pozitīva, tomēr vairākumā (lai arī pārsvars ir neliels, tikai 45 % pret 44 %) no ES 27 dalībvalstīm nostāja ir negatīva. Eiropas forumā norādīts arī uz pārredzamības trūkumu un nepieciešamību sniegt skaidru un vispusīgu informāciju.

2.4   Kopienas resursi.

2.4.1   Euratom līgumā Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammas ietvaros paredzēts īpašs finansējums pētniecībai, izstrādei un demonstrējumiem.

Pirmā programma (netiešas darbības) attiecas uz šādām jomām:

—	pētniecība kodolsintēzes jomā (5);

—	kodola skaldīšana un aizsardzība pret radiāciju.

Otrajā programmā (tiešās darbības) paredzēti ieguldījumi šādās jomās:

—	kodolsintēze (1 947 miljoni euro, no kuriem vismaz 900 milj. euro ar ITER projektu saistītām darbībām);

—	kodola skaldīšana uz aizsardzība pret radiāciju (287 miljoni euro);

—	kopīgā kodolpētniecības centra darbības (517 miljoni euro).

2.4.2   EIB ir otrs Kopienas instruments, kas šajā nozarē nodrošināja kodolspēkstaciju celtniecībai un atkritumu apglabāšanai nepieciešamo finansējumu vairāk nekā 6 589 miljonu euro apmērā, kuru papildina šiem mērķiem paredzētais Euratom finansējums 2 773 miljonu euro apmērā.

2.4.3   EIB, veicot ieguldījumu analīzi, pēc Komisijas ieteikuma izvērtē ne tikai ievērojamos finanšu resursus, kas nepieciešami kodolspēkstaciju celtniecībai, bet arī atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības un kodolspēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšanas izmaksas. Taču EIB izsludinātajā izmaksu internalizācijā nav paredzētas citas netiešās izmaksas, piemēram, saistībā ar drošības dienestiem, kuru uzdevums ir nodrošināt kodolspēkstaciju ārējo aizsardzību, ekspluatācijas pārtraukšanas papildu darbībām un būvēm, kas nodrošina nepieciešamo ūdens līmeni upēs regulārai ūdens padevei reaktoriem arī sausuma periodā.

2.4.4   Komisijas paziņojumā par tematu “Otrais ziņojums par kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai, izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai paredzēto finanšu resursu izmantošanu” (6) ir skaidri norādīti dažādie izmaksu aprēķina veidi un prasība par nodrošinātu ad hoc finansējuma sistēmu.

2.4.5   Ziņojumā arī norādīti ekspluatācijas pārtraukšanai un atkritumu apsaimniekošanai paredzēto līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi atsevišķās dalībvalstīs. Dažās valstīs no valsts resursiem finansētos līdzekļus bieži vien izmanto citiem mērķiem. Tas ievērojami traucē konkurencei, jo šīs izmaksas būtu jāinternalizē atbilstoši principam “maksā piesārņotājs”.

2.4.6   Komisijas 2002. gadā iesniegtais priekšlikums par Lēmumu 77/270/Euratom un 94/179/Euratom apvienošanu un finansējuma palielināšanu neguva vienprātīgu atbalstu Padomē. Euratom pieejamais finansējums 600 miljonu apmērā, kas varētu segt 20 % no kopējām izmaksām, nav pietiekams, lai apmierinātu pieprasījumus, kas vēl nav oficiāli apstiprināti, bet par kuriem notiek sākotnējas sarunas ar Komisiju.

2.4.7   Euratom līdzekļi un EIB ieguldījumi jāizmanto pētniecības un tās lietojumu sekmēšanai, lai nodrošinātu kodolrūpniecības drošu un ilgtspējīgu attīstību. Šķiet, ka pašreiz spēkā esošie noteikumi nav piemēroti, jo arvien vairāk līdzekļu vajadzīgs, lai nodrošinātu augstus drošības standartus un samazinātu risku līdz viszemākajam līmenim. Šie līdzekļi būtu jāpiešķir valstīm, kurās ir pieņemtas valsts politikas atkritumu apstrādes jomā.

2.5   Valsts līmeņa finansējums.

2.5.1   Lai arī kodolspēkstaciju celtniecībai nav paredzēts valsts atbalsts, tas ir iespējams un vēlams, lai uzlabotu drošības pasākumus, lai ieviestu un izstrādātu pārredzamu un vienotu atļauju izsniegšanas un uzglabāšanas vietu noteikšanas metodoloģiju, un lai sniegtu atbalstu apmācības un profesionālās izaugsmes programmām. Neatkarīgi no tā, vai tiks celtas jaunas kodolspēkstacijas, būs nepieciešami augsti kvalificēti inženieri un tehniskie darbinieki, kas nākotnē varēs nodrošināt kā darbojošos, tā arī ekspluatāciju pārtraukušo kodolspēkstaciju drošu pārvaldību.

2.5.2   Eiropā tiek celti 4 jauni kodolreaktori (2 Bulgārijā, 1 Somijā un 1 Francijā). Šobrīd vēl ir pāragri prognozēt ievērojamu jaudas pieaugumu, īpaši kodola skaldīšanas jomā. Lielbritānijas Kodolrūpniecības apvienības (NIA) nesenajā pētījumā apstiprināts, ka apvienība varētu nodrošināt jaunās kodolenerģētikas programmas finansējumu 70 % līdz 80 % apmērā, izņemot reaktora pamatsastāvdaļu, piemēram, spiediena katla, turboģeneratoru un citu būtisku sastāvdaļu finansējumu (7). Tehnisko darbinieku un inženieru trūkums ir galvenais šķērslis šīs nozares turpmākai attīstībai. Tas īpaši attiecas uz dalībvalstīm, kurās kodolenerģētika nav vai ir maz attīstīta. Tomēr šo problēmu var atrisināt, ņemot vērā, ka inženiera apmācības vidējais ilgums ir pieci gadi, bet laika posms no lēmuma pieņemšanas par kodolreaktora celtniecību līdz tā nodošanai ekspluatācijā ilgst aptuveni desmit gadus.

2.5.3   Tehniskās un zinātniskās apmācības jomā nepieciešami ievērojami ieguldījumi. Jaunā paaudze nav īpaši ieinteresēta studēt kodolzinātnes, izņemot dalībvalstīs, kurās ir izstrādāta plaša kodolenerģētikas programma, kas rada reālas nodarbinātības iespējas. Tuvākajā laikā būs vajadzīgi zinātnieki, tehniskie darbinieki, inženieri un rūpniecības objektu celtniecības speciālisti. Tādēļ dalībvalstīm, kuras izmanto kodoltehnoloģiju, un īpaši tām, kuras vēlas to attīstīt, jāizstrādā atbilstoši un mērķtiecīgi ieguldījumu projekti apmācības jomā.

2.5.4   Kodolenerģētikas forumā uzsvērts, ka drošības prasību saskaņošanai ir būtiska nozīme. Galvenie atsauces kritēriji šajā jomā ir Konvencija par kodoldrošību un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras drošības standarti. WENRA (Western Europe Nuclear Regulators Association) līdz 2010. gadam iecerējusi izstrādāt ES dalībvalstīm un Šveicei kopīgu saskaņotu programmu. Pamatojoties uz SWOT analīzi (Strengths, Weaknesses, Opportunities, and Threats Analysis), tiek ierosināts izstrādāt Eiropas direktīvu par kodoliekārtu drošības pamatprincipiem.

3.   Iespējas.

3.1   Kodolenerģijas izmantošana un tai paredzētā finansējuma izlietojums ir saistīts ar CO2 emisiju radītām klimata pārmaiņām. Kodolspēkstacijas ar zemu CO2 emisijas līmeni nodrošina vienu trešdaļu no Eiropas Savienībā ražotās elektroenerģijas un 15 % no patērētās enerģijas kopapjoma. Pat ja no atjaunojamiem enerģijas avotiem (tie nerada oglekļa emisiju, tādēļ papildus energotaupības pasākumiem ir jāsekmē šo enerģijas avotu attīstība) iegūtās enerģijas īpatsvars palielināsies, šķiet, ka tuvākajās desmitgadēs būs grūti samazināt CO2 emisijas, ja netiks saglabāta kodolenerģijas ražošana pašreizējā līmenī.

3.2   Tā kā urāna cena būtiski neietekmē enerģijas kopējo cenu, kodolenerģijas nozari mazāk skar cenu svārstības.

3.3   Enerģijas veidu dažādošana vairo iespējas, īpaši valstīs, kas lielā mērā atkarīgas no energoresursu importa.

3.4   Saskaņā ar Komisijas un dažu nozares dalībnieku sniegtajiem datiem kodolspēkstacijās ražotās elektroenerģijas izmaksas par vienu kilovatstundu ir augstākas nekā termoelektrostacijās ražotās elektroenerģijas izmaksas, un zemākas nekā no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtās elektroenerģijas izmaksas; šajā aprēķinā nav iekļautas ne CO2 emisijas sertifikātu paredzamās izmaksas, ne arī dekontaminācijai un ekspluatācijas pārtraukšanai paredzēto izdevumu daļēja internalizācija. Būtu jāizstrādā katram enerģijas avotam atbilstoša ārējo izmaksu internalizācijas metode. Saskaņā ar dažu nozares dalībnieku apgalvojumiem un agrāk veiktiem pētījumiem (8) kodolspēkstacijās ražotās elektroenerģijas izmaksas par vienu kilovatstundu ir zemākas.

3.5   Degvielas rezerves. Saglabājot pašreizējo kodolspēkstaciju skaitu un reaktoru tehnoloģiju, apzinātās rezerves ļaus nodrošināt ekonomiski pieņemamu darbību ar zemu CO2 emisiju līmeni laika periodā, kas, atkarībā no prognozēm, svārstās no dažām desmitgadēm līdz dažiem gadsimtiem (9)  (10). Šādas svārstības izskaidrojamas ar to, ka sakarā ar “tīrākā” urāna krājumu pakāpenisku izsīkšanu urāna ieguve un pārstrāde enerģijas izmantošanas un siltumnīcefekta gāzi radošu ķīmisko vielu aspektā kļūs dārgāka. Jaunākās paaudzes kodoliekārtas, izmantojot reģenerētājreaktorus, varētu samazināt patēriņu absolūtā izteiksmē. Būtu jāizskata iespēja izmantot par kodoldegvielu toriju, kura krājumi ir lielāki nekā urāna krājumi, tam ir lielāka rentabilitāte un neitronu absorbcijas spēja, un tas ir mazāk jābagātina, lai iegūtu vienu enerģijas vienību. Ar toriju varētu darbināt arī lēnos reģenerētājreaktorus, tādējādi krasi samazinot radioaktīvos toksiskos atkritumus un plutonija apjomu, ko iespējams izmantot militāriem mērķiem.

4.   Risks.

4.1   Katastrofu un radioaktīvo nokrišņu risks. Neraugoties uz to, ka reaktoru tehnoloģiju attīstība un stingrie kontroles noteikumi ir objektīvi samazinājuši risku līdz minimumam, teorētiski nevar izslēgt iespēju, ka reaktora serdē notiek kušana. Pasīvās drošības sistēmas, piemēram, “serdes rekuperators”, kuru jau izmanto REP tipa reaktorā, ko būvē Somijā, nodrošina aizsargapvalku radioaktīvās noplūdes gadījumā, pat ja pastāv niecīga varbūtība, ka reaktora serdē notiek kušana. Jaunās paaudzes reaktori ar “iekšējās drošības sistēmu” varētu šo risku novērst. Piemēram, Eiropas projekts VHTR Raphael varētu nodrošināt, ka pat dzesēšanas sistēmas bloķēšanas gadījumā temperatūra pakāpeniski izlīdzsvarotos un siltuma izkliedēšana kompensētu enerģijas ražošanu; esošajos reaktoros ir ātri jāreaģē, lai apturētu temperatūras paaugstināšanos reaktora serdē.

4.2   Apdraudējums veselībai kodoliekārtu normālas darbības apstākļos. No 1990. līdz 1998. gadam veiktajā pētījumā par kodolspēkstaciju tuvumā dzīvojošo bērnu saslimšanu ar leikēmiju tika novēroti 670 saslimšanas gadījumi, taču netika atklāta tieša saikne starp kodoliekārtām un leikēmijas saslimšanas gadījumiem bērniem, kas dzīvo nepilnu 20 km attālumā no kodoliekārtām. Savukārt Vācijā pēc Aģentūras aizsardzībai pret radiāciju iniciatīvas nesen veiktais plašais epidemioloģiskais pētījums (1 592 gadījumi un 4 735 pārbaudes) liecina, ka ar vēzi saslimšanas gadījumu skaits bērniem līdz 5 gadu vecumam ir atgriezeniski proporcionāls attālumam no viņu mājvietas līdz kodolspēkstacijai. Pētījuma autori secināja, ka pārbaudītās radiācijas līmenis ir tik zems, ka šobrīd, ņemot vērā zināšanas radiobioloģijas jomā, nevar apgalvot, ka saslimšana ar vēzi ir saistīta ar jonizējošā starojuma iedarbību. Ārējo ekspertu grupa (11) pārbaudīja epidemioloģiskā pētījuma rezultātus. Tie ir ticami un, ņemot vērā zemo radiācijas līmeni, būtu lietderīgi dziļāk izpētīt bērnu iespējamo hiperjutību pret radiāciju un nodrošināt pastāvīgu veselības uzraudzību kodolspēkstaciju tuvuma dzīvojošiem iedzīvotājiem (12). Šveices valdības Federālā veselības aģentūra 2008. gada septembrī sāka īstenot programmu Canupis (Childhood Cancer and Nuclear Power Plants in Switzerland), kurā ņemti vērā Vācijā veiktā pētījuma rezultāti un šim jautājumam veltītās zinātniskās literatūras analīze, ko pēc Vroussos ziņojuma ieteikumiem pasūtīja Francijas kodoldrošības aģentūra (ASN).

4.3   Atkritumi. Tikai dažas valstis, nosakot galīgās uzglabāšanas vietas, ir atrisinājušas atkritumu problēmu. ASV Ņūmeksikas uzglabāšanas vieta (Waste Isolation Pilot Plant), kas darbojās kopš 1999. gada, bija jāslēdz sakarā ar šķidrumu infiltrāciju, kas savienojumā ar augsnes minerālsāli izraisīja uzglabāšanas tvertņu koroziju; šā iemesla dēļ uzglabāšanas vietas, kas atrodas sāli saturošā augsnē, ir uzskatāmas par ģeoloģiski nestabilām. Eiropā vienīgi Somija un Zviedrija ir paziņojušas par galīgas uzglabāšanas vietu noteikšanu. Īpaša uzmanība jāpievērš atkritumu pārstrādei. Ir jāturpina pētījumi par atkritumu galīgo uzglabāšanu pēc izlietotās kodoldegvielas pārstrādes. Kodoldegvielas cikla drošuma un drošības galvenie kritēriji ir uzglabāšanas kvalitāte un atkritumu konteinerizācija.

4.4   Apsaimniekošana un pārvadāšana. Problēmas rada arī apsaimniekošanas iekārtu pārvaldība un kodoldegvielas ar mazāku radioaktivitāti pārvadāšana, jo pārvadātajiem agrāk nebūt nebija tik nevainojama un atbildīga attieksme kā kodoliekārtu tehniskajiem darbiniekiem: viņi, piemēram, izmantoja nepiemērotus kuģus (viens no tiem nogrima, bet laimīgā kārtā tas nepārvadāja radioaktīvas vielas) un iegremdēja jūrā bīstamas vielas.

4.5   Ģeoloģiskais un hidroģeoloģiskais risks. Vairāku kodolspēkstaciju atrašanās seismiskās zonās arī ir riska faktors. Japāna nolēma slēgt pasaulē lielāko kodolspēkstaciju, kas atrodas Kashiwazaki-Kariwa, Nigatas prefektūras teritorijā, tādējādi atsakoties no 8 000 MWe jaudas. Slēdzot kodolspēkstaciju pēc 2007. gada 16. jūlijā notikušās zemestrīces, kodoliekārtā ražotās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 25 TWh. Pašlaik notiek darbi, lai atsāktu abu reaktoru ekspluatāciju.

4.6   Kodolieroču izplatīšana un terorisms. Pēdējos gados ir pieaugušas bažas sakarā ar jauniem terorisma draudiem. Patiesi drošām kodoliekārtām jāiztur lidmašīnas trieciens, neradot radioaktīvo vielu noplūdi.

4.7   Ūdens. Jāņem vērā arī klimata pārmaiņas un arvien lielāks ūdens trūkums. Tāpat kā visu termoelektrostaciju, tai skaitā ar oglēm, mazutu vai saules enerģiju darbināmu, arī kodolspēkstaciju dzesēšanas procesā nepieciešams daudz ūdens, ja vien netiek izmantota mazāk efektīva dzesēšana ar gaisu. (Francijā no gadā iegūtā ūdens daudzuma, proti, 33,7 miljardiem m3, elektroenerģijas ražošanai, tai skaitā hidroelektrostacijās, izmanto 57 % jeb 19,3 miljardus m3; lielākā daļa ūdens (93 %) pēc šķelšanās procesa dzesēšanas un elektroenerģijas ražošanas nonāk atpakaļ apritē (13)). Liela ūdens daudzuma sildīšana kodoliekārtās, kā arī virszemes ūdeņu un gruntsūdens līmeņa strauja pazemināšanās no jauna izvirza jautājumu par kodolspēkstaciju atrašanās vietas izvēli un rada jaunas bažas iedzīvotājos, kas sagaida no iestādēm skaidras atbildes. Dažkārt sausuma periodā bija jāsamazina vai jāpārtrauc elektroenerģijas ražošana.

4.8   Izejvielu trūkums ES. ES iekšējie resursi 2007. gadā nodrošināja tikai 3 % no vajadzīgajām izejvielām. Galvenie izejvielu piegādātāji ES ir Krievija 25 % (5 144 t urāna), Kanāda 18 %, Nigērija 17 % un Austrālija 15 %. Kodolenerģija nemazina piegāžu atkarību no trešām valstīm, pat ja lielākā daļa pārējo piegādātāju ir politiski stabilas valstis.

4.9   Finansējuma un līdzekļu pieejamība ilgtermiņā. Ir nepieciešams ievērojams finanšu resursu apjoms, bet ieguldījumus kavē projektēšanas un celtniecības termiņi – var paiet vairāk nekā 10 gadi līdz kodolspēkstacijas ekspluatācijas uzsākšanai. Sākotnējie celtniecības termiņi praksē netiek ievēroti, tiek pārsniegts arī termiņš, kas vidēji nepieciešams, lai ražoto elektroenerģiju laistu tirgū, un līdz ar to pieaug arī izmaksas.

4.10   Nesen notikušās avārijas. Šā atzinuma izstrādes laikā notikušas vairākas avārijas – viena Slovēnijā un četras Francijā. Francijā noteiktais aizliegums lietot ūdeni un lietot pārtikā zivis, kas nozvejotas upēs, kur ieplūdis ar radioaktīvām vielām piesārņots ūdens, negatīvi ietekmēja Eiropas sabiedrisko domu. Ņemot vērā šos notikumus un aso kritiku plašsaziņas līdzekļos, ir nopietnāk jāpievēršas tehniskās apkopes procedūrām un kodoliekārtas apkalpojošo uzņēmumu atlasei.

5.   EESK piezīmes.

5.1   Kodoliekārtās ražotās elektroenerģijas apjoms mūsdienās ir tik liels, ka īstermiņā nebūs iespējams to aizstāt ar citiem enerģijas veidiem, lai apmierinātu ES enerģijas pieprasījumu.

5.2   Kodolrūpniecībai piešķirtā finansējuma apjoms lielākā mērā nekā citās nozarēs ir atkarīgs no valstu valdību politiskās izvēles. Nenoteiktība galvenokārt ir saistīta ar to, vai politiskā situācija ir droša un stabila. Iedzīvotāju līdzdalības un informēšanas politikas īstenošana ir priekšnoteikums, lai iedzīvotāji, pamatojoties uz vispusīgu, pārredzamu, saprotamu un pārbaudītu informāciju, varētu sniegt atbalstu šai izvēlei. Tikai demokrātiska procedūra var nodrošināt uz informāciju balstītu izvēli, kurai būs izšķiroša nozīme Eiropas kodolrūpniecības turpmākajā attīstībā.

5.3   Komisija secina, ka pārredzamības trūkums, nepilnīga un pretrunīga informācija par līdzekļiem, kas paredzēti atkritumu apsaimniekošanai un kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai, palielina šaubas iedzīvotāju vidū. EESK aicina Komisiju rosināt dalībvalstis izvērst informācijas kampaņu par enerģijas pieprasījumu Eiropā, energoefektivitāti un dažādiem risinājumiem, tai skaitā kodolenerģiju, lai nodrošinātu pārredzamību un skaidrību šajā jomā.

5.4   Komiteja secina, ka daudzu Eiropā šobrīd darbojošos spēkstaciju (gan termoelektrostaciju, gan kodolspēkstaciju) ekspluatācijas termiņš beigsies nākamo divdesmit gadu laikā un ka tā rezultātā varētu samazināties elektroenerģijas piegāde, ja vien netiks veikti ievērojama apjoma jauni ieguldījumi.

5.5   Vairākos atzinumos Komiteja paudusi viedokli, ka galvenās prioritātes enerģētikas jomā ir aktīvāk veicināt energoefektivitāti un plašāk izmantot atjaunojamus enerģijas avotus.

5.6   Tomēr Komiteja apzinās, ka, pat pieliekot maksimālas pūles, ir maz ticams, ka atjaunojamu enerģijas avotu plašāka izmantošana un lielāka energoefektivitāte spēs pilnībā novērst energoapgādes potenciālās problēmas. Eiropā būs vajadzīgi jauni ieguldījumi gan elektroenerģijas ražošanā no fosilā kurināmā (oglēm), gan arī kodolspēkstacijās.

5.7   Komiteja uzskata, ka abos gadījumos ir ļoti svarīgi visus ar vidi un drošību saistītos ārējos faktorus iekļaut ieguldījumu projektu novērtējumā un to darbības izmaksās.

5.8   Ņemot vērā arvien lielāku apdraudējumu, ko rada klimata pārmaiņas, katrai jaunai elektrostacijai, kas izmanto fosilo kurināmo, jābūt aprīkotai ar oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas iekārtām un šo iekārtu izmaksas jāiekļauj novērtējumā un uzņēmējdarbības plānā. Tāpat arī jaunu kodolspēkstaciju būvniecības novērtējumā un uzņēmējdarbības plānā būtu jāiekļauj ekspluatācijas pārtraukšanas izmaksas ekspluatācijas termiņa beigās un atkritumu apglabāšanas izmaksas. Slēptas subsīdijas nav pieļaujamas.

5.9   Šobrīd ieguldītāji un citi finansējuma avoti nebūt nesteidzas piešķirt būtiskus līdzekļus jaunas paaudzes kodolspēkstaciju būvniecībai Eiropā, jo ir daudz neskaidrību saistībā ar ekonomisko, politisko un reglamentējošo situāciju, kā arī, ņemot vērā ilgo laika periodu, pirms apjomīgās investīcijas sāk atmaksāties.

5.10   Būtu jārosina sekot Somijas piemēram, kas ir izveidojusi galveno enerģijas patērētāju konsorciju, lai nodrošinātu lielākās daļas ražotās elektroenerģijas tiešu iepirkšanu par stabilu cenu.

5.11   EESK aicina Komisiju sniegt atbalstu pētniecības un izstrādes programmām, īpaši saistībā ar kodolsintēzi un IV paaudzes kodolreaktoriem, lai arī to laišana tirgū notiks ne ātrāk kā 2030. gadā (14). Ceturtās paaudzes kodolreaktoriem jānodrošina “tīrāka” kodolrūpniecība, kurā novērstas atkritumu apsaimniekošanas un izplatīšanas problēmas, samazināts radioaktīvo nokrišņu risks un ievērojami samazināta skaldmateriālu izmantošana. Ceturtās paaudzes spēkstacijas var ievērojami sekmēt ūdeņraža ražošanu. Tāpat arī aktīvi jāveicina kodoltermiskās enerģijas attīstība, lai šā gadsimta otrajā pusē varētu izmantot priekšrocības, ko tā sniedz drošības un resursu jomā.

5.12   Euratom līdzekļi, kas garantiju veidā piešķirti ieguldījumu atbalstam, lai samazinātu finansiālās izmaksas uzņēmumiem, kas var izmantot Eiropas iestāžu augstās kotācijas priekšrocības, ir bloķēti, un tos varētu pielāgot papildu izmaksām un noteiktā laika periodā reģistrētai inflācijai, neatsakoties no citām atbalsta programmām, piemēram, energoefektivitātes vai atjaunojamo enerģijas avotu programmām, paredzot iespēju piešķirt īpašus un papildu līdzekļus.

5.13   Arī atkritumu apsaimniekošanai un aizsardzībai pret jonizējošo starojumu paredzētie līdzekļi un attiecīgās pētniecības programmas, šķiet, nav atbilstošas. EESK aicina Komisiju, Padomi un Parlamentu piešķirt Euratom 7. pamatprogrammai papildu līdzekļus šim mērķim, piemēram, sniedzot atbalstu kopīgām tehnoloģiju iniciatīvām, kā tas jau tiek darīts kurināmā elementu vai zāļu jomā. Šajā sakarā EESK aicina dalībvalstis sniegt savu ieguldījumu, uzlabojot valstu pētniecības programmas tādās jomās kā radiobioloģija, aizsardzība pret radiāciju, epidemioloģija un galīgā uzglabāšana.

5.14   Kodolrūpniecības finansējuma modelis, kas nav saistīts ar citām pamatprogrammām, būtu jāiekļauj energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu programmās.

5.15   Dalībvalstu līmenī būtu jāizveido kodolenerģijas forums, kas pēc Komisijas iniciatīvas jau izveidots Eiropas līmenī; forums notika Prāgā un Bratislavā un tajā izskatīja trīs tematus: iespējas, risks, pārredzamība un informēšana.

5.16   Atļauju izsniegšanas un atrašanās vietu noteikšanas vienkāršošana, izmantojot vienotu procedūru Eiropas līmenī, neapšaubāmi sekmētu ieguldījumu stabilitāti un samazinātu ekspluatācijas uzsākšanas termiņus, bet sabiedrība nekādā ziņā nepiekritīs Eiropas tiesību aktiem, ja tie nebūs tikpat stingri kā valstu tiesību akti. Tā kā riskam ir starptautisks raksturs (piemēram, kodolspēkstacijas valsts robežas tuvumā), Eiropai ir svarīgi, lai drošības jomā būtu noteikti stingri un saskaņoti standarti. Projektu un tiesību aktu saskaņošanu varētu piemērot jaunās paaudzes kodolreaktoriem.

5.17   Nākotnē būtu jānodrošina lētāka elektroenerģija arī patērētājiem. Šobrīd elektroenerģijas cenu biržā nosaka atbilstoši visaugstākajām ražošanas izmaksām (gāzes un ogļu kombinētais cikls); dažādiem enerģijas avotiem biržā būtu jānosaka diferencētas cenas.

---

(1)  Apakšpalātas Publisko finanšu komisija, 2007.–2008. gada sesijas 38. ziņojums par Kodoliekārtu slēgšanas aģentūru, Apvienotā Karaliste.

(2)  Austrijas Ekoloģijas institūts (Österreichisches Ökologie Institut), Vīne, 2007.

(3)  Ziņojums DOE/EIA-0484(2008), 2008. gada jūnijā.

(4)  Eirobarometra aptauja nr. 297 “Nostāja attiecībā uz radioaktīviem atkritumiem” (2008. gada jūnijā).

(5)  P. Vandenplas, G. H. Wolf “50 years of controlled nuclear fusion in the European Union”, Europhysics News, 39, 21 (2008).

(6)  COM(2007) 794 galīgā redakcija, 2007. gada 12. decembrī.

(7)  NIA (Nuclear Industry Association – Lielbritānijas Kodolrūpniecības apvienība). Apvienotās Karalistes spēja nodrošināt jaunu kodolspēkstaciju celtniecību, dati atjaunināti 2008. gadā.

(8)  DGEMP – Elektroenerģijas ražošanas standarta izmaksas, Ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrija, 2003. gada decembrī.

(9)  Storm van Leeuwen, Nuclear power – the energy balance (2008), www.stormsmith.nl.

(10)  World Nuclear Association, www.world-nuclear.org/info/info.html.

(11)  Dr Brüske-Hohlfeld, GSF, Neuherberg, Prof. Greiser BIPS, Brēmene, Prof. Hoffmann, Université de Greifswald, Dr Körblein, Minhenes Vides institūts, Prof. Jöckel, Esenes Duisburgas universitāte, Dr Küchenhoff, LMU Minhene, Dr Pflugbeil, Berlīne, Dr Scherb, GSF, Neuherberg, Dr Straif, IARC, Liona, Prof. Walther, Minhenes universitāte, Prof. Wirth, Vupertāle, Dr. Wurzbacher, Minhenes Vides institūts.

(12)  Mélanie White-Koning, Denis Hémon, Dominique Laurier, Margot Tirmarche, Eric Jougla, Aurélie Goubin, Jacqueline Clave.

(13)  Eaufrance un IFEN (Francijas Vides institūts) dati par ūdens patēriņu 2004. gadā.

(14)  GIF (Generation IV International Forum) 2008 (2008. gada Starptautiskais forums par IV paaudzes kodolreaktoriem).

---