16.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/96

1.1.

EESK uzskata par vēlamu iesaistīt dalībvalstu pilsonisko sabiedrību, jo īpaši Ekonomikas un sociālo lietu padomes (ESP) — kur tās pastāv (1) — kā sadarbības partnerus Lisabonas stratēģijas īstenošanā. Tādēļ EESK ierosina veikt turpmāk izklāstītos pasākumus.

1.1.1.

Ne tikai valdībai, bet arī pilsoniskajām aprindām ir jāveicina radoša pieeja un jāveic efektīvi, konkrēti pasākumi, lai panāktu izmaiņas. Lai nodrošinātu Lisabonas procesa veiksmīgu īstenošanu, ir vajadzīgas papildu partnerības un jaunas alianses. (2) Tādēļ šajā atzinumā galvenokārt tiek aplūkots valstu ESP un organizētas pilsoniskās sabiedrības ieguldījums.

1.1.2.

Atbilstoši vairākās dalībvalstī īstenotajai paraugpraksei, visās jomās ir vajadzīga informācija, konsultācijas un pārredzamība, jo tās sekmē Nacionālo Reformu Programmu (NRP) izstrādi un īstenošanu, kā arī valstīm adresēto konkrēto ieteikumu ieviešanu.

1.1.3.

Svarīgi ir iesaistīt organizētu pilsonisko sabiedrību nākamā cikla, kas sāksies 2010. gadā, perspektīvu formulēšanā, un minēto perspektīvu pamatā ir jābūt izaugsmei, nodarbinātībai, sociālajai kohēzijai un ilgtspējīgai attīstībai.

1.1.4.

EESK uzsver, ka to efektīva īstenošana veicinās vēlamo Lisabonas stratēģijas publisko atpazīstamību un ilgtermiņa saskaņotību.

1.1.5.

EESK un valstu ESP viedokļu un prakses apmaiņa attiecībā uz NRP un Lisabonas stratēģiju var būt ļoti noderīga. EESK varētu atbalstīt šo procesu.

1.1.6.

Komisijas ikgadējās konsultāciju sesijās vajadzētu iekļaut visas valstu ESP. Valstu ESP varētu aicināt Komisijas pārstāvjus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas pārspriest idejas un vēlamo pieeju valsts līmenī.

1.1.7.

Saistībā ar Padomes darbu EESK ir ieinteresēta piedalīties Lisabonas stratēģijas metodoloģijas darba grupā, ko vada Padomes Ekonomikas politikas komiteja.

1.1.8.

EESK aicina Eiropas Padomi uzdot EESK publicēt ikgadēju ziņojumu, ja šāda informācija ir pieejama, par dalībvalstu organizētas pilsoniskās sabiedrības un ESP (ja tādas ir) vispārēju iesaistīšanos Lisabonas stratēģijas īstenošanā, tajā iekļaujot konkrētus ieteikumus un norādot vēlamos uzlabojumus. (3)

1.1.9.

EESK nostāja atbilst Eiropas Parlamenta un Reģionu komitejas veiktajiem pasākumiem attiecībā uz valstu parlamentiem un reģioniem. EESK atbalsta sadarbības tālāku nostiprināšanu.

2.1.

Kopš 2005. gada Lisabonas procesā vērojams gan saturisks, gan institucionāls progress. Pieaug dalībvalstu vienprātība par strukturālu pielāgojumu nepieciešamību konkurētspējas — zināšanu sabiedrības —, ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības jomā.

2.2.

Attiecībā uz institūcijām atkārtoti izvērstās Lisabonas stratēģijas metodoloģijā ir veiktas lietderīgas izmaiņas. Tās ir šādas:

2.3.

Praktiskā pieredze rāda, ka, apvienojot precīzi definētu Eiropas darba kārtību un vērtīgo atklātās koordinācijas metodes, kuras īstenošanā tiek ievērots subsidiaritātes princips, atjaunošanu, tiek gūti labi rezultāti. Dalībvalstis kļūst arvien atvērtākas abpusējai sapratnei un kritisku viedokļu apmaiņai par pielāgojumiem. Pateicoties jaunajai metodoloģijai, arvien vairāk pieaug to dalībvalstu skaits, kuras vēlas iepazīties ar kaimiņvalstu pieredzi un paraugprakses piemēriem.

2.4.

Neraugoties uz to, starp vēlamo un esošo vēl pastāv ievērojamas atšķirības. Galvenā problēma ir īstenošana, kas bieži vien ir nepilnīga un neprecīza. Daudzos gadījumos nav noteikti konkrēti un kvantitatīvi mērķi, kā arī termiņi.

2.5.

Turklāt starp dalībvalstīm pastāv būtiskas atšķirības. Ne visas dalībvalstis labprāt uzklausa kritiskas piezīmes no partnervalstu vai Komisijas puses. Tajā pašā laikā dalībvalstis daudzpusējās uzraudzības procesa ietvaros veic zināmu savstarpēju NRP analīzi.

2.6.

Vairumā valdību ir iecelts Lisabonas stratēģijas koordinators. Tas ļaus pilnveidot valdību un Komisijas sadarbību un veicinās pārredzamību. Vairumā gadījumu šim ministram/valsts sekretāram vēl jānosaka savas funkcijas valdībā, kā arī attiecībā uz parlamentu un sabiedrību.

2.7.

Mēdz teikt, ka Lisabonas stratēģija ir visrūpīgāk glabātais Eiropas noslēpums, jo frāzi “Lisabonas stratēģija” lieto reti. Kopš Lisabonas stratēģijas atkārtotas izvēršanas 2005. gadā dalībvalstīs pakāpeniski tiek veiktas reformas, tostarp arī pateicoties metodoloģijas pielāgojumiem.

2.8.

Process norit veiksmīgi, taču nākamie divi gadi būs izšķiroši tā turpināšanai un uzlabošanai. Īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai Lisabonas procesam būtu skaidra un pieņemta struktūra, lai tā būtu stratēģija, ko Eiropas mērogā atzinušas arī nevalstiskās organizācijas, un lai tā veicinātu valdību politikas pielāgojumus un konverģenci.

3.1.

Lisabonas programmas uzdevums ir nodrošināt, lai Eiropas sabiedrība spētu risināt 21. gadsimta problēmas un saglabāt savu nozīmi pasaules mēroga pieaugošās konkurences apstākļos. Liela nozīme ir arī nostājai un attieksmei.

3.2.

Šis process nevar ietvert tikai politikas veidotājus, likumdevējus un augsta līmeņa grupas. Procesam jābūt tādam, kas paredzēts visiem, kurā iesaistīti visi un ko īsteno visi, divu iemeslu dēļ:

3.3.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru līdzatbildība un aktīva iesaistīšana palīdzētu nostiprināt procesu, kā arī apvienotu augšupējo un lejupējo pieeju. Tas veicinātu arī tik nepieciešamo sabiedrības atbalstu.

3.4.

Līdz šim vairākas valstu ESP un pilsoniskās sabiedrības organizācijas Lisabonas procesā vispār nebija iesaistītas vai bija iesaistītas tikai daļēji. Nepieciešams veikt pasākumus, lai veicinātu to līdzatbildību. Dalībvalstīs, kurās neeksistē valstu ESP, vajadzētu izstrādāt citus institucionālus līdzdalības veidus.

3.5.

Sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām kalendārā gada gaitā jāiesaistās visos Lisabonas procesa posmos. Šie posmi ir esošā perioda novērtēšana, sagatavošanās, īstenošana, NRP un katrai valstij īpaši izstrādāto ilgtermiņa rekomendāciju pārraudzīšana.

3.6.

EESK uzskata par vēlamu ESP iesaistīšanos Lisabonas stratēģijas īstenošanā četros veidos:

3.7.

Valstīs, kurās nav ESP vai Trīspusējās komisijas, jāmeklē citi risinājumi sociālo partneru iesaistīšanai konsultāciju procesā. Tas attiecas arī uz organizētu pilsonisko sabiedrību (4).

3.8.

Jāuzsver nepieciešamība pielietot minēto metodi reģionālā un vietējā līmenī, jo lielākoties praktiskā īstenošana notiek tieši šajā līmenī. Ņemot vērā teritoriālo un sociālo kohēziju, jāveicina partnerības ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām arī reģionālā mērogā.

3.9.

Turklāt, lai varētu realizēt Lisabonas stratēģijas plānus gan reģionālā, gan vietējā līmenī, jānodrošina to efektīva pārvalde un jāpiesaista struktūrfondi.

3.10.

Šajā sakarā EESK ir četri uzdevumi:

4.1.

EESK jūlija plenārsesijā pieņēma četrus pieprasītos pašiniciatīvas atzinumus:

Valstu ESP piedalījās minēto pašiniciatīvas atzinumu sagatavošanā, un to ieguldījuma ziņojumi ir pievienoti atzinumiem. Pēc tam EESK pieņēma vēl vienu atzinumu par to, kā klimata pārmaiņu stratēģiju labāk iekļaut Lisabonas stratēģijā.

4.2.

Minētie pašiniciatīvas atzinumi, kuros ietverts arī valstu ESP viedokļu tematisks apkopojums par Padomes norādītajām galvenajām problēmām, ir konkrēts ieguldījums Komisijas ziņojumā un kalpos kā stimuls plašākām diskusijām, gatavojoties Lisabonas samitam 2008. gada martā.

4.3.

Pašiniciatīvas atzinums pirmām kārtām ir ieguldījums Padomes diskusijās. Tā galvenais uzdevums ir precizēt sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizācijas lomu minētajā procesā.

4.4.

Atzinuma izstrādes procesā ieguldījumu sniedza arī EESK ietvaros izveidotā Sadarbības grupa ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tīkliem. Minētais ieguldījums pievienots atzinumam pielikuma veidā.

5.1.

Ļoti svarīgi ir publiski apspriest Lisabonas stratēģiju kā vēlamu Eiropas darba kārtību, kas atbilst attiecīgo valstu apstākļiem, procedūrām un tiesiskajām prasībām.

5.2.

Komisijas dokumentiem jābūt konkrētiem un izstrādātiem tā, lai sabiedrībā veicinātu plašākas diskusijas. Lai veidotu jaunas partnerības, nepieciešama gan mērķtiecība un iespējamo partneru apzināšana, gan informācija un saziņa.

5.3.

Plašākas diskusijas un lielāka pārredzamība nozīmē labāku sabiedrības informētību. Tas varētu arī veicināt radošu attieksmi un atvērtību netradicionālu piedāvājumu un risinājumu izmantošanai. Dažādās valstīs, pateicoties veicinošiem pasākumiem, praksei un/vai sarunām starp sociālajiem partneriem nozaru vai uzņēmējsabiedrību līmenī, dažkārt tiek rasti netradicionāli mikroekonomikas risinājumi.

5.4.

Vislielākā nozīme ir tam, kādā veidā sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras ir kompetentas piedalīties procesā, tiek iesaistītas NRP un ES ieteikumu īstenošanā.

5.5.

Minēto aprindu iesaistīšana varētu veicināt dalībvalstu programmu lielāku konverģenci., kas ir vēlama, ņemot vērā Eiropas valstu pieaugošo savstarpējo ekonomisko atkarību un atbilstošo sekundāro ietekmi.

5.6.

Līdzšinējā prakse liecina, ka Lisabonas stratēģijas īstenošana ir veiksmīgāka tajos gadījumos, kad sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas aktīvi uzņemas līdzatbildību. Lisabonas stratēģijas īstenošanā nepieciešama bezkonfliktu sadarbības kultūra. Notiekošais liecina, ka dalībvalstīs šāda sadarbība attīstās.

5.7.

Sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalības līmenis dažādās dalībvalstīs atšķiras. (10) Daļēji tas ir saistīts ar atšķirīgajiem ESP un līdzīgu organizāciju nolikumiem, un daļēji — ar atšķirīgo informācijas apjomu un konsultācijām, kas vēl aizvien nav pietiekami attīstītas.

5.8.

Komisija varētu veicināt visu dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un it īpaši valstu ESP — tajās valstīs, kur tās ir — iesaistīšanu valsts mēroga konsultācijās.

5.9.

Jāatzīmē, ka, konsultējoties ar dalībvalstīm, Komisija tiekas arī ar sociālajiem partneriem. Minēto praksi pakāpeniski ir jāpaplašina. Tas ļautu Komisijai veikt intensīvāku uzraudzību. Turklāt tajās valstīs, kurās valdība ir iesaistīta ESP vai Trīspusējā komisijā, Komisijai būtu ieteicams tikties ar sociālajiem partneriem atsevišķi.

5.10.

Valstu ESP būtu lietderīgi piedalīties pieredzes apmaiņā attiecībā uz konsultācijām un līdzdalību. (11) Minētā apmaiņa varētu ietvert:

5.11.

Lai veicinātu valstu ESP saskaņotu darbu, lietderīgas varētu būt arī divpusējas vai trīspusējas tikšanās (forumi, apaļā galda tikšanās).

5.12.

EESK varētu sniegt ieguldījumu, apkopojot informācijas un konsultāciju paraugprakses piemērus visā Eiropā un izveidojot sarakstu, kurā norādīti sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju veicinātās prakses un pasākumu piemēri.

5.13.

Kas attiecas uz to dalībvalstu ieguldījumu, kurās nepastāv ESP, EESK locekļi varētu tieši sadarboties ar valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Viņi varētu apkopot dažāda veida informāciju, piemēram rīkot valsts līmeņa uzklausīšanas.

6.1.

Noteikti ir vērts iepazīstināt ar konkrētiem piemēriem mikroekonomikas jomā, kur valstu mērķi jau ir sasniegti vai ir plānots tos sasniegt ar sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības palīdzību.

6.2.

Kā piemērus var minēt šādas jomas:

Pētniecība, jaunrade, zināšanas:

Uzņēmējdarbība un konkurētspēja:

Darba tirgus un nodarbinātība:

Turklāt ir jāapspriež efektīvi un konkrēti pasākumi, tajā skaitā grafiki, kas ir saistīti ar enerģiju un klimata pārmaiņām.

Visās minētajās jomās vienā vai vairākās dalībvalstīs jau norisinās ieinteresēto pušu pārrunas. Valstu ESP un organizētas pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir savs viedoklis par pasākumu praktisko ieviešanu. Diskusijas starp valdības amatpersonām un politiķiem būtu pilnvērtīgākas, ja tās papildinātu veiksmīgi augšupēji priekšlikumi, kas atspoguļotu Eiropas sabiedrības plašo un daudzpusīgo potenciālu.

6.3.

Plašākas diskusijas, iesaistot ieinteresētās puses, palīdzētu izvirzīt atklātās koordinācijas metodes jaunus, konkrētus mērķus. Tie varētu ietvert salīdzinošā novērtējuma sistēmu, rādītājus un speciālistu veiktu salīdzinošu pārskatīšanu, lai novērtētu organizētas pilsoniskās sabiedrības līdzdalības pakāpi.

6.4.

Komisijai un Padomei būtu vērtīgi uzzināt, kādus jautājumus savstarpēji apspriež ESP. EESK varētu izveidot to jautājumu sarakstu, kas ir būtiski visā Eiropā. Jo vairāk šīs apspriedes attieksies uz konkrētām metodēm un pasākumiem, kas veicinātu Lisabonas stratēģijas ieviešanu, jo vairāk tās piesaistīs valdību uzmanību.

6.5.

Stratēģijas īstenošana tiek nodrošināta ar mērķu, konkrētu uzdevumu un grafiku palīdzību. Organizēta pilsoniskā sabiedrība kopumā un jo īpaši valstu ESP var efektīvi apzināt trūkumus un palīdzēt rast ilgtspējīgus risinājumus.