a)

atbalsta Komisijas priekšlikumu un tās izvēli attiecībā uz juridisko pamatu (EK Līguma 95. pants) un atbalsta stratēģisko mērķi izņemt visu dzīvsudrabu no turpmākajā 2.2. punktā minētajām mērierīcēm;

b)

uzskata, ka minētais priekšlikums atbilst Komisijas noteiktajiem pārējiem standartiem un politikai attiecībā uz vidi un sabiedrības veselību;

c)

prasa paātrināt minēto mērierīču aizstāšanu ar alternatīviem izstrādājumiem, kas nesatur dzīvsudrabu (iespējams, ar stimulējošu pasākumu, informācijas un izpratnes veidošanas kampaņu starpniecību, lai nepieļautu potenciāli bīstamu, dzīvsudrabu saturošu ierīču turpmāko apriti), un ņemt vērā izmaksas, ko šāda aizstāšana radīs patērētājiem;

d)

prasa paredzēt minēto ierīču diferencētu savākšanu un noteikt pārdevēju atbildību par likvidējamo ierīču savākšanu (tāpat kā attiecībā uz elektriskajām un elektroniskajām ierīcēm);

e)

aicina Komisiju precizēt aizsargpasākumus, kas īstenoti, lai nodrošinātu, ka nozarēm, uz kurām neattiecas minētā direktīva (ierīces profesionālai un rūpnieciskai izmantošanai), ir obligāti jāievēro iepriekš minētais mērķis nepieļaut dzīvsudraba izplūdi vidē;

f)

aicina Kopienas un dalībvalstu iestādes rūpīgi kontrolēt, vai ievestie produkti atbilst ES tiesību aktos noteiktajām prasībām.

a)

medicīniskie termometri;

b)

citas mērierīces, kas paredzētas pārdošanai iedzīvotājiem (piem., manometri, barometri, asisnsspiediena mērīšanas aparāti).

a)

ja dzīvsudrabu saturošām ierīcēm, ko izmanto profesionālā vidē vai rūpniecībā, nepiemēro aizliegumu, tad jānosaka garantijas, ka minēto ierīču apglabāšana un otrreizējā pārstrāde pēc to nolietošanās iekļaus dzīvsudraba tādu apstrādi, kura nepieļaus dzīvsudraba nokļūšanu vidē, radot apdraudējumu videi un sabiedrības veselībai; svarīgi ir ieviest atbilstošu kontroli, mācību un konsultatīvo atbalstu, jo īpaši amatniecības un juvelierizstrādājumu sīkražošanas nozarē, kurā dzīvsudrabu joprojām plaši izmanto specifiskos apstrādes procesos;

b)

gan ietekmes novērtējumā, gan priekšlikumā nav pienācīgi novērtēta problēma, kas rodas, kad dzīvsudrabu saturošas ierīces, kuras pašreiz izmanto, tiek izmestas sadzīves atkritumos: dalībvalstīm būtu jāvērš uzmanība uz to, ka jāizstrādā nolietotu ierīču iznīcināšanas stimulēšanas sistēma, kā arī uz šādas sistēmas potenciālo labumu, lai nodrošinātu attiecīgo ierīču iespējami ātru iznīcināšanu;

c)

dzīvsudrabu saturošu ierīču, kas joprojām ir apritē, izņemšanu no tirgus varētu veicināt finansiāla atbalsta pasākumu starpniecību un, pirmām kārtām, izmantojot atbilstošas, patērētājiem paredzētas informācijas kampaņas, lai viņi apzinātos minēto ierīču bīstamību un rīkotos atbildīgi; lūgt patērētājus nemest dzīvsudrabu sadzīves atkritumos vai — kas ir vēl svarīgāk — neļaut ar to rīkoties bērniem; vienlaikus būtu jāparedz piemēroti stimuli tiem patērētājiem, kas operatīvi realizē attiecīgo ierīču aizstāšanu;

d)

kā metode, kas izmantojama dzīvsudrabu saturošo ierīču izņemšanai no tirgus, būtu jānosaka pārdevēju vadīta attiecīgo ierīču diferencēta savākšana atbilstoši direktīvā par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem paredzētajiem pasākumiem;

e)

īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī ievestajiem produktiem, tā lai Eiropas ierobežojošo tiesību aktu īstenošanas rezultātā gūtais labums neciestu no tādu trešo valstu izstrādājumiem, kuras pilnīgi neņem vērā dzīvsudraba ļaunprātīgas izmantošanas bīstamību.