30.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 100/15

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Novērst šķēršļus, kas kavē riska kapitāla fondu pārrobežu ieguldījumus””

COM(2007) 853 galīgā redakcija

2009/C 100/03

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2007. gada 21. decembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Novērst šķēršļus, kas kavē riska kapitāla fondu pārrobežu ieguldījumus””

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2008. gada 1. oktobrī. Ziņotājs – MORGAN kgs un līdzziņotājs – DERRUINE kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 448. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 21., 22. un 23. oktobrī (22. oktobra sēdē), vienbalsīgi pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.   Komisijas paziņojums apvieno divus svarīgus Lisabonas programmas aspektus. Vienā no tiem uzsvērta nelielu, novatorisku uzņēmumu izveide un izaugsme. Otrā – ES kapitāla tirgu integrācija, lai tādējādi finansētu nodarbinātību un ražīguma izaugsmi. Šīs abas politikas jātuvina pēc iespējas ātrāk, kas pamatojams ar nepieciešamību attīstīt riska kapitāla nozari visā ES.

1.2.   Paziņojumā ir atspoguļots pašreizējais darbs. Būs vajadzīga dalībvalstu, Eiropas Komisijas un riska kapitāla (RK) nozares cieša sadarbība, lai īstenotu 3.6. punktā izklāstītos turpmākos pasākumus. Turpinot šo darbu, nākamo ziņojumu Komisija iesniegs 2009. gadā.

1.3.   Riska kapitāla pieejamība nav universāla atbilde uz visiem jautājumiem. RK piedāvātāji ir ieinteresēti veikt lielus darījumus, jo mazs darījums var būt tikpat laikietilpīgs, cik liels. Tādēļ tiem ir lielāka interese piedāvāt finansējumu augošu uzņēmumu paplašināšanai, nevis nodrošināt sākuma kapitālu jaunizveidotiem uzņēmumiem. Tā kā RK piedāvātāju darbības joma ir nodrošināšana ar sākuma kapitālu, kapitālu darbības uzsākšanai un paplašināšanās kapitālu, tie ir svarīgs Lisabonas stratēģijas elements, un EESK atbalsta minēto Komisijas iniciatīvu. Ir svarīgi uzlabot riska kapitāla pieejamību dalībvalstīs, kurās šī nozare ir mazāk attīstīta.

1.4.   Ir svarīgi, lai RK piedāvātāji spētu atmaksāt savus ieguldījumus. Lai to izdarītu, viņiem vai nu pašiem jāatrod pircējs, t.i., kāds lielāks uzņēmums, vai arī jāpārdod uzņēmums investoriem, izmantojot iekļaušanu vērtspapīru tirgus sarakstos. Visas ES problēma ir tā, ka nav pietiekamas vēlmes ieguldīt nelielos, jaunos uzņēmumos. EESK iesaka dalībvalstīm izmantot nodokļu sistēmu, lai radītu stimulu privātpersonām investēt nelielos uzņēmumos. Tas savukārt veicinās tādu vērtspapīru tirgu attīstību, kuros būs iespējama tirdzniecība ar nelielu uzņēmumu akcijām. Šobrīd vienīgie šāda veida tirgi ES ir Londonas Alternatīvais ieguldījumu tirgus (AIM) un Deutsche Börse ieviestais Entry Standard (īpašs biržas indekss ar atvieglotiem noteikumiem MVU kotācijai, tādējādi atvieglojot kapitāla pieejamību), lai gan šobrīd tiek īstenota arī Euronext iniciatīva.

1.5.   Tā kā AIM tirgus lieliski nodrošina uzņēmuma pāreju no nekotēta statusa uz kotētu, tas rada ļoti izdevīgus nosacījumus riska kapitāla investīcijām nekotētos uzņēmumos. AIM piedāvā RK uzņēmumiem Apvienotajā Karalistē viņiem vajadzīgās iespējas atgūt ieguldītos līdzekļus. AIM līdzīgs tirgus arī citās dalībvalstīs veidotu biržu, kurā varētu iegūt kapitālu MVU vajadzībām, vienlaicīgi nodrošinot tirgu to akcijām. Tas varētu būt būtisks faktors riska kapitāla attīstībai līdz šim mazattīstītajos ES tirgos.

1.6.   Lai arī riska kapitāls katrā ziņā ir saistīts ar līdzekļu atgūšanu vērtspapīru tirgū, nav uzskatāms, ka vislabākais veids, kā jebkuram nelielam uzņēmumam atgūt līdzekļus, ir akciju pirmreizējs piedāvājums vērtspapīru tirgū. Publiski finansētu uzņēmumu priekšrocība ir privāta pašu kapitāla pieejamība, un to akcijas nodrošina finanšu līdzekļus darbības uzsākšanai, tomēr tirgus prasību dēļ par to jāmaksā ar zināmiem rīcības brīvības ierobežojumiem, īpaši ilgtermiņā. Tādēļ riska kapitāls nav piemērotākais risinājums katra neliela uzņēmuma attīstībai. Alternatīva var būt aizstāšanas kapitāls tajos gadījumos, kad MVU, kas jau saņēmis riska kapitālu, nav pietiekami gatavs, lai īstenotu savu akciju pirmreizējo publisko piedāvājumu.

1.7.   Riska kapitāls nespēs apmierināt visu pieprasījumu pēc kapitāla darbības uzsākšanai, jo RK piedāvājošie uzņēmumi agrīnā uzņēmējdarbības attīstības posmā ieguldīs tikai izlases veidā. Lai novērstu šīs nepilnības, zināmu ieguldījumu varētu dot no publiskiem līdzekļiem finansēti riska kapitāla piedāvātāji, tomēr arī tas neatrisinās visas nepilnības, kas būs jānovērš uzņēmēju ģimenēm, draugiem un “biznesa eņģeļiem”. Vajadzība sekmēt darbības uzsākšanai nepieciešamā kapitāla nodrošināšanu ir otrs iemesls, kādēļ EESK iesaka Komisijai un dalībvalstīm īstenot tādus pasākumus nodokļu jomā, kas veicinātu privātas investīcijas jaunizveidotos uzņēmumos.

1.8.   Kā paskaidrots 2. sadaļā (Definīcijas), riska kapitāls tehniskā izpratnē ir privāta pašu kapitāla sastāvdaļa. EESK ir pārliecināta, ka ar RK pārrobežu darījumu šķēršļu novēršanu nevajadzētu sekmēt citas darbības ar privāto pašu kapitālu, piemēram, akciju izpirkšanu ar aizņēmumu.

1.9.   Savā iepriekšējā atzinumā (1) EESK jau ir paudusi bažas par darījumu ar privātu pašu kapitālu radītiem iespējamiem draudiem nodarbinātībai (tai skaitā nodarbinātības kvalitātei). Ir svarīgi, lai jebkādi šāda veida darījumi notiktu pēc apspriešanās, par kuru visās dalībvalstīs panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem. Tāpēc EESK lūdz Komisijai saistībā ar šeit apskatīto riska kapitālam veltīto iniciatīvu nodrošināt, lai sociālais dialogs arī turpmāk tiktu uzskatīts par prioritāti un lai attiecīgos gadījumos tiktu piemērota direktīva par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu. EESK arī atkārtoti aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu “Iegūto tiesību” direktīvas aktualizēšanai, lai tajā būtu iekļauta arī ar akciju tirdzniecības darījumiem saistīta uzņēmumu pāreja (2).

1.10.   Šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo “visizplatītākais līdzekļu atgūšanas veids – 39 % no visiem gadījumiem – ir pārdošana citam uzņēmumam. Otrs izplatītākais veids ir sekundāra pārpirkšana (24 %), un pieredze rāda, ka šādu gadījumu nozīme pēdējos desmit gados ir pieaugusi”. (3)

2.   Definīcijas

2.1.   Darba dokumentā izteikts atbalsts Komisijas paziņojumam. Dokumentā atrodams plašs terminu skaidrojums. Turpinājumā uzskaitīti daži galvenie termini riska kapitāla terminoloģijas izpratnē.

2.2.   Tautsaimniecībā pazīstami seši plaši atzīti investīciju veidi.

—	Sākuma kapitāls ir paredzēts pētījumiem, novērtējumam sākotnējās koncepcijas izstrādei.

—	Kapitāls darbības uzsākšanai ir paredzēts, lai uzņēmumi varētu attīstīt produkciju un veikt sākotnējos tirgvedības pasākumus.

—	Paplašināšanās kapitāls ir uzņēmuma izaugsmei paredzēts finansējums.

—	Aizstāšanas kapitāls paredzēts jau izveidota uzņēmuma akciju iegādei no citiem privāta pašu kapitāla investoriem vai akcionāriem.

—

Pārpirkšana nozīmē pilnīgu vai daļēju uzņēmuma iegādi no pašreizējiem akcionāriem. Tas var nozīmēt arī uzņēmuma statusa maiņu no kotēta uz nekotētu, t.i., privātu uzņēmumu. Vadības veiktā pārpirkšanas procesā pircēji ir uzņēmuma vadītāji, kas parasti izmanto arī privātu pašu kapitālu vai riska kapitālu.

2.3.   Ar riska kapitālu apzīmē riska kapitāla piedāvātāju ieguldījumu nekotētos uzņēmumos (t.i., biržu sarakstos neiekļautos uzņēmumos); šie piedāvātāji kā pilnvarotie pārvalda privātpersonu, juridisku personu vai savus naudas līdzekļus. Galvenie finansēšanas posmi ir darbības uzsākšanas posms (sākuma kapitāls un kapitāls darbības uzsākšanai) un paplašināšanās. Tas nozīmē, ka riska kapitāls ir riska kapitāla piedāvātāju un paša uzņēmēja ieguldījums uzņēmuma kapitālā, lai finansētu tā darbības sākumposmu vai paplašināšanos. Investoru augsto risku kompensē cerības no ieguldījuma gūt peļņu, kas pārsniedz vidējo līmeni.

2.4.   Riska kapitāls būtībā ir privāta pašu kapitāla sastāvdaļa. Privāta pašu kapitāla uzņēmumi var iesaistīties riska kapitāla darījumos, taču viņu darbības apjoms pārsniedz riska kapitāla darījumu kopu un iekļauj arī aizstāšanas kapitāla nodrošināšanu un uzņēmumu izpirkšanas finansēšanu. EESK pauž bažas par minēto privātā pašu kapitāla darījumu iespējamām sociālajām sekām.

2.5.   “Biznesa eņģeļi” ir turīgas privātpersonas, kas tiešā veidā iegulda jaunos vai augošos nekotētos uzņēmumos. Viņu kapitāls var papildināt riska kapitāla nozares līdzekļus, nodrošinot finansējumu uzņēmējdarbības sākumposmā.

2.6.   Institucionāli investori ir finanšu iestādes, piemēram, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi, bankas un investīciju uzņēmumi, kas pieņem (parasti) privātu investoru uzkrājumus un iegulda tos finanšu tirgos. Tie ir pieredzējuši investori ar ievērojamiem aktīviem.

2.7.   Privāta līdzekļu izvietošana ir atsavināšanas metode finanšu ieguldījumu jomā, kas dod iespēju pircējam un pārdevējam vienoties par darījumu, tādējādi ļaujot izvairīties no likumā noteiktām prasībām, kas viņiem būtu jāievēro akciju publiska piedāvājuma gadījumā. Privātas izvietošanas tiesiskie režīmi parasti nosaka īpašus kritērijus struktūrām, kas tiesīgas veikt darījumus privātas izvietošanas kārtībā. Šādu tiesisko režīmu parasti piemēro institucionālu investoru (kuri pēc definīcijas ir labi informēti) ieguldījumiem riska kapitāla uzņēmumu pārvaldītos fondos.

2.8.   Piesardzības princips ļauj pensiju fondiem viņu investīciju portfelī iekļaut privātus akciju/riska kapitāla fondus, vienlaikus ievērojot viņu klientu riska profilu. Citiem vārdiem, pensiju pārvaldītāju pienākums ir klientu līdzekļus ieguldīt atbilstoši viņu interesēm. Tas nozīmē ieguldījumu portfeļa racionālu diversifikāciju gadījumā, ja ieguldīts arī riska kapitālā.

3.   Komisijas paziņojuma kopsavilkums

3.1.   Saskaņā ar Eiropas Riska kapitāla un privāta pašu kapitāla asociācijas (EVCA) sniegtajiem datiem riska kapitāls dod ievērojamu ieguldījumu darbavietu izveidē. Privātu pašu kapitālu un riska kapitālu saņēmušie ES uzņēmumi no 2000. līdz 2004. gadam ir radījuši vienu miljonu jaunu darbavietu. Vairāk nekā 60 % šo darbavietu izveidojuši uzņēmumi, kuros ieguldīts riska kapitāls, un nodarbinātība tajos ir pieaugusi par 30 % gadā. Turklāt uzņēmumi, kuru darbība vērsta uz jauninājumiem un izaugsmi un kuros ieguldīts riska kapitāls, vidēji 45 % no kopējiem izdevumiem izlieto P&I. Plašāki komentāri sniegti 4.10. un 4.11. punktā.

3.2.   ES riska kapitāla tirgu potenciāls vēl nav pilnībā izmantots, un šie tirgi nepiedāvā pietiekami daudz kapitāla novatoriskiem MVU to izaugsmes agrīnos posmos. Pašu kapitāla ieguldījumu kultūras neesamība, informācijas problēmas, sadrumstalotais tirgus, lielas izmaksas, kā arī uzņēmumu un akadēmisko aprindu neizmantotās sinerģijas ir galvenie iemesli, kas nosaka, ka tirgus pienācīgi nedarbojas. Atšķirīgas valstu politikas rada ievērojamu tirgus sadrumstalotību, kas savukārt nelabvēlīgi ietekmē gan līdzekļu piesaistīšanu, gan to ieguldīšanu ES.

3.3.   Lai arī publiskās iestādes zināmā mērā var sekmēt finanšu līdzekļu ieguldīšanu jauninājumos, globālo problēmu apjomīgums nozīmē, ka ilgtermiņa risinājumu var nodrošināt tikai privāto investoru lielāki ieguldījumi. Tādēļ nepieciešama Komisijas un dalībvalstu rīcība, lai uzlabotu riska kapitāla regulējuma pamatnosacījumus, tostarp novēršot neattaisnojamus šķēršļus, kas traucē pārrobežu darbībām.

3.4.   Pārrobežu nosacījumu uzlabošanas stratēģija aptver brīvu kapitāla apriti, uzlabotus līdzekļu piesaistes nosacījumus, tiesisko noteikumu sistēmas uzlabošanu, ar nodokļiem saistītu pretrunu mazināšanu un pēc iespējas drīzāku savstarpējo atzīšanu.

3.5.   Paziņojumam pievienotajā glosārijā un ekspertu grupas ziņojumā ietverta problēmu analīze un iespējamie risinājumi (skatīt I tabulu).

I tabula

Problēma	Iespējamie risinājumi
Līdzekļu piesaiste un sadalījums (starp investoriem un RK fondiem)
Atšķirīgi valstu standarti, lai noteiktu kvalificētu investoru definīciju ieguldījumiem privātā pašu kapitālā – RK (institucionāli/privāti investori)	Kvalificētu investoru (institucionālu un privātu) vienota definīcija visā ES
Atšķirīgi valstu tiesiskie režīmi, kas nosaka, kur atļauts ieguldīt institucionāliem investoriem (īpaši valstu noteikti ierobežojumi)	Piesardzības principa pielietojums (piesardzības principa ieviešana atbilstoši Direktīvai 2003/41/EK par pensiju fondiem,)
Grūtības dažādu valstu tirgos piedāvāt privātā pašu kapitāla un RK fondu līdzekļus, jo valstīs pastāv atšķirīgas koncepcijas attiecībā uz privātu līdzekļu izvietošanu/atbrīvojuma no publiskā piedāvājuma noteikumiem	“Privāta izvietojuma” kopīga ES koncepcija
Neitralitāte nodokļu jomā (starp RK fondiem un valsti, kurā investēti līdzekļi)
Sarežģītas fondu struktūras atkarībā no noteikumiem investora mītnes valstī un valstī, kurā reģistrēts uzņēmums, kurā līdzekļi tiek investēti (lai izvairītos no dubultas aplikšanas ar nodokļiem)	Kapitāla pieauguma nodokļu aprēķināšana investora mītnes zemē; vienlīdzīga attieksme pret tiešajiem investoriem un privātā pašu kapitāla investoriem; vienlīdzīga attieksme pret kotētiem un nekotētiem uzņēmumiem.
Lai varētu izmantot par nodokļu jautājumiem noslēgto līgumu priekšrocības, privātajiem pašu kapitāla fondiem jāizpilda atšķirīgi noteikumi un prasības	Pārredzamība nodokļu jomā : privātā pašu kapitāla (PPK) fondu savstarpēji atzītu struktūru uzskaitījums (vai vienoti kritēriji dalībvalstīm, lai nodrošinātu pārredzamību nodokļu jomā); Neitralitāte nodokļu jomā : SIA formā (nav pārredzamības) izveidotiem PPK fondiem jābūt iespējai izmantot līgumus par dubultu neaplikšanu ar nodokļiem; vienotas prasības, kas ļauj gūt labumu no šādiem līgumiem.
Profesionālie standarti (RK fondiem)
Atšķirīgi vietējie noteikumi par novērtējumu un ziņošanu (lielāki izdevumi un salīdzināmības trūkums)	Pašu nozaru ieviestu profesionālo standartu (piemēram, EVCA noteikto) izmantošanas veicināšana
Sarežģījumi piemērot IFRS (Starptautiskie finanšu pārskatu sagatavošanas standarti), īpaši konsolidācijas prasības, PPK fondiem
(Galvenā partnera vai fonda pārvaldītāja) pastāvīgs uzņēmums
Risks, kas saistīts ar galvenā partnera (RK pārvaldības uzņēmums) izveidotu pastāvīgu uzņēmumu tajā valstī, kur atrodas uzņēmums, kurā ieguldīti līdzekļi (nelabvēlīgas sekas nodokļu jomā)	— Pārvaldības uzņēmumu savstarpēja atzīšana vai apliecības pārvaldības uzņēmumiem; — ilgtermiņa risinājums – “apliecības” pārvaldības uzņēmumiem

3.6.   Ņemot vēra iepriekšminēto, Komisija ir uzsākusi šādus pasākumus un paudusi šādus ieteikumus.

3.6.1.   Lai uzlabotu līdzekļu piesaisti un pārrobežu ieguldījumus, Komisija paredz:

a)	izanalizēt valstu koncepcijas un šķēršļus līdzekļu privātai izvietošanai; 2008. gada pirmajā pusē sagatavot ziņojumu par Eiropas privātā izvietojuma režīma izveidošanas iespējām (šobrīd šis pasākums atlikts līdz 2008. gada 3. ceturksnim);

b)	kopīgi ar dalībvalstu ekspertiem apzināt dubultās aplikšanas ar nodokļiem gadījumus un citus ar nodokļiem saistītus tiešus šķēršļus, kas kavē riska kapitāla pārrobežu ieguldījums; ekspertu grupa iesniegs ziņojumu līdz 2008. gada beigām;

c)	izmantojot minētos ziņojumus, izanalizēt iespējas noteikt kopīgas iezīmes, lai tādējādi tuvinātos riska kapitāla vienotas regulējuma sistēmas ieviešanai visā ES;

d)	izpētīt iespējamās metodes, lai dalībvalstīm sniegtu atbalstu savstarpējās atzīšanas procesā.

3.6.2.   Lai mazinātu tirgus sadrumstalotību un uzlabotu riska kapitāla piesaistes un investīciju nosacījumus, Komisija aicina dalībvalstis:

a)	paplašināt, ja tas vēl nav izdarīts, “piesardzības principa” attiecināšanu arī uz cita veida institucionālajiem investoriem, ieskaitot pensiju fondus;

b)	radīt vienotu izpratni par riska kapitāla fondu un kvalificētu investoru raksturiezīmēm, kā arī apsvērt valstu pamatnoteikumu savstarpēju atzīšanu;

c)	pārvarēt regulatīvus kavēkļus un šķēršļus nodokļu jomā, pārskatot spēkā esošos tiesību aktus vai pieņemot jaunus;

d)	rast iespējas sadarbībai un savstarpēji pieņemama līmeņa uzraudzībai un pārredzamībai;

e)	rosināt konkurētspējīgu klasteru izveidi (līdzās zinātnes parkiem);

f)	veicināt likvīdus izejas tirgus.

4.   Vispārējas piezīmes

4.1.   Riska kapitāla nozares ārējie novērotāji galvenokārt uzsver RK piedāvātāju kā investīciju kapitāla avota lomu, taču paši RK piedāvātāji vienlīdz lielā mērā nodarbojas ar kā ar līdzekļu iegūšanu, tā arī ar to ieguldīšanu. Tādējādi riska kapitāla finansēšanas integrācijas rezultātā visā ES būtu jāsekmē ieguldījumi RK fondos un arī ieguldīto līdzekļu atgūšana.

4.2.   Tā kā riska kapitāla nozare ir atkarīga no labiem investoru peļņas rezultātiem, tās darbību raksturo līdzekļu ieguve, līdzekļu ieguldīšana un visbeidzot to atmaksāšana, lai tādējādi investoriem nodrošinātu gaidīto peļņu. Katra ieguldījuma aprites cikls parasti ir septiņi gadi.

4.3.   Ir svarīgi, lai RK piedāvātāji spētu atmaksāt savus ieguldījumus. Lai to izdarītu, viņiem vai nu pašiem jāatrod pircējs, t.i., kāds lielāks uzņēmums, vai arī jāpārdod uzņēmums investoriem, izmantojot iekļaušanu vērtspapīru tirgus sarakstos. Visas ES problēma ir tā, ka nav pietiekamas vēlmes ieguldīt nelielos, jaunos uzņēmumos. EESK iesaka dalībvalstīm izmantot nodokļu sistēmu, lai radītu stimulu privātpersonām investēt nelielos uzņēmumos. Tas savukārt veicinās tādu vērtspapīru tirgu attīstību, kuros būs iespējama tirdzniecība ar nelielu uzņēmumu akcijām. Šobrīd vienīgie šāda veida tirgi ES ir Londonas Alternatīvais ieguldījumu tirgus (AIM) un Deutsche Börse ieviestais Entry Standard, lai gan šobrīd tiek īstenota arī Euronext iniciatīva.

4.4.   Riska kapitāla pieejamība nav universāla atbilde uz visiem jautājumiem. RK piedāvātāji ir ieinteresēti veikt lielus darījumus, jo mazs darījums var būt tikpat laikietilpīgs, cik liels. Tādēļ tiem ir lielāka interese piedāvāt finansējumu augošu uzņēmumu paplašināšanai, nevis nodrošināt sākuma kapitālu jaunizveidotiem uzņēmumiem. Kā piemēru šeit var minēt Apvienotajā Karalistē senāk izveidoto riska kapitāla uzņēmumu “3I”. Tas 2008. gada marta beigās paziņoja par nodomu atteikties no ieguldījumiem agrīnā uzņēmējdarbības attīstības posmā, kas ir joma ar vissliktākajiem attīstības rādītājiem kopš tā dēvētā Internet burbuļa plīšanas 2000. gadā. Uzņēmums jau bija ievērojami samazinājis ieguldījumu daļu riska kapitālā, un šobrīd investīcijas darbības uzsākšanā paredzētajā kapitālā veido tikai desmito daļu no uzņēmuma kopējā investīciju portfeļa, savukārt 2000. gadā tās vēl veidoja pusi no visām investīcijām. “3I” pauda viedokli, ka perspektīvāk ir finansēt uzņēmumus vēlākā attīstības posmā un ka grupa vairāk pievērsīsies pārpirkšanai, izaugsmes kapitālam un infrastruktūrai.

4.5.   Riska kapitāls nespēs apmierināt visu pieprasījumu pēc kapitāla darbības uzsākšanai, jo RK piedāvājošie uzņēmumi agrīnā uzņēmējdarbības attīstības posmā ieguldīs tikai izlases veidā. Lai novērstu šīs nepilnības, zināmu ieguldījumu varētu dot no publiskiem līdzekļiem finansēti riska kapitāla piedāvātāji, tomēr arī tas neatrisinās visas nepilnības, kas būs jānovērš uzņēmēju ģimenēm, draugiem un “biznesa eņģeļiem”. Vajadzība sekmēt kapitāla darbības uzsākšanai nodrošināšanu ir otrs iemesls, kādēļ EESK iesaka Komisijai un dalībvalstīm īstenot tādus pasākumus nodokļu jomā, kas veicinātu privātas investīcijas jaunizveidotos uzņēmumos; šāda veida pasākumus īsteno, piemēram, Apvienotajā Karalistē ar Uzņēmumu ieguldījumu shēmas starpniecību. Šī shēma nosaka, ka ieguldītajam kapitālam piemēro ienākuma nodokļa atlaides, savukārt peļņa no šādiem darījumiem pilnībā atbrīvojama no nodokļiem. Šīs iniciatīvas nodokļu jomā nodrošina ļoti labvēlīgu riska/atdeves proporciju tām privātpersonām, kuras iegulda uzņēmumos to sākotnējā attīstības posmā.

4.6.   Apvienotās Karalistes shēmā tādas pašas iniciatīvas tiek piemērotas privātpersonu ieguldījumiem tādos kolektīvos investīciju fondos, kas līdzekļus iegulda AIM tirgū kotētos nelielos, jaunos uzņēmumos. Šie fondi ir pazīstami ar nosaukumu riska kapitāla fondi (“Venture Capital Trusts”). Ieguldījumiem piemēro ienākuma nodokļa atlaidi, savukārt ieguldītais kapitāls ir atbrīvots gan no peļņas nodokļa, gan arī no mantojuma nodokļa.

4.7.   Tas pats attiecināms uz privātpersonu tiešiem ieguldījumiem jebkurā uzņēmumā, kas kotēts AIM tirgū. AIM tirgus un ar to saistītie nodokļu atvieglojumi ir devuši ievērojamu impulsu uzņēmumu dibināšanai Apvienotajā Karalistē.

4.8.   AIM darbības joma ir jaunu, nelielu uzņēmumu akciju pirmreizējais publiskais piedāvājums (PPP). Līdz ar to Apvienotajā Karalistē ir ļoti izdevīgi ieguldīt nekotētu uzņēmumu riska kapitālā, jo AIM ar PPP palīdzību nodrošina RK piedāvātājiem viņiem vajadzīgās iespējas atgūt līdzekļus. AIM līdzīgu struktūru, kas apkalpotu vienas vai vairāku valstu tirgus, izveide arī citās dalībvalstīs veidotu biržu, kurā varētu iegūt kapitālu MVU vajadzībām, vienlaicīgi nodrošinot tirgu to akcijām. Tas varētu būt nozīmīgs faktors riska kapitāla attīstībai līdz šim mazattīstītajos ES tirgos.

4.9.   EESK ļoti labi apzinās, ka jārada pieprasījums pēc riska kapitāla, lai tādējādi riska kapitāla nozarei nodrošinātu attīstības iespējas. Tas savukārt nozīmē, ka visā ES jāpalielinās dibināto uzņēmumu skaitam, atbilstoši pieaugot uzņēmējdarbības aktivitātei un jauninājumiem. EESK tikai vēlas izteikt savas bažas. Šā atzinuma mērķis nav apspriest uzņēmējdarbības un jauninājumu jautājumus, bet gan atkārtoti uzsvērt, ka, īstenojot pasākumus nodokļu jomā, palielināsies arī jaundibināto nelielo uzņēmumu skaits.

4.10.   EESK atbalsta priekšlikumus par RK pārrobežu darījumu veicināšanu, taču ar nožēlu secina, ka novērtējuma pamatā nav uzticamu un objektīvu datu. Tomēr neatkarīgi pētījumi aicina ievērot piesardzību, jo būtu jāpatur prātā tas, ka “nav skaidri noteiktas atšķirības starp izmaiņām nodarbinātībā uzņēmumos, kuru darbību nodrošina riska kapitāls, un tajos, kurus finansē ar cita veida privātu pašu kapitālu” (4).

4.11.   Savā iepriekšējā atzinumā (5) EESK jau ir paudusi bažas par darījumu ar privātu pašu kapitālu radītiem iespējamiem draudiem nodarbinātībai (tai skaitā nodarbinātības kvalitātei). Ar privātu pašu kapitālu finansēti uzņēmumi rada par aptuveni 10 % mazāk darba vietu salīdzinājuma ar pārpirktiem uzņēmumiem (5 gadu periodā) (6). Ir svarīgi, lai jebkādi šāda veida darījumi notiktu pēc apspriešanās, par kuru formu visās dalībvalstīs panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem. Tāpēc EESK lūdz Komisijai saistībā ar šeit apskatīto riska kapitālam veltīto iniciatīvu nodrošināt, lai sociālais dialogs arī turpmāk tiktu uzskatīts par prioritāti un lai attiecīgos gadījumos tiktu piemērota direktīva par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu. EESK arī atkārtoti aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu “Iegūto tiesību” direktīvas aktualizēšanai, lai tajā būtu iekļauta arī ar akciju tirdzniecības darījumiem saistīta uzņēmumu pāreja (7).

5.   Īpašas piezīmes par Komisijas priekšlikumiem

5.1.   Lai labāk saprastu drošības fondu (hedge funds) un privāto akciju fondu (private equities) darbību un korporatīvās vadības (corporate governance) rādītājus, ir svarīgi izstrādāt atbilstīgus statistikas līdzekļus, kas jāsaskaņo vismaz Eiropas līmenī (8).

Komisijas priekšlikumi uzlabot līdzekļu piesaisti un pārrobežu ieguldījumus

5.2.   EESK pilnībā atbalsta Eiropas privātā izvietojuma režīma izveidi. Tas ir svarīgs nosacījums riska kapitāla pārrobežu apritei.

5.3.   Jānovērš nodokļu dubultās uzlikšanas radītie šķēršļi. Pretējā gadījumā pārrobežu darījumi ar riska kapitālu nebūs pietiekami rentabli, lai RK piedāvātāji iesaistītos šāda veida uzņēmējdarbībā. EESK ar interesi gaida Komisijas darba grupas sagatavoto ziņojumu par nodokļu aspektiem.

5.4.   Riska kapitāla Eiropas mēroga tiesiskā regulējuma koncepcija ir pievilcīga tikai gadījumā, ja dalībvalstis ļauj savā teritorijā strādāt RK uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem. Tas palīdzēs ieviest savstarpējas atzīšanas principu un veicinās RK piedāvātāju pārrobežu darbību, izvairoties no pārmērīgas birokrātijas. Tomēr atgādinot par vajadzību vairāk saskaņot fiskālo politiku, Komiteja uzskata, ka nepieciešams noteikt minimālās prasības nodokļu piemērošanai fondu pārvaldītājiem, lai tādējādi izvairītos no fiskāla dempinga un ierobežotas ekonomiskās efektivitātes.

Priekšlikumi dalībvalstu pasākumiem, lai mazinātu tirgus sadrumstalotību un uzlabotu riska kapitāla piesaistes un investīciju nosacījumus

5.5.   Piesardzības principa paplašināšana ir svarīgs līdzekļu piesaistes nosacījums, jo ieguldījumu iestādes ir primārais finansējuma avots. Dalībvalstīs ir svarīgi izveidot tādu tiesisko regulējumu, kas sekmētu ieguldījumu iestāžu, jo īpašu pensiju fondu, piesardzīgu līdzdalību riska kapitāla fondos.

5.6.   Lai Komisijas iniciatīvas varētu īstenot, vajadzīga dalībvalstu sadarbība tiesiskā regulējuma un savstarpējās atzīšanas jomā.

5.7.   Nodoms par konkurētspējīgu klasteru izveidi ir saistīts ar uzņēmumu un jauninājumu atbalsta politiku. Universitātes varētu izmantot par pamatu šādu klasteru un novatorisku uzņēmumu izveidei, un tos arī varētu izvietot līdzās universitātēm. Šāda attīstība ir ļoti pievilcīga RK piedāvātājiem.

5.8.   Ar likvīdiem izejas tirgiem saistītie jautājumi ir apspriesti šā atzinuma 4. sadaļā.

---

(1)  OV C 10, 15.1.2008., 96. lpp.

(2)  Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/23/EK par darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā. OV L 82, 30.4.2004., 16–20. lpp.

(3)  “Globalization of Alternative Investment: the global economic impact of private equity” (p. viii), Pasaules ekonomikas foruma 2008. gadā publicēts pētījums.

(4)  Pasaules ekonomikas foruma pētījums, 43. lpp.

(5)  OV C 10, 15.1.2008., 96. lpp.

(6)  Pasaules ekonomikas foruma pētījums, 54. lpp.

(7)  Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/23/EK par darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā, OV L 82, 22.3.2001., 16.–20. lpp.

(8)  OV C 10, 15.1.2008., 96. lpp.

---