Deleģētie akti

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu Eiropas Savienības (ES) likumdevējs var pilnvarot Komisiju pieņemt “deleģētos aktus”, leģislatīvajā aktā (“pamataktā”) ierakstot īpašus noteikumus. Deleģētie akti ir Eiropas Komisijas pieņemti neleģislatīvi akti ar mērķi grozīt vai papildināt leģislatīva akta nebūtiskos elementus.

Uz Komisijas pilnvarām pieņemt deleģētos aktus ir attiecināmi stingri nosacījumi:

• pamataktā ir jābūt definētiem pilnvaru deleģēšanas mērķiem, saturam, apjomam un ilgumam;
• faktiskais deleģētais akts, kas pieņemts uz šī deleģējuma pamata, nedrīkst mainīt pamatakta būtiskos elementus;
• deleģētie akti var būt tikai vispārpiemērojami (t. i., tie nedrīkst risināt individuālas situācijas).

Pirms deleģēto aktu pieņemšanas Komisija apspriežas ar ES dalībvalstu ekspertiem. Bez tam gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Savienības Padome var atsaukt pilnvaru deleģēšanu Komisijai. Turklāt Komisijas pieņemtais deleģētais akts var stāties spēkā tikai tad, ja Padome vai Parlaments nav izteicis iebildumus pamataktā noteiktajā termiņā, kas parasti ir divi mēneši.

Deleģētie akti parasti tiek izmantoti, ja leģislatīvie akti, tajā skaitā to pielikumi, ir (regulāri) jāpielāgo, lai ņemtu vērā tehnisko un zinātnes attīstību.

SKATĪT ARĪ:

• Eiropas Savienības Padome
• Eiropas Komisija
• Eiropas Parlaments
• Eiropas Savienības (ES) noteikumu hierarhija
• Īstenošanas akti
• Leģislatīvie akti
• Dalībvalstis
• Neleģislatīvie akti
• Līgumi
• Eiropas Savienības sekundārie tiesību akti (kopsavilkums)
• Līgums par Eiropas Savienības darbību (kopsavilkums)