Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62018CN0117

    Lieta C-117/18 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 14. decembra rīkojumu lietā T-849/16 PGNiG Supply & Trading GmbH/Eiropas Komisija 2018. gada 14. februārī iesniedza PGNiG Supply & Trading GmbH

    OV C 161, 7.5.2018, p. 33–34 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    7.5.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 161/33


    Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 14. decembra rīkojumu lietā T-849/16 PGNiG Supply & Trading GmbH/Eiropas Komisija 2018. gada 14. februārī iesniedza PGNiG Supply & Trading GmbH

    (Lieta C-117/18 P)

    (2018/C 161/37)

    Tiesvedības valoda – poļu

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja: PGNiG Supply & Trading GmbH (pārstāvis: M. Jeżewski, advokāts)

    Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

    Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

    atcelt apstrīdēto Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 14. decembra rīkojumu lietā T- 849/16, kurā PGNiG Supply & Trading prasība ir atzīta par nepieņemamu;

    lemt pieņemamību un atzīt par pieņemamu PGNiG Supply & Trading prasību lietā T-849/16 par lūgumu, pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt Komisijas 2016. gada 28. oktobra Lēmumu C(2016) 6950 final, ar ko pārskata atbrīvojuma, kas saskaņā ar Direktīvu 2003/55/EK ir piemērots gāzes vadam OPAL attiecībā uz noteikumiem par trešo personu piekļuvi un tarifu tiesisko regulējumu, nosacījumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Vispārējā tiesa esot pārkāpusi LESD 263. panta ceturto daļu tādēļ, ka kļūdaini pieņēmusi, ka Eiropas Komisijas 2016. gada lēmums neattiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju ne tieši, ne individuāli, kā arī ka tas nav reglamentējošs akts, kas izriet no tā, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi 2016. gada Jaunā regulatīvā atbrīvojuma būtību un sekas, tostarp pārkāpjot arī Direktīvas 2009/73 36. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktu, jo nepiemēroja “jaunās dabasgāzes infrastruktūras” atbrīvojuma nosacījumus un nepārbaudīja to izpildi tā, lai pietiekami varētu spriest par atbrīvojuma, kurš ieviests ar Eiropas Komisijas 2016. gada lēmumu un 2016. gada Jauno regulatīvo atbrīvojumu, raksturu un statusu, jo tā neesot piemērojusi Eiropas Komisijas 2016. gada lēmuma 1. punktu, ar kuru ir grozīta 2009. gada regulatīvā atbrīvojuma piemērošanas joma. Šajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav novērtējusi jaunā regulatīvā atbrīvojuma raksturu, kā rezultātā tā kļūdaini esot novērtējusi Komisijas lēmuma iedarbību uz apelācijas sūdzības iesniedzēju.

    Vispārējā tiesa, uzskatot, ka Eiropas Komisijas lēmums tieši neskar apelācijas sūdzības iesniedzēju, esot kļūdaini interpretējusi Līguma 263. pantu. Šī pamata ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējās tiesa vērtējums, ka Eiropas Komisijas lēmums tieši neskar apelācijas sūdzības iesniedzēju, ir kļūdains. Vispārējās tiesas pārstāvētā pieeja neatbilstot līdzšinējai judikatūrai, kurā tiek norādīts uz Eiropas Komisijas lēmuma tiešu iedarbību uz lēmuma adresātiem – personām, kas nav valsts regulatīvās iestādes.

    Vispārējā tiesa, atzīstot, ka Eiropas Komisijas lēmums individuāli neskar apelācijas sūdzības iesniedzēju, esot kļūdaini interpretējusi Līguma 263. pantu. Šī pamata ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka tās stāvoklis tirgū ļauj to attiecīgi individualizēt judikatūras par prasību pieņemamību izpratnē.

    Vispārējā tiesa, atzīstot, ka apstrīdētais lēmums nav reglamentējošs akts, esot kļūdaini interpretējusi Līguma 263. panta 4. punktu in fine. Šī pamata ietvaros apelācijas sūdzības apgalvo, ka lēmumam ir reglamentējoša akta raksturs.


    Top