8.9.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/52

1.1

Zaļā grāmata par iepirkumu aizsardzības jomā (COM(2004) 608 final) ir viens no pasākumiem, kas ietverts 2003. gada marta Komisijas paziņojumā “Ceļā uz Eiropas Savienības politiku aizsardzības aprīkojuma jomā”, par kuru komiteja jau ir sniegusi komentārus 2003. gada septembrī (1).

1.2

Eiropas Aizsardzības aprīkojuma tirgus (European Defence Equipment Market (EDEM)), faktiski ir tikai iekšējā tirgus daļa, kas aptver konkrēto sektoru. Zaļās grāmatas mērķis ir veicināt atvērtāka un pārskatāmāka ES aizsardzības aprīkojuma iekšējā tirgus pakāpenisku izveidi, ievērojot sektora īpatnības. Tādējādi tiktu nostiprināta aizsardzības rūpniecība, palielināta tās konkurētspēja un rentabilitāte un sniegts atbalsts Eiropas Savienības militāro resursu attīstībai Eiropas Drošības un aizsardzības politikas (EDAP) ietvaros saskaņā ar Kopējo ārpolitikas un drošības politiku (KĀDP).

1.3

Padome 2004. gada 12. jūlijā apstiprināja Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) izveidi, lai “nodrošinātu atbalstu dalībvalstīm to darbā Eiropas aizsardzības spēju pilnveidošanai krīžu pārvarēšanas jomā un EDAP stiprināšanai šobrīd un nākotnē” . Minētā aģentūra jau ir uzsākusi darbu. EAA (2) darbība ir virzīta uz Eiropas aizsardzības rādītāju uzlabošanu, novēršot pašreizējo sadrumstalotību un veicinot vienotu pieeju.

1.4

“Aizsardzības rādītāji ietver vajadzīgo” iespēju pieejamību rentablā veidā atbilstoši paredzētajiem uzdevumiem un doktrīnu minēto uzdevumu uzsākšanai. Tie ietver arī iespējami maksimālas savietojamības nodrošināšanu. Šobrīd 25 dalībvalstis kopumā aizsardzības vajadzībām tērē aptuveni 160 miljardus euro gadā, no tiem aptuveni 20 % tiek izmantoti aprīkojuma iepirkšanai (tajā skaitā arī izpētei un attīstībai, preču iegādei un atbalstam) (3).

2.1

Zaļajā grāmatā aplūkotie jautājumi attiecas uz aizsardzības aprīkojuma iepirkuma sistēmu uzlabošanas iespējām 25 dalībvalstīs. Būtisku progresu iespējams panākt vienīgi tad, kad būs skaidri definēti pārējie “aizsardzības rādītāju” (skat 1.4. punktu) elementi (4). Šajā nozarē ir īpaši izteikta nepieciešamība pēc skaidri formulētām vadlīnijām, saskaņotām prasībām un procesa nepārtrauktības. Komiteja atzinīgi novērtē iniciatīvu, jo tā uzskatāma par daļu no procesa, kas virzīts uz stabilākas EDAP izveides uzsākšanu pārredzamā un konkurētspējīgā tirgū.

2.2

Augstu vērtējama arī Eiropas Aizsardzības aģentūrai paredzētā vadošā loma. Būs nepieciešama skaidra vienošanās par EAA un citu aizsardzības aprīkojuma tirgus jomā iesaistīto pušu lomu (5), un EESK paredz, ka attīstības gaitā samazināsies šo organizāciju individuālā loma. Pirms jebkādu izmaiņu ieviešanas tomēr jāņem vērā no OCCAR (6) pieredzes gūtā mācība (šī organizācija veic projektu faktisko vadību, ieskaitot līgumslēgšanas jautājumus).

2.3

Mēs piekrītam, ka aizsardzības aprīkojuma iepirkuma procesa uzsākšana (un pielietotās procedūras) katrā dalībvalstī ir atšķirīga un ka izmaiņas, visticamāk, netiks ieviestas vienlīdz ātri. Mēs piekrītam, ka būtu lietderīgi izveidot vienotāku pamatu iepirkuma procesam aizsardzības jomā un ka to var veikt relatīvi ātri, ņemot vērā visu dalībvalstu vienošanos un sadarbību.

2.4

EESK piekrīt, ka ir nepieciešams mazināt aizsardzības aprīkojuma tirgus sadrumstalotību, palielināt tā konkurētspēju un pārredzamību, kas ir obligāts priekšnoteikums stabilas ES aizsardzības rūpniecības nodrošināšanai un nostiprināšanai, kā arī rentabla iepirkuma procesu un atbilstošu aizsardzības spēju īstenošanai.

2.5

Zaļās grāmatas 2. punktā aprakstīto aizsardzības preču un pakalpojumu tirgus īpatnību analīze ir labs pamats tirgus izvērtēšanai un norāda uz vairākām šim tirgum raksturīgām grūtībām.

2.6

Tomēr EESK vēlas uzsvērt, ka jebkura aizsardzības rūpniecības pārstrukturēšana ir attiecīgās nozares ietvaros risināms jautājums, ņemot vērā faktisko situāciju tirgū (7). Tam par iemeslu ir fakts, ka lielākie nozares uzņēmumi ir starptautiski, neskatoties uz to, ka to klienti ir konkrētas valstis. Turklāt dalībvalstīs pastāv atšķirīgas rūpniecības stratēģijas, un aizsardzības rūpniecība ir tikai daļa no tām.

2.7

Lai rūpniecība (gan aizsardzības, gan citas nozares) funkcionētu efektīvi, būtu rentabla un uzrādītu pozitīvus ekonomiskos rezultātus, jāizvairās no pārlieku liela regulatīvo procedūru skaita.

3.1

Jāprecizē, uz kurām aizsardzības aprīkojuma iepirkuma procesa daļām attieksies pieņemtie noteikumi. Bez aprīkojuma iepirkšanas jāizvērtē arī izpētes un attīstības, uzturēšanas, remonta, modifikācijas un apmācības aspekti, kas ietveri “īpašumtiesību” izmaksās; parasti šie pakalpojumi izmaksā vairāk kā aprīkojuma iepirkums.

3.2.1

EESK piekrīt, ka arī turpmāk būs nepieciešami atbrīvojumi no ES noteikumiem par valsts iepirkumu, kas piešķirti saskaņā ar ES Līguma 296. panta nosacījumiem, lai atļautu dalībvalstīm atkāpties no minētajām normām, ja tas nepieciešams attiecīgo valstu būtisku drošības interešu aizsardzībai.

3.2.2

Komisijai būtu jānorāda aprīkojuma, attiecībā uz kuru šī atkāpe izmantota 5 gadu laikā, vērtība (kā procentuālā daļu no ES kopējiem izdevumiem aizsardzības aprīkojuma iegādei). Tādējādi tiktu izstrādāti kritēriji, kas palīdzētu izvērtēt progresu.

3.2.3

Problēma ir tā, ka šādas atkāpes vairākās dalībvalstīs ir kļuvušas gandrīz par normu, un tas acīmredzami nav savienojams ar vienotā tirgus būtību. EESK atbalsta Komisijas nostāju, ka šajā jomā nepieciešamas izmaiņas. Problēmas varētu radīt 296. panta piemērošana atbilstoši iepriekšējās lietās pieņemtajiem lēmumiem (8), vienlaicīgi saglabājot iespēju atkāpties no vispārējiem valsts iepirkuma noteikumiem. Dalībvalstīm jābūt gatavām pamatot (nepieciešamības gadījumā — juridiski) savas pieļautās atkāpes. Diskusijā nepieciešams uzsvērt lielākas konkurences un pārskatāmības priekšrocības.

3.2.4

1958. gadā saskaņā ar 296. panta 2. apakšpunktu izveidotais preču saraksts, kas norāda uz 296. panta 1. apakšpunkta piemērošanas sfēru, nav praktiski pielietojams, un tādējādi tam nav reālas nozīmes atbilstīgas pieļaujamo atkāpju izmantošanas nodrošināšanā. Arī turpmāk katrs atsevišķs gadījums vērtējams pēc tā nozīmes un ietekmes, jo atsevišķos gadījumos atkāpes no normas attiecināmas pat uz pamata aprīkojumu (9). Turklāt, maz ticams, ka šie saraksti būs atbilstoši jaunākajiem sasniegumiem.

3.2.5

Tādējādi nav viegli noteikt, uz kurām precēm un pakalpojumiem attiecināmi 296. panta noteikumi. Pirmkārt, ir nepieciešams veikt esošā ES tiesiskā regulējuma skaidrojumu ar “interpretācijas paziņojuma” palīdzību, tādējādi veicinot tiesiskā regulējuma izpratni, kā arī pilnvērtīgāku un konsekventāku piemērošanu.

3.2.6

Tāpat kā iepirkums visi šādi paziņojumi ietekmēs vairākus citus aspektus, ieskaitot valsts atbalstu un (iespējams) vispārējas intereses pakalpojumus, un šī ietekme ir jāņem vērā.

3.2.7

Mēs uzskatām, ka “sarunu procedūra” ar iepriekšēju paziņojuma publicēšanu būtu piemērota tajos aizsardzības aprīkojuma iepirkuma gadījumos, kad nav piemērotas “atklātas” vai “ierobežotas” iepirkuma metodes. Tomēr šo viedokli vēl būs nepieciešams atkārtoti izvērtēt tad, kad būs gūta pieredze darbā ar “interpretācijas paziņojumu”.

3.2.8

Pastāv uzskats, ka paziņojums izmantojams vienīgi kā starpposma dokuments līdz brīdim, kad tiks izstrādāta speciāla direktīva (vai cits specifisks tiesisks dokuments). EESK uzskata, ka pēc tam, kad tiks sagatavots un apstiprināts “interpretācijas paziņojums”, nepieciešamība pēc jauna likumdošanas dokumenta vērtējama, pamatojoties uz tā ietekmi. Mēs atbalstām drīzu un ātru rīcību minētā paziņojuma izstrādē.

3.2.9

Pastāv vēl viena iespēja, kas nav minēta Zaļajā grāmatā, proti, izveidot dalībvalstu “ētikas kodeksu”, kuru valstis varētu izmantot kā vēl vienu Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgus izveides līdzekli. Ņemot vērā, ka šī joma ietilpst dalībvalstu atbildības lokā, minēto iespēju varētu izvērtēt, iesaistot EEA kā koordinatoru. Šāda kodeksa izpilde un uzraudzība varētu radīt zināmas grūtības, un tajā būs nepieciešams iestrādāt iekšējā tirgus aspektus.

3.3.1

Izteiktā nepieciešamība izveidot centralizētu formātu un sistēmu paziņojumu par konkursu (iepirkuma procesa uzsākšanu) publicēšanai nav pārliecinoša. Ja aizsardzības aprīkojums principiāli uzskatāms par iekšējā tirgus daļu (lai gan tam ir iespējamas lielākas atkāpes no tiesiskajām normām), tam piemērojami tādi paši nosacījumi kā citām kategorijām. Tas būs saistīts ar dažādām sistēmām un bieži sastopamām problēmām, piemēram valodas problēmām. Pamatojums centralizētas publicēšanas sistēmas ieviešanai ir vājš.

3.3.2

Potenciālās problēmas saistītas ar konfidencialitātes prasību ievērošanu un kompensācijas darījumiem (offset), kas aizsardzības aprīkojumam raksturīgāki nekā citām precēm un pakalpojumiem, kā arī ar piegādes drošību, jo pēc līguma piešķiršanas ir grūti mainīt piegādātājus vai darbu izpildītājus. Par visām minētajām jomām atbildība jāuzņemas pašām dalībvalstīm, tomēr vispārēji vadoši norādījumi no Komisijas puses varētu būt noderīgi.

3.4.1

Mūsdienās bieži vien ir gandrīz neiespējami definēt uzņēmumu kā “aizsardzības aprīkojuma ražotāju”. Lielai daļai aprīkojuma ir divējāds pielietojums un šo preču īpatsvars pieaug. Tas vērtējams pozitīvi no vairākiem aspektiem, piemēram, apjomradīto ietaupījumu rezultātā var tikt panāktas konkurētspējīgākas cenas un lielākas iespējas garantēt piegādes drošību.

3.4.2

Ieguldījumam aizsardzības aprīkojuma izpētes un tehniskās attīstības jomā ir būtiska nozīme un pielietojums arī citām (civilām) vajadzībām. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, lai resursiem, kas ieguldīti aizsardzības izpētes un tehniskās attīstības darbā, nepiemērotu pārāk neelastīgu režīmu.

3.4.3

Mēs joprojām uzskatām, ka vēl daudz jāstrādā, lai maksimāli paaugstinātu aizsardzības aprīkojuma jomā nepieciešamās saskaņotības un precizitātes vērtību, kā minēts mūsu agrāk sagatavotajā dokumentā par aizsardzības aprīkojumu (10).

3.5.1

Mēs atzinīgi vērtējam EAA izveidi un atzīstam, ka tai var būt vadošā loma aizsardzības aprīkojuma jomā. Mēs atzīmējam, ka tā joprojām veido resursus, kas nepieciešami šīs lomas īstenošanai.

3.5.2

Svarīgs EAA uzdevums ir nodrošināt, lai ES pilnībā ievērotu NATO lomu, doktrīnu un mācību, maksimāli palielinot savienojamību un samazinot jebkādas atšķirības. Šobrīd vēl nav skaidrs, kā EAA varētu radīt pievienoto vērtību, tieši iesaistoties valsts iepirkuma procesā, bet aģentūras pieredze un zināšanas aizsardzības aprīkojuma jomā ļaus tai sniegt ieteikumus attiecībā uz valstu normatīvo aktu saskaņošanas iespējām.

3.5.3

Aģentūrai būs liela nozīme, panākot vienošanos par sadarbības bruņojuma jomā finansiālajiem aspektiem. Potenciālās grūtības varētu radīt tehniskās izpētes un attīstības izmaksu un ieguvumu sadalījums ar aizsardzību saistītās jomās, kā arī aizsardzības aspektu un vispārējo aspektu nodalīšana.

3.5.4

EAA būtu jāsniedz palīdzība valstu licencēšanas sistēmu saskaņošanas darbā tajos gadījumos, kad aizsardzības aprīkojums tiek piegādāts no vienas dalībvalsts uz citu. Šobrīd valstu procedūras ir gan atšķirīgas, gan apgrūtinošas. Aģentūra varētu arī iesaistīties darbā, lai panāktu vienošanos par kompensāciju nosacījumu (offset arrangements) piemērošanu, ņemot vērā, ka šie nosacījumi arī nākotnē būs būtiska iepirkuma procedūras iezīme.

3.5.5

Iespējams, ka EAA radīs iespēju panākt vienošanos valstu rūpniecības politikas jomā, ciktāl tā attiecas uz aizsardzības preču ražošanu, un noteikt elementus, kas veido “stratēģisko aprīkojumu”, kura piegādi ES vēlas īstenot pati, lai samazinātu atkarību no trešajām valstīm;

3.5.6

EAA iespējams spētu rosināt dalībvalstis izvērtēt virkni jaunu iegādes metožu, piemēram, koplietošanas un kopfinansēšanas (pooling) un līzinga iespējas, lai nodrošinātu valstu tehniskās vajadzības.

3.5.7

Tā kā EDAP var būt efektīva vienīgi tad, ja dalībvalstis izrādīs stipru politisko gribu nodrošināt ES uzdevumu izpildes iespējas, arī EAA ir zināma loma dalībvalstu rosināšanā šādai rīcībai.

4.1

Aizsardzības aprīkojums ir tikai viena no prasībām stabilu “aizsardzības rādītāju” nodrošināšanai. Lai rūpniecība pilnvērtīgi pildītu savu uzdevumu, tai ir nepieciešamas skaidras vadlīnijas, saskaņotas prasības un procesa nepārtrauktība. Tai jāuzņemas arī atbildība par nepieciešamo pārstrukturēšanu. Nepieciešama arī pārāk apgrūtinošu regulējošo procedūru novēršana.

4.2

Ir skaidri un nepārprotami jānorāda, uz kurām aizsardzības aprīkojuma iepirkuma procesa daļām attieksies pieņemtie noteikumi.

4.3

Arī turpmāk būs nepieciešama Līguma 296. panta noteikumu piemērošana. Lai novērstu pārāk biežu minēto noteikumu izmantošanu, Komisijai ir jāizstrādā kritēriji, pamatojoties uz pašreizējo situāciju un rezultātiem. Nav lietderīgi saglabāt aprīkojumu un procedūru sarakstu, uz kuriem attiecināmi 296. panta noteikumi.

4.4

Pirmkārt Komisijai būtu iespējami īsā laikā jāizstrādā “interpretācijas paziņojums” par 296. panta noteikumiem. Tikai pēc tam, kad būs gūta pieredze darbā ar šo paziņojumu, būs iespējams izlemt, vai nepieciešams arī tiesisks instruments.

4.5

“Divējāda pielietojuma” aprīkojums kļūst aizvien izplatītāks, un šī tendence ir apsveicama, it īpaši, ņemot vērā militārā aprīkojuma tehniskās izpētes un attīstības pakalpojumu potenciālo pielietojumu civilām vajadzībām.

4.6

Atzinīgi vērtējama ir arī Eiropas Aizsardzības aģentūrai (EAA) paredzētā nozīmīgā loma; ir skaidri jānosaka, kāda loma ir katrai šajā jomā iesaistītajai aģentūrai.

4.7

Svarīgākās EAA funkcijas šajā jomā ir: