30.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 100/39

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Pasažieru drošība aviācijas nozarē”

2009/C 100/07

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2008. gada 17. janvārī nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Pasažieru drošība aviācijas nozarē”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2008. gada 24. septembrī. Ziņotājs – McDONOGH kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 448. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 21., 22. un 23. oktobrī (23. oktobra sēdē), ar 94 balsīm par un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Ieteikumi.

1.1.   EESK iesaka izstrādāt iespējami vienotus īpašus aviācijas drošības pakalpojumu standartus papildu jau spēkā esošajiem kopējiem tiesiskajiem standartiem, kas nosaka Kopienas pieeju civilās aviācijas drošības jautājumiem.

1.2.   Pēc Komitejas domām, pakalpojumu sniedzējiem nedrīkstētu ļaut piedalīties aviācijas drošības darbībās, ja tie cita starpā: ir bankrotējuši vai uzņēmums likvidēts, atrodas bankrota pasludināšanas procesā, atzīti par vainīgiem ar profesionālo darbību saistītu pārkāpumu nodarīšanā, vainīgi smagu profesionālo pārkāpumu nodarīšanā, nav izpildījuši pienākumu veikt sociālā nodrošinājuma iemaksas, nav izpildījuši nodokļu samaksas saistības, vainīgi informācijas nopietnā sagrozīšanā, iesniedzot vai izvairoties iesniegt šādu informāciju iepirkuma procedūrā, kā arī nav reģistrējušies profesionālos reģistros atbilstoši valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām. Tāpat aviācijas drošības pakalpojumu uzņēmumiem jāizmanto iekšēji darbā pieņemšanas mehānismi, kas nodrošinātu personāla pietiekamu apmācību un garantētu iespējamās atbildības apdrošināšanu par līgumu izpildi.

1.3.   EESK iesaka ieviest vienveidīgus, tiesiski saistošus un visiem kopīgus noteikumus par apmācības stundām un obligātu apmācības programmu drošības dienestu personālam visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs.

1.4.   Komiteja uzskata, ka pasākumiem jābūt skaidriem un pārskatāmiem.

1.5.   EESK pauž viedokli, ka aviosabiedrībām, lidostām un drošības pakalpojumu sniedzējiem jāsaņem skaidra informācija par tādu tiesību aktu piemērošanu, kas saistīti ar drošības pasākumiem, kā arī, ievērojot stingrus ierobežojumus, jānodrošina lidostām, aviosabiedrībām un aviācijas drošības pakalpojumu uzņēmumiem tieša pieeja šādiem noteikumiem.

1.6.   Komiteja uzskata, ka Kopienas tiesiskās kārtības obligātai prasībai jābūt tādu īstenošanas tiesību aktu daļu, kas saistītas ar drošības pasākumiem un nosaka pienākumus pasažieriem vai ierobežo viņu tiesības un kuru pieejamība nav ierobežojama, publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un šādi drošības pasākumi jāpārskata vismaz reizi sešos mēnešos.

1.7.   EESK aicina Eiropas Komisiju īstenot iniciatīvas kompensāciju piešķiršanai noziedzīgu nodarījumu, piemēram, teroristu uzbrukumu, upuriem aviācijas nozarē.

1.8.   Pasākumiem jāveicina profesionālās karjeras attīstības atzīšana drošības jomā.

1.9.   Pasākumos jāizvairās no pārmērīgām drošības pārbaudēm, visā ES ieviešot “vienas pieturas drošības” koncepciju. Jāsekmē trešo valstu drošības pasākumu atzīšana.

1.10.   Līdz ar pasākumiem jāattīsta pielāgota un novatoriska pieeja, kas ļautu noteikt dažādus drošības pasākumus apkalpei un pasažieriem, nepazeminot drošības līmeni.

1.11.   Pēc Komitejas domām, aviācijas drošībai jābūt prioritāram statusam attiecībā uz drošības izpētei paredzēto līdzekļu piešķiršanu.

1.12.   Eiropas Komisijai katrā ziņā jāveic tehnoloģiju un tehnoloģijām izvirzīto prasību neatkarīgs novērtējums. EESK uzskata, ka uz šāda neatkarīga novērtējuma pamata arī jāizstrādā aviācijas drošības jomā izmantoto tehnoloģiju standarti un jāizveido apstiprinātu piegādātāju centralizēts reģistrs.

1.13.   EESK pauž viedokli, ka dalībvalstīm jāizmanto koordinētāka pieeja cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību. Turklāt stingriem dalībvalstu pasākumiem, kas nosaka pienākumus un/vai ierobežo pasažieru tiesības, jābūt balstītiem uz riska novērtējumu un, tos īstenojot, jāievēro cilvēka cieņa, šie pasākumi arī jāpārskata vismaz reizi sešos mēnešos, un ceļotāji par tiem jāinformē.

2.   Ievads.

2.1.   Pēc traģiskajiem 2001. gada 11. septembra notikumiem Eiropas Parlaments un Padome pieņēma pamatregulu (1), ar ko ieviesa kopīgus noteikumus civilās aviācijas drošības jomā. Minētajā regulā ietverti galvenie noteikumi un kopīgi standarti, kas regulē Kopienas pieeju civilās aviācijas jomā. Kopienas tiesību aktos noteikti kopīgi pamata standarti, tomēr tie arī atļauj dalībvalstīm (vai atsevišķām lidostām) noteikt augstākus standartus, kas atšķirīgas pakāpes teroristu uzbrukuma riska dēļ atkarībā no dalībvalsts, lidostas vai aviosabiedrības.

2.2.   Eiropas Komisija 2005. gadā uzsāka pieminētās aviācijas drošības pamatregulas pārskatīšanu (2), un 2008. gada 11. janvārī izdevās saskaņot Eiropas Parlamenta deputātu un Eiropas Savienības Padomes galīgo viedokli, kā arī 2008. gada 11. martā pieņemt jaunu Pamatregulu (EK) Nr. 300/2008 (3). Pārskatīšanas mērķis bija precizēt, vienkāršot un turpināt saskaņot juridiskās prasības, lai uzlabotu vispārējo drošību civilajā aviācijā.

2.3.   Pamatregulas pārskatīšanas rezultātā radītais impulss būtu lietderīgi jāizmanto, jo tas nozīmē aviācijas drošību regulējošo noteikumu būtiskas izmaiņas. Kopējā transporta politika ir viena no senākajām Eiropas Kopienas kopējām politikām. Šajā izpratnē gaisa transports ir būtiski svarīgs personu un preču brīvai kustībai, kas ir divi no Eiropas Kopienas mērķiem. Vienas dalībvalsts pilsoņa tiesības brīvi ceļot uz kādu citu dalībvalsti nozīmē arī šīs personas aizsardzību pret kaitējumu. Turklāt traucējumiem (piemēram, teroristu uzbrukumam) gaisa transporta sistēmā būtu nelabvēlīga ietekme uz Eiropas ekonomiku kopumā. Tādēļ nav šaubu, ka gaisa transporta panākumu pamatā arī turpmāk jābūt drošībai.

2.4.   Lai arī aviācijas drošības jomā ir īstenotas daudzas iniciatīvas, šobrīd aviācijas drošības jomā spēkā esošajā regulatīvajā sistēmā nav ņemtas vērā pasažieru, aviosabiedrību un privātu drošības pakalpojumu uzņēmumu dažas galvenās problēmas. Gaisa pārvadājumu nozarē vajadzīgi skaidrāki, visaptveroši un saskaņoti pasākumi. Tādēļ aviācijas drošības politikas vispārējam mērķim jābūt skaidras, efektīvas un pārredzamas regulatīvās sistēmas ar humānu ievirzi izveidei.

3.   Nepieciešamība sertificēt privātus drošības pakalpojumu uzņēmumus.

3.1.   Tā kā aviācijas drošība ir būtiski svarīga gaisa transporta sistēmas darbībai, jāizstrādā īpaši aviācijas drošības pakalpojumu standarti papildus jau spēkā esošajiem kopējiem tiesiskajiem standartiem, kas reglamentē Kopienas pieeju civilās aviācijas drošībai. Praksē privātus drošības pakalpojumu sniedzējus bieži vien izvēlas pēc zemākās cenas, neraugoties uz šo pakalpojumu jutīgo raksturu. Jaunos, obligātos tiesību aktos, kuros iekļauti šādi specifiski standarti, būtu jānodrošina zināmi norādījumi par aviācijas drošības pakalpojumu sniedzēju izvēli un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz kvalitātes kritērijiem.

3.2.   Drošības pakalpojumu sniedzēju izvēles un līgumu piešķiršanas kritērijos cita starpā jābūt pakalpojumu sniedzēja finansiālajām un ekonomiskajām spējām, finansiālajai pārredzamībai, tehniskajām spējām un kapacitātei, jo visi minētie aspekti uzlabo pakalpojumu kvalitāti.

3.3.   Eiropas Aviācijas drošības aģentūra nesen uzsāka pašregulējuma iniciatīvu, pieņemot Kvalitātes hartu un pielikumu par drošības pakalpojumu privātā personāla apmācību. Minētajā dokumentā ietvertos principus varētu izmantot par pamatu visu privāto aviācijas drošības pakalpojumu uzņēmumu sertifikācijai un arī parādīt nozares apņemšanos piedāvāt kvalitatīvi augstvērtīgus risinājumus.

3.4.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja iesaka izstrādāt tiesiski saistošus kvalitātes kritērijus privātiem aviācijas drošības pasākumu sniedzējiem. Pakalpojumu sniedzējiem varētu aizliegt piedalīties aviācijas drošības darbībās, ja tie cita starpā: ir bankrotējuši vai uzņēmums likvidēts, atrodas bankrota pasludināšanas procesā, atzīti par vainīgiem ar profesionālo darbību saistītu pārkāpumu nodarīšanā, vainīgi smagu profesionālo pārkāpumu nodarīšanā, nav izpildījuši pienākumu veikt sociālā nodrošinājuma iemaksas, nav izpildījuši nodokļu samaksas saistības, vainīgi informācijas nopietnā sagrozīšanā, iesniedzot vai izvairoties iesniegt šādu informāciju iepirkuma procedūrā, kā arī nav reģistrējušies profesionālos reģistros atbilstoši valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām. Turklāt aviācijas drošības pakalpojumu sniedzējiem jāizmanto iekšēji darbā pieņemšanas mehānismi, kas nodrošinātu personāla pietiekamu apmācību un garantētu iespējamās saistības pēc līguma izpildes.

3.5.   Tāpat Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ierosina ieviest vienveidīgus, tiesiski saistošus un visiem kopīgus noteikumus par apmācības stundām un obligātu apmācības programmu visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs.

4.   Drošības pasākumu sniegšanā nodarbināto personu pārbaužu atzīšana.

4.1.   Pirms pieņemšanas darbā saskaņā ar pašlaik spēkā esošo un arī jauno aviācijas drošības pamatregulu drošības pasākumu sniegšanas personālam jāpiedalās īpašās apmācībās, turklāt šīm personām jābūt pārbaudītām. Ir ļoti svarīgi, lai turpmākie drošības pakalpojumu sniedzēju darbinieki nebūtu saistīti ar iespējamām teroristu vai citām noziedzīgām grupām un lai par šīm personām nebūtu ierakstu sodāmības reģistros, jo viņu darbs ir būtiski svarīgs aviācijas drošības sistēmai.

4.2.   Šobrīd personu pārbaudes veic valstu iestādes, parasti – Tieslietu vai Iekšlietu ministrijas atbilstoši to jurisdikcijai. Tādēļ vairumā dalībvalstu šis darbā pieņemšanas priekšnoteikums nav savstarpēji atzīts. Šis jautājums ir īpaši svarīgs, ja ņem vērā darbinieku mobilitāti, kas ir Romas Līgumā noteikta pamatbrīvība.

4.3.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja aicina Eiropas Komisiju un Padomi izskatīt šo jautājumu atbilstoši to kompetencei policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā.

5.   “Vienas pieturas drošība”.

5.1.   Piešķirot Eiropas Savienībai pilnvaras aviācijas drošības jomā, mērķis bija ieviest kopīgu Eiropas pamatnoteikumu sistēmu, lai to vienoti piemērotu visās ES dalībvalstīs. Tā kā visi ES līmenī izstrādātie noteikumi ir jāpiemēro visās dalībvalstīs, likumsakarīga būtu ES drošības standartu savstarpēja atzīšana ES dalībvalstīs – tieši tas arī domāts ar “vienas pieturas drošības” koncepciju. No vienas ES dalībvalsts uz citu pārvadāta bagāža, pasažieri un krava būtu jāuzskata par drošu, līdz ar nepakļaujot to papildu drošības pārbaudēm ES tranzīta punktos pirms izlidošanas uz galamērķi.

5.2.   “Vienas pieturas drošības” pieeja ir atzīta ES līmenī, un vēl vairāk nostiprināta aviācijas drošības jaunajā pamatregulā. Tomēr ES joprojām nav pabeigta ES dalībvalstu drošības standartu savstarpēja atzīšana. Ņemot vērā to, ka apdraudējuma pakāpe visās dalībvalstīs nav vienādi augsta, dažas dalībvalstis ir noteikušas stingrākus drošības pasākumus, lai tādējādi mazinātu to īpašo apdraudējumu.

5.3.   Šāda atteikšanās atzīt drošības standartus visā ES nozīmē vairāk pārmērīgu pārbaužu, kas nav saistītas tikai ar papildu kavējumiem un izmaksām aviosabiedrībām, bet tām arī ir vajadzīgi resursi, ko varētu izmantot lietderīgāk mazāk aizsargātās jomās.

5.4.   Būtu jāapsver visā ES ieviešamā “vienas pieturas drošības” principa izmantošana arī attiecībā uz citām valstīm. Nav iemesla par “nedrošiem” uzskatīt gaisa kuģus, kas ierodas no valstīm ar paaugstinātu aviācijas drošības režīmu, piemēram, ASV vai Izraēlas. Jābūt arī iespējai savstarpēji atzīt standartus ar “līdzīgi domājošām” valstīm, kas savukārt veicinātu līdzsvarotu globālās drošības režīmu, kur visa uzmanība pievērsta patiesam apdraudējumam.

5.5.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja tādēļ aicina Eiropas Komisiju nodrošināt “vienas pieturas drošības” principa visaptverošu piemērošanu visā ES un to, ka visas lidmašīnas, kas no vienas ES dalībvalsts ierodas citā ES dalībvalstī, tiek uzskatītas par “drošām”. Eiropas Komisijai arī tiek izteikts aicinājums pasteidzināt trešo valstu noteiktos drošības standartus, ja šos standartus var uzskatīt par līdzvērtīgiem, īpaši uzsverot tieši ASV.

6.   Diferencēšana.

6.1.   Ņemot vērā ar gaisa transportu ceļojošo pasažieru skaita prognozēto būtisko pieaugumu nākamajos gados, pašreiz īstenotās pasažieru un bagāžas drošības pārbaudes nevar būt ilgtspējīgs modelis. Pašlaik visus pasažierus pārbauda vienādi un viņiem visiem jāiziet vienāda drošības pārbaudes procedūra. Tieši šī apgrūtinošā procedūra ir galvenais pasažieru sūdzību iemesls, ja lūdz novērtēt viņu ceļošanas pieredzi. Pasažieru neapmierinātību vēl vairāk pastiprina apziņa, ka lielākā daļa ceļotāju nekādā veidā neapdraud ne lidostu, ne arī gaisa kuģus.

6.2.   Jāatgādina, ka aviācijas drošībai pieejamie resursi ir ļoti ierobežoti. Tādēļ vispirms jāizšķir, kas ir mazāk iespējams un kas – vairāk iespējams. Visas sistēmas uzticamībai jābalstās uz tās spēju reaģēt uz iespējamajiem draudiem un nevis uz mēģinājumiem simtprocentīgi aptvert pilnīgi visus riskus. Iespējamā apdraudējuma apzināšanas pamatā jābūt šī apdraudējuma analīzei un tā riska novērtējumam, kas saistīts ar atbilstošas metodes izmantošanu.

6.3.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja aicina Eiropas Komisiju apsvērt pieeju, kurā pasažieru sistematizētas drošības pārbaudes varētu aizvietot ar pasažieru proaktīvu diferencēšanu, apvienojot informācijas apkopošanu un izlases kārtībā piemērotus profilaktiskus pasākumus.

7.   Pētniecības un izstrādes finansējuma piešķiršana pasākumiem drošības jomā.

7.1.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē 1,2 miljardu EUR piešķiršanu ar Septītās pētniecības pamatprogrammas starpniecību pētniecības vajadzībām drošības jomā. Piešķirot finansējumu, aviācijas drošība jāuzskata par prioritāti, jo izmaksas aviācijas nozarē palielinās, un tai ir liela vispārējā ietekme uz sabiedrību. Turklāt ir ļoti svarīgi, lai izvēlētie projekti atbilstu izstrādājamajai politikai un lai līdzekļi būtu pieejami nepieciešamajiem pētījumiem, piemēram, tādu tehnoloģiju izpētei, ko izmanto, lai uzietu šķidrās sprāgstvielas, un arī citām aizliegtu vielu meklēšanas tehnoloģijām, piemēram, biometrijas pielietojumam.

7.2.   Tādēļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja lūdz Eiropas Komisiju iekšēji koordinēt savu darbu, lai panāktu finanšu resursu, tātad nodokļu maksātāju naudas, izmantošanas optimizāciju.

7.3.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja arī iesaka Eiropas Komisijai piešķirt līdzekļus tehnoloģiju un tehnoloģijām izvirzīto prasību neatkarīgam novērtējumam. Uz šāda neatkarīga novērtējuma pamata arī jāizstrādā aviācijas drošības jomā izmantoto tehnoloģiju standarti un jāizveido apstiprinātu piegādātāju centralizēts reģistrs.

8.   Grūtības pieņemt darbā un saglabāt personālu drošības pasākumu nodrošināšanai.

8.1.   Dažās dalībvalstīs lidostas un drošības pakalpojumu sniedzēji ir saskārušies ar nopietnām problēmām pieņemt darbā atbilstošu personālu. Ir likumsakarīgi, ka, ņemot vērā šo darbinieku pienākumu nozīmīgumu, noteikti augstāki atlases kritēriji. Tādējādi kandidātu loku sašaurina tas, ka viņiem jābūt ne tikai nevainojamai pagātnei, bet arī jāprot viena vai vairākas svešvalodas, jābūt noteiktam izglītības līmenim, lai varētu izprast procedūras un strādāt ar pasažieriem konflikta situācijās.

8.2.   Papildu problēma rodas arī pēc personāla pieņemšanas darbā un atbilstošas apmācības, proti, saglabāt darba attiecības ar šiem darbiniekiem ir ļoti grūti. Ņemot vērā elastīgo darba laiku apvienojumā ar pastāvīgo stresu un salīdzinoši zemo atalgojumu, daudzi cilvēki drošības pakalpojumu sniegšanas darbinieka profesiju vērtē zemu. Turklāt likumsakarīgi, ka sociālā novērtējuma un karjeras perspektīvu trūkums veicina ekspertu aiziešanu no minētās nozares.

8.3.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka svarīga nozīme šo sociālo jautājumu risināšanā var būt Eiropas Komisijai, kas visā Eiropas Savienībā var veicināt dažādu priekšrocību piešķiršanu drošības jomā nodarbinātajiem, konkrētāk – celt šīs svarīgās profesijas prestižu.

9.   Pārskatatbildība.

9.1.   Aviācijas nozare investē līdzekļus augstvērtīgi kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanā, taču tai jāsaskaras ar šķēršļiem, kas traucē skaidrai izpratnei par tiesiskajām prasībām un tādējādi kavē to pienācīgu izpildi.

9.2.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka pasākumiem jābūt precīziem un formulētiem tik skaidri, cik vien tas praktiski iespējams. Pašreiz bieži vien spēkā ir vesela virkne noteikumu, kam noteikti izņēmumi un kuri iekļauti dažādos tiesību aktos. Tā rezultāts ir sarežģīts prasību kopums, kas neveicina efektivitāti, bet gan palielina stresu personālam, vairo reisu kavēšanos un pasažieru neērtības.

9.3.   Turklāt drošības pasākumu gala patērētājiem, proti, aviosabiedrībām, lidostām un drošības pakalpojumu sniedzējiem, kas ir pasākumu faktiskie piemērotāji, nav tiešas piekļuves šiem noteikumiem. Svarīgu pakalpojumu nodrošinātājiem, piemēram, aviosabiedrībām, lidostām un drošības pakalpojumu sniedzējiem noteikumi ir pienācīgi jāpilda, taču viņi nesaņem tiešu informāciju par šiem noteikumiem, lai gan EK Līguma 254. pantā ir teikts, ka regulas jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un ir absurdi vēlēties, lai pakalpojumu sniedzēji piemērotu noteikumus, par kuriem viņi nav informēti. Secinājumos par vēl neizskatīto lietu C–345/06, kas labāk zināma kā “Heinrich lieta”, ģenerāladvokāts Sharpston ierosināja pasludināt aviācijas drošības īstenošanas regulu par spēkā neesošu. Pēc ģenerāladvokāta domām, Regulas (EK) Nr. 2320/2002 pielikuma, kurā bija uzskaitīti arī priekšmeti, kurus aizliegts pārvadāt rokas bagāžā, ilgstoša un apzināta nepublicēšana ir tik smaga nepilnība, kas nav savienojama ar Kopienas tiesisko kārtību (4).

9.4.   Tādēļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja iesaka sniegt skaidru un precīzu informāciju par drošības pasākumiem aviosabiedrībām, lidostām un drošības pakalpojumu sniedzējiem, kam šie pasākumi jāpiemēro, un tādējādi nodrošināt aviosabiedrību, lidostu un aviācijas drošības pakalpojumu sniedzēju tiešu piekļuvi noteikumiem, ievērojot stingrus ierobežojumus. Pakalpojumu augstu kvalitāti neveicina tas, ka privātiem drošības pakalpojumu sniedzējiem jāīsteno drošības pasākumi un zināmā mērā jāatbild par to piemērošanu, taču tajā pašā laikā tiem nav iespēju saņemt tiešu informāciju. Tomēr ņemot vērā minēto noteikumu augsto slepenības pakāpi, ir jānosaka un jāatbalsta īpaši nosacījumi attiecībā uz šo noteikumu slepenības nodrošināšanu. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja arī iesaka Regulas (EK) Nr. 2320/2002 īstenošanas tiesību aktu daļas, kas nosaka pienākumus pasažieriem vai ierobežo viņu tiesības un kuru pieejamība nav ierobežojama, publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar EK Līguma 254. pantu, kā arī drošības pasākumus, kas nosaka pienākumus pasažieriem vai ierobežo viņu tiesības, pārskatīt vismaz reizi sešos mēnešos. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzīst, ka dalībvalstīm jābūt pilnvarām noteikt stingrākus pasākumus, jo dažādās valstīs ir atšķirīgas riska pakāpes. Tomēr Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka dalībvalstīm jāizmanto koordinētāka pieeja cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību. Turklāt stingriem dalībvalstu pasākumiem, kas nosaka pienākumus un/vai ierobežo pasažieru tiesības, jābūt balstītiem uz riska novērtējumu un, tos īstenojot, jāievēro cilvēka cieņa, šie pasākumi arī jāpārskata vismaz reizi sešos mēnešos, un ceļotāji par tiem jāinformē.

10.   Teroristu uzbrukumu sekas.

10.1.   Viens no Eiropas Kopienas mērķiem ir brīva personu un preču kustība. Turklāt Eiropas Kopiena ir apņēmusies izveidot kopēju transporta politiku un aizsargāt cilvēktiesības, piemēram, tiesības uz dzīvību un īpašumu.

10.2.   Cowan lietā (5) Eiropas Kopienu Tiesa argumentējusi šādi: ja Kopienas tiesību akti garantē personas brīvību ieceļot citā dalībvalstī, tad no pārvietošanās brīvības izriet arī uzņēmējas valsts pienākums nodrošināt ieceļojošajai personai tādu pašu aizsardzību, kāda tā ir minētajā valstī dzīvojošajiem pilsoņiem un citiem iedzīvotājiem. Eiropas Savienības Padome savā Regulā 2004/80/EK papildus tam noteikusi, ka minētā mērķa īstenošanas sastāvdaļai jābūt arī pasākumiem, lai atvieglotu kompensāciju izmaksu noziegumu upuriem. Šie principi jāievēro arī civilās aviācijas nozarē gadījumā, ja persona cietusi no teroristu uzbrukuma.

10.3.   Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobrī. Tamperē notikušajā sanāksmē aicināja noteikt minimālos standartus noziegumu upuru aizsardzībai, īpaši attiecībā uz noziegumu upuru iespējām griezties tiesu iestādēs un viņu tiesībām saņemt kompensāciju par zaudējumiem, ieskaitot tiesvedības izdevumus.

10.4.   Ņemot vērā, ka aviosabiedrības, lidostas un drošības pakalpojumu nozare, izmantojot pētniecību, investē līdzekļus kvalitatīvi augstvērtīgu pakalpojumu nodrošināšanā un tādējādi dod savu ieguldījumu sabiedrības drošībā, taču tām nav pilnīgu iespēju novērst teroristu uzbrukumus, Eiropas Savienībai būtu jāuzņemas iniciatīva, lai sniegtu atbalstu upuriem pēc teroristu uzbrukumiem.

10.5.   Pašreiz nevienā ES tiesību aktā nav paredzētas kompensācijas upuriem pēc teroristu uzbrukumiem. Kompensāciju piešķiršana upuriem ir atkarīga no tiesvedības procedūras iznākuma un dalībvalstu piedāvātiem brīvprātīgiem risinājumiem. Tā kā nav vienota ES regulējuma, atbildībai būtu piemērojams valsts tiesiskais režīms, kas nav apmierinoši un nepasargā iedzīvotājus no teroristu uzbrukumu tālejošajām sekām. Piemēram, upuriem, kas vēlas saņemt kompensāciju, būtu jāuzsāk ilgstošas tiesvedības procedūras pret teroristiem, kuru atrašanās vieta var būt grūti nosakāma vai kuriem var nebūt finanšu līdzekļu, lai izmaksātu kompensāciju upurim. Turklāt dažādas iesaistītās puses, piemēram, aviosabiedrības, lidostas un privāti drošības pakalpojumu sniedzēji var saskarties ar neierobežota apjoma prasībām, kas var būt noteiktas atsevišķās valstīs spēkā esošos atbildības režīmos. Pašreiz izmantotie apdrošināšanas risinājumi nav pietiekami, jo aviosabiedrībām, lidostām un privātiem drošības pakalpojumu sniedzējiem jāsaskaras ar augstām apdrošināšanas prēmijām un ierobežotu atlīdzības apjomu. Protams, šie privātie uzņēmumi nespēj nodrošināt upuriem nepieciešamās kompensācijas, turklāt nav arī vēlams, ka privāti uzņēmumi maksā par darbībām, kas vērstas pret valsts politiku.

10.6.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja vēlas vērst uzmanību uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 308. pantu, kurā Kopienai izteikts rīcības pilnvarojums gadījumā, ja izpildīti divi nosacījumi. Pirmkārt, rīcībai jābūt nepieciešamai, lai sasniegtu kādu no Kopienas mērķiem; otrkārt, vajadzīgais rīcības pilnvarojums nav ietverts nevienā citā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantā.

10.7.   Ievērojot iepriekšminēto, kā iespējamo risinājumu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ierosina veikt pasākumus jautājumā par kompensācijām teroristu uzbrukumu upuriem, atsaucoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 308. pantu. Eiropas Kopienas rīcība ir nepieciešama, lai sasniegtu personu un preču brīvas kustības mērķi, aizsargātu gaisa transporta sistēmas darbības spējas, kā arī iedzīvotāju tiesības uz dzīvību un īpašumu.

10.8.   Šajā atzinumā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja Eiropas Komisijai un Padomei ierosina piemērot tos pašus principus, ko tās piemēro citām nozarēm (piemēram, kodolenerģijas jomā, jūrniecībā u. c.). Precīzāk – stingra atbildība, kas ir norobežota un vērsta tikai uz vienu dalībnieku, un kuras efektivitāti aizsargā trīs līmeņu atbildības režīms, proti, apdrošināšanas segums, visu ieinteresēto pušu finansēts fonds un valsts īstenoti pasākumi.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2320/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā, OV L 355, 30.12.2002., 1. lpp.

(2)  COM(2003) 566, Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2320/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā, OV L 97, 9.4.2008., 72. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu 2320/2002, OV L 97, 9.4.2008., 72. lpp.

(4)  Ģenerāladvokāta Eleanor Sharpston secinājumi lietā C–345/06, 2008. gada 10. aprīlis, www.curia.europa.eu

(5)  EKT, Ian William Cowan vs. Tresor public, lieta 186/87, www.curia.europa.eu

---