30.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 100/33

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Pamatnostādnes attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem un globalizāciju”

2009/C 100/06

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2008. gada 17. janvārī nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Pamatnostādnes attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem un globalizāciju”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2008. gada 24. septembrī. Ziņotājs – Hernández BATALLER kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 448. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 21., 22. un 23. oktobrī (23. oktobra sēdē), ar 50 balsīm par, 2 pret un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

A)	EESK aicina Kopienas iestādes sagatavot Kopienas iniciatīvu, lai sāktu padziļinātas debates par nepieciešamību pieņemt pamatnostādnes attiecībā uz vispārējās nozīmes pakalpojumiem un globalizāciju.

B)	EESK aicina Komisiju attiecīgajos novērtējuma ziņojumos par vispārējas nozīmes pakalpojumiem (VNP) periodiski iekļaut nodaļu par globalizāciju un tās iespējamo ietekmi uz vispārējās nozīmes pakalpojumiem.

C)

Veicot publisko iepirkumu, un ar informācijas sabiedrības pakalpojumu palīdzību nodrošinot nepieciešamo inovāciju (1), šajā attīstībā jātiecas saglabāt būtiskas minēto pakalpojumu iezīmes un izveidot tiesisko pamatu, kas šo pakalpojumu ļauj atbilstīgi ieviest (piemēram, telemedicīnā, profesionālajā deontoloģijā un datu aizsardzībā).

D)	Jāveicina tādas pasaules mēroga pārvaldības sistēmas izveide nākotnē, kuras pamatā būtu starptautisko organizāciju, dalībvalstu un ieinteresēto pušu līdzsvarota līdzdalība.

E)	PTO globālās pārvaldības pieejā būtu jāiesaista novērotāju statusā arī ILO un PVO, kas pievēršas nodarbinātības un veselības problēmām.

F)	Šādas pārvaldības nodrošināšanā ieguldījumu varētu sniegt konsultatīvs forums, kura uzdevums nākotnē būtu noteikt un pārskatīt VNP jomā veicamos pasākumus, kā arī pārraudzīt vispārējas nozīmes pakalpojumu principu un vērtību ievērošanu.

G)

Jāsāk pārdomas par pasaules mēroga sabiedrisko labumu turpmākās pārvaldības būtiskiem aspektiem. Kopienas līmenī būtu jāizstrādā Eiropas rīcības programma, nosakot šo labumu finansēšanas kārtību. Pasaules mēroga pārvaldībai būtu jānodrošina vispasaules sabiedrisko labumu pārvaldība un jāturpina darbs, kas uzsākts Heiligendammā notikušajā bioloģiskajai daudzveidībai un energoresursiem veltītajā G8 valstu sammitā.

2.   Ievads.

2.1.   Neapstrīdams ir fakts, ka Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē vispārējas nozīmes pakalpojumiem ir tik liela nozīme, ka to ieguldījums ES sociālajā, ekonomiskajā un teritoriālajā kohēzijā un ilgtspējīgā attīstībā pilnībā iekļaujas Eiropas sociālajā modelī (2), tie papildina vienoto tirgu un ir plašāki par to, kā arī uzskatāmi par iedzīvotāju un uzņēmumu saimnieciskās un sociālās labklājības priekšnoteikumu (3).

2.1.1.   Attīstoties globalizācijai, kļūst pieejamas ekonomikas un atveras robežas, to sekmē pastiprināti tirdzniecības sakari, kapitāla kustība, personu un ideju aprite, informācijas, zināšanu un prasmju izplatīšana un deregulācijas process. Šis process nav jauna parādība ne ģeogrāfiski, ne nozarēs, taču pēdējos gados tas ir paātrinājies.

2.1.2.   Globalizācija piedāvā daudzas iespējas, pat ja tā joprojām ir viens no lielākajiem problēmjautājumiem, kas pašlaik jārisina Eiropas Savienībai. Lai varētu pilnībā izmantot attiecīgo izaugsmes potenciālu un nodrošināt ieguvumu taisnīgu sadali, Eiropas Savienība cenšas izveidot ilgtspējīgas attīstības modeli, izmantojot daudzpusēju pārvaldību, lai saskaņotu tautsaimniecisko izaugsmi, sociālo kohēziju un vides aizsardzību.

2.2.   Ekonomikas globalizācijas apstākļos tomēr veidojas jauna situācija, kur liela nozīme ir dažu starptautisko organizāciju, piemēram, PTO, pieņemtajiem lēmumiem, kas var apdraudēt vispārējas nozīmes pakalpojumu kā Eiropas sociālo modeli raksturojošas iezīmes pastāvēšanu.

2.3.   Tādēļ jāizveido atbilstīgi starptautiski juridiski mehānismi, lai ES un tās dalībvalstis nodrošinātu vispārējas nozīmes pakalpojumu dzīvotspēju, neizmantojot tādas stratēģijas, kas radītu šķēršļus brīvas starptautiskas tirdzniecības principu ievērošanai vai apdraudētu Eiropas ekonomikas konkurētspēju.

2.3.1.   Eiropas Savienības iestādēm īpaša uzmanība būs jāvelta arī tām pašregulējošām struktūrām, kuru uzdevums ir pasaules līmenī definēt kopējus publisko iestāžu rīcības noteikumus jomās, kas skar vispārējās nozīmes pakalpojumus (piemēram, Starptautiskā elektrosakaru savienība (ITU)).

2.3.2.   Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 36. pantā (4) ir noteikts, ka ES saskaņā ar līgumiem atzīst un ievēro pieeju vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kā tas paredzēts valstu likumos un praksē, lai veicinātu sociālo un teritoriālo kohēziju, tādējādi pirmo reizi savstarpēji saistot šos pakalpojumus un pamattiesības (5).

2.3.3.   Lisabonas līgumā ir ievērojami nostiprināta Eiropas Savienības nozīme tautsaimniecībā un tirdzniecībā. ES darbība starptautiskā līmenī ir īpaši nepieciešama pašreizējos apstākļos, kad pieaug tautsaimniecības globalizācija un nostiprinās daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kurai spēcīgu impulsu ir devusi Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšana 1995. gadā.

2.3.4.   Ar Lisabonas līgumu Līguma par Eiropas Savienību V. sadaļas 1. nodaļā iekļauti vispārīgi noteikumi, kas attiecas uz visu Eiropas Savienības ārējo darbību. Savukārt noteikumi par Kopienas politiku pašlaik paredzēti EKDL trešās daļas IX sadaļas 131.–134. pantā par kopējo tirdzniecības politiku. Līgumā ar minēto nosaukumu apzīmē lēmumu pieņemšanas institucionālo mehānismu kopumu, ko izmanto noteiktu mērķu sasniegšanai konkrētās materiālās jomās, tādējādi Kopienai ir dotas iespējas šādās materiālās jomās veikt vispārējus pasākumus (6).

2.3.5.   Saskaņā ar EKDL 131. pantu Kopienas politikas neatņemami mērķi ir veicināt pasaules tirdzniecības harmonisku attīstību, starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu un muitas šķēršļu mazināšanu.

2.3.6.   Turklāt jāņem vērā, ka Kopienas tirdzniecības politikas izstrādi var ietekmēt dažādu Kopienas horizontālo politiku mērķi, piemēram, kultūras, sabiedrības veselības (7), patērētāju tiesību aizsardzības, rūpniecības politika; iespējams, ka rūpniecības politika un pakalpojumi var visvairāk ietekmēt kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu un radīt vislielākās problēmas.

2.3.7.   EESK jau ir norādījusi, ka līgumu reforma nozīmē soli uz priekšu, it īpaši vispārējas nozīmes pakalpojumu (VNP) jomā, ieviešot noteikumos par Eiropas Savienības darbību (14. pantā) vispārēji piemērojamu klauzulu par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (VTNP), kas būs jāpiemēro attiecībā uz visām Eiropas Savienības politikām, tostarp iekšējo tirgu un konkurenci, kā arī abiem līgumiem pievienojot protokolu, kas attiecas uz visiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem, tostarp uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kam nav tautsaimnieciskas nozīmes (8).

2.4.   Tādējādi līdz ar Lisabonas līguma parakstīšanu Eiropas integrācijas īstenošanā paveras jaunas izredzes, pateicoties jaunajiem noteikumiem, kuros paredzēta iespēja izstrādāt atbilstīgāku pārvalstisku tiesisku regulējumu, kas noteiktu un regulētu piekļuvi vispārējas nozīmes pakalpojumiem un nodrošinātu to darbību visās ES dalībvalstīs. Te īpaši jāuzsver:

—	valsts, reģionālo un vietējo iestāžu būtiskā nozīme un lielā rīcības brīvība, sniedzot, pasūtot un organizējot vispārējus tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, lai pēc iespējas labāk apmierinātu lietotāju vajadzības;

—	vispārējo tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu daudzveidība un atšķirīgas lietotāju vajadzības un izvēles, ko var noteikt atšķirīgi ģeogrāfiskie, sociālie un kultūras apstākļi;

—	augsta kvalitāte, augsts drošības un pieejamības līmenis, vienlīdzīga attieksme un vispārējas piekļuves un lietotāju tiesību veicināšana.

2.4.1.   Šo nostāju varētu nostiprināt daži daudzpusēju starptautisko organizāciju, piemēram, PTO, globalizācijas pārvaldības pasākumi, īpaši izmantojot šķīrējtiesas, kurām varētu būt īpaši svarīga nozīme.

2.5.   Šāda pārvalstiska pieeja ļautu vieglāk gūt ievērojumu ietekmi starptautiskajā sabiedrībā un tādējādi veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu draudus ES sociālajam modelim, kuram būtu jāapliecina ideja par demokrātisku, ekoloģisku, konkurētspējīgu, solidāru un sociāli iekļaujošu labklājības telpu visiem Eiropas iedzīvotājiem (9).

2.6.   Tādējādi pašreizējā starptautiskajā situācijā var identificēt dažādus līmeņus vai slāņus, kur ES jārod diferencēti stratēģiski risinājumi. Tie ir, piemēram, šādi.

2.6.1.   Vispārējo sabiedrisko labumu (gaiss, ūdens, meži utt.) pārvaldīšana; atbilstoši neskaidri formulētiem solidaritātes principiem, kas pieņemti, piemēram, “Deklarācijā par jaunas starptautiskās ekonomiskās kārtības izveidi” (ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcija 3201, 2.5.1974), Eiropas Savienība vecinātu tāda pārvalstiska tiesiska regulējuma izstrādi, kas būtu saskaņā ar šajā jomā pieņemtiem starptautiskiem nolīgumiem un lēmumiem.

2.6.1.1.   Vispasaules sabiedriskie labumi ir preces un pakalpojumi, kas nepieciešami personu labklājībai un līdzsvaram starp sabiedrībām planētas ziemeļu un dienvidu daļā. Minētos vispasaules sabiedriskos labumus nevar nodrošināt valstu līmenī vai tirgus ietvaros: lai tos saglabātu un radītu nepieciešama starptautiska sadarbība.

2.6.2.   Dažu tādu kopēju pakalpojumu saglabāšana un attīstīšana, kas ir ES iedzīvotāju vispārējās interesēs (piemēram, Galileo) un kuru sniegšanai ir nepieciešamas lielas publiskās investīcijas.

2.6.3.   ES un dalībvalstu kompetenču sadale attiecībā uz piekļuves noteiktiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem elektronisko sakaru jomā, piemēram, internetam, regulējumu.

2.6.4.   Noteikt par valsts līmeni zemāka līmeņa (federālā, reģionālā un vietējā) iestāžu, kas pašlaik atbalsta, pārvalda un regulē sociālo pakalpojumu sniegšanu, funkcijas, ņemot vērā nākotnē piemērojamos starptautiskos līgumus, ar kuriem paredz pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju nozarēs, kurās liberalizācija vēl nav sākta vai kurās sākumā šāda iespēja nebija paredzēta.

2.6.5.   Tāpat izstrādāt diferencētu juridisku un politisku stratēģiju attiecībā uz tīklā sniegto vispārējas nozīmes pakalpojumu nākotni, kā arī attiecībā uz pārējiem pakalpojumiem.

2.6.6.   Pašreizējos starptautiskajos forumos diemžēl netiek apspriests jautājums par vispārējas nozīmes pakalpojumiem, lai saglabātu un izplatītu to principus un vērtības.

2.6.7.   Tomēr kopš 2003. gada janvāra sešām starptautiskajām organizācijām (Pasaules Banka, UNCTAD – Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference, FAO – Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, SVF, ESAO un ANO) saskaņā ar topošo un nākotnē pilnveidojamo pasaules mēroga pārvaldības principa izveidi ir novērotāja statuss PTO, kura nosaka starptautisko tiesību normas (daudzpusēji nolīgumi vides jomā, starptautiskie darba līgumi, cilvēktiesības, ekonomikas un sociālā joma). Šāda statusa tomēr nav tādām divām organizācijām kā ILO un PVO, tādējādi jaunveidojamā pasaules mēroga pārvaldība neskar ar veselību un nodarbinātību saistītās problēmas. Eiropas Savienībai jāierosina minēto divu organizāciju līdzdalība.

3.   Vispārējas nozīmes pakalpojumu tiesiskā regulējuma acquis, kas ES jāsaglabā GATS–PTO vienošanās ietvaros.

3.1.   Pēdējos desmit gados Eiropas Savienības iestādes ir pakāpeniski sekmīgi veidojušas vispārējas nozīmes pakalpojumu jēdzienu un tiesisko regulējumu, tomēr tās vēl nav izstrādājušas pilnīgu kopīgu tiesisko pamatu (10).

3.2.   Jāuzsver tomēr, ka Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, apliecinot konsekvenci, vairākos atzinumos pēc kārtas (11) ir atbalstījusi saskaņotu un pastāvīgu nostāju attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumu (VNP) būtiskiem tiesiskiem aspektiem, proti, VNP būtu (12):

—	jāatbilst vienlīdzīgas attieksmes, vispārējas piekļuves, pieejamības, uzticamības, ilgtspējības, kvalitātes, efektivitātes, lietotāju tiesību nodrošināšanas, ekonomiskā un sociālā izdevīguma principiem;

—	jāņem vērā noteiktu lietotāju grupu, piemēram, cilvēku ar invaliditāti, atkarīgu un nelabvēlīgākā stāvoklī esošu personu u. c., īpašās vajadzības.

3.3.   Tādēļ EESK uzskata, ka nebūtu jāsniedz izsmeļoša VNP definīcija, bet jāpievērš uzmanība VNP uzdevumiem, lai gan vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi ir raksturīgi ar to, ka tiem jāpanāk kompromiss dažādos līmeņos:

—	starp tirgu un vispārēju nozīmi,

—	starp ekonomikas, sociālajiem un vides mērķiem,

—	starp lietotājiem (individuāliem lietotājiem, tostarp sabiedrības atstumtajām grupām, uzņēmumiem, pašvaldībām utt.), kuriem nav vienas un tās pašas vajadzības vai intereses,

—	starp katras dalībvalsts kompetenci un Kopienas integrāciju (13).

3.3.1.   Savukārt vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu mērķis (14) ir risināt visas sociālās problēmas, kas rodas saistībā ar slimību, vecumdienām, darba nespēju, invaliditāti, pastāvīga darba trūkumu, nabadzību, sociālo atstumtību, toksikomāniju, ģimenes un mājokļa problēmām un ārvalstnieku integrāciju.

3.3.2.   Neskarot valsts pārvaldes iestāžu brīvo izvēli, EESK uzskata, ka minētajiem valsts, reģionālās un vietējās nozīmes pakalpojumiem tostarp jāietver ar obligāto izglītības sistēmu, veselību un sociālo aizsardzību, kultūras darbu, labdarību saistīti pakalpojumi, sociāla rakstura pakalpojumi vai pakalpojumi, kuru pamatā ir solidaritāte, kā arī audiovizuālie pakalpojumi un ūdens apgāde un attīrīšana. (15)

3.4.   EESK uzskata, ka būtu atbilstīgi uzsvērt VNP īpašās funkcijas un prasības (sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības), kurām tiem jāatbilst, lai tie pildītu savas funkcijas, un kurām jābūt skaidri definētām.

3.5.   Lisabonas līgumam pievienotajā protokolā par VNP ir iekļauta interpretējoša minēto pakalpojumu definīcija, kas atbilst EESK nostājai. Pirmo reizi ES primārajos tiesību aktos šim jautājumam pievērsta īpaša uzmanība, un, tā kā protokols ir saistošs, tas veidos uzticamu pamatnostādni ES iestāžu darbībai gan dalībvalstīs, gan ārpus tām.

3.6.   Konkrēti, protokola 2. pantā noteikts, ka “līgumu noteikumi nekādā veidā neietekmē dalībvalstu kompetenci sniegt, pasūtīt un organizēt vispārējas nozīmes pakalpojumus, kam nav tautsaimnieciskas nozīmes”.

3.6.1.   Lai gan protokolā ir netieši nošķirti vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi un vispārējas nozīmes pakalpojumi, kam nav tautsaimnieciskas nozīmes, taču tā kā nav iestāžu pieņemta tiesiska akta, kurā abi pakalpojumu veidi būtu klasificēti, un saskaņā Deklarācijas par kompetenču noteikšanu (pielikums 2007. gada SVK Noslēguma aktam) un Protokola par kopīgas kompetences īstenošanu (kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību) noteikumiem dalībvalstu nostāja minētajā jautājumā ir svarīgākā juridiskā pamatnostādne.

Tāpēc būs ļoti lietderīgi sekot Eiropas Komisija sagatavotajiem novērtējumiem par to, kā dalībvalstis piemēro Pakalpojumu direktīvu, jo vēlāk tai būs svarīga nozīme ES sarunās un līgumu slēgšanā par Eiropas Savienībā regulētās pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju.

3.6.2.   Tādēļ ES rīcībā šajā jomā pašlaik jāievēro divi nosacījumi:

a)	turpmāko sekundāro tiesību aktu izstrādē un pieņemšanā jāņem vērā dalībvalstu juridiskās tradīcijas attiecībā uz VNP jēdzienu, kategorijām un darbības principiem;

b)

izstrādājot starptautiskos nolīgumus, tostarp līgumus, ko noslēdz organizācijās, kurās pārstāvēta ES un tās dalībvalstis, un nosakot kopējo nostāju jebkādās apaļā galda sarunās un starptautiskās konferencēs, jāpanāk ES un dalībvalstu savstarpējā vienošanās un jāiekļauj būtiski Lisabonas līguma un dalībvalstu VNP tiesiskā regulējuma aspekti.

4.   Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) un PTO īpašā nozīme.

4.1.   Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) ir starptautiska organizācija, kas nosaka vispārējus valstu savstarpējās tirdzniecības noteikumus, pamatojoties uz daudzpusēju sistēmu. PTO darbības pamatā ir līgumi, kurus noslēdzis un parakstījis lielākais vairākums valstu, kas iesaistītas pasaules mēroga tirdzniecībā. (16)

4.2.   Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai tirdzniecības plūsmas būtu pēc iespējas vienmērīgākas, labāk prognozējamas un brīvākas. Praksē visus lēmumus pieņem uz visu dalībvalstu konsensa pamata un pēc tam tos ratificē attiecīgie parlamenti; tirdzniecības konfliktus novērš ar PTO strīdu izšķiršanas mehānisma palīdzību.

4.3.   Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību ir pirmais daudzpusīgi pieņemto principu un noteikumu kopums starptautiskās pakalpojumu tirdzniecības pārvaldīšanai. Tajā norādītas pakalpojumu nozares, kuras PTO dalībvalstis ir gatavas atvērt ārvalstu konkurencei, un noteikta šo tirgu atvērtības pakāpe, tostarp minēti daži vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi, piemēram, finanšu pakalpojumi, elektroniskie sakari, pasta pakalpojumi, transporta pakalpojumi un enerģētika.

4.4.   EESK ir aicinājusi pārējās Kopienas iestādes atbalstīt to (17), lai vispārējas nozīmes pakalpojumu pamatprincipi būtu Eiropas Savienības nostājas pamatā tirdzniecības sarunās, īpaši PTO un Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) ietvaros. Tā ir atzinusi par nepieņemamu, ka starptautiskajās tirdzniecības sarunās Eiropas Savienība uzņemtos saistības liberalizēt nozares vai darbības, ja šādi soļi nav iepriekš saskaņoti, ņemot vērā Līguma īpašos noteikumus par vispārējas nozīmes pakalpojumiem. Nepieciešamība saglagāt dalībvalstu spēju regulēt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, lai sasniegtu Eiropas Savienības noteiktos mērķus sociālajā un attīstības jomā, nozīmē, ka minētajās sarunās nav jāiekļauj jautājums par neregulētiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem.

4.5.   Saskaņā ar GATS 1. panta 3. punkta b) apakšpunktu tās darbības jomā nav iekļauti “pakalpojumi, kurus sniedz, realizējot valsts varas pilnvaras”, kas saskaņā ar minētā panta c) apakšpunktu “nozīmē jebkuru pakalpojumu, kuru nesniedz uz komerciāliem pamatiem vai konkurējot ar vienu vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem”.

4.5.1.   Tas, ka GATS nav tieši minēti “vispārējas nozīmes pakalpojumi”, izņemot XVIII panta ii punkta c) apakšpunkta (18) nozīmē, rada lielu neskaidrību, kas traucē noteikt saskaņotu jēdzienu un atbilstīgus starptautiskus noteikumus, lai VNP darbību regulētu PTO ietvaros; tādēļ daži Kopienas tiesību aktu noteikumi varētu tikt apšaubīti.

4.5.2.   Turklāt, tā kā ir daudz valdību (vai publisko) pasākumu, uz kuriem saskaņā ar vienošanās 1.1. pantu būtu attiecināms GATS  (19), un tā kā apelācijas iestāde nepārprotami atbalsta vienošanās piemērošanu visiem pasākumiem, kas nav pietiekami pamatoti un kuri var izraisīt pakalpojumu tirdzniecības izkropļojumus (20), jānosaka vienota un stingra ES nostāja PTO, saglabājot Kopienas acquis sastāvdaļu veidojošos kopējos principus un vērtības.

4.5.3.   Šajā sakarā vienīgais izņēmums noteikts GATS pielikuma par gaisa transporta pakalpojumiem 2. panta a) un b) apakšpunktos, paredzot, ka līgums, ieskaitot tā strīdu noregulēšanas procedūras nav spēkā “attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē satiksmes tiesības, arī piešķirtas, vai pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar satiksmes tiesību izmantošanu”.

4.6.   Šajā situācijā paveras dažādas izvēles iespējas, par kurām PTO būs jāpauž nostāja. Dažas no tām ir šādas.

4.6.1.   Jebkurā gadījumā jāpanāk vienošanās ar pārējām līgumslēdzējām pusēm, lai izstrādātu GATS I. panta 3. punkta termina “pakalpojums, kas sniegts, realizējot valsts varas pilnvaras” definīciju un lai minētā panta b) apakšpunkta noteikumi, kuros vispārēji paredzēta visu pakalpojumu liberalizācija visās tautsaimniecības nozarēs, neliegtu valstīm veikt izņēmuma pasākumus, kas izslēdz sociālo pakalpojumu un vispārējas nozīmes pakalpojumu liberalizāciju, un vienlaikus atbilst GATS prasībām par šķēršļu novēršanu pakalpojumu tirdzniecībā.

4.6.2.   Dažādas pieejas, ar kuru palīdzību var novērtēt pakalpojuma sniegšanu un vajadzības gadījumā klasificēt to kā VNP, kuram jāpiemēro GATS, ņemot vērā to, vai pakalpojums ir vairāk virzīts uz pakalpojuma patērētāju, vai struktūru, kas pakalpojumu sniedz. Vienīgais iemesls, kādēļ VNP varētu nepiemērot GATS, ir vispārējo interešu saglabāšana Kopienas līmenī un dalībvalstīs un pakalpojuma patērētāju aizsardzība, jo šādā gadījumā nav svarīgi, vai pakalpojumu sniedz publiska vai privāta, valsts vai ārvalsts struktūra.

4.6.3.   Nepieciešamība Kopienas jēdzienu par publiskajām kredītiestādēm un sabiedriskas nozīmes finanšu pakalpojumiem (piemēram, pensiju plāni un valsts pensijas) saskaņot ar GATS pielikuma par finanšu pakalpojumiem 1. panta b) apakšpunkta trešo ievilkumu, kurā noteikts, ka par “pakalpojumiem, kas sniegti, realizējot valsts varas pilnvaras”, uzskata “citus pasākumus, ko veic sabiedriska organizācija valsts vārdā vai ar tās garantiju, vai arī izmantojot valsts finanšu resursus”.

4.6.4.   Finanšu G20 (21) varētu būt katalizators attiecībā uz lēmumiem, kas specializētajām starptautiskajām organizācijām (piemēram, PVO, FAO, Pasaules Banka, SVF utt.) jāpieņem finanšu pakalpojumu jomā, un attiecībā uz to principu un vērtību saglabāšanu, kuri ir vispārējas nozīmes pakalpojumu pamatā.

---

(1)  EESK atzinums par tematu “Veicināt Eiropas digitālās bibliotēkas pieejamību plašai sabiedrībai”, 1.3. punkts, OV C 162, 25.6.2008., 46. lpp.

(2)  EESK atzinums par tematu “Sociālā kohēzija – pamatojot Eiropas sociālo modeli”, OV C 309, 16.12.2006., 119. lpp.

(3)  EESK atzinums par tematu “Vispārējas nozīmes pakalpojumu nākotne”, OV C 309, 16.12.2006., 135. lpp., 2.1. punkts.

(4)  OV C 303, 14.12.2007. (2007. gadā svinīgi proklamējusi Eiropas Parlaments, Padome un Komisija).

(5)  EESK atzinums par tematu “Vispārējas nozīmes pakalpojumu nākotne”, OV C 309, 16.12.2006., 135. lpp., 3.9. punkts.

(6)  Skat. Miguel Angel Cepillo Galvín“Los objetivos de la Política Comercial Común ala luz del Tratado de Lisboa” Kopējās tirdzniecības politikas mērķi saskaņā ar Lisabonas līgumu] kolektīvajā darbā “El Tratado de Lisboa: salida de la crisis constitucional” (Lisabonas līgums – institucionālās krīzes pārvarēšana). Koordinators José Martín y Pérez Nanclares. Izdevniecība Iustel, 2008.

(7)  Skat. EESK atzinumu par tematu “Darba kvalitātes un produktivitātes uzlabošana”OVC 224, 30.8.2008., 87. lpp.

(8)  EESK atzinums par tematu “Neatkarīgs vispārējas nozīmes pakalpojumu novērtējums”, OV C 162, 25.6.2008., 42. lpp.

(9)  EESK atzinums par tematu “Sociālā kohēzija – pamatojot Eiropas sociālo modeli”, OV C 309, 16.12.2006.

(10)  Skat. Eiropas Parlamenta Rezolūciju A.6-0275/2006, 26.9.2006, Eiropas Komisijas Balto grāmatu, COM(2004) 374, 12.5.2004, Eiropas Komisijas Paziņojumu COM(2007) 725, 20.11.2007, utt.

(11)  Skat. EESK izpētes atzinumu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem, OV C 241, 7.10.2002., 119. lpp., EESK atzinumu par Balto grāmatu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem, OV C 221, 8.9.2005., 17. lpp., EESK pašiniciatīvas atzinumu par tematu “Vispārējas nozīmes pakalpojumu nākotne”, OV C 309, 16.12.2006., 135. lpp.

(12)  Skat. EESK atzinums par tematu “Neatkarīgs vispārējas nozīmes pakalpojumu novērtējums”, OV C 162, 25.6.2008., 3.2. punktu.

(13)  Skat. EESK atzinums par tematu “Neatkarīgs vispārējas nozīmes pakalpojumu novērtējums”, OV C 162, 25.6.2008., 3.7. punktu.

(14)  Skat. EESK atzinumu par tematu “Komisijas paziņojums ”Kopienas Lisabonas programmas īstenošana – vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi Eiropas Savienībā, OV C 161, 13.7.2007., 80. lpp.

(15)  EESK atzinums par tematu “Vispārējas nozīmes pakalpojumu nākotne”, OV C 309, 16.12.2006., 10.3. punkts.

(16)  Ar 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK (OV L 336, 23.12.1994.) Padome pieņēma tiesību aktus, kas izriet no Urugvajas sarunu kārtas daudzpusējām tirdzniecības sarunām, kuru rezultātā tika parakstīts Marakešas līgums un izveidota Pasaules tirdzniecības organizācija.

(17)  EESK atzinums par tematu “Vispārējas nozīmes pakalpojumu nākotne”, OV C 309, 16.12.2006.

(18)  Šajā pantā sniegtas definīcijas un ir minēti “dalībvalstu pasākumi, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību”, tostarp “tādu pakalpojumu vispārēja pieejamība un izmantošana, ko nolūkā nodrošināt pakalpojumus, dalībvalstis pieprasa sniegt visiem iedzīvotājiem”.

(19)  Tajā noteikts: “Šis līgums attiecas uz dalībvalstu pasākumiem saistībā ar pakalpojumu tirdzniecību.”

(20)  Skat. Amerikas Savienoto Valstu lietu par pasākumiem, kas attiecas uz azartspēļu un derību pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, WT/DS/AB/R(AB-2005-1). Moreira González C. J. publicētā analīze “Las cláusulas de Seguridad Nacional” (Valsts drošības klauzulas), Madride, 2007, 229. lpp.; līdzīga EK lieta (Banānu importēšanas, tirdzniecības un izplatīšanas kārtība, WT/DS27/AB/R/197).

(21)  Finanšu G20 veido G8 valstis un 11 finanšu ministri un centrālo banku vadītāji, pārstāvot 85 % no pasaules IKP, un Eiropas Savienība (kuru pārstāv Padomes prezidentvalsts un Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs).

---