23.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/147

1.1

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Margot Wallström kdze ir lūgusi EESK izstrādāt izpētes atzinumu par tematu “Pilsoniskās sabiedrības līdzdalības nosacījumi un prioritātes un valsts un privātā sektora partnerības nozīme cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu”, kam ir ļoti liela politiskā un sociālā nozīme Eiropā un saistībā ar kuru Komitejai ir īpaši svarīga loma. Kaut gan terorisms un organizētā noziedzība ir divas dažādas problēmas, atzinumā ir aplūkoti abi temati, kā to ir lūgusi Komisija.

1.2

Hāgas programma ir vispārējs politiskais satvars, kas definē ES politiku brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. EESK ir pieņēmusi atzinumu (1), kurā tā norāda, ka “EESK uzskata, ka drošības politikai jābūt efektīvai, jānodrošina pilsoņu aizsardzība brīvā un atklātā sabiedrībā, ievērojot tiesiskuma principus un likuma varu” un, ka Eiropas drošības politikā jābūt nodrošinātai brīvības un pamattiesību aizsardzībai.

1.3

Finanšu perspektīvas paredz nosacījumus svarīgu terorisma un noziedzības apkarošanas programmu izvēršanai. EESK ir pieņēmusi atzinumu (2), kurā tā uzsver, ka “mēs visi esam atbildīgi par pamattiesību, brīvību un drošības aizsardzību”.

1.4

Komisija ir nesen publicējusi paziņojumu par tematu “Teroristu vervēšana: vēršanās pret vardarbīgu radikalizāciju sekmējošiem faktoriem” (3), kurā tā nosprauž mērķus teroristisko grupējumu dalībnieku vervēšanas novēršanai.

1.5

Kā to ir lūgusi Wallström kdze, šajā atzinumā drošības jautājumi tiek aplūkoti no pilsoniskās sabiedrības iesaistes un publiskā un privātā sektora partnerattiecību viedokļa, kaut arī šis termins var būt neprecīzs, tā kā jēdziens “pilsoniskā sabiedrība” attiecas uz sabiedriskajām organizācijām, kas ir atšķirīgas no privātiem uzņēmumiem. Partnerattiecības starp uzņēmumiem, privātajiem operatoriem un valsts iestādēm ir ļoti svarīgas operatīvo jautājumu un drošības aspektā. Pilsoniskajai sabiedrībai ir fundamentāla loma likuma varas stiprināšanā un aktīvā demokrātijas veicināšanā.

2.1

Pilsoniskajai sabiedrībai ir fundamentāla loma likuma varas stiprināšanā un aktīvā demokrātijas veicināšanā. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas Eiropā veic sabiedrībai ļoti vajadzīgu darbu, veicinot aktīvu Eiropas pilsoniskumu un līdzdalības demokrātiju. Tomēr šīs organizācijas nevar un tām nevajag aizstāt valstu un Eiropas iestādes operatīvās politikas jomā.

2.2

EESK nav pieņemami, ka teroristi un noziedznieki varētu izvairīties no tiesas, pateicoties ES iekšējām robežām, kuras ir par šķērsli policijas vai tiesu iestāžu rīcībai. EESK aicina ES iestādes un dalībvalstis izstrādāt un īstenot kopīgu stratēģiju pret terorismu un izbeigt pašreizējo situāciju, kurā lēmumu pieņemšana notiek spontāni.

2.3

EESK uzskata, ka nepietiek tikai ar starpvaldību sadarbību, kas nav pietiekama un bieži vien neefektīva. Tā atbalsta Eiropas Parlamenta nostāju, ka drošības politika būtu īstenojama ar kvalificētu balsu vairākumu, nevis ar vienprātības nosacījumu un, ka lēmumu pieņemšanā būtu jāpiemēro Kopienas metode. Kad runa ir par drošības politiku, ir nepieciešams “vairāk Eiropas”.

2.4

EESK ierosina pārveidot Eiropolu par Eiropas aģentūru, kas būtu Eiropas līmeņa politiska un justīcijas iestāde, kuras kompetence sniegtos tālāk par tā pašreizējo koordinējošo funkciju un kurai būtu savas operatīvās darbības iespējas visā ES, sadarbībā ar dalībvalstu policijas iestādēm.

2.5

EESK atbalsta Eiropas Parlamenta ieteikumu dalībvalstīm grozīt savus krimināltiesību aktus tādējādi, lai Ietvarlēmumā paredzētajiem terorisma noziegumiem nebūtu piemērojams noilgums. EESK atbalsta priekšlikumu noteikt šos noziegumus kā piekritīgus Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijai.

2.6

EESK aicina pilnveidot Eiropas skolu mācību programmas un izglītojošus pasākumus jauniešiem tādējādi, lai tiktu veicinātas demokrātiskas vērtības, līdztiesība, tolerance, izpratne par kultūru daudzveidību, sniedzot tādu garīgo bagāžu, kas novērstu jauniešu iesaistīšanos radikālisma un vardarbības ideju piekritēju tīklos.

2.7

Cīņā pret vardarbīgu radikalizāciju ES un dalībvalstu iestādēm ir nepieciešams konsultēties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras aktīvi strādā, lai veicinātu dialogu starp reliģijām un kultūrām, kā arī apkarotu neiecietību, rasismu, ksenofobiju un vardarbīgu ekstrēmismu, mazinot spriedzi, kas uzkurina radikālismu un vardarbību. Publiskās un privātās partnerības platformu izveide vietējā līmenī varētu būt pozitīvs risinājums šo un citu jautājumu risināšanai. ES un dalībvalstīm vajadzētu veicināt un sekmēt šo platformu izveidi.

2.8

EESK ierosina ES iestādēm izstrādāt normatīvu dokumentu, nosakot minimālos standartus terorisma upuru aizsardzības garantēšanai un atzīšanai. Tādēļ EESK ierosina, lai valsts rīcību šajā jomā reglamentētu standarti, ieteikumi, paraugprakse un pamatnostādnes terorisma upuru aizsardzībai.

2.9

EESK vēlreiz uzsver, ka ir nepieciešama kopīga ES likumdošana attiecībā uz kompensācijām noziegumos cietušajiem.

2.10

EESK aicina bez kavēšanās izpildīt Finanšu darījumu darba grupas par naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu ieteikumus. Tādēļ tā aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos juridiskos pasākumus, lai izpildītu šos ieteikumus.

2.11

EESK aicina plašsaziņas līdzekļus (īpaši tos, kuri pieder valstij) izveidot atbilstošus ētikas kodeksus un sadarboties ar valsts iestādēm, lai garantētu cietušo personu cieņu un privātumu, novēršot iespējas veicināt teroristisko grupējumu propagandas intereses, tajā pat laikā ievērojot preses brīvību.

2.12

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas valsts un privātas partnerības platformu. EESK uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt ar līdzekļiem, lai gūtu maksimālu labumu no publiskās un privātās sadarbības starp dalībvalstīm, kā arī starp ES un dalībvalstīm. Tā uzskata, ka ir plašas iespējas partnerībai, lai veicinātu sinerģiju cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu, ievērojot EESK konsultatīvo prerogatīvu, kas ir tās galvenā funkcija. Šī atzinuma 13.4.2. punktā ir izklāstīti mērķi, kurus EESK uzskata par prioritāriem valsts un privātajās partnerattiecībās.

3.1

Konstitucionālā līguma projektā ir definētas Eiropas Savienības vērtības, principi un mērķi. Pamattiesību harta nodrošina līdzsvaru starp drošību, no vienas puses, un individuālās tiesības un brīvības, no otras puses, tostarp tiesības uz personas datu aizsardzību.

3.2

Vislielākos draudus demokrātisko sistēmu stabilitātei un attīstībai rada nevis ārēji uzbrukumi, bet gan vitalitātes, dinamisma un sabiedrības atbalsta trūkums pašās iestādēs.

3.3

Eiropas lielākais sasniegums ir tas, ka ir sekmīgi nostiprināta likuma vara kā labākais līdzeklis demokrātiskai varas organizācijai.

3.4

Tiesiskuma sociālais aspekts attiecas uz varas pakārtotību likumam, arvien lielāku prasību pēc demokrātiskās leģitimitātes un vispārēju preču un pakalpojumu pieejamību, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un attieksmi.

4.1

Terorisms ir viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras pasaule; tas ir kritisks jautājums šodienas Eiropā, un eiropieši maksā šo cenu. Terorismam ir dažādas ideoloģiskās bāzes. Pēdējo gadu laikā ir radies īpaši bīstams starptautisks radikāls islamiskais terorisms. Tādēļ ir ļoti grūti izveidot starptautisku terorisma definīciju. Šī atzinuma kontekstā tiks izmantota definīcija, kuru pieņēma Padome 2002. gada 13. jūnijā (4).

4.2

Eiropā darbojas arī daudzi spēcīgi noziedzības tīkli (5). Daži no tiem ir aktīvi valstu līmenī, taču visbīstamākie no tiem darbojas Eiropas un starptautiskajā mērogā. 2002. gadā Palermo ANO šajā jautājumā pieņēma starptautisku konvenciju (6).

4.3

Terorisms un organizētā noziedzība apdraud un vājina valsts pamatpazīmi — tās likumīgo monopolu uz spēka pielietošanu. Kaut gan eiropieši apzinās, ka terorisms ir reāls apdraudējums, pret ko ir jācīnās, viņi mazāk apzinās draudus, ko rada organizētā noziedzība, kas var iefiltrēties iestādēs un sabiedrībā, un kurai ir spēcīga un koruptīva ietekme, kā arī graujošas sekas gan ekonomiskajā, gan sociālajā aspektā.

4.4

Gan teroristiskās, gan noziedzīgās organizācijas izmanto līdzīgas procedūras naudas atmazgāšanai, tostarp ar finanšu un nekustamā īpašuma sektoru starpniecību. Organizētajai noziedzībai ir spēcīga koruptīva ietekme, un tā mēģina šo ietekmi izmantot attiecībā uz politiskajām un pārvaldes iestādēm un dažkārt arī uz pilsoniskās sabiedrības organizācijā.

4.5

Starptautiskajā līmenī savstarpēji pārklājas tādas organizētās noziedzības un terorisma darbības jomas kā nelegāla ieroču tirdzniecība un narkotiku tirdzniecība. Piemēram, viena no terorismam un organizētai noziedzībai kopīgām darbības jomām ir izspiešana. Teroristiskie grupējumi nereti rīkojas līdzīgi mafijas tipa organizācijām, iegūstot līdzekļus savu barbarisko aktu veikšanai ar noziedzīgām darbībām — narkotiku, ieroču un cilvēku tirdzniecību, izkrāpšanu, bruņotiem uzbrukumiem, laupīšanām, izspiešanu no brīvo profesiju pārstāvjiem un uzņēmējiem, nelegālām azartspēlēm un citiem noziegumiem.

4.6

Terorisms un organizētā noziedzība ir divas atšķirīgas problēmas: terorismam ir politiski motīvi, un tas dod triecienus Eiropas sabiedrībai noteiktos vēstures posmos, savukārt organizētā noziedzība ir sabiedriskās kārtības problēma, kura skar sabiedrību pastāvīgi.

4.7

Kaut gan to saknes un mērķi atšķiras, terorismam un organizētajai noziedzībai ir viena kopēja interese — sagraut vai vājināt likuma varu, lai sasniegtu savus mērķus.

4.7.1

Teroristiskās organizācijas, kuras darbojas dažās Eiropas valstīs, tiecas sasniegt savus politiskos mērķus, pielietojot teroru, draudus un šantāžu. Tomēr tās apzinās, ka spēs īstenot savu totalitāro mērķi tikai tad, ja tām izdosies sagraut vai vājināt likuma varu.

4.7.2

Organizētā noziedzība tiecas mazināt un ierobežot likuma varu un paplašināt nesodāmības un tiesību vakuuma telpu. Tā tiecas izveidot paralēlu sabiedrību ārpus likuma varas un tiesiskuma telpas, kur valdītu mafija un noziedzības tīkli.

4.7.3

Robežas starp nesodāmību un likuma varu dažkārt var būt neskaidras. Dažās Eiropas daļās gan teroristiem un to sociālajiem tīkliem, gan organizētajai noziedzībai ir izdevies novājināt valsti, sējot teroru un iesakņojot korupciju politiskajā sistēmā.

4.7.4

Likuma vara ir atbilde uz terorisma un organizētās noziedzības radītajām problēmām, nodrošinot līdzsvaru starp brīvību un drošību, kopīgu policijas un tiesas iestāžu rīcību, Eiropas un starptautisko sadarbību, kā arī iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības aktīvu līdzdarbību.

4.7.5

Sabiedrība un valsts iestādes nedrīkst piekāpties vai atteikties no cīņas pret terorismu un organizēto noziedzību. Teroristisko organizāciju dzinulis ir izredzes sasniegt savus mērķus, un tādēļ sabiedrībai un valsts iestādēm ir konsekventi jārīkojas, lai šie centieni neizdotos.

5.1

Terorisms ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums, tas ir tiešs uzbrukums dzīvībai un brīvībai.

5.2

Terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas operatīvā puse ir valsts (īpaši policijas un tiesu sistēmas), kurai jāgarantē savu pilsoņu brīvība un drošība, pienākums. Valsts rīcībā ir jāsaglabā līdzsvars starp brīvību un drošību, jāievēro pamatvērtības (cilvēktiesības un pilsoniskās brīvības) un demokrātiskās vērtība, jo, kā EESK ir norādījusi citā atzinumā (7), “vēsture ir pierādījusi, ka tieši atvērta un brīva sabiedrība visefektīvāk aizsargā drošību”.

5.3

Pilsoniskā sabiedrība pastāvīgi veicina demokrātiju un tiesiskuma vērtības un tādējādi cīnās pret terorismu un organizēto noziedzību, lai apturētu tās attīstību un mazinātu tās sekas. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas nevar un tām nevajag aizstāt valstu un Eiropas iestādes operatīvās politikas jomā.

5.4

Nekāda ideoloģija vai mērķi nevar attaisnot noziegumus, teroru un šantāžu. Nav nekādas leģitimitātes terora lietošanai, lai sasniegtu politiskus mērķus. Terorismam nav taisnīgu mērķu, un nekas neattaisno terorismu. Ir svarīgi turpināt nelokāmu cīņu pret terorisma politisko un sociālo leģitimāciju, pret radikāliem politiskiem uzskatiem, kas saskata terorismā politiskās darbības līdzekli.

5.5

Daudzi Eiropas iedzīvotāji neapzinās teroristisko draudu nopietnību, un dažās iedzīvotāju grupās pat mājo šaubas par to. Iedzīvotāji ir tiesīgi saņemt adekvātu informāciju par drošības apdraudējumiem un prasīt no valsts iestādēm efektīvāku rīcību pret terorismu un organizēto noziedzību.

5.6

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas Eiropā veic sabiedrībai ļoti vajadzīgu darbu, veicinot aktīvu Eiropas pilsoniskumu un plašāku līdzdalības demokrātiju.

5.7

Politiskās sistēmas ir atkarīgas no savas iekšējās dzīvotspējas. Eiropas dzīvotspēja sakņojas sabiedrības demokrātiskajā būtībā. Politiskās sistēmas un iestādes balstās uz sabiedrību, kura tās dzīvina; iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai ir jāatbalsta likuma vara, jo tai ir jāgarantē un jāaizsargā viņu brīvība un sociālā labklājība.

5.8

Tomēr 20. gadsimta Eiropas vēsture ir parādījusi, ka demokrātijas politiskās vērtības ir visnotaļ neaizsargātas. Iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai ir jāaizstāv savas vērtības un principi, uz kuriem balstās Eiropas demokrātija.

5.9

Līdzdalības demokrātija un likuma vara nevar pastāvēt un attīstīties bez pilsoņu un viņu organizāciju atbalsta. Ar savu organizāciju darbību pilsoniskā sabiedrība pastāvīgi stiprina sociālo un demokrātisko likuma varu, atbildot uz relatīvisma un radikālisma izaicinājumiem.

5.10

Daži sabiedrības slāņi nav pietiekami apzinīgi — ir vērojams zināms sabiedriskās apziņas trūkums attiecībā uz prostitūciju, narkotiku tirdzniecību, naudas atmazgāšanu, patēriņa preču pirātismu u.c.

5.11

Iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas varētu izrādīt lielāku aktivitāti cīņā pret organizēto noziedzību, kurai ir spēcīga koruptīva ietekme uz politiskajām sistēmām.

6.1

Hāgas programmā ir formulēti ES mērķi kļūt par kopīgu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, tomēr vēl ir ejams garš ceļš līdz šo mērķu sasniegšanai.

6.2

Savukārt noziedznieki un teroristi izmanto Eiropas vājumu, lai izvairītos no stāšanās tiesas priekšā. Brīva iedzīvotāju, kapitāla un preču kustība nozīmē to, ka noziedznieki var izmantot uz robežām pastāvošās nepilnības; tomēr, kad ir runa par policejiska vai tiesiska rakstura pasākumiem, robežas ir spēkā.

6.3

EESK nav pieņemami, ka teroristi un noziedznieki varētu izvairīties no tiesas, pateicoties vecajām iekšējām robežām, kuras saglabājas kā šķērslis policijas vai tiesu iestāžu rīcībai.

6.4

ES būtu jāizstrādā kopīga stratēģija cīņai pret terorismu. Komisijai un Padomei vajadzētu būt par pastāvīgu politisku dzinējspēku un pārvarēt pašreizējo situāciju, kurā lēmumu pieņemšana notiek spontāni. Politiskā un tiesiskā sadarbība Eiropā ir vāja tādēļ, ka ES nav pietiekami juridisku un funkcionālu instrumentu cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību. Lielākā daļa šo instrumentu ir piekritīgi dalībvalstu kompetencei; Līgumā tie attiecas uz ES Trešo pīlāru, t.i., starpvaldību līmeni.

6.5

Eiropas drošības stratēģija būtu jāveido Kopienas ietvaros, un tai būtu jāsniedzas ārpus pašreizējās starpvaldību sadarbības robežām. Šo jomu saglabāšana Trešā pīlāra ietvaros mazina to efektivitāti un darbības iespējas. EESK aicina Komisiju izveidot vispārēju kopīgu tiesisko pamatu drošības politikas jomā. ES Līguma 42. pants būtu piemērojams, kā to ierosina Eiropas Parlaments (8), aizstājot vienbalsīguma principu ar kvalificēta balsu vairākuma principu.

6.6

Noziedzīgās organizācijas savai nelikumīgajai darbībai regulāri izmanto ES ārējās robežas. Robežkontroles dienestiem un, pirmām kārtām, muitas iestādēm un to Starptautiskās savstarpējās administratīvās palīdzības dienestiem būtu efektīvāk jāizmanto ES Muitas kodekss. Ir jāsaskaņo apsūdzības procedūras un sodu sankcijas Kopienas muitas teritorijā, un ir jāpadara universālas kriminālvajāšanas tiesības (tiesības veikt kriminālvajāšanu ārpus valstu robežām ES teritorijā) un tiesas spriedumu savstarpējā atzīšana. Arī citos atzinumos EESK ir norādījusi uz nepieciešamību izveidot Eiropas robežpoliciju (9).

6.7

Dalībvalstīm jāpastiprina izlūkošanas un drošības dienestu informācijas apmaiņa par draudiem ES iekšējai un ārējai drošībai; tām būtu kopīgi jāveic terorisma draudu stratēģiskā analīze un jāizstrādā kopīgi plāni galveno infrastruktūras objektu aizsardzībai.

6.8

Informācijas pieejamības princips ir viens no galvenajiem faktoriem policijas darbības efektivitātes uzlabošanā. Minētais princips iezīmē jaunu pieeju, lai pilnveidotu tiesībaizsardzības informācijas pārrobežu apmaiņu ES, pamatojoties uz to, ka vienas valsts tiesībaizsardzības iestāžu darbinieks var iegūt no otras dalībvalsts visu informāciju, kas viņam vajadzīga izmeklēšanas veikšanai (10). Lai nodrošinātu savstarpējo sadarbspēju, ir nepieciešama attiecīgo dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu augstāka savstarpējās uzticēšanās pakāpe. Šāds uzticēšanās trūkums, kā iemesli būtu jāanalizē un jāmeklē tā cēloņi pilsoniskajā sabiedrībā, līdz šim laikam ir bijis viens no lielākajiem šķēršļiem Eiropas sadarbībā.

6.9

Ir jāpastiprina ES loma, un Eiropas drošības stratēģija būtu jāveido Kopienas ietvaros, lai uzlabotu tās efektivitāti un pārredzamību. Kad runa ir par drošības politiku, ir nepieciešams “vairāk Eiropas”. EESK ir ierosinājusi (11) pieņemt Kopienas metodi attiecībā uz drošību, piešķirot Komisijai iniciatīvas tiesības un Eiropas Parlamentam koplēmuma tiesības. Padomei būtu arī jāatsakās no vienprātības prasības un jāpieņem lēmumi ar balsu vairākumu, un Eiropas Kopienu Tiesai jāparedz attiecīga kompetence.

6.10

Eiropola lomai būtu jāsniedzas tālāk par sadarbību, paredzot operatīvās darbības iespēju. EESK ierosina pārveidot to par aģentūru ar operatīvās darbības iespēju, kas spētu veikt izmeklēšanu visā ES. Hāgas programmā ir paredzēta tiesībaizsardzības iestāžu, tiesu un muitas iestāžu, kā arī minēto iestāžu un Eiropola spēcīgāka praktiskā sadarbība un darbības koordinēšana valsts līmenī. Dalībvalstīm jāveicina Eiropola kā Eiropas aģentūras darbība un jāpiešķir tam kopā ar Eurojust izšķirošā nozīme organizētās noziedzības un terorisma apkarošanā. Nav pieņemams, ka visas dalībvalstis vēl nav ratificējušas vai ieviesušas protokolus, ar kuriem groza Eiropola konvenciju (12). Tas ir jo īpaši steidzams jautājums, lai Eiropols saņemtu atbalstu un resursus, kas vajadzīgi tā kā Eiropas tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības stūrakmens efektīvai darbībai. No 2006. gada 1. janvāra Eiropols ikgadējos pārskatus par noziedzības stāvokli ES aizstās ar “apdraudējuma novērtējumu” attiecībā uz noziedzības smagākajiem veidiem.

6.11

Eurojust mērķis ir koordinēt valstu tiesas iestāžu darbību organizētās noziedzības un terorisma apkarošanā; tomēr, neraugoties uz progresu, kas panākts kopš tā izveidošanas, tas ir joprojām ir tālu no savu mērķu sasniegšanas. Eurojust rīcībā ir maz tiesisko un finansiālo resursu, un dalībvalstu ieguldījums ir atšķirīgs, tā kā likumi dažās valstīs neparedz pietiekamu atbalstu tiesiskajai sadarbībai.

6.12

EESK ierosina, lai Eurojust kalpotu kā līdzeklis kopīga izmeklēšanas darba veikšanai, sadarbojoties ES tiesu un nodokļu iestādēm organizētās noziedzības un terorisma apkarošanā. Valstu veikto izmeklēšanas pasākumu gaitā iegūtā informācija būtu nosūtāma Eurojust, lai tas izveidotu efektīvu Eiropas mēroga datubāzi.

6.13

Tiesiskā sadarbība krimināllietās ir būtiska; pašreizējām attiecībām starp tiesu iestādēm ir raksturīgs savstarpējās uzticēšanās trūkums. Nav “Eiropas tiesiskās kultūras” vai minimālu kopīgu tiesību aktu krimināltiesiskajā jomā. Pilsoņiem jāgādā, lai ES iestādes un dalībvalstis ņemtu vērā prasību nodrošināt maksimālu tiesisko sadarbību starp visām dalībvalstīm. Pilsoņi prasa, lai neviens terorists vai noziedznieks nevarētu izvairīties no tiesas, pateicoties pārpratumiem vai sadarbības procedūru trūkumam.

6.14

EESK atbalsta Eiropas Parlamenta ieteikumu dalībvalstīm grozīt savus krimināltiesību aktus tādējādi, lai Ietvarlēmumā paredzētajiem terorisma noziegumiem nebūtu piemērojams noilgums. EESK (13) īpaši atbalsta priekšlikumu noteikt terorisma noziegumus kā piekritīgus Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijai.

6.15

Pašreizējais stāvoklis nav saprotams un pieņemams no iedzīvotāju viedokļa. Ir bezjēdzīgi nobloķēt iniciatīvas tādēļ, ka dalībvalstis nostāda valstu prerogatīvas augstāk par kopīgajām terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas prioritātēm. Eiropas iedzīvotājiem nav saprotama cīņai pret terorismu un organizēto noziedzību paredzēto instrumentu un mehānismu pārpilnība ES. Viena un tā paša mērķa īstenošanai darbojas daudzas iestādes, kuras netiek koordinētas — Padomes terorisma apkarošanas koordinators, Brīvības, drošības un tiesiskuma komisārs, Eiropols, Eurojust u.c.

6.16

Resursu izkliedēšana nav labākais veids, kā panākt efektivitāti. Eurojust un Eiropolam būtu jāpārvar savas pašreizējās sadarbības problēmas un jāpastiprina kopīgās izmeklēšanas grupas. Izlūkošanas dienestiem būtu jāpilnveido procedūras informācijas sniegšanai Eiropolam. Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) būtu jāsadarbojas ar Eiropolu un Eurojust noziegumu izmeklēšanā. Dažādajām aģentūrām un dienestiem ir savstarpēji jāapmainās ar datiem un izmeklēšanas materiāliem, lai to rīcība noziedzības apkarošanā būtu efektīvāka.

6.17

Tā kā terorisms ir drauds visai pasaulei, pretterorisma rīcībai ir jāieņem sava vieta ES ārpolitikā un drošības politikā, un ļoti liela nozīme šeit ir daudzpusīgumam un starptautiskajai sadarbībai. EESK uzskata, ka ES centieniem terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā jāpapildina reģionālo organizāciju, kurām ir kopīgas vērtības un intereses ar ES, centieni. Tādēļ ir svarīgi meklēt sinerģiju un veidus sadarbības paplašināšanai ar tādām organizācijām kā ANO, EDSO un Eiropas Padome jomās, kurās šīs organizācijas sniedz pievienotu vērtību ES terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas mērķiem.

6.18

Lai mazinātu ar radikalizāciju saistīto risku, Eiropai būtu jātiecas uz tādu ārpolitiku, kas veicina demokrātiju, mieru, dialogu starp dažādām kultūrām, cīņu pret nabadzību un korupciju, cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē, kā arī starptautisko sadarbību ANO sistēmas ietvaros.

7.1

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir veids, kāda iedzīvotāji realizē savas demokrātiskās tiesības apvienoties un iesaistīties, piemēram, sociālās, politikas un kultūras jomas jautājumu risināšanā. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas savā darbībā var būtiski veicināt terorisma novēršanu, sekmējot sociālo kohēziju un vēršoties pret tādiem faktoriem, kas veicina vardarbīgu radikalizāciju. Tās ir jānodrošina ar nepieciešamajiem līdzekļiem, lai popularizētu Eiropas vērtības.

7.2

Teroristi nepieder pie kādas iepriekš noteiktas vecuma grupas vai sociālās šķiras, un tādējādi dažas sabiedrības grupas var kļūt ietekmējamas. Nabadzība, nesekmība skolā, nodarbinātības iespēju trūkums, diskriminācija, pilsonisko vērtību trūkums, identitātes krīze, sociālā atstumtība u.c. ir labvēlīga augsne frustrācijai, ko izmanto sektas, reliģiski fundamentālisti, teroristiskie grupējumi un noziedzīgās organizācijas savu tīklu veidošanai un jaunu dalībnieku vervēšanai.

7.3

Kopumā EESK piekrīt viedoklim, kas pausts Komisijas paziņojumā par tematu “Teroristu vervēšana: vēršanās pret vardarbīgu radikalizāciju sekmējošiem faktoriem” (14). Šajā jomā darbojas pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

7.4.1

Attiecīgajām programmām jābūt īpaši vērstām uz skolas vecuma jauniešiem, lai novērstu viņu iesaistīšanos radikālisma un vardarbības ideju piekritēju tīklos. Ir svarīgi pilnveidot Eiropas skolu mācību programmas un izglītojošus pasākumus jauniešiem tādējādi, lai tiktu veicinātas demokrātiskas vērtības, līdztiesība, tolerance, izpratne par kultūru daudzveidību.

7.4.2

Eiropas nodarbinātības stratēģijai un Lisabonas mērķiem būtu jāpastiprina politika visietekmējamāko indivīdu un minoritāšu profesionālās integrācijas veicināšanai.

7.4.3

Pilsoniskajai sabiedrībai un valsts iestādēm ir svarīga izglītojoša loma, nodrošinot, lai visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu izcelsmes būtu pieejama būtu pieejama adekvāta informācija un apmācība par tādām vērtībām kā plurālisms, apziņas un reliģijas brīvība, dzimumu līdztiesība, tolerance un valsts šķirtība no baznīcas, kas ir pamats demokrātiskajai likuma varai Eiropā.

7.4.4

EESK ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus par to, lai integrācija kļūtu par Kopienas imigrācijas politikas prioritāro mērķi (15).

7.4.5

Sabiedriskās domas veidotāji un plašsaziņas līdzekļi var sniegt pozitīvu ieguldījumu integrācijas veicināšanā, pieņemot līdzsvarotas perspektīvas.

7.4.6

Eiropas sabiedrība pašreiz sastāv no jauktām kultūrām, savukārt nacionālās, etniskās un reliģiskās minoritātes cieš no daudzām ar rasismu, ksenofobiju un diskrimināciju saistītām problēmām.

7.4.7

Sabiedriskās organizācijas Eiropā aktīvi strādā, lai veicinātu dialogu starp reliģijām un kultūrām, kā arī apkarotu neiecietību, rasismu, ksenofobiju un vardarbīgu ekstrēmismu.

7.4.8

Valsts iestādēm būtu jākonsultējas ar šīm organizācijām un jāveido sadarbības sistēmas, lai mazinātu spriedzi, kura uzkurina radikālismu un vardarbību. Uzņēmumiem, arodbiedrībām un visām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir ļoti svarīga loma izglītošanā, integrēšanā un diskriminācijas apkarošanā.

7.5

EESK atbalsta programmas izpētes veikšanai un analīzei par tiem sociālajiem procesiem, kuri veicina vardarbīgu radikalizāciju, terorismu un organizēto noziedzību, un ierosina Komisijai parūpēties par finansējumu, lai atbalstītu ideju ģeneratorus, augstskolas un pētniecības centrus.

8.1

Terorisma upuri cieš no vardarbības, kuras mērķis ir visa sabiedrība un tās pārstāvētās vērtības. Upuri ir terorisma realitāte; tie ir sabiedrības balss un priekšējā līnija karā ar terorismu. Tiem ir īpaša loma, veicinot sabiedrības iesaisti cīņā pret terorismu un pilsoniskās atbildes reakcijas veidošanā. Pievēršanās upuriem ir vislabākais veids, kā atmaskot un izolēt teroristus kā politiski, tā morāli.

8.2

Vislabākais veids, kā parādīt cieņu terorisma upuriem un godināt viņu piemiņu, ir aizstāvēt demokrātiju un likuma varu, lai Eiropa būtu brīva un atvērta sabiedrība.

8.3

Upuri ir atgādinājums tam, ko teroristi un organizētās noziedzības darboņi nav spējīgi pieņemt: leģitīmu un tiesisku varu, kas ir pakļauta likumam. Pilsoniskās sabiedrības uzdevums ir skaidrot šīs sociālās un politiskās atziņas, lai upuri saņemtu vajadzīgo sociālo un politisko atzinību un tiktu no jauna iedzīvināta likuma vara.

8.4

Upuru aizsardzība ir efektīvs novēršanas veids. Terorisma upuri visnotaļ pelna cieņu, atbalstu un palīdzību no pilsoņu un iestāžu puses. Netaisnības, ko viņi ir pieredzējuši, un uzbrukumu sekas ir jākompensē ar izlēmīgu rīcību no pilsoniskās sabiedrības un dalībvalstu un ES iestāžu puses, lai risinātu viņu vajadzības un nodrošinātu, ka viņu ciešanas, cik vien iespējams, tiek mazinātas.

8.5

EESK ierosina šādus pasākumus terorisma upuru un viņu ģimeņu aizsardzībai un atzīšanai.

8.5.1

Jāizstrādā tiesiskais regulējums, kas ietvertu minimālos standartus, lai garantētu tiesības uz cieņu, privātās un ģimenes dzīves respektēšanu, tiesības uz finansiālu kompensāciju, tiesības uz medicīnisko, psiholoģisko un sociālo palīdzību, efektīvu tiesas un tiesiskās aizsardzības pieejamību un tiesības uz sociālo un profesionālo reintegrāciju, arodapmācību un akadēmisko izglītību, nodrošinot vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas.

8.5.2

Ir nepieciešams, lai valsts rīcību šajā jomā reglamentētu standarti, ieteikumi, paraugprakse un pamatnostādnes terorisma upuru aizsardzībai. Komisijai būtu jānodrošina finansējums, lai palīdzētu Eiropas tīklu ietvaros izveidotajām terorisma upuru apvienībām.

8.6

Ir svarīgi, lai netiktu atstāta novārtā cita, mazāk pazīstama upuru grupa, kas tiek mazāk atspoguļota plašsaziņas līdzekļos. Tie ir noziedzīgo organizāciju, kuras pārkāpj cilvēktiesības tādā pat mērā kā teroristiskās organizācijas, upuri: izspiešanas, laupīšanu, narkotiku upuri; cilvēku tirdzniecības, prostitūcijas un sieviešu tirdzniecības upuri; nelegālās nodarbinātības upuri.

8.7

Visi noziedzības upuri pelna īpašu uzmanību no valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības puses. EESK ir pieņēmusi atzinumus (16), kuros tā uzsvēra, ka ir nepieciešama kopīga ES likumdošana attiecībā uz kompensācijām noziegumos cietušajiem. Apdrošināšanas sabiedrībām un savstarpējām sabiedrībām būtu jāuzņemas jaunas saistības, nodrošinot labāku segumu attiecībā uz cietušajiem.

9.1

EESK ir pieņēmusi vairākus atzinumus (17) ar priekšlikumiem valsts un privātā sektora partnerības pilnveidošanai, lai apkarotu teroristisko un noziedzīgo organizāciju finansēšanu. Tomēr vislielākās saistības ir jāuzņemas tieši finanšu iestādēm.

9.2

EESK nesen ir pieņēmusi divus atzinumus (18) par finanšu iestāžu pienākumu nodrošināt labāku pārredzamību attiecībā uz finanšu darījumiem, lai apgrūtinātu nelikumīgu darbību veikšanu. EESK aicina dalībvalstis veikt attiecīgus tiesiskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka privātās institūcijas un bezpeļņas organizācijas, kuras varētu ietilpt teroristu naudas līdzekļu aprites tīklos, ievēro Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas darba grupas (FATF) (19) ieteikumus. Tas tomēr nedrīkst izraisīt situāciju, ka iedzīvotāju līdzdalība pilsoniskās sabiedrības organizācijās kopumā tiek uzskatīta par aizdomīgu.

9.3

Nekustamā īpašuma sektoru arvien vairāk izmanto terorisma un organizētās noziedzības tīkli savu naudas līdzekļu legalizēšanai. Dažos gadījumos šie grupējumi ir korumpējuši vietējās pašvaldības. Nekustamā īpašuma firmām, lielajiem būvniecības uzņēmumiem un citiem šīs nozares uzņēmumiem ir jāsadarbojas ar valstu iestādēm, lai novērstu šī sektora izmantošanu noziedzīgas izcelsmes finanšu līdzekļu slēpšanai un nepieļautu teroristisko un noziedzīgo organizāciju iegūto naudas līdzekļu atmazgāšanu.

9.4

Noziedzīgu darbību rezultātā iegūtu naudas līdzekļu slēpšanai arvien vairāk tiek izmantots starptautiskais mākslas priekšmetu, filatēlijas un antikvāro priekšmetu tirgus. Uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar šīm precēm, būtu aktīvāk jāsadarbojas ar valsts iestādēm, lai padarītu šo tirgu pārredzamāku.

9.5

ES ir nepieciešami kopīgi tiesiski un administratīvi instrumenti, lai tā varētu sekmīgi strādāt ar dalībvalstīm šo nelegālo darbību apkarošanā. ES Padomei ir jānodrošina, lai katrai dalībvalstij būtu adekvāta kriminālā likumdošana ES minimālo noteikumu kontekstā rīcībai pret terorisma un organizētās noziedzības finansēšanu.

9.6

ES Rīcības plāns terorisma apkarošanai (20) ietver pasākumus fiskālās un finansiālās izmeklēšanas dienestu koordinēšanai, un tie būtu jāpastiprina. Visu dalībvalstu uzdevums ir efektīvi sadarboties un panākt efektīvu koordināciju Padomes ietvaros.

10.1

Interneta un mobilo telefonsakaru operatoriem ir jāsadarbojas ar valsts iestādēm un jāievēro tiesību akti attiecībā uz internetā pārraidāmo datu (bet nevis ziņojumu satura) glabāšanu.

10.2

Ir nepieciešama sadarbība arī attiecībā uz personas datu iegūšanu, iegādājoties mobilo tālruņu kartes: teroristiskie grupējumi un noziedzīgie tīkli mēdz izmantot anonimitāti e-pasta pakalpojumos vai mobilo tālruņu priekšapmaksas kartes, lai varētu nekontrolēti cits ar citu sazināties vai pat detonēt spridzekļus ar tālvadības ierīču palīdzību. EESK ir pieņēmusi atzinumus (21) par šo tematu. Arī Parlaments ir pieņēmis ziņojumu (22), kuram EESK piekrīt.

10.3

Eiropas sabiedrība ir ārkārtīgi neaizsargāta pret kibernoziegumiem, un internetu arvien vairāk izmanto noziedzībās organizācijas savām nelikumīgajām darbībām.

10.4

Internetu arvien vairāk izmanto Eiropas sabiedrības, uzņēmumi un fiziskās personas, galveno pakalpojumu sniedzēji un valsts iestādes, kā arī policijas un tiesu iestādes. Eiropa pašreiz saskaras ar jaunu risku — kiberterorismu, kas sabiedrību var paralizēt.

10.5

Interneta operatoriem būs jāpilnveido savas drošības sistēmas un jāsadarbojas ar policijas un tiesu iestādēm, lai apkarotu šo jauno noziedzības veidu.

11.1

Plašsaziņas līdzekļu tiesības un pienākums ir sniegt patiesu informāciju un izvairīties no tādām perspektīvām, kas varētu interesēt teroristiskās organizācijas. Plašsaziņas līdzekļiem arī būtu jāizvairās sniegt tādus attēlus un informāciju, kas aizskar cietušo personu privātumu un cieņu. Īpaši no šāda riska būtu jāaizsargā jaunieši. Šajā kontekstā valstij piederošiem plašsaziņas līdzekļiem vajadzētu būt par paraugu.

11.2

Plašsaziņas līdzekļi varētu izveidot atbilstošus ētikas kodeksus un sadarboties ar valsts iestādēm, lai garantētu cietušo personu cieņu un privātumu, novēršot iespējas veicināt teroristisko grupējumu propagandas intereses.

11.3

Komisija rīko Eiropas mēroga konferenci, kurā piedalās galvenie masu mediju jomas dalībnieki. EESK uzskata to par labu izdevību paraugprakses apmaiņai, pašregulācijas sistēmu izveidei, Eiropas sabiedriskās domas veidošanai un konstruktīva ES tēla veicināšanai.

12.1

Teroristi tiecas sasniegt un sasniedz savus noziedzīgos mērķus, uzbrūkot stratēģiskām infrastruktūrām un galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu objektiem. Šie mērķi ietver dažādus transporta veidus un tīklus, enerģētiskos tīklus un operatorus, ūdensapgādes objektus, tālruņu un komunikāciju pakalpojumu operatorus, ļaužu pulcēšanās vietas u.c.

12.2

Jauni terorisma draudi savelkas pār Eiropas sabiedrību: vairums ekspertu piekrīt tam, ka pastāv reāls radioloģiskā, nukleārā, ķīmiskā, bioloģiskā vai bakterioloģiskā uzbrukuma risks. Nozarēm, kurās tiek izmantoti šāda veida materiāli, būtu jāpilnveido savas drošības sistēmas un efektīvi jāsadarbojas ar tiesībaizsardzības iestādēm.

12.3

EESK pauž atzinību Komisijai par tās lielisko Drošības izpētes programmu (SRC 06) un izsaka cerību, ka tā turpinās finansēt kopīgus valsts un privātā sektora pētniecības projektus, lai uzlabotu drošību ES.

12.4

Tomēr šī programma būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā arī attiecīgās partnervalstis pie ES austrumu un dienvidu robežām (Vidusjūras reģions) Eiropas Kaimiņattiecību politikas kontekstā.

12.5

Privātajam sektoram vajadzētu būt sagatavotam padarīt savus resursus pieejamus valsts iestādēm krīzes situācijās, lai palīdzētu kontrolēt iespējamās katastrofālās sekas teroristisku uzbrukumu gadījumā. Tādēļ būtu nepieciešams apzināt tās jomas, kurās organizēta pilsoniskā sabiedrība varētu sniegt pievienotu vērtību krīzes situācijā un sagatavot līgumus un konvencijas efektīva kopīga krīžu pārvarēšanas tīkla izveidei.

12.6

Preventīvās un reaģēšanas iespējas ir atkarīgas no informētības un zināšanu efektīva pielietojuma, kā arī spējas prognozēt nākotnes situācijas. Visiem būtu jāuzņemas aktīva loma, atbildot uz terorisma un organizētās noziedzības draudiem, un tādēļ ir jānodrošina atbilstoša informācijas aprite starp iesaistītajām pusēm.

12.7

Attiecīgajiem uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju vadītājiem (īpaši stratēģiskos reģionos) būtu jāsaņem pieejamā informācija par tiem terorisma un organizētās noziedzības aspektiem, kuri skar to kompetences jomas, lai tie varētu sagatavoties un attiecīgi rīkoties apdraudējumu gadījumos.

13.1

Komisija patlaban izstrādā paziņojumu par valsts un privātā sektora partnerības lomu cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu, kas ietver sevī rīcības plānu valsts un privātā sektora partnerībai. Šīs sadarbības galvenais aspekts, kā norāda Komisija, ir t.s. platforma valsts un privātajai partnerībai cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu. Šī platforma, ko ir paredzēts izveidot septembrī, jādefinē no sastāva, iejaukšanās nosacījumu un darbības noteikumu viedokļa dažās dalībvalstīs. Tā periodiski rīkos sanāksmes, lai apspriestu kopīgas intereses jautājumus, apzinātu politiskās un likumdošanas darbības jomas, izstrādātu preventīvās stratēģijas, īstenotu paraugprakses un informācijas apmaiņu u.c.

13.2

Platformā būs iekļauti pārstāvji no dalībvalstīm, pārstāvošās organizācijas, tostarp Eiropas darba devēju organizācijas, arodbiedrības vai nevalstiskās organizācijas, kas tiks iesaistīti cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu u.c., ievērojot brīvprātības principu, lai izmantotu priekšrocības un sinerģijas, ko var sniegt šāda partnerība. Šīs iniciatīvas galamērķis ir mazināt organizētās noziedzības un terorisma sekas Eiropā, lai tā kļūtu arvien drošāka vieta sabiedriskiem pasākumiem, iedzīvotājiem un saimnieciskajai darbībai.

13.3.1

Pilsoniskā sabiedrība cer, ka ES un dalībvalstu institūcijas ņems vērā iedzīvotāju paustās bažas, kuri prasa efektīvu cīņu pret terorismu un organizēto noziedzību. Iedzīvotājiem nav vajadzīgas nacionāla, politiska vai juridiska rakstura atrunas par problēmām saistībā ar cīņu pret noziedzību un terorismu; viņi vēlas risinājumus, un šī foruma uzdevums būtu rast atbildes uz viņu bažām.

13.3.2

EESK uzskata, ka Komisijas ierosinājums izveidot valsts un privātā sektora partnerības platformu ir solis uz priekšu, tomēr tas nav pietiekami tālejošs.

13.3.3

EESK būtu jāiesaistās šīs platformas izveidē un darbības izvērtēšanā.

13.3.4

Saskaņā ar Līgumu ES organizētā pilsoniskā sabiedrība ir pārstāvēta ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas starpniecību. Protams, ir nepieciešams piedalīties arī citiem dalībniekiem, kuri pārstāv noteiktas intereses, tomēr, tā kā vispārējās intereses ir pārstāvētas ar EESK starpniecību, tai vajadzētu būt pārstāvētai šajā platformā ar trijiem tās locekļiem (pa vienam no katras grupas).

13.3.5

EESK aicina dalībvalstis veicināt valsts un privātā sektora partnerības platformu veidošanu vietējā un pašvaldību līmenī, ar tādiem pašiem līdzdalības un sadarbības mērķiem kā ES līmenī veidojamajai platformai.

13.4.1

EESK uzskata, ka ir plašas iespējas partnerībai starp publisko un privāto sektoru, lai veicinātu un nostiprinātu sinerģiju cīņā pret noziedzību un terorismu.

13.4.2

Partnerības galvenie mērķi ir šādi:

13.5.1

Valsts un privātā sektora partnerības sistēma, kas būtu balstīta uz Komisijas ierosinātajam instrumentam līdzīgiem nosacījumiem, varētu būt ideāls veids abu sektoru sasaistei. Ja platformā būs nodrošināts augsts pārstāvības līmenis, valsts un privātā sektora partnerībai būs lielāka ietekme, un terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas pasākumi būs efektīvāki.

13.5.2

Partnerības sistēmai būtu jāparedz nozaru vai speciālas darba grupas konkrētu jautājumu risināšanai, kuras būtu piesaistītas valsts un privātā sektora partnerības struktūrai.

13.5.3

Partnerības platforma varētu aicināt piedalīties tās sanāksmēs organizācijas, uzņēmumus, ekspertus, ES un valstu iestādes, kā arī visus, kas varētu dalīties informācijā vai pieredzē vai sniegt pievienotu vērtību cīņai pret terorismu un organizēto noziedzību.