Regulas mērķis ir noteikt augstu un vienotu civilās aviācijas drošības līmeni, vienlaikus nodrošinot vides aizsardzību.
Ar to atjaunina aviācijas drošības tiesību aktus un ietver:
- pārskatītas pilnvaras Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai (EASA);
- jaunus noteikumus, kas izstrādāti, lai palīdzētu Eiropas Savienības (ES) aviācijas nozarei attīstīties, padarītu to konkurētspējīgāku un veicinātu inovāciju.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šī regula attiecas uz visām aviācijas nozares galvenajām jomām, tai skaitā:

lidojumderīgums;
gaisa kuģu apkalpes;
lidlauki;
lidojuma operācijas un
aeronavigācijas pakalpojumi.

Regula:

ietver noteikumus par bezpilota gaisa kuģiem (civilajiem droniem);
tās mērķis ir vienkāršot noteikumus par sporta un atpūtas aviāciju;
nosaka uzdevumu sadalījumu starp ES un valstu iestādēm;
atceļ trīs iepriekšējās regulas (Regulas (EK) Nr. 552/2004 un 216/2008 un (EEK) Nr. 3922/91);
groza divas direktīvas (Direktīvu 2014/30/ES par traucējumu mazināšanu starp elektriskām un elektroniskām ierīcēm un Direktīvu 2014/53/ES par radioiekārtu pieejamību tirgū) un četras regulas (Regulas (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam pakļauto gaisa pārvadātāju saraksta izveidi un apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitātes noteikšanu, Nr. 1008/2008 par gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu un Nr. 996/2010 par civilās aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem un Nr. 376/2014 par atgadījumiem civilajā aviācijā);
papildina Regulas (ES) Nr. 1321/2014 par lidojumderīgumu un Nr. 748/2012 par vides sertifikāciju.

Galvenās izmaiņas un papildinājumi

Ar šo regulu atjaunina ES drošības tiesību aktus aviācijas nozarē. Ar to nosaka pamatprasības gaisa kuģiem attiecībā uz lidojumderīgumu un saderīgumu vides aizsardzības ziņā. Ražotājiem tiks prasīts sagatavot lidojumderīguma sertifikātus saskaņā ar tehniskajām prasībām.
Ar to ievieš noteikumus, kuru pamatā ir riski un tehniskie raksturlielumi un ar kuriem nosaka mērķus, taču pieļauj zināmu elastību attiecībā uz to sasniegšanu. Ar šo regulu arī rosina veikt nesaistošus pasākumus (piemēram, drošības veicināšanas pasākumus), kad vien tas ir iespējams.
Ar to pārskata dažu noteikumu darbības jomu, izslēdzot karstā gaisa balonus ar vietu vienam pasažierim, pielāgojot planieru svara ierobežojumus un iekļaujot vieglo elektrisko gaisa kuģu kategoriju. Ar šo tiesību aktu ievieš reformas, kuru mērķis ir:
- risināt gaisa satiksmes intensitātes palielināšanās problēmu;
- uzlabot drošību;
- samazināt izmaksas, aizkavējumus un gaisa satiksmes ietekmi uz vidi.
Attiecībā uz komerciālos gaisa pārvadājumos iesaistītiem apkalpes locekļiem ir jāveic sertifikācija, un tiem jāizdod attiecīga apliecība. Eiropas Komisija ir pieņēmusi detalizētus noteikumus un procedūras attiecībā uz apkalpes locekļu kvalifikāciju.
Ar šo regulu arī nosaka pamatprasības gaisa kuģu drošai apkalpošanai uz zemes, kas tagad ir iekļauta regulas darbības jomā, un novērš vairākas citas drošības nepilnības.
Tajā ir arī nodaļa par aviācijas drošības pārvaldību, kurā izklāstīts Eiropas aviācijas drošības plāns, kas aptver visu aviācijas drošības sistēmu.

Civilie droni

Ar šo regulu ievieš pamatprasības, kas piemērojamas droniem. Šiem noteikumiem ir jābūt samērīgiem ar attiecīgās darbības vai darbības veida radīto risku, un ir noteikts, ka dronam ir jābūt droši kontrolējamam un manevrējamam. Tas būtu jāprojektē tā, lai atbilstu tā funkcijai un paredzētajam darbības veidam, un projektā, kā arī pēc noklusējuma jāņem vērā privātums un personas datu aizsardzība. Ir jānodrošina iespēja identificēt dronu un arī tā ekspluatācijas veidu un nolūku.
Drona ekspluatantam ir jābūt atbildīgam par tā darbību un jābūt pienācīgām zināšanām un prasmēm, lai nodrošinātu drona ekspluatācijas drošību. Organizācijām, kas ir iesaistītas dronu konstruēšanā, ražošanā, tehniskajā apkopē, ekspluatācijā, saistītos pakalpojumos un attiecīgajā apmācībā, jāizveido ar drošību saistītu notikumu ziņošanas sistēma.
Regulā ir noteikts reģistrācijas robežvērtība, kas attiecas uz dronu operatoriem: operatoriem ir jābūt reģistrētiem, ja viņi izmanto dronus, kas, saduroties ar cilvēku, var nodot vairāk nekā 80 džoulu kinētiskās enerģijas. Ņemot vērā šīs jomas attīstību, šo robežvērtību nākotnē var mainīt, neveicot laikietilpīgas procedūras.
Atkarībā no darbības veida un riska, gaisa kuģa ekspluatācijas īpašībām un tā darbības zonas īpatnībām sertifikāts var būt nepieciešams tā projektēšanai, ražošanai, tehniskajai apkopei un ekspluatācijai, kā arī tā personālam, tostarp tālvadības pilotiem.
Saskaņā ar regulu Komisija ar EASA palīdzību sagatavoja Īstenošanas regulu (ES) 2019/947, kurā ir izklāstīti detalizēti noteikumi par droniem un to darbību (skatīt kopsavilkumu).
Deleģētajā aktā – Deleģētajā regulā (ES) 2024/1107 –, ir izklāstīti noteikumi par sertificētu bezpilota gaisa kuģu sistēmu un to sastāvdaļu lidojumderīguma uzturēšanu un par šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu.
Īstenošanas aktā – Īstenošanas regulā (ES) 2024/1109 –, ko piemēro no 2025. gada 1. maija, ir iekļauti noteikumi par kompetento iestāžu prasībām un administratīvajām procedūrām sertificētu dronu lidojumderīguma uzturēšanas sertificēšanai, uzraudzībai un izpildes panākšanai.

Trešo valstu izsniegtās pilotu licences

Ar Deleģēto regulu (ES) 2020/723 nosaka procedūras un jo īpaši iespējamo kārtību prasību izpildes ieskaitīšanai, kuru var pieprasīt pilots, kurš pilota licenci ir ieguvis kādā trešā valstī un vēlas to konvertēt par ES licenci.
Tā nodrošina, ka šie piloti joprojām tiek apmācīti par ES gaisa telpai raksturīgiem jautājumiem vai par jautājumiem, kas nav nepieciešami trešās valstīs, vienlaikus nodrošinot, ka viņi nav pārmērīgi jāapmāca par jau iepriekš apgūtajiem aspektiem.
Regula (ES) 2020/723 iepriekš bija daļa no īstenošanas akta – Regulas (ES) Nr. 1178/2011 (skatīt kopsavilkumu), taču Regulas (ES) 2018/1139 prasību dēļ to vajadzēja nodalīt deleģētā aktā.

Vides aizsardzība

Attiecībā uz troksni un emisijām jānorāda, ka gaisa kuģiem, kas nav bezpilota gaisa kuģi, kā arī to dzinējiem, propelleriem, daļām un neuzstādītām ierīcēm, sākot no 2021. gada 1. janvāra, ir jāatbilst vides aizsardzības prasībām, kas iekļautas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikumā.

Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra

Ar šo regulu paplašina EASA darbības jomu, tajā iekļaujot ar drošību saistītus aspektus (piemēram, kiberdrošību) un vides aizsardzību.
Ar to izveido sistēmu informācijas apkopošanai par aviācijas inspektoriem un citiem speciālistiem un šādu speciālistu apmaiņai, kā arī cita veida tehnisko palīdzību ES dalībvalstīm sertifikācijas, uzraudzības un izpildes uzdevumu veikšanā.
EASA izveidotajā elektroniskajā informācijas repozitorijā, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp EASA un attiecīgajām valstu iestādēm, ir iekļauta informācija par to, ka viena dalībvalsts citai dalībvalstij vai EASA ir pārdalījusi pienākumus, kas saistīti ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi, kā arī par pasākumiem attiecībā uz lidojumiem virs konflikta zonām.
EASA un valstu kompetentās iestādes savus uzdevumus, kas saistīti ar sertifikāciju un uzraudzību saskaņā ar šo regulu, var uzticēt akreditētām kvalificētām struktūrām. Īstenošanas regulā (ES) 2024/1403, kas stājās spēkā 2024. gada 13. jūnijā, ir izklāstīti nosacījumi un procedūras šo struktūru akreditācijai.

Informācijas drošības riski, kuri spēj ietekmēt aviācijas drošumu

Deleģētajā regulā (ES) 2022/1645, ko piemēro no 2025. gada 16. oktobra, ir noteiktas prasības, kas jāievēro, lai identificētu un pārvaldītu informācijas drošības riskus, kuri var ietekmēt organizāciju aviācijas drošumu.
Šīs prasības attiecas uz ļoti dažādām aviācijas jomām un to saskarnēm, jo aviācija ir savstarpēji ļoti cieši savienotu sistēmu sistēma, un uz visām organizācijām, kurām jau prasīts ieviest pārvaldības sistēmu saskaņā ar ES aviācijas drošuma tiesību aktiem.
Tās attiecas uz organizācijām, tostarp ražošanas un projektēšanas organizācijām, gaisa pārvadātājiem, tehniskās apkopes organizācijām, lidojumderīguma pārvaldības organizācijām, mācību organizācijām, lidojumu simulācijas mācību ierīču operatoriem, gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidlauku operatoriem un peronu pārvaldības pakalpojumu* sniedzējiem.
Īstenošanas regulā (ES) 2023/203 ir izklāstīts ES kiberdrošas aviācijas sistēmas projekts, kurā paredzēti noteikumi tādu drošības risku identificēšanai un pārvaldībai, kas spēj ietekmēt civilās aviācijas vajadzībām izmantotās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas un datus aviācijas organizācijās, uz kurām attiecas Komisijas Regulas (ES) Nr. 1321/2014, (ES) 965/2012, (ES) 1178/2011, (ES) 2015/340, Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 un (ES) 2021/664, un kompetentajās iestādēs (tostarp EASA), uz kurām attiecas Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012, (ES) 1321/2014, (ES) 965/2012, (ES) 1178/2011, (ES) 139/2014 un (ES) 2015/340, Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 un (ES) 2021/664, un ar ko groza Komisijas Regulas (ES) Nr. 1178/2011, (ES) 748/2012, (ES) 965/2012, (ES) 139/2014, (ES) 1321/2014, (ES) 2015/340 un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 un (ES) 2021/664. Īstenošanas regulā (ES) 2023/203, ko piemēro no 2026. gada 22. februāra, ir noteiktas prasības informācijas drošības notikumu atklāšanai, to identificēšanai, kas uzskatāmi par informācijas drošības incidentiem, un reaģēšanai uz šiem informācijas drošības incidentiem un to seku novēršanai tādā līmenī, kas atbilst to ietekmei uz aviācijas drošību.
Lai pārvaldītu drošības riskus, kas izriet no informācijas drošības apdraudējumiem, ar Īstenošanas regulu (ES) 2024/1109 (skatīt iepriekš) groza Regulu (ES) 2023/203, lai tās darbības jomā iekļautu kompetentās iestādes, kas atbild par sertificētu bezpilota lidaparātu un to sastāvdaļu lidojumderīguma uzturēšanu, tādējādi piemērojot ar šiem riskiem saistītās prasības.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2018. gada 11. septembra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) (Eiropas Savienība);
EASA (Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra).

GALVENIE TERMINI

Perona pārvaldības pakalpojumi. Pakalpojums, kas tiek sniegts, lai regulētu gaisa kuģu un transportlīdzekļu darbības un kustību uz perona. Perons ir lidostas teritorija, kas paredzēta gaisa kuģiem un lidlaukiem pasažieru, bagāžas, pasta vai kravas iekraušanai vai izkraušanai, kā arī degvielas uzpildīšanai, novietošanai vai apkopei.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1.–122. lpp.).

Regulas (ES) 2018/1139 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/1107 (2024. gada 13. marts), kas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139, nosakot sīki izstrādātus noteikumus par sertificētu bezpilota gaisakuģu sistēmu un to sastāvdaļu lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (OV L, 2024/1107, 23.5.2024.).

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/1109 (2024. gada 10. aprīlis), ar ko paredz noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1139 piemērošanai attiecībā uz kompetentajām iestādēm noteiktajām prasībām un šo iestāžu administratīvajām procedūrām sertificētu bezpilota gaisa kuģu sistēmu lidojumderīguma uzturēšanas sertifikācijai, uzraudzībai un izpildes panākšanai un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2023/203 (OV L, 2024/1109, 23.5.2024.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/1403 (2024. gada 12. marts), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 papildina, nosakot nosacījumus un procedūras kvalificēto struktūru akreditācijai, ko veic Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (OV L, 2024/1403, 24.5.2024.).

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/203 (2022. gada 27. oktobris), ar ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1139 piemērošanas noteikumus saistībā ar prasībām, kas attiecas uz tādu informācijas drošības risku pārvaldību, kuri spēj ietekmēt aviācijas drošumu, un kas noteiktas organizācijām, uz kurām attiecas Komisijas Regulas (ES) Nr. 1321/2014, (ES) Nr. 965/2012, (ES) Nr. 1178/2011, (ES) 2015/340, Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 un (ES) 2021/664, un kompetentajām iestādēm, uz kurām attiecas Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012, (ES) Nr. 1321/2014, (ES) Nr. 965/2012, (ES) Nr. 1178/2011, (ES) 2015/340 un (ES) Nr. 139/2014, Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 un (ES) 2021/664, un ar ko groza Komisijas Regulas (ES) Nr. 1178/2011, (ES) Nr. 748/2012, (ES) Nr. 965/2012, (ES) Nr. 139/2014, (ES) Nr. 1321/2014, (ES) 2015/340 un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 un (ES) 2021/664 (OV L 31, 2.2.2023., 1.–40. lpp.).

Choose the experimental features you want to try

Civilās aviācijas noteikumi un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra

KOPSAVILKUMS: