1.   Šīs regulas galvenais mērķis ir izveidot un uzturēt augstu vienveidīgu civilās aviācijas drošības līmeni Savienībā.

2.   Šīs regulas papildu mērķi ir:

3.   Šā panta 1. un 2. punktā noteiktos mērķus sasniedz, cita starpā:

1.   Šo regulu piemēro:

2.   Šo regulu piemēro arī 1. punktā minētajās darbībās iesaistītajam personālam un organizācijām.

3.   Šo regulu nepiemēro:

Attiecībā uz a) apakšpunktu dalībvalstis nodrošina, ka darbības un pakalpojumi, ko izpilda tajā minētie gaisa kuģi, tiek veikti, pienācīgi ņemot vērā šīs regulas drošības mērķus. Dalībvalstis arī nodrošina, ka attiecīgā gadījumā minētie gaisa kuģi tiek droši nošķirti no citiem gaisa kuģiem.

Neskarot dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Čikāgas konvenciju, gaisa kuģus, uz kuriem attiecas šīs regulas I pielikums un kuri ir reģistrēti kādā dalībvalstī, var ekspluatēt citās dalībvalstīs, ja ir iegūta tās dalībvalsts piekrišana, kuras teritorijā notiek ekspluatācija. Šādiem gaisa kuģiem citās dalībvalstīs var arī veikt tehnisko apkopi un izmaiņas to konstrukcijā, ja šādas konstrukcijas izmaiņas un šādas tehniskās apkopes darbības tiek veiktas tās dalībvalsts uzraudzībā, kurā gaisa kuģis ir reģistrēts, un saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas minētās dalībvalsts tiesībās.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta pirmās daļas d) apakšpunkta, šo regulu un uz tās pamata pieņemtos deleģētos un īstenošanas aktus piemēro gaisa kuģa tipa, kas ietilpst I pielikuma 1. punkta e), f), g), h) vai i) apakšpunkta darbības jomā, konstruēšanai, ražošanai un tehniskajai apkopei un minētajās darbībās iesaistītajam personālam un organizācijām, ja:

Šo regulu un uz tās pamata pieņemtos deleģētos un īstenošanas aktus konkrētajam gaisa kuģa tipam piemēro no dienas, kad ir izdots tipa sertifikāts, vai – attiecīgā gadījumā – no dienas, kad ir sniegta deklarācija. Tomēr noteikumus par izvērtējumu attiecībā uz pieteikumu tipa sertifikāta saņemšanai un par tipa sertifikāta izdošanu, ko veic Aģentūra, piemēro no dienas, kad ir saņemts pieteikums.

5.   Neskarot valsts drošības un aizsardzības prasības un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 550/2004 (33) 7. panta 5. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka:

piedāvā tādu drošības līmeni un sadarbspēju ar civilām sistēmām, kas ir tikpat efektīva kā tā, kura izriet no to pamatprasību piemērošanas, kas izklāstītas šīs regulas VII un VIII pielikumā.

6.   Dalībvalsts var pieņemt lēmumu jebkurus III nodaļas I, II, III vai VII iedaļas noteikumus vai jebkuru to kombināciju piemērot dažām vai visām 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajām darbībām un šajās darbībās iesaistītajam personālam un organizācijām, ja tā uzskata, ka, ņemot vērā attiecīgo darbību, personāla un organizāciju iezīmes un konkrēto noteikumu nolūku un saturu, minētos noteikumus var efektīvi piemērot.

No minētajā lēmumā norādītā datuma attiecīgās darbības, personālu un organizācijas reglamentē vienīgi konkrētās iedaļas vai iedaļu noteikumi un tie šīs regulas noteikumi, kas ir saistīti ar minēto iedaļu piemērošanu.

Attiecīgā dalībvalsts par savu lēmumu nekavējoties paziņo Komisijai un Aģentūrai un sniedz tām visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par:

Ja Komisija pēc apspriešanās ar Aģentūru uzskata, ka šā apakšpunkta pirmajā daļā norādītais nosacījums nav izpildīts, Komisija pieņem īstenošanas aktus, izklāstot attiecīgu lēmumu. Pēc minēto īstenošanas aktu paziņošanas attiecīgajai dalībvalstij, minētā dalībvalsts nekavējoties pieņem lēmumu grozīt vai atsaukt agrāko šā punkta pirmajā daļā minēto lēmumu un par to informē Komisiju un Aģentūru.

Neskarot ceturto daļu, dalībvalsts var arī jebkurā laikā nolemt grozīt vai atsaukt agrāko šā punkta pirmajā daļā minēto lēmumu. Tādos gadījumos tā nekavējoties par to informē Komisiju un Aģentūru.

Visus Komisijas un dalībvalstu lēmumus, kas paziņoti saskaņā ar šo punktu, Aģentūra iekļauj 74. pantā minētajā repozitorijā.

Komisija, Aģentūra un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes sadarbojas šā punkta piemērošanas nolūkā.

7.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu no šīs regulas piemērošanas atbrīvot lidlauka konstruēšanu, tehnisko apkopi un ekspluatāciju un konkrētajā lidlaukā izmantoto ar drošību saistīto aprīkojumu, ja minētajā lidlaukā apkalpo ne vairāk kā 10 000 komerciālo gaisa pārvadājumu pasažieru gadā un ne vairāk kā 850 ar kravu pārvadājumiem saistītu pārvadājuma darbību gadā un ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts garantē, ka šāds atbrīvojums neapdraud atbilstību 33. pantā minētajām pamatprasībām.

No minētajā atbrīvojuma lēmumā norādītā datuma konkrētā lidlauka konstruēšanu, tehnisko apkopi un ekspluatāciju un ar drošību saistīto aprīkojumu un virszemes pakalpojumus un AMS minētajā lidlaukā šī regula un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumi vairs nereglamentē.

Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai un Aģentūrai savu atbrīvojuma lēmumu un tā pieņemšanas iemeslus.

Ja Komisija pēc apspriešanās ar Aģentūru uzskata, ka šāds dalībvalsts noteikts atbrīvojums neatbilst šā punkta pirmajā daļā norādītajiem nosacījumiem, Komisija pieņem īstenošanas aktus ar savu lēmumu. Pēc šādu īstenošanas aktu paziņošanas attiecīgajai dalībvalstij, minētā dalībvalsts nekavējoties groza vai atsauc atbrīvojuma lēmumu un par to informē Komisiju un Aģentūru.

Dalībvalstis arī paziņo Komisijai un Aģentūrai par atbrīvojumiem, ko tās piešķīrušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. panta 3.b punktu.

Dalībvalstis katru gadu pārskata satiksmes apjoma rādītājus lidlaukos, kuriem tās piešķīrušas atbrīvojumu saskaņā ar šo punktu vai 4. panta 3.b punktu Regulā (EK) Nr. 216/2008. Ja šādā pārskatīšanā konstatēts, ka trīs secīgos gados kādā no minētajiem lidlaukiem apkalpoti vairāk nekā 10 000 komerciālo gaisa pārvadājumu pasažieru gadā vai vairāk nekā 850 ar kravu pārvadājumiem saistītu pārvadājuma darbību gadā, attiecīgā dalībvalsts atsauc konkrētajam lidlaukam piešķirto atbrīvojumu. Tādā gadījumā tā attiecīgi informē Komisiju un Aģentūru.

Visus Komisijas un dalībvalstu lēmumus, kas paziņoti saskaņā ar šo punktu, Aģentūra iekļauj 74. pantā minētajā repozitorijā.

8.   Dalībvalsts var nolemt no šīs regulas piemērošanas atbrīvot konstruēšanas, ražošanas, tehniskās apkopes un ekspluatācijas darbības attiecībā uz vienu vai vairākām šādām gaisa kuģu kategorijām:

Tomēr attiecībā uz pirmajā daļā minētajām gaisa kuģu kategorijām dalībvalstis nevar pieņemt šādu lēmumu, ja tas ir gaisa kuģis, kam ir izdots sertifikāts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 vai šo regulu, vai ja tiek uzskatīts, ka tam ir izdots šāds sertifikāts, vai attiecībā uz kuru ir sniegta deklarācija saskaņā ar šo regulu.

9.   Atbrīvojuma lēmums, ko dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar 8. punktu, neliedz organizācijām ar galveno darījumdarbības vietu minētās dalībvalsts teritorijā nolemt konstruēšanas un ražošanas darbības attiecībā uz gaisa kuģiem, uz kuriem attiecas minētais lēmums, veikt saskaņā ar šo regulu un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem. Ja šāda organizācija pieņem šādu lēmumu, tā par to informē attiecīgo dalībvalsti. Tādos gadījumos saskaņā ar 8. punktu pieņemtais dalībvalsts pieņemtais atbrīvojuma lēmums neattiecas uz minētajām konstruēšanas un ražošanas darbībām vai uz gaisa kuģiem, kas ir konstruēti un ražoti šādu darbību rezultātā.

10.   Neskarot dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Čikāgas konvenciju, gaisa kuģus, uz kuriem attiecas saskaņā ar 8. punktu pieņemtais atbrīvojuma lēmums un kuri ir reģistrēti dalībvalstī, kas minēto lēmumu pieņēmusi, var ekspluatēt citās dalībvalstīs, ja ir iegūta tās dalībvalsts piekrišana, kuras teritorijā notiek ekspluatācija. Šādam gaisa kuģim citās dalībvalstīs var arī veikt tehnisko apkopi vai izmaiņas tā konstrukcijā, ja šādas tehniskās apkopes darbības un šādas konstrukcijas izmaiņas tiek veiktas tās dalībvalsts uzraudzībā, kurā gaisa kuģis ir reģistrēts, un saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas minētās dalībvalsts tiesību aktos.

Jebkurā sertifikātā, kurš izdots gaisa kuģim, uz ko attiecas saskaņā ar 8. punktu pieņemts atbrīvojuma lēmums, skaidri norāda, ka minētais sertifikāts ir izdots nevis saskaņā ar šo regulu, bet gan saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, kura izdod sertifikātu. Citas dalībvalstis šādus valsts sertifikātus var akceptēt tikai tad, ja tās pašas ir pieņēmušas attiecīgu lēmumu saskaņā ar 8. punktu.

11.   Jebkādi tās dalībvalsts, kas ir pieņēmusi atbrīvojuma lēmumu saskaņā ar 8. punktu, tiesību noteikumi, ar kuriem reglamentē gaisa kuģu, uz ko attiecas minētais lēmums, konstruēšanas, ražošanas, tehniskās apkopes un ekspluatācijas darbības, ir samērīgi ar konkrētās darbības raksturu un risku, un tajos ņem vērā attiecīgi 1. un 4. pantā izklāstītos mērķus un principus.

Dalībvalsts, kas ir pieņēmusi atbrīvojuma lēmumu saskaņā ar 8. punktu, nekavējoties paziņo Komisijai un Aģentūrai par minēto lēmumu un sniedz tām visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par datumu, no kura minēto lēmumu piemēro, un par attiecīgo gaisa kuģu kategoriju, uz ko tas attiecas.

Dalībvalsts var nolemt grozīt vai atsaukt saskaņā ar 8. punktu pieņemto atbrīvojuma lēmumu. Tādos gadījumos tā nekavējoties par to informē Komisiju un Aģentūru.

Visus dalībvalstu lēmumus, kas paziņoti saskaņā ar šo punktu, Aģentūra iekļauj 74. pantā minētajā repozitorijā.

Dalībvalsts saskaņā ar 8. punktu pieņemts atbrīvojuma lēmums attiecas arī uz organizācijām un personālu, kas ir iesaistīts tādās konstruēšanas, ražošanas, tehniskās apkopes un ekspluatācijas darbībās, uz kurām attiecas minētais lēmums.

1.   Pieņemot pasākumus saskaņā ar šo regulu, Komisija, Aģentūra un dalībvalstis:

2.   Saskaņā ar šo regulu īstenotie pasākumi atbilst katras konkrētās darbības, uz kuru tie attiecas, raksturam un riskam un ir samērīgi ar to. Sagatavojot un ieviešot šādus pasākumus, Komisija, Aģentūra un dalībvalstis atbilstīgi katrai konkrētajai darbībai ņem vērā:

1.   Komisija pēc apspriešanās ar Aģentūru un dalībvalstīm pieņem, publicē un vajadzības gadījumā atjaunina dokumentu, kurā aprakstīta Eiropas aviācijas drošības sistēmas darbība un ietverti noteikumi, darbības un procesi, ko izmanto civilās aviācijas drošības pārvaldībai Savienībā saskaņā ar šo regulu (“Eiropas aviācijas drošības programma”).

2.   Eiropas aviācijas drošības programma ietver vismaz tos elementus, kas saistīti ar valsts drošības pārvaldības pienākumiem, kas aprakstīti starptautiskajos standartos un ieteicamajā praksē.

Eiropas aviācijas drošības programmā apraksta arī 6. pantā minētā Eiropas aviācijas drošības plāna izstrādes, pieņemšanas, atjaunināšanas un īstenošanas procesu, kurā cieši iesaistās dalībvalstis un attiecīgās ieinteresētās personas.

1.   Aģentūra – ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām, kā paredzēts 5. panta 2. punkta otrajā daļā, – izstrādā, pieņem, publicē un pēc tam vismaz reizi gadā atjaunina Eiropas aviācijas drošības plānu. Pamatojoties uz attiecīgas drošības informācijas novērtējumu, Eiropas aviācijas drošības plānā norāda galvenos drošības riskus, kas apdraud Eiropas aviācijas drošības sistēmu, un nosaka šo risku mazināšanai nepieciešamās darbības.

2.   Aģentūra – ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām, kā paredzēts 5. panta 2. punkta otrajā daļā, – īpašā drošības riska portfelī dokumentē šā panta 1. punktā minētos drošības riskus un pārrauga to, kā iesaistītās personas īsteno ar tiem saistītās riska mazināšanas darbības, tostarp attiecīgā gadījumā nosakot drošības darbības rādītājus.

3.   Eiropas aviācijas drošības plānā, ņemot vērā 1. pantā noteiktos mērķus, nosaka drošības darbības līmeni Savienībā. Komisija, Aģentūra un dalībvalstis kopīgi tiecas panākt minēto drošības darbības līmeni.

1.   Katra dalībvalsts, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, izveido un uztur valsts drošības programmu civilās aviācijas drošības pārvaldībai saistībā ar savā atbildībā esošajām aviācijas darbībām (“valsts drošības programma”). Minētā programma ir samērīga ar attiecīgo darbību apmēru un kompleksumu un saskanīga ar Eiropas aviācijas drošības programmu.

2.   Valsts drošības programma ietver vismaz tos elementus, kas saistīti ar valsts drošības pārvaldības pienākumiem, kā aprakstīts starptautiskajos standartos un ieteicamajā praksē.

3.   Valsts drošības programmā, ņemot vērā 1. pantā izklāstītos mērķus un 6. panta 3. punktā minēto drošības darbības līmeni, nosaka drošības darbības līmeni, kas sasniedzams valsts līmenī attiecībā uz konkrētās dalībvalsts atbildībā esošajām aviācijas darbībām.

1.   Valsts drošības programmā ietilpst vai arī tai ir pievienots valsts aviācijas drošības plāns. Pamatojoties uz attiecīgās drošības informācijas novērtējumu, katra dalībvalsts, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, minētajā plānā norāda galvenos drošības riskus, kuri apdraud konkrētās valsts civilās aviācijas drošības sistēmu, un nosaka šo risku mazināšanai nepieciešamās darbības.

2.   Valsts aviācijas drošības plānā ietver Eiropas aviācijas drošības plānā norādītos riskus un darbības, kas ir nozīmīgi konkrētajai dalībvalstij. Dalībvalsts informē Aģentūru par tiem Eiropas aviācijas drošības plānā norādītajiem riskiem un darbībām, kurus tā neuzskata par nozīmīgiem savai valsts aviācijas drošības sistēmai, un pamato, kāpēc.

1.   Šīs regulas 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie gaisa kuģi – izņemot bezpilota gaisa kuģus – un to dzinēji, propelleri, daļas un neuzstādītas ierīces atbilst šīs regulas II pielikumā izklāstītajām lidojumderīguma pamatprasībām.

2.   Attiecībā uz troksni un emisijām minētie gaisa kuģi un to dzinēji, propelleri, daļas un neuzstādītas ierīces atbilst vides aizsardzības prasībām, kas ietvertas Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I sējuma 12. grozījumā, II sējuma 9. grozījumā un III sējuma sākotnējā izdevumā, ko piemēro 2018. gada 1. janvārī.

Šīs regulas III pielikumā izklāstītās pamatprasības par saderību ar vidi piemēro ražojumiem, daļām un neuzstādītām ierīcēm tiktāl, ciktāl vides aizsardzības prasības nav ietvertas šā punkta pirmajā daļā minētajos Čikāgas konvencijas noteikumos.

Organizācijas, kas iesaistītas 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajā ražojumu konstruēšanā, ražošanā un tehniskajā apkopē, atbilst šīs regulas III pielikuma 8. punktam.

1.   Attiecībā uz 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem gaisa kuģiem – izņemot bezpilota gaisa kuģus – un to dzinējiem, propelleriem un daļām atbilstību 9. pantam nodrošina saskaņā ar 11. un 12. pantu un 15. panta 1. punktu.

2.   Attiecībā uz 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētajiem gaisa kuģiem – izņemot bezpilota gaisa kuģus – un to dzinējiem, propelleriem, daļām un neuzstādītām ierīcēm atbilstību 9. pantam nodrošina saskaņā ar 11.–16. pantu.

1.   Atsevišķus gaisa kuģus sertificē un tiem izdod lidojumderīguma sertifikātu, un, ja tā noteikts 19. pantā minētajos deleģētajos aktos, trokšņa līmeņa sertifikātu.

Minētos sertifikātus izdod pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka gaisa kuģis atbilst saskaņā ar 11. pantu sertificētajai konstrukcijai un ka gaisa kuģis ir drošai un ar vidi saderīgai ekspluatācijai atbilstošā stāvoklī.

2.   Šā panta 1. punktā minētie sertifikāti ir derīgi tikmēr, kamēr gaisa kuģa un tā dzinēju, propelleru, daļu un neuzstādīto ierīču tehniskā apkope tiek nodrošināta saskaņā ar īstenošanas aktiem, kuri attiecas uz lidojumderīguma uzturēšanu un ir minēti 17. pantā, un ir drošai un ar vidi saderīgai ekspluatācijai atbilstošā stāvoklī.

1.   Ja vien 19. pantā minētajos deleģētajos aktos nav noteikts citādi, organizācijas, kas atbild par ražojumu, daļu un neuzstādītu ierīču konstruēšanu un ražošanu, sertificē un tām izdod apstiprinājumu. Minēto apstiprinājumu izdod pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka atbilst noteikumiem, kuri 19. pantā minētajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 9. pantā minētajām pamatprasībām. Minētajā apstiprinājumā norāda organizācijai piešķirtās tiesības un apstiprinājuma darbības jomu.

2.   Apstiprinājums ir vajadzīgs arī:

Tomēr pirmā daļa nav piemērojama situācijās, kad 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas rezultātā, ņemot vērā 1. un 4. pantā izklāstītos mērķus un principus, jo īpaši konkrētās darbības būtību un risku, šādi apstiprinājumi nav vajadzīgi.

Šajā punktā minētos apstiprinājumus izdod pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka atbilst 17. pantā minētajiem īstenošanas aktiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību 9. pantā minētajām pamatprasībām.

3.   Šā panta 2. punktā minētajos apstiprinājumos norāda organizācijai piešķirtās tiesības. Minētos apstiprinājumus var grozīt, lai tiesības papildinātu vai svītrotu, saskaņā ar īstenošanas aktiem, kas minēti 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

4.   Šā panta 2. punktā minētos apstiprinājumus var ierobežot, apturēt vai atsaukt, ja turētājs vairs neatbilst šāda apstiprinājuma izdošanas un saglabāšanas noteikumiem un procedūrām, saskaņā ar 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

5.   Ja 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas rezultātā, ņemot vērā 1. un 4. pantā izklāstītos mērķus un principus, jo īpaši konkrētās darbības būtību un risku, šā panta 2. punktā minētais apstiprinājums netiek prasīts, 17. pantā minētajos īstenošanas aktos tomēr var prasīt, lai attiecīgā organizācija deklarē, ka tai ir spējas un ir pieejami līdzekļi, lai pildītu pienākumus, kas ir saistīti ar darbībām, kuras tā veic atbilstīgi minētajiem īstenošanas aktiem.

1.   Personālam, kas atbild par ražojuma, daļas vai neuzstādītas ierīces nodošanu izmantošanai pēc tehniskās apkopes, ir vajadzīga licence, izņemot gadījumus, kad 17. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas rezultātā un ņemot vērā 1. un 4. pantā izklāstītos mērķus un principus, jo īpaši konkrētās darbības būtību un risku, šādas licences netiek prasīta.

Minēto licenci izdod pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka atbilst 17. pantā minētajiem īstenošanas aktiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību 9. pantā minētajām pamatprasībām.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā licencē norāda personālam piešķirtās tiesības. Licenci var grozīt, lai tiesības papildinātu vai svītrotu, saskaņā ar 17. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

3.   Šā panta 1. punktā minēto licenci var ierobežot, apturēt vai atsaukt, ja turētājs vairs neatbilst šādas licences izdošanas un saglabāšanas noteikumiem un procedūrām, saskaņā ar 17. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

1.   Lai nodrošinātu 9. pantā minēto pamatprasību vienveidīgu īstenošanu un atbilstību tām, attiecībā uz 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem gaisa kuģiem – izņemot bezpilota gaisa kuģus – un to dzinējiem, propelleriem, daļām un neuzstādītām ierīcēm Komisija, pamatojoties uz 4. pantā izklāstītajiem principiem un nolūkā sasniegt 1. pantā izklāstītos mērķus pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz sīki izstrādātus noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Komisija, pieņemot minētos īstenošanas aktus, nodrošina atbilstību 9. pantā minētajām pamatprasībām un pienācīgi ņem vērā starptautiskos standartus un ieteicamo praksi, jo īpaši Čikāgas konvencijas 1., 6. un 8. pielikumā izklāstīto.

1.   Atkāpjoties attiecīgi no 9.–13. panta:

2.   Atkāpjoties attiecīgi no 9., 10. un 14. panta:

Organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar 15. pantu un kam saskaņā ar 19. panta 1. punkta k) apakšpunktā minētajiem deleģētajiem aktiem vai 17. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto īstenošanas aktu piešķirtas tiesības izdot lidošanas atļauju, var to izdot arī bez šāda pieteikuma ar noteikumu, ka minētā organizācija ir konstatējusi, ka gaisa kuģis spēj droši veikt vienkāršu lidojumu.

Lidošanas atļaujai piemēro attiecīgus ierobežojumus, kā paredzēts 19. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajos deleģētajos aktos, jo īpaši trešo personu drošības aizsardzības ierobežojumus.

1.   Attiecībā uz 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem gaisa kuģiem – izņemot bezpilota gaisa kuģus – un to dzinējiem, propelleriem, daļām un neuzstādītām ierīcēm Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 128. pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par:

2.   Attiecībā uz 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu – izņemot bezpilota gaisa kuģus – un to dzinēju, propelleru, daļu un neuzstādītu ierīču lidojumderīgumu un saderīgumu vides aizsardzības ziņā Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 128. pantu, lai 1. pantā noteikto mērķu īstenošanas nolūkā un tam vajadzīgajā apmērā grozītu II un III pielikumu, kad tas nepieciešams tehnikas, ekspluatācijas vai zinātnes progresa dēļ vai kad to prasa pieredze, kas gūta saistībā ar lidojumderīgumu vai saderīgumu vides aizsardzības ziņā.

3.   Attiecībā uz 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu – izņemot bezpilota gaisa kuģus – un to dzinēju, propelleru, daļu un neuzstādītu ierīču saderību ar vidi, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 128. pantu, grozīt atsauces uz 9. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajiem Čikāgas konvencijas noteikumiem, lai tās atjauninātu, ņemot vērā turpmākos minēto noteikumu grozījumus, kuri stājas spēkā pēc 2018. gada 4. jūlija un kuri kļūst piemērojami visās dalībvalstīs, ciktāl šādi pielāgojumi nepaplašina šīs regulas darbības jomu.

1.   Pilotiem ir vajadzīga pilota apliecība un pilota veselības apliecība, kas atbilst veicamajai darbībai, izņemot gadījumus, kad 23. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas rezultātā, ņemot vērā 1. un 4. pantā izklāstītos mērķus un principus, jo īpaši konkrētās darbības būtību un risku, šādas apliecības vai veselības apliecības nav vajadzīgas.

2.   Šā panta 1. punktā minēto pilota apliecību izdod pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka viņš atbilst 23. pantā minētajiem īstenošanas aktiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību 20. pantā minētajām pamatprasībām.

3.   Šā panta 1. punktā minēto pilota veselības apliecību izdod pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka viņš atbilst 23. pantā minētajiem īstenošanas aktiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību 20. pantā minētajām pamatprasībām.

4.   Šā panta 1. punktā minētajā pilota apliecībā un pilota veselības apliecībā norāda pilotam piešķirtās tiesības.

Pilota apliecību un pilota veselības apliecību var grozīt, lai tiesības papildinātu vai svītrotu, saskaņā ar 23. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

5.   Šā panta 1. punktā minētajā pilota apliecību vai pilota veselības apliecību var ierobežot, apturēt vai atsaukt, ja turētājs vairs neatbilst šādas apliecības vai veselības apliecības izdošanas un saglabāšanas noteikumiem un procedūrām, saskaņā ar 23. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

6.   Mācības un pieredzi, kas gūta ar gaisa kuģiem, uz kuriem šī regula neattiecas, var atzīt šā panta 1. punktā minētās pilota apliecības iegūšanas nolūkos saskaņā ar 23. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktā minētajiem īstenošanas aktiem.

1.   Komerciālos gaisa pārvadājumos iesaistītai salona apkalpei ir jābūt apliecībai.

2.   Ņemot vērā 1. un 4. pantā izklāstītos mērķus un principus, jo īpaši konkrētās darbības būtību un risku, apliecība var būt vajadzīga arī salona apkalpei, kas iesaistīta ekspluatācijas darbībās, kas nav komerciāli gaisa pārvadājumi, saskaņā ar 23. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās apliecības izdod pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka viņš atbilst 23. pantā minētajiem īstenošanas aktiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību 20. pantā minētajām pamatprasībām.

4.   Šā panta 1.un 2. punktā minētajās apliecībās norāda salona apkalpei piešķirtās tiesības. Apliecību var grozīt, lai tiesības papildinātu vai svītrotu, saskaņā ar 23. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

5.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās apliecības var ierobežot, apturēt vai atsaukt, ja turētājs vairs neatbilst šādas apliecības izdošanas un saglabāšanas noteikumiem un procedūrām, saskaņā ar 23. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

6.   Salona apkalpei – pirms savu tiesību izmantošanas un pēc tam regulāri – tiek veikts veselības stāvokļa atbilstības novērtējums, lai nodrošinātu atbilstību 20. pantā minētajām veselības stāvokļa pamatprasībām, saskaņā ar 23. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

1.   Lai nodrošinātu 20. pantā minēto pamatprasību vienveidīgu īstenošanu un atbilstību tām attiecībā uz pilotiem, kas iesaistīti 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto kuģu – izņemot bezpilota gaisa kuģus – ekspluatācijā, Komisija, pamatojoties uz 4. pantā izklāstītajiem principiem un lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus, pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija, pieņemot minētos īstenošanas aktus, nodrošina atbilstību šīs regulas 20. pantā minētajām pamatprasībām un pienācīgi ņem vērā starptautiskos standartus un ieteicamo praksi, jo īpaši Čikāgas konvencijas 1. pielikumā izklāstīto.

Minētie īstenošanas akti attiecīgā gadījumā ietver noteikumus par to, kā izdodamas visu veidu pilota apliecības un kvalifikācijas atzīmes, kas paredzētas Čikāgas konvencijas 1. pielikumā. Minētie īstenošanas akti var ietvert arī noteikumus par citu veidu pilota apliecību un kvalifikācijas atzīmju izdošanu.

2.   Lai nodrošinātu 20. pantā minēto pamatprasību vienveidīgu īstenošanu un atbilstību tām attiecībā uz salona apkalpi, kas iesaistīta 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā kuģa – izņemot bezpilota gaisa kuģus – ekspluatācijā, Komisija, pamatojoties uz 4. pantā izklāstītajiem principiem un lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus, pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Aviācijas medicīnas centriem ir vajadzīgs apstiprinājums.

2.   Apstiprinājums ir vajadzīgs pilotu mācību organizācijām un salona apkalpes mācību organizācijām, izņemot gadījumus, kad 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas rezultātā, ņemot vērā 1. un 4. pantā izklāstītos mērķus un principus, jo īpaši konkrētās darbības būtību un risku, šādi apstiprinājumi nav vajadzīgi.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos apstiprinājumus izdod pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka atbilst 27. pantā minētajiem īstenošanas aktiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību 20. pantā minētajām pamatprasībām.

4.   Šā panta 1. un 2. punktā minētajos apstiprinājumos norāda organizācijai piešķirtās tiesības. Minētos apstiprinājumus var grozīt, lai tiesības papildinātu vai svītrotu, saskaņā ar 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

5.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos apstiprinājumus var ierobežot, apturēt vai atsaukt, ja turētājs vairs neatbilst šāda apstiprinājuma izdošanas un saglabāšanas noteikumiem vai procedūrām, saskaņā ar 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

6.   Ja 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas rezultātā, ņemot vērā 1. un 4. pantā paredzētos mērķus un principus, jo īpaši konkrētās darbības būtību un risku, šā panta 2. punktā minētais apstiprinājums no pilotu mācību organizācijas vai salona apkalpes mācību organizācijas netiek prasīts, 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos īstenošanas aktos tomēr var prasīt, lai attiecīgā organizācija deklarē, ka tai ir spējas un līdzekļi, lai pildītu pienākumus saistībā ar darbībām, kuras tā veic atbilstīgi minētajiem īstenošanas aktiem.

1.   Sertifikāts ir vajadzīgs katrai lidojumu simulācijas trenažieru iekārtai, ko izmanto pilotu apmācībā, izņemot gadījumus, kad 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas rezultātā, ņemot vērā 1. un 4. pantā izklāstītos mērķus un principus, jo īpaši konkrētās darbības būtību un risku, šādi sertifikāti nav vajadzīgi.

2.   Šā panta 1. punktā minēto licenci izdod pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka pieteikuma iesniedzējs un iekārta atbilst 27. pantā minētajiem īstenošanas aktiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību 20. pantā minētajām pamatprasībām.

3.   Šā panta 1. punktā minētajā sertifikātā norāda iekārtas darbības funkcijas. Sertifikātu var grozīt, lai atspoguļotu izmaiņas minētajās darbības funkcijās saskaņā ar 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos īstenošanas aktiem.

4.   Šā panta 1. punktā minēto sertifikātu var ierobežot, apturēt vai atsaukt, ja turētājs vai iekārta vairs neatbilst šāda sertifikāta izdošanas un saglabāšanas noteikumiem un procedūrām saskaņā ar 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

5.   Ja tā paredzēts 27. pantā minētajos īstenošanas aktos, par lidojumu simulācijas trenažieru iekārtas ekspluatāciju atbildīgajai organizācijai ir pienākums deklarēt iekārtas atbilstību pamatprasībām, kas minētas 20. pantā, un sīki izstrādātām specifikācijām, kas noteiktas saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

1.   Personām, kas atbild par mācību lidojumu nodrošināšanu, mācībām ar lidojumu simulācijas trenažieru iekārtām vai pilota prasmju novērtēšanu, kā arī aviācijas medicīnas ekspertiem ir jābūt sertifikātam, izņemot gadījumus, kad 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas rezultātā, ņemot vērā 1. un 4. pantā izklāstītos mērķus un principus, jo īpaši konkrētās darbības būtību un risku, šādi sertifikāti nav vajadzīgi.

2.   Ņemot vērā 1. un 4. pantā izklāstītos mērķus un principus, jo īpaši konkrētās darbības būtību un risku, personām, kas atbild par salona apkalpes apmācību nodrošināšanu vai par salona apkalpes prasmju novērtēšanu, var būt vajadzīgs sertifikāts saskaņā ar 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos sertifikātus izdod pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka atbilst 27. pantā minētajiem īstenošanas aktiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību 20. pantā minētajām pamatprasībām.

4.   Šā panta 1. un 2. punktā minētajos sertifikātos norāda piešķirtās tiesības.

Minētos sertifikātus var grozīt, lai tiesības papildinātu vai svītrotu, saskaņā ar 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

5.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos sertifikātus var ierobežot, apturēt vai atsaukt, ja turētājs vairs neatbilst šāda sertifikāta izdošanas un saglabāšanas noteikumiem un procedūrām, saskaņā ar 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

1.   Lai nodrošinātu 20. panta minēto pamatprasību vienveidīgu piemērošanu un atbilstību tām, attiecībā uz lidojumu simulācijas trenažieru iekārtām un personām un organizācijām, kas iesaistītas pilotu un salona apkalpes mācībās, eksāmenos, pārbaudēs vai veselības stāvokļa novērtējumos, Komisija, pamatojoties uz 4. pantā izklāstītajiem principiem un nolūkā sasniegt 1. pantā izklāstītos mērķus, pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Komisija, pieņemot minētos īstenošanas aktus, nodrošina atbilstību 20. pantā minētajām pamatprasībām un pienācīgi ņem vērā starptautiskos standartus un ieteicamo praksi, jo īpaši Čikāgas konvencijas 1. un 6. pielikumā izklāstīto.

1.   Attiecībā uz pilotiem un salona apkalpi, kas iesaistīti 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu – izņemot bezpilota gaisa kuģus – ekspluatācijā, kā arī lidojumu simulācijas trenažieru iekārtām, personām un organizācijām, kas iesaistītas šo pilotu un salona apkalpes mācībās, eksāmenos, pārbaudēs vai veselības stāvokļa vērtēšanā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 128. pantu, lai 1. pantā noteikto mērķu īstenošanas nolūkā un tam vajadzīgajā apmērā grozītu IV pielikumu, kad tas nepieciešams tehnikas, ekspluatācijas vai zinātnes progresa dēļ vai kad to prasa ar gaisa kuģa apkalpi saistīta pieredze drošības jomā.

2.   Šā panta 1. punktā minētie noteikumi attiecīgā gadījumā ietver noteikumus par to, kā izdodamas visu veidu pilota apliecības un kvalifikācijas atzīmes, kas paredzētas Čikāgas konvencijā. Minētie akti var ietvert arī noteikumus par citu veidu licenču un kvalifikācijas atzīmju izdošanu.

1.   Lai nodrošinātu atbilstību 29. pantā minētajām pamatprasībām un ņemot vērā šīs regulas 1. un 4. pantā izklāstītos mērķus un principus, jo īpaši konkrētās darbības būtību un risku, gaisa kuģu ekspluatantiem, kas veic uzņēmējdarbību, kas ir rezidenti vai kuru galvenā darījumdarbības vieta ir teritorijā, kurai piemēro Līgumus, var prasīt saskaņā ar šīs regulas 31. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem:

2.   Šā panta 1. punktā minēto sertifikātu izdod pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka atbilst 31. pantā minētajiem īstenošanas aktiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību 29. pantā minētajām pamatprasībām.

3.   Šā panta 1. punktā minētajā sertifikātā norāda gaisa kuģu ekspluatantam piešķirtās tiesības. Sertifikātu var grozīt, lai tiesības papildinātu vai svītrotu, saskaņā ar 31. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajiem īstenošanas aktiem.

4.   Šā panta 1. punkta minēto sertifikātu var ierobežot, apturēt vai atsaukt, ja turētājs vairs neatbilst šāda sertifikāta izdošanas un saglabāšanas noteikumiem un procedūrām, saskaņā ar 31. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajiem īstenošanas aktiem.

5.   Ņemot vērā 1. un 4. pantā izklāstītos mērķus un principus, jo īpaši konkrētās darbības būtību un risku, šā panta 1. punktā minētajiem gaisa kuģu ekspluatantiem var prasīt saskaņā ar 31. pantā minētajiem īstenošanas aktiem:

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka – lidojumos uz teritoriju, kurā piemēro Līgumus, šādā teritorijā vai no tās – gaisa kuģu ekspluatācija, ko īsteno gaisa kuģu ekspluatants, kurš veic uzņēmējdarbību, kurš ir rezidents vai kura galvenā darījumdarbības vieta ir ārpus minētās teritorijas, bet attiecībā uz kuru dalībvalsts īsteno gaisa kuģa ekspluatanta valsts funkcijas un uzdevumus saskaņā ar Čikāgas konvenciju, kā arī šādā ekspluatācijā iesaistītais personāls un organizācijas atbilst drošības līmenim, kas ir līdzvērtīgs šajā regulā noteiktajam līmenim.

7.   Ja to paredz 31. panta 1. punkta pirmajā daļā minētie īstenošanas akti, gaisa kuģis ir aprīkots ar nepieciešamo ar drošību saistīto aprīkojumu un instrumentiem, kas ir sertificēti, ja tas prasīts saskaņā ar 19. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minēto deleģēto aktu, tostarp ar visu turpmāk uzskaitīto vai daļu no tā:

1.   Lai nodrošinātu 29. pantā minēto pamatprasību vienveidīgu īstenošanu un atbilstību tām, attiecībā uz 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu – izņemot bezpilota gaisa kuģus – ekspluatāciju Komisija, pamatojoties uz 4. pantā izklāstītajiem principiem un nolūkā sasniegt 1. pantā izklāstītos mērķus, pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Komisija, pieņemot minētos īstenošanas aktus, nodrošina atbilstību šīs regulas 29. pantā minētajām pamatprasībām un pienācīgi ņem vērā starptautiskos standartus un ieteicamo praksi, jo īpaši Čikāgas konvencijas 6. pielikumā izklāstīto.

1.   Attiecībā uz 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem gaisa kuģiem – izņemot bezpilota gaisa kuģus – Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 128. pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par:

2.   Attiecībā uz 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu – izņemot bezpilota gaisa kuģus – ekspluatāciju Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 128. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai 1. pantā noteikto mērķu īstenošanas nolūkā un tam vajadzīgajā apmērā grozītu V pielikumu un attiecīgā gadījumā VII un VIII pielikumu, kad tas nepieciešams tehnikas, ekspluatācijas vai zinātnes progresa dēļ vai kad to prasa ar gaisa kuģu ekspluatāciju saistīta pieredze drošības jomā.

1.   Lidlaukiem ir vajadzīgs sertifikāts. Minētais sertifikāts attiecas uz lidlauku un tā ar drošību saistīto aprīkojumu, ja vien uz minēto ar drošību saistīto aprīkojumu neattiecas attiecīgi 35. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētā deklarācija vai sertifikāts, kas izdots saskaņā ar 35. panta 1. punktu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto sertifikātu izdod pēc pieteikuma, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka:

3.   Šā panta 1. punktā minēto sertifikātu var grozīt, lai ietvertu izmaiņas lidlaukā vai tā ar drošību saistītajā aprīkojumā, saskaņā ar 36. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

4.   Šā panta 1. punktā minēto sertifikātu var ierobežot, apturēt vai atsaukt, ja lidlauks vai tā ar drošību saistītais aprīkojums vairs neatbilst šāda sertifikāta izdošanas un saglabāšanas noteikumiem un procedūrām, saskaņā ar 36. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

5.   Lidlauka sertifikācijas pamatu veido:

1.   Ņemot vērā 1. un 4. pantā izklāstītos mērķus un principus, jo īpaši konkrētās darbības būtību un risku, 36. pantā minētajos īstenošanas aktos, var prasīt, lai organizācijas, kas iesaistītas tāda ar drošību saistīta lidlauku aprīkojuma konstruēšanā, ražošanā un tehniskajā apkopē, kas tiek izmantots vai ir paredzēts izmantošanai lidlaukos, uz ko attiecas šī regula:

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sertifikātu izdod pēc pieteikuma, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka aprīkojums atbilst sīki izstrādātajām specifikācijām, kuras paredzētas saskaņā ar 36. pantā minētajiem īstenošanas aktiem, lai nodrošinātu atbilstību 33. pantā minētajām pamatprasībām.

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā sertifikātā norāda aprīkojuma darbības funkcijas. Minēto sertifikātu var grozīt, lai atspoguļotu izmaiņas minētajās darbības funkcijās, saskaņā ar 36. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

4.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sertifikātu var ierobežot, apturēt vai atsaukt, ja aprīkojums vairs neatbilst šāda sertifikāta izdošanas un saglabāšanas noteikumiem un procedūrām, saskaņā ar 36. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

1.   Lai nodrošinātu 33. pantā minēto pamatprasību vienveidīgu īstenošanu un atbilstību tām, attiecībā uz lidlaukiem un ar drošību saistītu lidlauka aprīkojumu Komisija, pamatojoties uz 4. pantā izklāstītajiem principiem un nolūkā sasniegt 1. pantā izklāstītos mērķus, pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Komisija, pieņemot minētos īstenošanas aktus, nodrošina atbilstību šīs regulas 33. pantā minētajām pamatprasībām un pienācīgi ņem vērā starptautiskos standartus un ieteicamo praksi, jo īpaši Čikāgas konvencijas 14. pielikumā izklāstīto.

1.   Organizācijas, kas atbild par lidlauku ekspluatāciju, sertificē un tām izdod sertifikātu. Minēto sertifikātu izdod pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka atbilst 39. pantā minētajiem deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību 33. pantā minētajām pamatprasībām.

Sertifikātā norāda sertificētajai organizācijai piešķirtās tiesības un sertifikāta darbības jomu.

2.   Organizācijas, kas atbild par virszemes pakalpojumu un AMS sniegšanu lidlaukos, uz kuriem attiecas šī regula, deklarē savu spēju un līdzekļu pieejamību ar sniegtajiem pakalpojumiem saistīto pienākumu izpildei atbilstīgi 33. pantā minētajām pamatprasībām.

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to teritorijā esošie lidlauki ir aizsargāti pret darbībām un norisēm to apkārtnē, kuras var radīt nepieņemamu risku gaisa kuģiem, kuri izmanto šo lidlauku.

2.   Šīs regulas 37. panta 1. punktā minētās organizācijas pārrauga darbības un norises, kas var radīt nepieņemamus aviācijas drošības riskus tā lidlauka apkārtnē, par kura ekspluatāciju tās atbild. Tās veic minēto risku mazināšanai vajadzīgos pasākumus, ciktāl tas ir šo organizāciju kontrolē, un, ja tas tā nav, par šiem riskiem ziņo kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurā atrodas lidlauks.

3.   Lai nodrošinātu šā panta vienveidīgu piemērošanu, Komisija, pamatojoties uz 4. pantā izklāstītajiem principiem un nolūkā sasniegt 1. pantā izklāstītos mērķus, pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Attiecībā uz lidlauku ekspluatāciju un virszemes pakalpojumu un AMS sniegšanu lidlaukos Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 128. pantu, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par:

2.   Attiecībā uz lidlaukiem, ar drošību saistītu lidlauku aprīkojumu, lidlauku ekspluatāciju un virszemes pakalpojumu un AMS Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 128. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai 1. pantā noteikto mērķu īstenošanas nolūkā un tam vajadzīgajā apmērā grozītu VII pielikumu un attiecīgā gadījumā VIII pielikumu, kad tas nepieciešams tehnikas, ekspluatācijas vai zinātnes progresa dēļ vai kad to prasa ar lidlaukiem saistīta pieredze drošības jomā.

1.   Šīs regulas 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētā ATM/ANS sniegšana atbilst VIII pielikumā un – attiecīgā gadījumā – VII pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

2.   Gaisa kuģi, kas tiek ekspluatēti Eiropas vienotajā gaisa telpā, izņemot gaisa kuģus, kas iesaistīti 2. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajās darbībās, atbilst VIII pielikuma 1. punktā izklāstītajam pamatprasībām.

1.   ATM/ANS sniedzējiem ir jābūt sertifikātam.

2.   Šā panta 1. punktā minēto sertifikātu izdod pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka atbilst 43. pantā minētajiem īstenošanas aktiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību 40. pantā minētajām pamatprasībām.

3.   Šā panta 1. punktā minētajā sertifikātā norāda piešķirtās tiesības. Minēto sertifikātu var grozīt, lai tiesības papildinātu vai svītrotu, saskaņā ar 43. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

4.   Šā panta 1. punktā minēto sertifikātu var ierobežot, apturēt vai atsaukt, ja turētājs vairs neatbilst šāda sertifikāta izdošanas un saglabāšanas noteikumiem un procedūrām, saskaņā ar 43. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajiem īstenošanas aktiem.

5.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, saskaņā ar 43. pantā minētajiem īstenošanas aktiem, dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzējiem ir atļauts deklarēt, ka tiem ir spējas un līdzekļi ar sniegtajiem pakalpojumiem saistīto pienākumu izpildei atbilstīgi 40. pantā minētajām pamatprasībām. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai, Aģentūrai un citām dalībvalstīm par savu lēmumu.

6.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis ATM/ANS sniedzējiem var piešķirt atbrīvojumu no prasības par to, ka tiem ir jābūt sertifikātam, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

Gadījumā, ja dalībvalsts ir iecerējusi piešķirt šādu atbrīvojumu, tā par savu nodomu paziņo Komisijai un Aģentūrai, izklāstot visu attiecīgo informāciju.

Apspriedusies ar Aģentūru, Komisija pieņem īstenošanas aktus ar savu lēmumu par to, vai šā punkta pirmajā daļā norādītie nosacījumi ir izpildīti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru, un tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, bet Aģentūra tos iekļauj 74. pantā minētajā repozitorijā.

Attiecīgā dalībvalsts atbrīvojumu piešķir tikai tad, ja trešajā daļā minētie īstenošanas akti satur pozitīva lēmuma. Tā atbrīvojumu atsauc, ja tai kļūst zināms, jo īpaši, veicot pirmās daļas e) apakšpunktā minēto regulāro pārskatīšanu, ka pirmajā daļā minētie nosacījumi vairs netiek izpildīti. Tā nekavējoties informē Komisiju un Aģentūru par jebkāda atbrīvojuma piešķiršanu un attiecīgajā gadījumā par minētās pārskatīšanas rezultātiem un jebkādu atsaukšanu.

1.   Ņemot vērā 1. un 4. pantā izklāstītos mērķus un principus, jo īpaši konkrētās darbības būtību un risku, organizācijām, kuras iesaistītas ATM/ANS sistēmu un ATM/ANS komponentu konstruēšanā, ražošanā un tehniskajā apkopē, var prasīt saskaņā ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti, ievērojot 43. pantu:

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sertifikātu izdod pēc pieteikuma, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka tas atbilst noteikumiem, kas noteikti 43. pantā minētajos īstenošanas aktos, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību 40. pantā minētajām pamatprasībām.

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā sertifikātā norāda piešķirtās tiesības. Sertifikātu var grozīt, lai tiesības papildinātu vai svītrotu, saskaņā ar 43. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

4.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sertifikātu var ierobežot, apturēt vai atsaukt, ja turētājs vairs neatbilst šāda sertifikāta izdošanas un saglabāšanas noteikumiem un procedūrām, saskaņā ar 43. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

1.   Lai nodrošinātu 40. pantā minēto pamatprasību vienveidīgu īstenošanu un atbilstību tām, attiecībā uz 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto ATM/ANS sniegšanu Komisija, pamatojoties uz 4. pantā izklāstītajiem principiem un nolūkā sasniegt 1. pantā izklāstītos mērķus, pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Noteikumos, kas minēti 1. punktā, pienācīgi ņem vērā ATM ģenerālplānu.

3.   Komisija, pieņemot minētos īstenošanas aktus, nodrošina atbilstību šīs regulas 40. pantā minētajām pamatprasībām un pienācīgi ņem vērā starptautiskos standartus un ieteicamo praksi, jo īpaši Čikāgas konvencijas 2.–4., 10., 11. un 15. pielikumā izklāstīto.

1.   Lai nodrošinātu 40. pantā minēto pamatprasību vienveidīgu īstenošanu un atbilstību tām, attiecībā uz 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto ATM/ANS sniegšanu, kā arī attiecībā uz gaisa telpas struktūru plānošanu Komisija, pamatojoties uz 4. pantā izklāstītajiem principiem un nolūkā sasniegt 1. pantā izklāstītos mērķus, pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Noteikumos, kas minēti 1. punktā, pienācīgi ņem vērā ATM ģenerālplānu.

3.   Komisija, pieņemot minētos īstenošanas aktus, nodrošina atbilstību šīs regulas 40. pantā minētajām pamatprasībām un pienācīgi ņem vērā starptautiskos standartus un ieteicamo praksi, jo īpaši Čikāgas konvencijas 2., 3., 10., 11. un 15. pielikumā izklāstīto.

1.   Ja tā noteikts 47. pantā minētajos deleģētajos aktos, 41. pantā minētajiem ATM/ANS sniedzējiem jādeklarē, ka ATM/ANS sistēmas un ATM/ANS komponenti, kurus minētie sniedzēji gatavojas nodot ekspluatācijā, atbilst sīki izstrādātām specifikācijām, kas noteiktas saskaņā ar 47. pantu minētajiem deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību 40. pantā minētajām pamatprasībām.

2.   Ja tā noteikts 47. pantā minētajos deleģētajos aktos, ATM/ANS sistēmas un ATM/ANS komponentus sertificē un tiem izdod sertifikātu.

Minēto sertifikātu izdod pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka minētās sistēmas un komponenti atbilst sīki izstrādātām specifikācijām, kas noteiktas saskaņā ar 47. pantā minētajiem deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību 40. pantā minētajām pamatprasībām.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja tā ir paredzēts 47. pantā minētajos deleģētajos aktos, organizācijai, kas iesaistīta ATM/ANS sistēmu un ATM/ANS komponentu konstruēšanā, ražošanā vai tehniskajā apkopē, atļauts deklarēt, ka minētās sistēmas un komponenti atbilst sīki izstrādātām specifikācijām, kas noteiktas saskaņā ar 47. pantā minētajos deleģētajos aktos, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību 40. pantā minētajām pamatprasībām, un ka šīs sistēmas un šie komponenti ir piemēroti lietošanai.

1.   Attiecībā uz ATM/ANS sistēmām un ATM/ANS komponentiem Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 128. pantu, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par:

2.   Attiecībā uz ATM/ANS nodrošināšanu Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 128. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai 1. pantā noteikto mērķu īstenošanas nolūkā un tam vajadzīgajā apmērā grozītu VIII pielikumu un attiecīgā gadījumā VII pielikumu, kad tas nepieciešams tehnikas, ekspluatācijas vai zinātnes progresa dēļ vai kad to prasa ar ATM/ANS saistīta pieredze drošības jomā.

1.   Gaisa satiksmes vadības dispečeriem ir jābūt gaisa satiksmes vadības dispečera licencei un gaisa satiksmes vadības dispečera veselības apliecībai atbilstīgi sniedzamajam pakalpojumam.

2.   Šā panta 1. punktā minēto gaisa satiksmes vadības dispečera licenci izdod pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka viņš atbilst 50. pantā minētajiem īstenošanas aktiem, kas pieņemti lai nodrošinātu atbilstību 48. pantā minētajām pamatprasībām.

3.   Šā panta 1. punktā minēto gaisa satiksmes vadības dispečera veselības apliecību izdod pēc pieteikuma saņemšanas, ja gaisa satiksmes vadības dispečers ir pierādījis, ka viņš atbilst 50. pantā minētajiem īstenošanas aktiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību 48. pantā minētajām pamatprasībām.

4.   Šā panta 1. punktā minētajā gaisa satiksmes vadības dispečera licencē un gaisa satiksmes vadības dispečera veselības apliecībā norāda gaisa satiksmes vadības dispečeram piešķirtās tiesības. Minēto gaisa satiksmes vadības dispečera licenci un gaisa satiksmes vadības dispečera veselības apliecību var grozīt, lai tiesības papildinātu vai svītrotu, saskaņā ar 50. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

5.   Šā panta 1. punktā minētajā gaisa satiksmes vadības dispečera licenci un gaisa satiksmes vadības dispečera veselības apliecību var ierobežot, apturēt vai atsaukt, ja turētājs vairs neatbilst šādas licences vai veselības apliecības izdošanas un saglabāšanas noteikumiem un procedūrām, saskaņā ar 50. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

1.   Lai nodrošinātu 48. pantā minēto pamatprasību vienveidīgu īstenošanu un atbilstību tām, attiecībā uz gaisa satiksmes vadības dispečeriem Komisija, pamatojoties uz 4. pantā izklāstītajiem principiem un nolūkā sasniegt 1. pantā izklāstītos mērķus, pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Komisija, pieņemot minētos īstenošanas aktus, nodrošina atbilstību šīs regulas 48. pantā minētajām pamatprasībām un pienācīgi ņem vērā starptautiskos standartus un ieteicamo praksi, jo īpaši Čikāgas konvencijas 1. pielikumā izklāstīto.

1.   Gaisa satiksmes vadības dispečeru mācību organizācijām un aviācijas medicīnas centriem ir vajadzīgs apstiprinājums.

2.   Šā panta 1. punktā minēto apstiprinājumu izdod pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka atbilst 53. pantā minētajiem īstenošanas aktiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību 48. pantā minētajām pamatprasībām.

3.   Šā panta 1. punktā minētajā apstiprinājumā norāda organizācijai piešķirtās tiesības. Apstiprinājumu var grozīt, lai tiesības papildinātu vai svītrotu, saskaņā ar 53. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

4.   Šā panta 1. punktā minēto apstiprinājumu var ierobežot, apturēt vai atsaukt, ja turētājs vairs neatbilst šāda apstiprinājuma izdošanas un saglabāšanas noteikumiem un procedūrām, saskaņā ar 53. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

1.   Personām, kuras atbild par gaisa satiksmes vadības dispečeru praktisko mācību nodrošināšanu un praktisko prasmju pārbaudi, kā arī aviācijas medicīnas ekspertiem ir jābūt sertifikātam.

2.   Šā panta 1. punktā minēto sertifikātu izdod pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka atbilst 53. pantā minētajiem īstenošanas aktiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību 48. pantā minētajām pamatprasībām.

3.   Šā panta 1. punktā minētajā sertifikātā norāda piešķirtās tiesības. Sertifikātu var grozīt, lai tiesības papildinātu vai svītrotu, saskaņā ar 53. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

4.   Šā panta 1. punktā minēto sertifikātu var ierobežot, apturēt vai atsaukt, ja turētājs vairs neatbilst šāda sertifikāta izdošanas un saglabāšanas nosacījumiem, saskaņā ar 53. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem.

1.   Lai nodrošinātu 48. pantā minēto pamatprasību vienveidīgu īstenošanu un atbilstību tām, attiecībā uz personām un organizācijām, kas iesaistītas gaisa satiksmes vadības dispečeru mācībās, eksāmenos, pārbaudēs un veselības stāvokļa novērtējumos, Komisija, pamatojoties uz 4. pantā izklāstītajiem principiem un nolūkā sasniegt 1. pantā izklāstītos mērķus, pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Komisija, pieņemot minētos īstenošanas aktus, nodrošina atbilstību šīs regulas 48. pantā minētajām pamatprasībām un pienācīgi ņem vērā starptautiskos standartus un ieteicamo praksi, jo īpaši Čikāgas konvencijas 1. pielikumā izklāstīto.

1.   Ņemot vērā 1. un 4. pantā izklāstītos mērķus un principus, jo īpaši konkrētās darbības būtību un risku, attiecīgā bezpilota gaisa kuģu darbības raksturlielumus un ekspluatācijas teritorijas raksturlielumus, bezpilota gaisa kuģu un to dzinēju, propelleru, daļu, neuzstādītu ierīču un šādu gaisa kuģu tālvadības ierīču konstruēšanai, ražošanai, tehniskajai apkopei un ekspluatācijai, kā arī minētajās darbībās iesaistītajam personālam, tostarp tālvadības gaisa kuģu pilotiem, un organizācijām var prasīt sertifikātu saskaņā ar 58. pantā minētajiem deleģētajiem aktiem 57. pantā minētajiem īstenošanas aktiem.

2.   Šā panta 1. punktā minēto sertifikātu izdod pēc pieteikuma, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka tas atbilst 58. pantā minētajiem deleģētajiem aktiem un 57. pantā minētajiem īstenošanas aktiem.

3.   Šā panta 1. punktā minētajā sertifikātā norāda ar drošību saistītus ierobežojumus, ekspluatācijas nosacījumus un tiesības. Saskaņā ar 58. pantā minētajiem deleģētajiem aktiem un 57. pantā minētajiem īstenošanas aktiem sertifikātu var grozīt, lai ierobežojumus, nosacījumus un tiesības papildinātu vai svītrotu.

4.   Saskaņā ar 58. pantā minētajiem deleģētajiem aktiem un 57. pantā minētajiem īstenošanas aktiem šā panta 1. punktā minēto sertifikātu var ierobežot, apturēt vai atsaukt, ja turētājs vairs neatbilst šāda sertifikāta izdošanas vai saglabāšanas nosacījumiem, noteikumiem un procedūrām.

5.   Ņemot vērā 1. un 4. pantā izklāstītos mērķus un principus, jo īpaši konkrētās darbības būtību un risku, attiecīgā bezpilota gaisa kuģa darbības raksturlielumus un ekspluatācijas teritorijas raksturlielumus, attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu un to dzinēju, propelleru, daļu, neuzstādītu ierīču un šādu gaisa kuģu tālvadības ierīču konstruēšanu, ražošanu, tehnisko apkopi un ekspluatāciju, kā arī attiecībā uz minētajās darbībās iesaistīto personālu, tostarp tālvadības gaisa kuģu pilotiem, un organizācijām ar 58. pantā minētajiem deleģētajiem aktiem un 57. pantā minētajiem īstenošanas aktiem, var prasīt deklarāciju, kura apstiprina atbilstību minētajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

6.   Ja 1. un 4. pantā izklāstītos mērķus un principus var sasniegt bez šīs regulas IV un V nodaļas piemērošanas, 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajos deleģētajos aktos, varētu paredzēt, ka minētās nodaļas nepiemēro nedz 55. pantā minētajām pamatprasībām, nedz arī atbilstošajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem, kas paredzēti saskaņā ar 58. pantu. Šādos gadījumos minētās pamatprasības un minētie sīki izstrādātie noteikumi ir “Kopienas saskaņošanas tiesību akti” izpratnē, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (36) un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (37).

7.   Dalībvalstis nodrošina, lai informācija par to bezpilota gaisa kuģu un bezpilota gaisa kuģu ekspluatantu reģistrāciju, uz kuriem attiecas reģistrācijas prasība saskaņā ar 57. pantā minētajiem īstenošanas aktiem un IX pielikuma 4. punkts, tiktu saglabāta digitālās, saskaņotās, sadarbspējīgās valsts reģistrācijas sistēmās. Dalībvalstīm, izmantojot 74. pantā minēto repozitāriju, ir iespēja piekļūt šai informācijai un apmainīties ar to.

8.   Šī iedaļa neskar iespēju dalībvalstīm paredzēt valsts noteikumus, lai bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijai piemērotu konkrētus nosacījumus tādu iemeslu dēļ, kas neietilpst šīs regulas darbības jomā, tostarp sabiedriskās drošības dēļ vai privātuma un personas datu aizsardzības dēļ saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

1.   Ja tas attiecas uz bezpilota gaisa kuģiem – attiecībā uz 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu, to dzinēju, propelleru, daļu, neuzstādītu ierīču un šādu gaisa kuģu tālvadības ierīču konstruēšanu, ražošanu un tehnisko apkopi, kā arī minētajās darbībās iesaistīto personālu, tostarp tālvadības gaisa kuģu pilotiem, un organizācijām Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 128. pantu, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par:

2.   Ja tas attiecas uz bezpilota gaisa kuģiem – attiecībā uz regulas 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu un to dzinēju, propelleru, daļu, neuzstādītu ierīču un šādu gaisa kuģu tālvadības ierīču konstruēšanu, ražošanu, tehnisko apkopi un ekspluatāciju, kā arī minētajās darbībās iesaistīto personālu, tostarp tālvadības gaisa kuģu pilotiem, un organizācijām Komisija tiek pilnvarota pieņemt 128. pantā minētos deleģētos aktus, grozīt IX pielikumu un – attiecīgā gadījumā – III pielikumu, ja tas nepieciešams saistībā ar tehnikas, ekspluatācijas vai zinātnes attīstību vai ar gaisa kuģu ekspluatāciju saistītu pieredzi drošības jomā, lai sasniegtu 1. pantā noteiktos mērķus un tik lielā mērā, cik tas minēto mērķu sasniegšanai ir vajadzīgs.

1.   Uz šīs regulas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatāciju komerciāliem gaisa pārvadājumiem attiecas sertifikācija, un tiem piešķir atļauju.

Minēto atļauju piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis savu spēju un līdzekļu pieejamību ar minēto gaisa kuģu ekspluatāciju saistīto pienākumu izpildei atbilstīgi 59. pantā norādītajām prasībām. Atļaujā norāda ekspluatantam piešķirtās tiesības un ekspluatācijas jomu.

2.   Ja tā noteikts 61. pantā minētajos deleģētajos aktos, uz 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatāciju, kas nav komerciāli gaisa pārvadājumi, attiecas sertifikācija, un tiem piešķir atļauju.

Minēto atļauju piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis savu spēju un līdzekļu pieejamību ar minēto gaisa kuģu ekspluatāciju saistīto pienākumu izpildei atbilstīgi 59. pantā norādītajām prasībām.

Atļaujā norāda ekspluatantam piešķirtās tiesības un ekspluatācijas jomu.

Atkāpjoties no šī punkta pirmās daļas, ja tā noteikts 61. pantā minētajos deleģētajos aktos, 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatantiem, kuri veic darbības, kas nav komerciāli gaisa pārvadājumi, ir atļauts deklarēt spēju un līdzekļu pieejamību ar minēto gaisa kuģu ekspluatāciju saistīto pienākumu izpildei atbilstīgi 59. pantā norādītajām prasībām.

3.   Izņemot bezpilota gaisa kuģu ekspluatāciju, 1. un 2. punktā minētās atļaujas un deklarācijas netiek prasītas attiecībā uz tādu gaisa kuģu ekspluatāciju, kuri tikai pārlido teritorijai, kurai piemēro Līgumus.

1.   Attiecībā uz 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem gaisa kuģiem, kā arī to apkalpi un to ekspluatāciju Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 128. pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par:

2.   Pieņemot 1. punktā minētos noteikumus, Komisija jo īpaši nodrošina, ka:

1.   Komisija, Aģentūra un dalībvalstis sadarbojas vienotā Eiropas aviācijas drošības sistēmā, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

2.   Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem, Aģentūra un valstu kompetentās iestādes:

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts kompetentās iestādes, pieņemot tehniskus lēmumus par sertifikāciju, uzraudzību un izpildi, ir neatkarīgas un pilda savus uzdevumus objektīvi un pārredzami un ka tās ir pienācīgi organizētas, pārvaldītas un tām ir pienācīgs personāls. Dalībvalstis arī nodrošina, ka to valsts kompetentajām iestādēm ir nepieciešamie resursi un spējas efektīvai un savlaicīgai to uzdevumu veikšanai, kuri tām uzticēti saskaņā ar šo regulu.

4.   Atbildību par 2. punktā minētajiem ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saistītajiem uzdevumiem nosaka saskaņā ar šajā punktā izklāstītajiem noteikumiem.

Aģentūra ir atbildīga par minētajiem uzdevumiem, ja tie Aģentūrai noteikti, ievērojot 77 līdz 82. pantu, un ja minētie uzdevumi tai piešķirti, ievērojot 64. un 65. pantu.

Tomēr ja dalībvalsts piešķir atbrīvojumu saskaņā ar 41. panta 6. punktu, 80. panta 1. punkta a) apakšpunktu vairs nepiemēro un minētā dalībvalsts ir atbildīga par uzraudzību un izpildi attiecībā uz konkrēto ATM/ANS sniedzēju, kā noteikts minētajā atbrīvojumā.

Valsts kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā atrodas lidlauks, ir atbildīga par minētajiem uzdevumiem attiecībā uz 34. panta 1. punktā minēto lidlauka sertifikātu un 37. panta 1. punktā minēto sertifikātu lidlauka ekspluatantam.

Minētā valsts kompetentā iestāde ir atbildīga arī par uzraudzības un izpildes uzdevumiem attiecībā uz organizācijām, kas atbild par virszemes pakalpojumu vai AMS sniegšanu konkrētajā lidlaukā.

Visos citos gadījumos valsts kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā atrodas fiziskās vai juridiskās personas, kas iesniedz pieteikumu sertifikāta saņemšanai vai sniedz deklarāciju, galvenā darījumdarbības vieta vai – ja minētajai personai nav galvenās darījumdarbības vietas – dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības vieta, atbild par minēto uzdevumu veikšanu, ja vien ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saistīto uzdevumu efektīvai izpildei nav vajadzīgs tos piešķirt citas dalībvalsts kompetentajai iestādei saskaņā ar 14. punkta d) apakšpunktā minētajiem sīki izstrādātiem noteikumiem.

Tomēr, ja tā ir noteikts 15. punktā minētajos īstenošanas aktos:

5.   Dalībvalstis var nolemt, ka atkāpjoties no 4. punkta, to valsts kompetentās iestādes attiecībā uz gaisa kuģu ekspluatantu, kurš ir iesaistīts komerciālos gaisa pārvadājumos, ir kopīgi atbildīgas par uzdevumiem saistībā ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi, ja ir izpildīti abi no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

Attiecīgās dalībvalstis vēlākais līdz 2019. gada 12. martam paziņo Komisijai un Aģentūrai par savu kopīgās atbildības lēmumu un sniedz tām visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par a) apakšpunktā minēto nolīgumu un pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu šo uzdevumu efektīvu īstenošanu saskaņā ar b) apakšpunktu.

Ja Komisija pēc apspriešanās ar Aģentūru uzskata, ka šā apakšpunkta pirmajā daļā norādītie nosacījumi nav izpildīti, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros norāda savu attiecīgo lēmumu. Kad Komisija ir paziņojusi minētos īstenošanas aktus attiecīgajām dalībvalstīm, minētās dalībvalstis nekavējoties nolemj grozīt vai atsaukt savu kopīgās atbildības lēmumu un attiecīgi informē Komisiju un Aģentūru.

Visus Komisijas un dalībvalstu lēmumus, kas paziņoti, ievērojot šo punktu, Aģentūra iekļauj 74. pantā minētajā repozitorijā.

6.   Aģentūras un valstu kompetento iestāžu īstenotā uzraudzība ir pastāvīga, un tās pamatā ir prioritātes, kas noteiktas, ņemot vērā riskus civilajā aviācijā.

7.   Veicot 2. punkta c) apakšpunktā minētās perona pārbaudes, Aģentūra sadarbojas ar valsts kompetento iestādi dalībvalstī, kuras teritorijā perona pārbaude tek veikta.

8.   Aģentūra pārvalda un izmanto rīkus un procedūras, kas vajadzīgas, lai vāktu 2. punkta c) apakšpunktā minētajās perona pārbaudēs iegūtu ar drošību saistītu informāciju, ar šo informāciju apmainītos un to analizētu.

9.   Lai sekmētu ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saistīto uzdevumu efektīvu izpildi, Komisija, Aģentūra un valstu kompetentās iestādes apmainās ar atbilstīgu informāciju, tostarp informāciju par iespējamiem vai konstatētiem pārkāpumiem.

10.   Aģentūra veicina šajā regulā un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos noteikto prasību vienotu izpratni un piemērošanu, un tālab – cita starpā – izstrādā 76. panta 3. punktā minētās norādes, apspriežoties ar valstu kompetentajām iestādēm.

11.   Jebkura juridiska vai fiziska persona, uz kuru attiecas šī regula, var vērst Aģentūras uzmanību uz jebkādām varbūtējām atšķirībām noteikumu piemērošanā starp dalībvalstīm. Ja šādas atšķirības ievērojami kavē minēto personu darbības vai citādi rada būtiskus sarežģījumus, Aģentūra un valsts kompetentās iestādes attiecīgajās dalībvalstīs sadarbojas, lai izskatītu un vajadzības gadījumā ātri novērstu minētās atšķirības. Ja minētās atšķirības novērst neizdodas, Aģentūra iesniedz jautājumu izskatīšanai Komisijā.

12.   Aģentūra un valstu kompetentās iestādes veic efektīvas darbības, kas vajadzīgas, lai paplašinātu un uzlabotu informētību par civilās aviācijas drošību un izplatītu ar drošību saistītu informāciju, kas attiecas uz nelaimes gadījumu un incidentu novēršanu.

13.   Attiecībā uz Aģentūras uzdevumiem, kas saistīti ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saskaņā ar šo regulu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 128. pantu, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par:

14.   Lai nodrošinātu šā panta 2.–9. punkta vienveidīgu īstenošanu un atbilstību minētajiem punktiem, attiecībā uz to, kā valstu kompetentās iestādes veic uzdevumus saistībā ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saskaņā ar šo regulu, Komisija, pamatojoties uz 4. pantā izklāstītajiem principiem un nolūkā sasniegt 1. pantā izklāstītos mērķus, pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

15.   Lai nodrošinātu šā panta 2.–9. punkta vienveidīgu īstenošanu un atbilstību minētajiem punktiem, attiecībā uz to, kā Aģentūra un valstu kompetentās iestādes veic uzdevumus saistībā ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saskaņā ar šo regulu, Komisija, pamatojoties uz 4. pantā izklāstītajiem principiem un nolūkā sasniegt 1. pantā izklāstītos mērķus, pieņem īstenošanas aktos, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Aģentūra sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm izveido mehānismu, kas ļauj brīvprātīgi apvienot un koplietot tādu inspektoru un citu ekspertu resursus, kuru pieredze ir atbilstoša sertifikācijas un uzraudzības uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu.

Šādā nolūkā Aģentūra sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm nosaka vajadzīgās kvalifikācijas un pieredzes profilus, uz kuru pamata minētās iestādes un Aģentūra norīko kandidātus – ja šādi kandidāti ir pieejami – dalībai resursu apvienošanas un koplietošanas mehānismā ar mērķi veikt Eiropas aviācijas inspektoru pienākumus.

2.   Aģentūra un jebkura valsts kompetentā iestāde var lūgt Eiropas aviācijas inspektoru rezerves palīdzību uzraudzības un sertifikācijas uzdevumu veikšanā. Aģentūra koordinē atbildes uz šiem lūgumiem un minētajā nolūkā izstrādā attiecīgas procedūras, apspriežoties ar valstu kompetentajām iestādēm.

3.   Eiropas aviācijas inspektori uzraudzības un sertifikācijas darbības īsteno Aģentūras vai valsts kompetentās iestādes, kas lūgusi viņu palīdzību, kontrolē, saskaņā ar tās norādījumiem un tās atbildībā.

4.   Eiropas aviācijas inspektoru sniegtās palīdzības izmaksas sedz palīdzību lūgusī iestāde.

Minētā iestāde var nolemt minēto palīdzību finansēt no nodevām, kuras, pamatojoties uz noteikumiem, kas izstrādāti saskaņā ar 6. punkta c) apakšpunktu, uzliktas un iekasētas no juridiskas vai fiziskas personas, uz kuru attiecās minēto Eiropas aviācijas inspektoru veiktās sertifikācijas un uzraudzības darbības.

Tādā gadījumā minētā iestāde iekasēto summu pārskaita palīdzību sniegušajai iestādei.

5.   Jebkādus paziņojumus, ierakstus un ziņojumus, kurus sagatavojuši Eiropas aviācijas inspektori, veicot savas darbības saskaņā ar šo pantu, visos aspektos uzskata par līdzvērtīgiem tiem paziņojumiem, ierakstiem un ziņojumiem, kurus sagatavojuši valstu inspektori, un tie ir pieļaujami pierādījumi administratīvā procesā vai tiesvedībā.

6.   Attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto resursu apvienošanas un koplietošanas mehānismu Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Dalībvalsts var lūgt, lai Aģentūra veiktu uzdevumus saistībā ar 62. panta 2. punktā minēto sertifikāciju, uzraudzību un izpildi attiecībā uz jebkurām vai visām fiziskām un juridiskām personām, gaisa kuģiem, ar drošību saistītu lidlauka aprīkojumu, ATM/ANS sistēmām un ATM/ANS komponentiem, lidojumu simulācijas trenažieru iekārtām un lidlaukiem, kas ir attiecīgās dalībvalsts atbildībā saskaņā ar šo regulu un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

Tiklīdz Aģentūra pieņem šādu lūgumu, tā kļūst par kompetento iestādi, kas ir atbildīga par uzdevumiem, uz kuriem attiecas minētais lūgums, un pieprasītāja dalībvalsts tiek atbrīvota no atbildības par minētajiem uzdevumiem.

Saistībā ar to, kā Aģentūra īsteno atbildību par minēto uzdevumu izpildi, piemēro IV un V nodaļu.

2.   Dalībvalsts var lūgt citu dalībvalsti veikt uzdevumus saistībā ar 62. panta 2. punktā minēto sertifikāciju, uzraudzību un izpildi attiecībā uz jebkurām vai visām fiziskām un juridiskām personām, gaisa kuģiem, ar drošību saistītu lidlauka aprīkojumu, ATM/ANS sistēmām un ATM/ANS komponentiem, lidojumu simulācijas trenažieru iekārtām un lidlaukiem, kas ir attiecīgās dalībvalsts atbildībā saskaņā ar šo regulu un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

Tiklīdz dalībvalsts pieņem šādu lūgumu, tā kļūst atbildīga par uzdevumiem, uz kuriem attiecas minētais lūgums, un pieprasītāja dalībvalsts tiek atbrīvota no atbildības par minēto uzdevumu izpildi.

Saistībā ar atbildības īstenošanu par uzdevumiem, kas ir pārdalīti saskaņā ar šo punktu, piemēro II un IV nodaļu un 131. un 132. pantu, kā arī tās dalībvalsts, kura lūgumu pieņēma, valsts tiesību piemērojamos noteikumus.

3.   Attiecībā uz izpildi – dalībvalsts, kura pieņēma lūgumu, vai Aģentūra atbild tikai par jautājumiem saistībā ar procedūrām, kuru rezultātā valsts kompetentā iestāde minētajā dalībvalstī vai Aģentūra pieņem lēmumus, un saistībā ar sertifikācijas un uzraudzības uzdevumiem, kas tai ir pārdalīti saskaņā ar šo pantu, kā arī ar minēto lēmumu piemērošanu. Attiecībā uz visiem citiem jautājumiem saistībā ar izpildi – šajā regulā un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos paredzētais atbildības sadalījums paliek nemainīgs.

4.   Aģentūra vai – attiecīgā gadījumā – dalībvalsts 1. vai 2. punktā minēto lūgumu pieņem tikai tad, ja Aģentūra vai valsts kompetentā iestāde attiecīgajā dalībvalstī uzskata, ka tai ir nepieciešamie resursi un ka tā var efektīvi īstenot atbildību par attiecīgajiem uzdevumiem.

5.   Ja dalībvalsts vēlas piemērot 1. vai 2. punktu, tā ar Aģentūru vai – attiecīgā gadījumā – citu dalībvalsti vienojas par sīki izstrādātu kārtību atbildības par attiecīgajiem uzdevumiem pārdalei. Pirms minētās sīki izstrādātās kārtības izstrādes pabeigšanas to apspriež ar fiziskajām un juridiskajām personām, uz kurām pārdale attiecas, un 2. punktā minētās pārdales gadījumā – ar Aģentūru. Minētajā sīki izstrādātajā kārtībā skaidri norāda vismaz tos uzdevumus, kas tiek pārdalīti, un ietver juridiskos, praktiskos un administratīvos noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgo uzdevumu pienācīgu nodošanu un efektīvu un nepārtrauktu turpināšanu atbilstīgi šai regulai un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kā arī attiecīgo fizisko un juridisko personu veikto darbību netraucētu turpināšanu. Sīki izstrādātajā kārtībā ietver arī noteikumus par attiecīgo tehnisko reģistru un dokumentācijas nodošanu.

Aģentūra un konkrētā dalībvalsts vai – attiecīgā gadījumā – konkrētās dalībvalstis nodrošina, ka atbildības par uzdevumiem pārdale notiek saskaņā ar minēto sīki izstrādāto kārtību.

6.   Aģentūra, izmantojot saskaņā ar 74. pantu izveidoto repozitoriju, dara pieejamu to dalībvalstu sarakstu, kuras piemērojušas šā panta 1. un 2. punktu. Sarakstā skaidri norāda pārdalītos uzdevumus un kompetento iestādi, kas ir atbildīga par uzdevumiem pēc to pārdales.

Aģentūra, veicot pārbaudes un citas pārraudzības darbības saskaņā ar 85. pantu, ņem vērā atbildības par uzdevumiem pārdali.

7.   Atbildības pārdale saskaņā ar šo pantu neskar dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar Čikāgas konvenciju.

Ja dalībvalsts saskaņā ar šo pantu pārdala atbildību par uzdevumiem, kas tai noteikti ar Čikāgas konvenciju, tā informē ICAO par to, ka Aģentūra vai cita dalībvalsts tās vārdā pilda funkcijas un pienākumus, kas tai uzticēti saskaņā ar Čikāgas konvenciju.

8.   Dalībvalsts, kas, ievērojot 1. vai 2. punktu, atbildību par uzdevumu veikšanu ir pārdalījusi Aģentūrai vai citai dalībvalstij, var jebkurā laikā nolemt atsaukt pārdali. Tādā gadījumā mutatis mutandis piemēro 4., 5. un 6. punkta un 7. punkta otrās daļas noteikumus.

1.   Organizācija var lūgt, lai Aģentūra rīkotos kā kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par uzdevumiem saistībā ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi attiecībā uz minēto organizāciju, atkāpjoties no 62. panta 4. punkta, ja minētajai organizācijai ir sertifikāts vai tā ir tiesīga saskaņā ar III nodaļu iesniegt pieteikumu sertifikāta saņemšanai valsts kompetentajai iestādei vienā dalībvalstī, bet tai vienā vai vairākās citās dalībvalstīs ir vai tā ir iecerējusi, ka tai būs būtiska daļa no tiem objektiem un personāla, uz kuriem attiecas minētais sertifikāts.

Šādu lūgumu var paust arī divas vai vairākas organizācijas, kas ir daļa no vienas un tās pašas uzņēmumu grupas, ja to galvenā darījumdarbības vieta ir dažādās dalībvalstīs un ja katrai no tām ir sertifikāts vai katra no tām ir tiesīga saskaņā ar III nodaļu iesniegt pieteikumu sertifikāta saņemšanai attiecībā uz vienu un to pašu aviācijas darbību veidu.

2.   Attiecīgās organizācijas šā panta 1. punktā minēto lūgumu nosūta Aģentūrai un valstu kompetentajām iestādēm dalībvalstīs, kurās ir to galvenā darījumdarbības vieta.

Pēc minētā lūguma saņemšanas Aģentūra un attiecīgās valstu kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās apspriežas viena ar otru un vajadzības gadījumā vēršas pie organizācijām, kuras iesniegušas minēto lūgumu, lai uzklausītu papildu viedokļus. Aģentūra un valstu kompetentās iestādes šajās apspriedēs izskata iespēju vērsties pie inspektoriem un cita personāla, kas pieejams attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm, ja tiek panākta vienošanās par pārdali.

Ja pēc minētajās apspriedēs Aģentūra vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde uzskata, ka lūgumam būtu nelabvēlīga ietekme uz pašas spēju efektīvi veikt sertifikācijas, uzraudzības un izpildes uzdevumus saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem vai ka tas citādi nelabvēlīgi ietekmētu iestādes efektīvu darbību, tā ne vēlāk kā 180 dienu laikā no minētā lūguma saņemšanas dienas par to informē attiecīgās organizācijas par to, ka tā uzskata, ka lūgumam būs tāda nelabvēlīga ietekme, sniedzot pamatojumu. Minēto informācijas vēstuli paziņo arī otrajai personai. Šajā gadījumā lūgumu uzskata par noraidītu.

3.   Ja vien lūgums nav noraidīts saskaņā ar 2. punktu, Aģentūra un attiecīgās valstu kompetentās iestādes vienojas par sīki izstrādātu kārtību atbildības par attiecīgajiem uzdevumiem pārdalei. Pirms minētās sīki izstrādātās kārtības pabeigšanas to apspriež ar organizācijām, kuras lūgušas Aģentūrai rīkoties kā to kompetentajai iestādei. Minētajā sīki izstrādātajā kārtībā skaidri norāda vismaz uzdevumus, kas tiek pārdalīti, un ietver juridiskos, praktiskos un administratīvos noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgo uzdevumu pienācīgu nodošanu un efektīvu un nepārtrauktu turpināšanu atbilstīgi šai regulai un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kā arī attiecīgo organizāciju veikto darbību netraucētu turpināšanu. Sīki izstrādātajā kārtībā ietver arī noteikumus par attiecīgo tehnisko reģistru un dokumentācijas nodošanu.

Aģentūra un konkrētā dalībvalsts vai – attiecīgā gadījumā – konkrētās dalībvalstis nodrošina, ka atbildības par uzdevumiem pārdale notiek saskaņā ar minēto sīki izstrādāto kārtību. Īstenojot minēto kārtību, Aģentūra, cik vien tas iespējams, vēršas pie inspektoriem un cita dalībvalstīs pieejamā personāla.

4.   Pēc tam, kad ir panākta vienošanās par sīki izstrādāto kārtību saskaņā ar 3. punktu, Aģentūra kļūst par kompetento iestādi, kas ir atbildīga par uzdevumiem, uz kuriem attiecas lūgums, un attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) tiek atbrīvota(-as) no atbildības par minētajiem uzdevumiem. Saistībā ar atbildību, ko Aģentūra īsteno par pārdalīto uzdevumu izpildi, piemēro IV un V nodaļu.

5.   Šīs regulas 64. panta 3., 6. un 7. punktu mutatis mutandis piemēro jebkurai atbildības par uzdevumiem pārdalei saskaņā ar šo pantu.

6.   Organizācijas, attiecībā uz kurām Aģentūra darbojas kā kompetentā iestāde saskaņā ar šo pantu, var lūgt, lai dalībvalstis, kurās minētajām organizācijām ir galvenā darījumdarbības vieta, atkal uzņemtos atbildību par uzdevumiem saistībā ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi attiecībā uz minētajām organizācijām. Tādā gadījumā 64. punkta 4.–7. punkta noteikumus piemēro mutatis mutandis.

1.   Ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

attiecīgā dalībvalsts un Aģentūra pēc Komisijas lūguma kopīgi izveido pagaidu tehniskās palīdzības programmu ar mērķi novērst konstatētos trūkumus un palīdzēt attiecīgajai dalībvalstij līdz atbalsta posma beigām atjaunot spēju pildīt šīs regulas aptvertos sertifikācijas, uzraudzības un izpildes uzdevumus. Minētā tehniskās palīdzības programma jo īpaši ietver programmas grafiku, sertifikācijas, uzraudzības un izpildes uzdevumu plānošanu un īstenošanu gadījumos, kad ir konstatēti trūkumi, attiecīgo inspektoru un personāla apmācību un kvalifikāciju, kā arī attiecīgās dalībvalsts valsts kompetentās iestādes darba organizēšanu, ja tam ir tieša ietekme uz konstatētajiem trūkumiem.

2.   Attiecīgā dalībvalsts ir atbildīga par tehniskās palīdzības programmas īstenošanu ar mērķi novērst konstatētos trūkumus. Šajā nolūkā attiecīgā dalībvalsts, īstenojot minēto tehnisko palīdzības programmu, sadarbojas ar Aģentūru, tostarp dod valsts kompetentajai iestādei visus nepieciešamos norādījumus un sniedz visas materiālās iespējas, kas nepieciešamas palīdzības programmas veiksmīgai īstenošanai.

Tehniskās palīdzības programmas īstenošanas laikā attiecīgā dalībvalsts joprojām ir atbildīga par sertifikācijas, uzraudzības un izpildes uzdevumiem saskaņā ar 62. panta 2. punktu. Aģentūra sedz izdevumus, kas tai radušies, sniedzot palīdzību attiecīgajai dalībvalstij.

Īstenojot tehniskās palīdzības programmu, attiecīgā dalībvalsts, ja tas ir piemēroti, ņemot vērā trūkumu raksturu, izmanto Eiropas aviācijas inspektoru rezervi, kas izveidota saskaņā ar 63. pantu, kvalificētās struktūras saskaņā ar 69. pantu un saskaņā ar 92. pantu paredzētās apmācības iespējas.

3.   Aģentūra sniedz Komisijai un dalībvalstīm jaunāko informāciju par progresu, kas panākts tehnisko palīdzības programmu īstenošanā.

4.   Attiecīgā dalībvalsts dara visu iespējamo, lai atjaunotu spēju pildīt sertifikācijas, uzraudzības un izpildes uzdevumus saskaņā ar šo regulu. Ja attiecīgā dalībvalsts atzīst, ka tehnisko palīdzības programmu nevar īstenot, kā plānots, tā par to informē Komisiju un pārdala savu atbildību par sertifikācijas, uzraudzības un izpildes uzdevumiem Aģentūrai vai citai dalībvalstij saskaņā ar 64. pantu, vai veic citus pasākumus trūkumu novēršanai. Pārdales tvērums nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams konstatēto trūkumu novēršanai. Informāciju par pārdalītajiem uzdevumiem Aģentūra iekļauj saskaņā ar 74. pantu izveidotajā repozitorijā un šo informāciju publisko.

5.   Šis pants neskar citu pasākumu piemērošanu, tostarp šīs regulas 67. pantu un Regulu (EK) Nr. 2111/2005.

1.   Saskaņā ar šo regulu un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem Aģentūras vai valstu kompetento iestāžu izdotajiem sertifikātiem un fizisku un juridisku personu sniegtajām deklarācijām piemēro tikai tos noteikumus, nosacījumus un procedūras, kas paredzētas šajā regulā un valstu administratīvajās prasībās, un tie ir derīgi un atzīti visās dalībvalstīs bez papildu prasībām vai izvērtēšanas.

2.   Ja Komisija uzskata, ka juridiska vai fiziska persona, kurai izdots sertifikāts vai kura sniegusi deklarāciju, vairs neatbilst piemērojamajām šīs regulas vai uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu prasībām, Komisija, pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu, par minētās personas uzraudzību atbildīgajai dalībvalstij pieprasa veikt attiecīgas koriģējošas darbības un aizsardzības pasākumus, tostarp ierobežot vai apturēt sertifikātu. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas satur minēto lēmumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu ar aviācijas drošību saistītu iemeslu dēļ Komisija pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 127. panta 4. punktā minēto procedūru.

No minētā īstenošanas akta spēkā stāšanās dienas attiecīgais sertifikāts vai deklarācija, atkāpjoties no 1. punkta, visās dalībvalstīs vairs nav derīgs un atzīts.

3.   Ja Komisija uzskata, ka 2. punktā minētā dalībvalsts ir veikusi attiecīgas koriģējošas darbības un aizsardzības pasākumus, tā, pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu, pieņem lēmumu, ka attiecīgais sertifikāts vai deklarācija atkal ir derīgs un atzīts visās dalībvalstīs saskaņā ar 1. punktu.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuri satur minēto lēmumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu ar aviācijas drošību saistītu iemeslu dēļ Komisija pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 127. panta 4. punktā minēto procedūru.

4.   Šis pants neskar Regulu (EK) Nr. 2111/2005.

1.   Aģentūra un valstu kompetentās iestādes var izdot šajā regulā un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos paredzētos sertifikātus, pamatojoties uz sertifikātiem, kuri izdoti saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, vai akceptēt sertifikātus un citu attiecīgu dokumentāciju, kas apliecina atbilstību civilās aviācijas noteikumiem un ir izdoti saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, ja šāda iespēja ir paredzēta:

2.   Lai panāktu un saglabātu uzticēšanos trešo valstu regulatīvajām sistēmām, Aģentūra ir pilnvarota veikt vajadzīgos trešo valstu tiesību aktu un ārvalstu aviācijas iestāžu tehniskos novērtējumus un izvērtējumus. Šādu novērtējumu un izvērtējumu veikšanas nolūkā Aģentūra drīkst slēgt darba vienošanās saskaņā ar 90. panta 2. punktu.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 128. pantu, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par tādu sertifikātu un citas dokumentācijas akceptēšanu, ar ko apliecina atbilstību civilās aviācijas noteikumiem un kas izdoti saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem un nodrošina drošības aizsardzības līmeni, kurš ir līdzvērtīgs šajā regulā paredzētajam, tostarp noteikumus un procedūras attiecībā uz to, kā panākt un saglabāt nepieciešamo uzticēšanos trešo valstu regulatīvajām sistēmām.

1.   Aģentūra un valstu kompetentās iestādes savus uzdevumus saistībā ar sertifikāciju un uzraudzību saskaņā ar šo regulu var uzticēt kvalificētām struktūrām, kas akreditētas saskaņā ar 62. panta 13. punkta f) apakšpunktā minētajiem deleģētajiem aktiem vai 62. panta 14. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minētajiem īstenošanas aktiem kā tādas, kas atbilst VI pielikumā izklāstītajiem kritērijiem.

Neskarot 4. punktu, Aģentūra un valstu kompetentās iestādes, kuras izmanto kvalificēto struktūru palīdzību, izveido sistēmu, ar ko veic minēto akreditāciju un novērtē kvalificēto struktūru atbilstību minētajiem kritērijiem gan akreditācijas laikā, gan pastāvīgi pēc akreditācijas.

Kvalificētu struktūru akreditē Aģentūra vai valsts kompetentā iestāde individuāli, vai arī kopīgi divas vai vairākas valstu kompetentās iestādes vai Aģentūra un viena vai vairākas valstu kompetentās iestādes.

2.   Aģentūra vai valsts kompetentā iestāde vai – attiecīgā gadījumā – iestādes groza, ierobežo, aptur vai atsauc kvalificētas struktūras akreditāciju, ko tās piešķīrušas, ja minētā struktūra vairs neatbilst VI pielikumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.   Aģentūra vai valsts kompetentā iestāde vai iestādes, kas akreditē kvalificētu struktūru, var dot tai tiesības izdot, atjaunināt, grozīt, ierobežot, apturēt un atsaukt sertifikātus vai saņemt deklarācijas Aģentūras vai valsts kompetentās iestādes vārdā. Minētās tiesības iekļauj akreditācijas tvērumā.

4.   Aģentūra un valstu kompetentās iestādes bez papildu tehniskām prasībām vai izvērtēšanas atzīst kvalificētu struktūru akreditāciju, ko Aģentūra un citas valstu kompetentās iestādes piešķīrušas saskaņā ar 1. punktu.

Tomēr Aģentūrai un valstu kompetentajām iestādēm nav pienākuma pilnībā izmantot citas valsts kompetentās iestādes vai Aģentūras piešķirtās akreditācijas tvērumu, ne arī pienākuma pilnībā izmantot to tiesību tvērumu, ko minētajai kvalificētajai struktūrai piešķīrusi cita valsts kompetentā iestāde vai Aģentūra saskaņā ar 3. punktu.

5.   Aģentūra un valstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par akreditācijām, kas piešķirtas, ierobežotas, apturētas un atsauktas, tostarp ar informāciju par piešķirtās akreditācijas un tiesību tvērumu. Aģentūra minēto informāciju dara pieejamu, izmantojot 74. pantā minēto repozitoriju.

1.   Šī regula un uz tās pamata pieņemtie deleģētie un īstenošanas akti neliedz dalībvalstīm nekavējoties reaģēt uz problēmu, kas skar civilās aviācijas drošību, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts, izmantojot saskaņā ar 74. pantu izveidoto repozitoriju, nekavējoties paziņo Komisijai, Aģentūrai un citām dalībvalstīm par veiktajiem pasākumiem, to ilgumu un to veikšanas iemesliem.

2.   Tiklīdz Aģentūra saņem šā panta 1. punktā minēto paziņojumu, tā bez liekas kavēšanās novērtē, vai ir izpildīti šā panta 1. punktā minētie nosacījumi. Minētā novērtējuma rezultātus Aģentūra iekļauj saskaņā ar 74. pantu izveidotajā repozitorijā.

Ja Aģentūra uzskata, ka minētie nosacījumi ir izpildīti, tā bez liekas kavēšanās novērtē, vai tā var novērst dalībvalsts konstatēto problēmu, pieņemot 76. panta 4. punkta pirmajā daļā minētos lēmumus, tā lai dalībvalsts pasākumi vairs nebūtu nepieciešami. Ja Aģentūra uzskata, ka tā problēmu var risināt šādā veidā, tā pieņem atbilstīgu lēmumu šādā nolūkā un informē par to dalībvalstis, izmantojot saskaņā ar 74. pantu izveidoto repozitoriju. Ja tā uzskata, ka problēmu nevar risināt šādā veidā, tā iesaka Komisijai grozīt uz šīs regulas pamata pieņemtos deleģētos vai īstenošanas aktus, kā tā uzskata par vajadzīgu, ņemot vērā šā panta 1. punkta piemērošanu.

Ja Aģentūra uzskata, ka minētie nosacījumi nav izpildīti, tā bez liekas kavēšanās sniedz Komisijai ieteikumu saistībā ar minētā novērtējuma rezultātiem. Aģentūra minēto ieteikumu iekļauj saskaņā ar 74. pantu izveidotajā repozitorijā.

3.   Komisija, ņemot vērā 2. punkta trešajā daļā minēto Aģentūras ieteikumu, novērtē, vai ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi.

4.   Ja Komisija uzskata, ka minētie nosacījumi nav izpildīti, vai ja tās izdarītie secinājumi atšķiras no Aģentūras veiktā novērtējuma rezultātiem, tā bez liekas kavēšanās pieņem īstenošanas aktus, kurā iekļauts tās lēmums un izklāstīti tās konstatējumi. Minētos īstenošanas aktus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un Aģentūra tos iekļauj saskaņā ar 74. pantu izveidotajā repozitorijā.

Pēc tam, kad paziņots īstenošanas akts, kas apstiprina, ka minētie nosacījumi nav izpildīti, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties atsauc saskaņā ar 1. punktu veikto pasākumu.

1.   Dalībvalstis jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, uz kuru attiecas šī regula, var piešķirt atbrīvojumus no to prasību izpildes, kuras minētajai personai piemērojamas saskaņā ar III nodaļu, izņemot no minētajā nodaļā paredzēto pamatprasību izpildes, vai saskaņā ar deleģētajiem vai īstenošanas aktiem, kas pieņemti, pamatojoties uz minēto nodaļu, kad tas steidzami vajadzīgs neparedzamos apstākļos, kas ietekmē minētās personas, vai minēto personu steidzamām darbības vajadzībām, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts, izmantojot saskaņā ar 74. pantu izveidoto repozitoriju, nekavējoties paziņo Komisijai, Aģentūrai un citām dalībvalstīm par piešķirto atbrīvojumu, tā ilgumu, tā piešķiršanas iemesliem un attiecīgā gadījumā piemērotajiem nepieciešamajiem kompensācijas pasākumiem.

2.   Ja šā panta 1. punktā minētais atbrīvojums tika piešķirts uz laiku, kas pārsniedz astoņus secīgus mēnešus, vai ja dalībvalsts to pašu atbrīvojumu ir piešķīrusi atkārtoti un tā kopējais ilgums pārsniedz astoņus mēnešus, Aģentūra novērtē, vai ir izpildīti šā panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, un trīs mēnešu laikā pēc šā panta 1. punktā minētā pēdējā paziņojuma saņemšanas dienas sniedz Komisijai ieteikumu saistībā ar minētā novērtējuma rezultātu. Aģentūra minēto ieteikumu iekļauj saskaņā ar 74. pantu izveidotajā repozitorijā.

Šādā gadījumā Komisija, ņemot vērā minēto ieteikumu, novērtē, vai minētie nosacījumi ir izpildīti. Ja Komisija uzskata, ka minētie nosacījumi nav izpildīti, vai ja tās izdarītie secinājumi atšķiras no Aģentūras veiktā novērtējuma rezultātiem, tā 3 mēnešu laikā pēc minētā ieteikuma saņemšanas dienas pieņem īstenošanas aktu, kurā iekļauts tās lēmums. Minētos īstenošanas aktus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un Aģentūra tos iekļauj saskaņā ar 74. pantu izveidotajā repozitorijā.

Pēc tam, kad paziņots īstenošanas akts, kas apstiprina, ka minētie nosacījumi nav izpildīti, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties atsauc atbrīvojumu, kas piešķirts, ievērojot šā panta 1. punktu.

3.   Ja dalībvalsts uzskata, ka atbilstību pielikumos noteiktajām piemērojamajām pamatprasībām ir iespējams pierādīt ar citiem līdzekļiem, kas nav noteikti uz šīs regulas pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos, un ka šiem citiem līdzekļiem ir būtiskas priekšrocības civilās aviācijas drošības ziņā vai personām, uz ko attiecas šī regula, vai attiecīgajām iestādēm nodrošinātās efektivitātes ziņā, tā var, izmantojot saskaņā ar 74. pantu izveidoto repozitoriju, iesniegt Komisijai un Aģentūrai pamatotu lūgumu izdarīt grozījumus attiecīgajā deleģētajā vai īstenošanas aktā, lai ļautu izmantot minētos citus līdzekļus.

Tādā gadījumā Aģentūra bez liekas kavēšanās sniedz Komisijai ieteikumu attiecībā uz to, vai dalībvalsts lūgums atbilst pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem. Ja vajadzīgs šā punkta piemērošanas rezultātā, Komisija nekavējoties un ņemot vērā minēto ieteikumu, apsver iespēju izdarīt grozījumus attiecīgajā deleģētajā vai īstenošanas aktā.

1.   Komisija, Aģentūra un valstu kompetentās iestādes apmainās ar visu informāciju, kas tām pieejama šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu piemērošanas kontekstā un kas ir svarīga citām personām šajā regulā noteikto uzdevumu izpildes nolūkā. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kam uzticēts veikt civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu vai atgadījumu analīzi, arī ir tiesības piekļūt minētajai informācijai tām noteikto uzdevumu izpildes nolūkā. Minēto informāciju arī var izplatīt ieinteresētajām personām saskaņā ar 5. punktā minētajiem īstenošanas aktiem.

2.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 996/2010 un (ES) Nr. 376/2014, Aģentūra Savienības līmenī koordinē informācijas vākšanu, apmaiņu un analīzi par jautājumiem, kas ir šīs regulas darbības jomā, tostarp par ekspluatācijas lidojuma datiem. Šajā nolūkā Aģentūra ar fiziskām un juridiskām personām, uz kurām attiecas šī regula, vai šādu personu apvienībām var noslēgt vienošanās par informācijas vākšanu, apmaiņu un analīzi. Vācot informāciju, apmainoties ar to un to analizējot, kā arī noslēdzot un īstenojot šādas vienošanās, Aģentūra, cik vien iespējams, ierobežo administratīvo slogu attiecīgajām personām un nodrošina atbilstīgu informācijas aizsardzību, tostarp jebkādu tajā ietveru personas datu aizsardzību, saskaņā ar šīs regulas šā panta 6. punktu un 73. panta 1. punktu, 123. pantu un 132. pantu.

3.   Aģentūra pēc pieprasījuma palīdz Komisijai pārvaldīt Regulas (ES) Nr. 376/2014 8. pantā minēto Eiropas Centrālo repozitoriju.

4.   Pēc Komisijas pieprasījuma Aģentūra analizē steidzamus vai svarīgus jautājumus, kas ir šīs regulas darbības jomā. Attiecīgā gadījumā valstu kompetentās iestādes sadarbojas ar Aģentūru šādas analīzes veikšanā.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus šā panta 1. punktā minētās informācijas apmaiņai starp Komisiju, Aģentūru un valstu kompetentajām iestādēm un šādas informācijas izplatīšana ieinteresētajām personām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Šā punkta pirmajā daļā minētajos sīki izstrādātajos noteikumos ņem vērā nepieciešamību:

6.   Komisija, Aģentūra un valstu kompetentās iestādes, kā arī šā panta 2. punktā minētās fiziskās un juridiskās personas un minēto personu apvienības saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem veic vajadzīgos pasākumus, ar ko nodrošina saskaņā ar šo pantu saņemtās informācijas pienācīgu konfidencialitāti. Šis punkts neskar stingrākas konfidencialitātes prasības, kas paredzētas Regulās (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 vai citos Savienības tiesību aktos.

7.   Lai plašu sabiedrību informētu par civilās aviācijas drošības vispārējo līmeni Savienībā, Aģentūra katru gadu, kā arī īpašu apstākļu gadījumā publicē drošības pārskatu. Šajā pārskatā ietver vispārējā drošības stāvokļa analīzi, kas izklāstīta vienkārši un viegli saprotami, un norāda, vai pastāv paaugstināti drošības riski.

1.   Ja valsts kompetentajai iestādei tiek sniegta 72. panta 1. un 2. punktā minētā informācija, šādas informācijas avotu aizsargā saskaņā ar piemērojamām Savienības un valsts tiesībām par informācijas, kas saistīta ar civilās aviācijas drošību, avota aizsardzību. Ja šādu informāciju Komisijai vai Aģentūrai sniedz fiziska persona, šādas informācijas avotu neizpauž un informāciju sniegušās personas datus nereģistrē kopā ar sniegto informāciju.

2.   Neskarot piemērojamos valstu krimināltiesību aktus, dalībvalstis atturas ierosināt lietu par likumpārkāpumiem, kas izdarīti bez iepriekšēja nodoma vai aiz neuzmanības un par kuriem tās uzzinājušas tikai tāpēc, ka par minētajiem pārkāpumiem sniegta informācija saskaņā ar šo regulu un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

Pirmo daļu nepiemēro tīšu pārkāpumu gadījumos vai gadījumos, kad ir nepārprotami, smagi un nopietni ignorēts acīmredzams risks un ir pilnīgi pārkāpts profesionālais pienākums rīkoties tik rūpīgi, cik attiecīgajos apstākļos ir skaidri vajadzīgs, tādējādi radot paredzamu kaitējumu personai vai īpašumam, vai kad ir nopietni apdraudēts civilās aviācijas drošības līmenis.

3.   Dalībvalstis var paturēt spēkā vai pieņemt pasākumus 1. punktā minētās informācijas avotu aizsardzības pastiprināšanai.

4.   Darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kuri sniedz informāciju, piemērojot šo regulu un uz tās pamata pieņemtos deleģētos un īstenošanas aktus, viņu darba devējs vai organizācija, kam viņi sniedz pakalpojumus, nenodara nekādu kaitējumu uz sniegtās informācijas pamata.

Pirmo daļu nepiemēro tīšu pārkāpumu gadījumos vai gadījumos, kad ir nepārprotami, smagi un nopietni ignorēts acīmredzams risks un ir būtiski pārkāpts profesionālais pienākums rīkoties tik rūpīgi, cik attiecīgajos apstākļos ir skaidri vajadzīgs, tādējādi radot paredzamu kaitējumu personai vai īpašumam, vai kad ir nopietni apdraudēta aviācijas drošība.

5.   Šis pants neliedz Komisijai, Aģentūrai un dalībvalstīm veikt jebkādu darbību, kas vajadzīga civilās aviācijas drošības saglabāšanai vai uzlabošanai.

6.   Šis pants neskar Regulās (ES) Nr. 996/2010 un (ES) Nr. 376/2014 izklāstītos noteikumus par informācijas avota aizsardzību.

1.   Aģentūra, sadarbojoties ar Komisiju un valstu kompetentajām iestādēm, izveido un pārvalda repozitoriju, kurā iekļauta informācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu Aģentūras un valstu kompetento iestāžu efektīvu sadarbību nolūkā īstenot ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saistītos uzdevumus, kas tām noteikti saskaņā ar šo regulu.

Minētajā repozitorijā iekļauj informāciju par:

2.   Valstu kompetentās iestādes, aviācijas medicīnas eksperti un aviācijas medicīnas centri, izmantojot repozitoriju, arī apmainās ar informāciju par pilotu veselības stāvokļa atbilstību. Jebkuru šādu informāciju, kas ir personas dati, tostarp veselības dati, norāda tikai tādā apmērā, kas ir absolūti nepieciešams efektīvas sertifikācijas un pilotu uzraudzības nodrošināšanai saskaņā ar 21. pantu.

3.   Jebkurus personas datus, tostarp veselības datus, kas iekļauti repozitorijā, neglabā ilgāk kā tas nepieciešams nolūkiem, kādiem šie dati tika vākti vai tiek tālāk apstrādāti.

4.   Dalībvalstis un Aģentūra nodrošina, ka datu subjekti, kuru personas datus apstrādā repozitorijā, par to tiek informēti ex ante.

5.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 23. pantu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 20. pantu dalībvalstis un Aģentūra var ierobežot datu subjekta tiesības piekļūt repozitorijā iekļautajiem personas datiem, tos labot un dzēst līdz apmēram, kas ir absolūti nepieciešams civilās aviācijas drošības aizsardzībai.

6.   Neskarot 7. punktu, Komisijai, Aģentūrai, valstu kompetentajām iestādēm un jebkurai dalībvalstu kompetentajai iestādei, kurai uzticēts veikt civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu, tām noteikto uzdevumu izpildes nolūkā ir droša piekļuve tiešsaistē visai repozitorijā iekļautajai informācijai.

Attiecīgā gadījumā Komisija un Aģentūra var izplatīt ieinteresētajām personām konkrētu repozitorijā iekļautu informāciju, izņemot 2. punktā minēto informāciju, vai darīt to publiski pieejamu.

Aģentūra katrā gadījumā publisko informāciju par:

7.   Repozitorijā iekļauto informāciju ar attiecīgiem rīkiem un protokoliem aizsargā pret neatļautu piekļuvi. Šā panta 2. punktā minēto informāciju dara pieejamu un izpauž tikai personām, kuras atbild par pilotu sertifikāciju un veselības stāvokļa atbilstības uzraudzību, šajā regulā tām noteikto uzdevumu izpildes nolūkā. Ierobežotu piekļuvi šai informācijai var piešķirt arī citām pilnvarotām personām repozitorija pienācīgas darbības nodrošināšanai, it sevišķi tā tehniskajai uzturēšanai. Personas, kuras pilnvarotas piekļūt informācijai, kas satur personas datus, vispirms tiek apmācītas par piemērojamajiem personas datu aizsardzības tiesību aktiem un saistītajiem aizsardzības pasākumiem.

8.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot repozitorija darbībai un pārvaldībai vajadzīgos noteikumus un sīki izstrādātas prasības attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Ar šo izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru.

2.   Lai nodrošinātu civilās aviācijas pienācīgu darbību un attīstību Savienībā atbilstoši 1. pantā noteiktajiem mērķiem, Aģentūra:

1.   Saskaņā ar 4. pantā noteiktajiem principiem Aģentūra pēc pieprasījuma palīdz Komisijai sagatavot priekšlikumus grozījumiem šajā regulā un uz šīs regulas pamata pieņemamajos deleģētajos un īstenošanas aktos. Aģentūras Komisijai šādā nolūkā iesniegtie dokumenti ir atzinumu formā.

2.   Aģentūra sniedz Komisijai adresētus ieteikumus 70. un 71. panta piemērošanai.

3.   Aģentūra saskaņā ar 115. pantu un piemērojamajiem uz šīs regulas pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem izdod sertifikācijas specifikācijas un citas sīki izstrādātas specifikācijas, pieņemamus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus un norādes šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu piemērošanai.

4.   Aģentūra pieņem attiecīgus lēmumus šā panta 6. punkta, 77.–83., 85. un 126. panta piemērošanai un ja tai ir uzdoti uzdevumi, ievērojot 64. un 65. pantu.

Aģentūra var piešķirt atbrīvojumus jebkurai juridiskai vai fiziskai personai, kurai tā izdevusi sertifikātu 71. panta 1. punktā izklāstītajās situācijās un ievērojot tajā paredzētos nosacījumus.

Šādā gadījumā Aģentūra, izmantojot saskaņā ar 74. pantu izveidoto repozitoriju, nekavējoties paziņo Komisijai un dalībvalstīm par piešķirtajiem atbrīvojumiem, to piešķiršanas iemesliem un – attiecīgā gadījumā – piemērotajiem nepieciešamajiem kompensācijas pasākumiem.

Ja atbrīvojums tika piešķirts uz laiku, kas pārsniedz astoņus secīgus mēnešus, vai ja Aģentūra to pašu atbrīvojumu ir piešķīrusi atkārtoti un tā kopējais ilgums pārsniedz astoņus mēnešus, Komisija novērtē, vai ir izpildīti 71. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi. Ja Komisija uzskata, ka minētie nosacījumi nav izpildīti, tā pieņem īstenošanas lēmumus, kurā ietverts tās lēmums šajā jautājumā. Minētos īstenošanas lēmumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un Aģentūra tos iekļauj saskaņā ar 74. pantu izveidotajā repozitorijā.

Pēc minētā īstenošanas akta paziņošanas Aģentūra atbrīvojumu nekavējoties atsauc.

5.   Aģentūra izdot ziņojumus par pārbaudēm un citām pārraudzības darbībām, kas veiktas, ievērojot 85. pantu.

6.   Uz steidzamu drošības problēmu, kas ir šīs regulas darbības jomā, Aģentūra bez nepamatotas kavēšanās reaģē šādi:

Attiecībā uz b) apakšpunktu, valsts kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās informē Aģentūru par pasākumiem, kas veikti, lai sasniegtu minētos Aģentūras noteiktos drošības mērķus. Turklāt, ja problēma attiecas uz vairākām dalībvalstīm, attiecīgās valsts kompetentās iestādes sadarbojas ar Aģentūru, lai nodrošinātu, ka minēto drošības mērķu sasniegšanai vajadzīgie pasākumi tiek veikti koordinētā veidā.

7.   Aģentūra sniedz atzinumus par individuālajām lidojuma laika specifikācijas shēmām, ko dalībvalstis ierosinājušas, ievērojot deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 32. panta 1. punkta b) apakšpunktu, bet kurās ir novirzes no Aģentūras pieņemtajām sertifikācijas specifikācijām.

1.   Attiecībā uz 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētajiem ražojumiem, daļām, neuzstādītām ierīcēm un bezpilota gaisa kuģu tālvadības ierīcēm Aģentūra – attiecīgā gadījumā un kā noteikts Čikāgas konvencijā vai tās pielikumos – dalībvalstu vārdā veic konstruētājas valsts, ražotājas valsts vai reģistrācijas valsts funkcijas un uzdevumus, ja minētās funkcijas un uzdevumi ir saistīti ar konstrukcijas sertifikāciju un obligāto informāciju par lidojumderīguma uzturēšanu. Tālab tā jo īpaši:

2.   Aģentūra ir atbildīga par uzdevumu veikšanu saistībā ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saskaņā ar 62. panta 2. punktu attiecībā uz:

3.   Aģentūra ir atbildīga par uzdevumiem saistībā ar uzraudzību un izpildi saskaņā ar 62. panta 2. punktu attiecībā uz deklarācijām, ko sniegušas organizācijas saskaņā ar 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 56. panta 5. punktu, un attiecībā uz ražojumu, daļu, neuzstādītu ierīču un bezpilota gaisa kuģu tālvadības ierīču konstrukcijas atbilstību sīki izstrādātām tehniskajām specifikācijām.

1.   Aģentūra ir atbildīga par uzdevumiem saistībā ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saskaņā ar 62. panta 2. punktu attiecībā uz 24. pantā un 56. panta 1. un 5. punktā minēto pilotu mācību organizāciju un salona apkalpes mācību organizāciju un aviācijas medicīnas centru apstiprinājumiem un to sniegtajām deklarācijām, ja minēto organizāciju un centru galvenā darījumdarbības vieta ir ārpus teritorijām, par kurām dalībvalstis ir atbildīgas saskaņā ar Čikāgas konvenciju.

2.   Aģentūra ir atbildīga par uzdevumiem saistībā ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saskaņā ar 62. panta 2. punktu attiecībā uz lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu sertifikātiem un deklarācijām saskaņā ar 25. pantu un 56. panta 1. un 5. punktu katrā šādā gadījumā:

1.   Aģentūra ir atbildīga par uzdevumu veikšanu saistībā ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saskaņā ar 62. panta 2. punktu attiecībā uz:

2.   Attiecībā uz 45. pantā minētajām ATM/ANS sistēmām un ATM/ANS komponentiem, tostarp ja tie sekmē SESAR īstenošanu, Aģentūra, ja tā noteikts 47. pantā minētajos deleģētajos aktos:

1.   Aģentūra ir atbildīga par uzdevumiem saistībā ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saskaņā ar 62. panta 2. punktu attiecībā uz atļaujām un deklarācijām 60. pantā minēto gaisa kuģu ekspluatācijai un gaisa kuģu ekspluatantiem, ja vien dalībvalsts neveic gaisa kuģa ekspluatanta valsts funkcijas un pienākumus attiecībā uz konkrētajiem gaisa kuģu ekspluatantiem.

2.   Aģentūra ir atbildīga par uzdevumiem saistībā ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saskaņā ar 62. panta 2. punktu attiecībā uz 61. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām atļaujām, ko piešķir gaisa kuģiem un pilotiem.

3.   Aģentūra pēc pieprasījuma palīdz Komisijai īstenot Regulu (EK) Nr. 2111/2005, šādā nolūkā veicot trešo valstu ekspluatantu un par to uzraudzību atbildīgo iestāžu visu nepieciešamo drošības novērtēšanu, tostarp apmeklējumus uz vietas. Tā sniedz Komisijai minēto novērtējumu rezultātus un attiecīgus ieteikumus.

1.   Aģentūra pati vai ar valstu kompetento iestāžu vai kvalificēto struktūru palīdzību veic izmeklēšanas, kas vajadzīgas ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saistīto uzdevumu veikšanai saskaņā ar 62. panta 2. punktu.

2.   Lai veiktu 1. punktā minētās izmeklēšanas, Aģentūra ir pilnvarota:

Aģentūra, ja tas vajadzīgs, lai noskaidrotu, vai persona, kurai tā piešķīrusi sertifikātu vai apliecību vai kura tai sniegusi deklarāciju, atbilst šai regulai un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem, arī ir pilnvarota pirmajā daļā noteiktās pilnvaras īstenot attiecībā uz jebkuru citu juridisku vai fizisku personu, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tās rīcībā ir vai tai ir pieejama šiem mērķiem būtiska informācija. Šajā daļā minētās pilnvaras īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts vai tās trešās valsts tiesību aktiem, kurā notiek izmeklēšana, pienācīgi ņemot vērā iesaistīto personu tiesības un likumīgās intereses un ievērojot proporcionalitātes principu.

Ja saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem ir vajadzīga attiecīgās dalībvalsts vai trešās valsts tiesu vai administratīvās iestādes iepriekšēja atļauja iekļūt attiecīgajās telpās, zemes īpašumos un transporta līdzekļos, kā minēts pirmās daļas c) apakšpunktā, attiecīgās pilnvaras īsteno tikai pēc šādas iepriekšējas atļaujas saņemšanas.

3.   Aģentūra nodrošina, ka tās personāla locekļi un – attiecīgā gadījumā – visi citi eksperti, kuri piedalās izmeklēšanā, ir pietiekami kvalificēti, attiecīgi instruēti un pienācīgi pilnvaroti. Minētās personas īsteno savas pilnvaras pēc rakstiskas atļaujas uzrādīšanas.

4.   To dalībvalstu kompetento iestāžu ierēdņi, kuru teritorijā veicama izmeklēšana, pēc Aģentūras lūguma palīdz veikt izmeklēšanu. Ja šāda palīdzība ir vajadzīga, Aģentūra laikus pirms izmeklēšanas par izmeklēšanu un vajadzīgo palīdzību informē dalībvalsti, kuras teritorijā ir paredzēts veikt izmeklēšanu.

1.   Komisija pēc Aģentūras pieprasījuma juridiskai vai fiziskai personai, kurai Aģentūra izdevusi sertifikātu vai kura Aģentūrai sniegusi deklarāciju, saskaņā ar šo regulu var uzlikt vienu vai abus turpmāk minētos sodus:

2.   Šā panta 1. punktā minētie naudas sodi un periodiskie soda maksājumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Tos nosaka, ņemot vērā konkrētā pārkāpuma smagumu, jo īpaši to, cik lielā mērā tika apdraudēta drošība vai vides aizsardzība, darbību, uz kuru pārkāpums attiecas, un attiecīgās juridiskās vai fiziskās personas ekonomiskās iespējas.

Naudas sodu apmērs nepārsniedz 4 % no attiecīgās juridiskās vai fiziskās personas ienākumiem vai apgrozījuma gadā. Periodisku soda maksājumu apmērs nepārsniedz 2,5 % no attiecīgās juridiskās vai fiziskās personas vidējiem ienākumiem vai apgrozījuma dienā.

3.   Komisija naudas sodus un periodiskus soda maksājumus saskaņā ar 1. punktu uzliek tikai tad, ja citi šajā regulā un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos noteiktie pasākumi šādu pārkāpumu novēršanai nav piemēroti vai nav samērīgi.

4.   Attiecībā uz naudas sodu un periodisku soda maksājumu uzlikšanu saskaņā ar šo pantu Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 128. pantu, paredzot:

5.   Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt Komisijas lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu. Tā var atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

6.   Komisijas lēmumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 1. punktu, nav krimināltiesiska rakstura.

1.   Aģentūra, veicot pārbaudes un citas pārraudzības darbības, palīdz Komisijai pārraudzīt, kā dalībvalstis piemēro šo regulu un uz tās pamata pieņemtos deleģētos un īstenošanas aktus. Minēto pārbaužu un citu pārraudzības darbību mērķis ir arī palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu vienādu piemērošanu un dalīties paraugpraksē.

Aģentūra sniedz Komisijai ziņojumus par pārbaudēm un citām pārraudzības darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo punktu.

2.   Lai veiktu 1. punktā minētās pārbaudes un citas pārraudzības darbības, Aģentūra ir pilnvarota:

Aģentūra, ja tas vajadzīgs, lai noskaidrotu, vai dalībvalsts atbilst šai regulai un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem, arī ir pilnvarota pirmajā daļā noteiktās pilnvaras īstenot attiecībā uz jebkuru citu juridisku vai fizisku personu, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tās rīcībā ir vai tai ir pieejama šiem mērķiem būtiska informācija.

Šajā daļā minētās pilnvaras īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā notiek pārbaude vai citas pārraudzības darbības, pienācīgi ņemot vērā iesaistīto iestāžu un personu tiesības un likumīgās intereses un ievērojot proporcionalitātes principu. Ja saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem ir vajadzīga attiecīgās dalībvalsts tiesu vai administratīvas iestādes iepriekšēja atļauja iekļūt attiecīgās telpās, zemes īpašumos un transporta līdzekļos, kā minēts pirmās daļas c) apakšpunktā, attiecīgās pilnvaras īsteno tikai pēc šādas iepriekšējas atļaujas saņemšanas.

3.   Aģentūra nodrošina, ka tās personāla locekļi un – attiecīgā gadījumā – visi citi eksperti, kuri piedalās pārbaudē vai citā pārraudzības darbībā, ir pietiekami kvalificēti un attiecīgi instruēti. Inspekciju gadījumā minētās personas savas pilnvaras īsteno pēc rakstiskas atļaujas uzrādīšanas.

Aģentūra pirms pārbaudes laikus informē attiecīgo dalībvalsti par tematiku, darbības nolūku, par datumu, kad tai jāsākas, un par konkrēto darbību veicošo Aģentūras personāla locekļu un visu citu ekspertu identitāti.

4.   Attiecīgā dalībvalsts atvieglo pārbaudes vai citas pārraudzības darbības veikšanu. Tā nodrošina, ka attiecīgās iestādes un personas sadarbojas ar Aģentūru.

Ja juridiska vai fiziska persona nesadarbojas ar Aģentūru, attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz Aģentūrai vajadzīgo palīdzību, lai tā varētu veikt pārbaudi vai citu pārraudzības darbību.

5.   Ja saskaņā ar šo pantu veikta pārbaude vai cita pārraudzības darbība ir saistīta ar pārbaudi vai citu pārraudzības darbību, ko veic attiecībā uz juridisku vai fizisku personu, uz kuru attiecas šī regula, piemēro 83. panta 2., 3. un 4. punktu.

6.   Pēc dalībvalsts lūguma ziņojumi, kurus Aģentūra sagatavojusi saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstij tiek darīti pieejami tās dalībvalsts Savienības oficiālajā valodā vai oficiālajās valodās, kurā notika pārbaude.

7.   Aģentūra publicē informācijas kopsavilkumu par to, kā katra dalībvalsts piemēro šīs regulas un uz tās pamata pieņemtos deleģētos un īstenošanas aktus. Tajā ietver informāciju par 72. panta 7. punktā minēto ikgadējo drošības pārskatu.

8.   Aģentūra piedalās šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu īstenošanas ietekmes novērtēšanā, neskarot Komisijas veikto novērtējumu saskaņā ar 124. pantu, ņemot vērā 1. pantā noteiktos mērķus.

9.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par Aģentūras darba metodēm šajā pantā paredzēto uzdevumu veikšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm apzināt galvenos tematus pētniecībai civilās aviācijas jomā, lai palīdzētu nodrošināt konsekvenci un koordināciju starp publiski finansētu pētniecību un izstrādi un šīs regulas darbības jomā ietilpstošajiem politikas virzieniem.

2.   Aģentūra atbalsta Komisiju attiecīgo Savienības pētniecības un inovācijas darbību pamatprogrammu un gada un daudzgadu darba programmu noteikšanā un izpildē, tostarp novērtēšanas procedūru īstenošanā, finansēto projektu pārskatīšanā un pētniecības un inovācijas projektu rezultātu izmantošanā.

Aģentūra īsteno tās pētniecības un inovācijas pamatprogrammas daļas, kuras saistītas ar civilo aviāciju un kurās Komisija tai ir deleģējusi attiecīgās pilnvaras.

3.   Aģentūra var izstrādāt un finansēt pētījumus, ciktāl tie ir tieši saistīti ar darbību uzlabošanu Aģentūras kompetences jomā. Aģentūras pētniecības vajadzības un pētniecības darbības ietver tās gada darba programmā.

4.   Aģentūras finansēto pētījumu rezultātus publicē, ja vien piemērojamie intelektuālā īpašuma tiesību noteikumi vai 123. pantā minētie Aģentūras drošības noteikumi neliedz šādu publicēšanu.

5.   Papildus šā panta 1.–4. punktā un 75. pantā noteiktajiem uzdevumiem Aģentūra arī var iesaistīties ad hoc pētniecības darbībās, ja šādas darbības ir savietojamas ar Aģentūras uzdevumiem un šīs regulas mērķiem.

1.   Mērķis pasākumiem, kurus Aģentūra ražojumu konstrukcijas sertifikācijas nolūkos saskaņā ar 11. pantu pieņem attiecībā uz emisijām un troksni, ir novērst attiecīgo civilās aviācijas ražojumu ievērojamo kaitīgo ietekmi uz klimatu, vidi un cilvēku veselību, pienācīgi ņemot vērā starptautiskos standartus un ieteicamo praksi, ieguvumus videi, tehnisko izpildāmību un ekonomisko ietekmi.

2.   Komisija, Aģentūra, citas Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un dalībvalstis savā attiecīgajā kompetences jomā sadarbojas vides jautājumos, tostarp tajos, kas izskatīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (38) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006, lai nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā savstarpējā atkarība starp klimatu un vides aizsardzību, cilvēku veselību un citām civilās aviācijas tehniskajām jomām, pienācīgi ņemot vērā starptautiskos standartus un ieteicamo praksi, ieguvumus videi, tehnisko izpildāmību un ekonomisko ietekmi.

3.   Aģentūra, ja tai ir attiecīgās speciālās zināšanas, palīdz Komisijai noteikt un saskaņot civilās aviācijas vides aizsardzības politikas virzienus un darbības, tālab it sevišķi veicot pētījumus un simulācijas un sniedzot tehniskas konsultācijas, vienlaikus ņemot vērā savstarpējo atkarību starp klimatu un vides aizsardzību, cilvēku veselību un citām civilās aviācijas tehniskajām jomām.

4.   Lai informētu ieinteresētās personas un plašu sabiedrību, Aģentūra vismaz reizi trīs gados publicē vides aizsardzības pārskatu, kurā sniedz objektīvu atzinumu par vides aizsardzības stāvokli Savienības civilajā aviācijā.

Gatavojot pārskatu, Aģentūra balstās uz informāciju, kas ir pieejama Savienības iestādēm un struktūrām, un uz publiski pieejamo informāciju.

Minētā pārskata izstrādē Aģentūra strādā kopā ar dalībvalstīm un apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un organizācijām.

Minētajā pārskatā iekļauj arī ieteikumus, kuru nolūks ir uzlabot vides aizsardzības līmeni civilās aviācijas jomā Savienībā.

1.   Komisija, Aģentūra un dalībvalstis sadarbojas ar civilo aviāciju saistītos vispārējās drošības jautājumos, tostarp kiberdrošības jomā, kur pastāv savstarpēja atkarība starp lidojumu drošību un vispārējo drošību civilajā aviācijā.

2.   Jomās, kurās pastāv savstarpēja atkarība starp lidojumu drošību un vispārējo drošību civilajā aviācijā, Aģentūra pēc pieprasījuma sniedz Komisijai tehnisku palīdzību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 300/2008 (39) un citu attiecīgu Savienības tiesību aktu noteikumu īstenošanā.

3.   Lai veicinātu civilās aviācijas aizsardzību pret nelikumīgu iejaukšanos, gadījumos, pastāv savstarpēja atkarība starp lidojumu drošību un vispārējo drošību civilajā aviācijā, Aģentūra vajadzības gadījumā bez nepamatotas kavēšanās reaģē uz steidzami risināmu visām dalībvalstīm kopīgu problēmu, ja tā ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā:

Pirms šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto pasākumu pieņemšanas Aģentūra saņem Komisijas piekrišanu un apspriežas ar dalībvalstīm. Aģentūra pieņem minētos pasākumus, ja iespējams, pamatojoties uz vispārēju Savienības risku novērtējumu un ņem vērā nepieciešamību ātri reaģēt ārkārtas situācijās.

1.   Komisija, Aģentūra, citas Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un dalībvalstis savā attiecīgajā kompetences jomā sadarbojas, lai nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā – tostarp regulatīvajos procesos, uzraudzībā un taisnīguma kultūras īstenošanā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 376/2014 2. pantā, – savstarpējā atkarība starp civilās aviācijas drošību un sociāli ekonomiskajiem faktoriem, nolūkā pievērsties civilās aviācijas sociāli ekonomiskajiem riskiem.

2.   Risinot ar šādu savstarpējo atkarību saistītus jautājumus, Aģentūra apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

3.   Reizi trijos gados Aģentūra publicē pārskatu, kurā sniedz objektīvu atzinumu par veiktajām darbībām un pasākumiem, īpaši tādu jautājumu risināšanai, kas ir saistīti ar savstarpējo atkarību starp civilās aviācijas drošību un sociāli ekonomiskajiem faktoriem.

1.   Aģentūra pēc pieprasījuma palīdz Komisijai pārvaldīt tās attiecības ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula. Šāda palīdzība it sevišķi veicina noteikumu saskaņošanu, sertifikātu savstarpēju atzīšanu Eiropas rūpniecības interesēs un Eiropas aviācijas drošības standartu popularizēšanu.

2.   Aģentūra var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskām organizācijām, kuru kompetencē ir jautājumi, uz kuriem attiecas šī regula. Šādā nolūkā Aģentūra, iepriekš apspriedusies ar Komisiju, var noslēgt darba vienošanās ar minētajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām. Minētās darba vienošanās nerada juridiskas saistības ne Savienībai, ne tās dalībvalstīm.

3.   Aģentūra palīdz dalībvalstīm īstenot tiesības un pildīt pienākumus, kas tām noteikti starptautiskos nolīgumos saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, jo īpaši Čikāgas konvencijā noteiktās tiesības un pienākumus.

ICAO satvarā Aģentūra var rīkoties kā reģionāla drošības uzraudzības organizācija.

4.   Aģentūra sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm 74. pantā minētajā repozitorijā iekļauj un vajadzības gadījumā atjaunina šādu informāciju:

Dalībvalstis minēto informāciju izmanto, kad tās pilda pienākumus, kas tām noteikti saskaņā ar Čikāgas konvencijas 38. pantu, un kad tās sniedz ICAO informāciju saskaņā ar ICAO Universālo drošības uzraudzības revīzijas programmu.

5.   Neskarot attiecīgos Līgumu noteikumus, Komisija, Aģentūra un ICAO darbībās iesaistītās valstu kompetentās iestādes, izmantojot ekspertu tīklu, sadarbojas tehniskos jautājumos, kas ir šīs regulas darbības jomā un saistīti ar ICAO darbu. Aģentūra sniedz šim tīklam vajadzīgo administratīvo atbalstu, tostarp palīdz sagatavot un organizēt tā sanāksmes.

6.   Papildus šā panta 1.–5. punktā un 75. pantā noteiktajiem uzdevumiem Aģentūra arī var iesaistīties ad hoc tehniskajā sadarbībā un pētniecības un palīdzības projektos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ja šādas darbības ir savietojamas ar Aģentūras uzdevumiem un 1. pantā noteiktajiem mērķiem.

1.   Aģentūra, koordinējot darbību ar citām attiecīgām ieinteresētām personām, savā kompetences jomā palīdz laikus reaģēt uz krīzes situācijām aviācijā un mazināt tās.

2.   Aģentūra piedalās Eiropas Aviācijas krīzes koordinācijas vienībā (EACCC), kas izveidota saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 677/2011 (40) 18. pantu.

1.   Lai popularizētu paraugpraksi un veicinātu šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu vienveidīgu īstenošanu, Aģentūra – pēc mācību pakalpojumu sniedzēja aviācijas jomā pieprasījuma – var izvērtēt minētā mācību pakalpojumu sniedzēja un viņa mācību kursu atbilstību prasībām, kuras Aģentūra noteikusi un kuras publicēti tās oficiālajā izdevumā. Pēc tam, kad šāda atbilstība ir konstatēta, mācību pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs sniegt Aģentūrai apstiprinātus mācību kursus.

2.   Aģentūra var nodrošināt mācības, kas galvenokārt domātas tās un valstu kompetento iestāžu personālam, bet arī trešo valstu kompetentajām iestādēm, starptautiskām organizācijām un fiziskām un juridiskām personām, uz kurām attiecas šī regula, un citām ieinteresētajām personām, izmantojot vai nu pati savus mācību resursus, vai, ja vajadzīgs, paļaujoties uz ārējiem mācību pakalpojumu sniedzējiem.

1.   Aģentūra ir Savienības struktūra. Tā ir tiesību subjekts.

2.   Visās dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Konkrēti, tā var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.   Aģentūras mītnes vieta ir Ķelne, Vācijas Federatīvā Republika.

4.   Aģentūra var izveidot vietējos birojus dalībvalstīs vai izvietot personālu Savienības delegācijās trešās valstīs saskaņā ar 104. panta 4. punktu.

5.   Aģentūru juridiski pārstāv tās izpilddirektors.

1.   Uz Aģentūras nodarbināto personālu attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi, Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (41) un noteikumi, kas, Savienības iestādēm vienojoties, pieņemti, lai piemērotu minētos civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību.

2.   Aģentūra var izmantot norīkotos valstu ekspertus vai citus darbiniekus, kas nav nodarbināti Aģentūrā. Valde pieņem lēmumu, kurā izklāstīti noteikumi par valstu ekspertu norīkojumu uz Aģentūru.

1.   Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē ar tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgajam līgumam.

2.   Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu, ievērojot jebkuru šķīrējklauzulu, kas ietverta Aģentūras noslēgtā līgumā.

3.   Ja pastāv ārpuslīgumiskā atbildība, Aģentūra saskaņā ar vispārējiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko Aģentūra radījusi vai ko radījis tās personāls, pildot savus pienākumus.

4.   Tiesas jurisdikcijā ir strīdi, kas saistīti ar 3. punktā minēto kaitējuma atlīdzināšanu.

5.   Personāla personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē tam piemērojamie Civildienesta noteikumu vai Nodarbināšanas kārtības noteikumi.

1.   Aģentūrai ir valde.

2.   Valde:

3.   Valde var sniegt padomu izpilddirektoram visos jautājumos, kas attiecas uz šajā regulā aptvertajām jomām.

4.   Valde izveido padomdevēju struktūru, kas pārstāv visu to ieinteresēto personu loku, kuras skar Aģentūras darbība, un ar ko tā apspriežas pirms lēmumu pieņemšanas jomās, kas minētas 2. punkta c), e), f) un i) apakšpunktā. Valde var arī pieņemt lēmumu apspriesties ar padomdevēju struktūru par citiem jautājumiem, kas minēti 2. un 3. punktā. Padomdevējas struktūras atzinums valdei nekādā gadījumā neuzliek saistības.

5.   Valde var izveidot darba struktūras, kas tai palīdz pildīt tās uzdevumus, tostarp sagatavot tās lēmumus un pārraudzīt to īstenošanu.

6.   Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem lēmumu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem minēto pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots šīs pilnvaras deleģēt tālāk.

Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora tālāk deleģētās pilnvaras un īstenot tās pati vai deleģēt tās kādam no valdes locekļiem vai personāla loceklim, kas nav izpilddirektors.

1.   Valdē ir dalībvalstu un Komisijas pārstāvji, kuriem visiem ir balsstiesības. Katra dalībvalsts ieceļ vienu valdes locekli un divus aizstājējus. Aizstājējs pārstāv valdes locekli tikai viņa prombūtnes laikā. Komisija ieceļ divus pārstāvjus un divus viņu aizstājējus. Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo termiņu var pagarināt.

2.   Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, viņu zināšanu, atzītās pieredzes un devuma civilās aviācijas jomā dēļ, kā arī attiecīgās pārvaldības un administratīvās spējas un pieredzi budžeta jomā, ko paredzēts izmantot šajā regulā noteikto mērķu īstenošanai. Valdes locekļiem ir vispārēja atbildība vismaz par civilās aviācijas drošības politiku attiecīgajā dalībvalstī.

3.   Visas valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu valdes darba nepārtrauktību. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību valdē.

4.   Attiecīgā gadījumā 129. pantā minētajos nolīgumos paredz Eiropas trešo valstu pārstāvju līdzdalību valdē novērotāju statusā un šādas līdzdalības nosacījumus.

5.   Padomdevēja struktūra, kas minēta 98. panta 4. punktā, četrus no saviem locekļiem norīko līdzdalībai valdē novērotāju statusā. Tie pēc iespējas plaši reprezentē dažādos padomdevējā struktūrā pārstāvētos viedokļus. Sākotnējais pilnvaru termiņš ir 48 mēneši, un to var pagarināt.

1.   Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās balsstiesīgo locekļu vidus. Priekšsēdētāja vietnieks ex officio aizstāj priekšsēdētāju gadījumā, ja priekšsēdētājs nespēj pildīt savus pienākumus.

2.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var pagarināt vienu reizi vēl uz četriem gadiem. Ja priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība valdē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu pilnvaru termiņš.

1.   Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

2.   Valde rīko vismaz divas kārtējās sanāksmes gadā. Valde sanāk papildus pēc priekšsēdētāja, Komisijas vai pēc vismaz vienas trešdaļas valdes locekļu pieprasījuma.

3.   Aģentūras izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā bez balsstiesībām.

4.   Valdes locekļiem saskaņā ar reglamentu var palīdzēt viņu padomdevēji vai eksperti.

5.   Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt.

6.   Aģentūra nodrošina valdes sekretariātu.

1.   Neskarot 98. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu un 103. panta 7. punktu, valde pieņem lēmumus ar tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu. Pēc valdes locekļa lūguma 98. panta 2. punkta k) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem vienprātīgi.

2.   Katram valdes loceklim, kas iecelts, ievērojot 99. panta 1. punktu, ir viena balss. Ja kāds valdes loceklis sanāksmē nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot viņa aizstājējs. Ne novērotājiem, ne Aģentūras izpilddirektoram nav balsstiesību.

3.   Valdes reglamentā nosaka sīkāk izstrādātu balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem kāds no valdes locekļiem var rīkoties cita valdes locekļa vārdā, kā arī – attiecīgā gadījumā – visas prasības, kas saistītas ar kvorumu.

4.   Lēmumu pieņemšanai budžeta vai cilvēkresursu jautājumos – jo īpaši attiecībā uz 98. panta 2. punkta d), f), h), m), n), o) un q) apakšpunktu – nepieciešams pozitīvs Komisijas balsojums.

1.   Izpilddirektoru pieņem darbā kā Aģentūras pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Izpilddirektoru, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu kompetenci un pieredzi, kas saistīta ar civilo aviāciju, no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras ieceļ valde.

Lai ar izpilddirektoru noslēgtu līgumu, Aģentūru pārstāv valdes priekšsēdētājs.

Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja uzaicina valdes izraudzīto kandidātu sniegt paziņojumu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

3.   Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz minētā laikposma beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu un Aģentūras turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus. Šā laikposma vidū izpilddirektors var tikt aicināts sniegt paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai un atbildēt uz jautājumiem, kurus par viņa veikumu uzdevuši minētās komitejas locekļi.

4.   Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Pirms izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanas valde paziņo Eiropas Parlamentam, ka tā nodomājusi pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu. Viena mēneša laikā pirms šādas pagarināšanas Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt izpilddirektoru sniegt paziņojumu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

5.   Izpilddirektors, kura pilnvaru termiņš ir pagarināts, nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu kopējā termiņa beigās.

6.   Izpilddirektoru var atbrīvot no amata, tikai pamatojoties uz valdes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

7.   Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu vai atbrīvošanu no amata pieņem ar tās balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

8.   Izpilddirektoram var palīdzēt viens vai vairāki direktori. Ja izpilddirektors ir prombūtnē vai nav pieejams, viņu aizvieto viens no direktoriem.

1.   Izpilddirektors vada Aģentūru. Izpilddirektors atskaitās valdei. Neskarot Komisijas un valdes pilnvaras, izpilddirektors, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs un neprasa un nepieņem nevienas valdības vai nevienas citas struktūras norādījumus.

2.   Izpilddirektors pēc uzaicinājuma ziņo Eiropas Parlamentam par savu pienākumu izpildi. Padome var uzaicināt izpilddirektoru ziņot par minēto pienākumu izpildi.

3.   Izpilddirektors atbild par to uzdevumu īstenošanu, kas Aģentūrai uzticēti ar šo regulu vai citiem Savienības tiesību aktiem. Jo īpaši izpilddirektors atbild par:

4.   Izpilddirektors atbild arī par lēmuma pieņemšanu par to, vai Aģentūras uzdevumu efektīvas un rezultatīvas izpildes nolūkā ir jāizveido viens vai vairāki vietējie biroji vienā vai vairākās dalībvalstīs vai jāizvieto personāls Savienības delegācijās trešās valstīs, ja par to ir panākta attiecīga vienošanās ar Eiropas Ārējās darbības dienestu. Lai pieņemtu minēto lēmumu, jāsaņem iepriekšēja piekrišana no Komisijas, valdes un – attiecīgā gadījumā – dalībvalsts, kurā paredzēts izveidot vietējo biroju. Minētajā lēmumā norāda to darbību tvērumu, kuras attiecīgajā vietējā birojā paredzēts veikt vai kuras veicamas minētajam izvietotajam personālam, lai tādējādi izvairītos no liekām izmaksām un Aģentūras administratīvo funkciju dublēšanās.

1.   Izveido apelācijas padomi, kas ir daļa no Aģentūras administratīvās struktūras. Komisijai ir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 128. pantu, lai noteiktu to, kā apelācijas padome tiek organizēta, un tās sastāvu.

2.   Apelācijas padome atbild par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz 108. pantā minēto lēmumu pārsūdzību. Apelācijas padomi sasauc pēc vajadzības.

1.   Apelācijas padomes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ valde no Komisijas izveidota kvalificētu kandidātu saraksta.

2.   Apelācijas padomes locekļu, tostarp priekšsēdētāja un visu aizstājēju, pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to var pagarināt vēl uz pieciem gadiem.

3.   Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi. Lēmumu pieņemšanā viņi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai jebkādas citas struktūras norādījumus.

4.   Apelācijas padomes locekļi Aģentūrā nepilda nekādus citus pienākumus. Apelācijas padomes locekļi var strādāt ar nepilnu slodzi.

5.   Apelācijas padomes locekļus nevar atbrīvot no amata vai svītrot no kvalificētu kandidātu saraksta viņu pilnvaru termiņā, ja vien šādai atbrīvošanai vai svītrošanai nav nopietna pamatojuma un Komisija pēc valdes atzinuma saņemšanas nav pieņēmusi lēmumu šādā nolūkā.

6.   Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 128. pantu, lai noteiktu kvalifikāciju, kas vajadzīga apelācijas padomes locekļiem, viņu statusu un līgumiskās attiecības ar Aģentūru, atsevišķu padomes locekļu pilnvaras lēmumu sagatavošanas posmā un balsošanas noteikumus un procedūras.

1.   Apelācijas padomes locekļi nepiedalās pārsūdzības procesos, ja viņi tajos ir personīgi ieinteresēti, ja viņi jau iepriekš ir bijuši tajos iesaistīti kā vienas procesā iesaistītās puses pārstāvji, vai arī ja viņi piedalījušies pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā.

2.   Ja kāda 1. punktā norādītā iemesla dēļ vai kāda cita iemesla dēļ kāds no apelācijas padomes locekļiem uzskata, ka viņam nebūtu jāpiedalās pārsūdzības procesā, viņš par to attiecīgi informē apelācijas padomi.

3.   Jebkura pārsūdzības procesā iesaistītā puse var paust iebildumus pret kādu no apelācijas padomes locekļiem jebkura 1. punktā norādītā pamatojuma dēļ vai tad, ja radušās aizdomas par šā locekļa neobjektivitāti. Šādu iebildumu nepieņem, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, pārsūdzības procesā iesaistītā puse ir veikusi kādu procedūras pasākumu. Nevienu iebildumu nevar pamatot ar padomes locekļu valstspiederību.

4.   Apelācijas padome 2. un 3. punktā norādītajos gadījumos bez attiecīgā padomes locekļa līdzdalības pieņem lēmumu par to, kā jārīkojas. Lai pieņemtu šādu lēmumu, attiecīgo padomes locekli apelācijas padomē aizvieto ar viņa aizstājēju.

1.   Var pārsūdzēt Aģentūras lēmumus, kas pieņemti, ievērojot 64., 65. pantu, 76. panta 6. punktu, 77.–83., 85. vai 126. pantu.

2.   Pārsūdzība, kas iesniegta, ievērojot 1. punktu, neaptur lēmuma piemērošanu. Ja izpilddirektors uzskata, ka lietas apstākļi to atļauj, viņš var apturēt pārsūdzētā lēmuma piemērošanu.

3.   Lēmumu, ar kuru neizbeidz procesu attiecībā uz vienu no pusēm, var pārsūdzēt tikai saistībā ar galīgā lēmuma pārsūdzību, ja vien lēmumā nav paredzēta atsevišķa pārsūdzība.

1.   Apelācijas padome pirms pārsūdzības izskatīšanas dod Aģentūrai iespēju pārskatīt savu lēmumu. Ja izpilddirektors uzskata, ka pārsūdzība ir labi pamatota, viņš divu mēnešu laikā pēc tam, kad apelācijas padome viņu ir informējusi, lēmumu labo. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad pārsūdzības iesniedzējs ir pretējā puse citai pārsūdzības procesā iesaistītai pusei.

2.   Ja lēmums netiek labots, Aģentūra nekavējoties lemj par to, vai apturēt lēmuma piemērošanu, ievērojot 108. panta 2. punktu.

1.   Apelācijas padome novērtē, vai pārsūdzība ir pieņemama un labi pamatota.

2.   Apelācijas padome, kad izskata pārsūdzību, ievērojot 1. punktu, rīkojas ātri. Tā tik bieži, cik vajadzīgs, uzaicina pārsūdzības procesā iesaistītās puses noteiktos termiņos rakstiski iesniegt piezīmes par tās sniegtajiem paziņojumiem vai par pārējo pārsūdzības procesā iesaistīto pušu ziņojumiem. Apelācijas padome pēc savas ierosmes vai pēc kādas pārsūdzības procesā iesaistītās puses pamatota pieprasījuma var nolemt veikt mutisku uzklausīšanu.

1.   Eiropas Savienības Tiesā var celt prasības par tādu Aģentūras aktu atzīšanu par spēkā neesošiem, ar kuriem paredz radīt juridiskas sekas trešām personām, prasības sakarā ar bezdarbību un – saskaņā ar 97. pantu – prasības sakarā ar ārpuslīgumisko atbildību un, ievērojot šķīrējklauzulu, līgumisku atbildību par zaudējumiem, ko izraisījuši Aģentūras akti.

2.   Prasības par tādu Aģentūras lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kas pieņemti, ievērojot 64., 65. pantu, 76. panta 6. punktu, 77.–83., 85. vai 126. pantu, var celt Tiesā tikai pēc tam, kad ir izmantotas visas pārsūdzības procedūras Aģentūrā.

3.   Savienības iestādes un dalībvalstis prasības sakarā ar Aģentūras lēmumiem var celt tieši Tiesā, un tām nav jābūt izmantojušām visas pārsūdzības procedūras Aģentūrā.

4.   Aģentūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu.

1.   Valde izveido pārredzamas procedūras 76. panta 1. un 3. punktā minēto atzinumu, sertifikācijas specifikāciju un citu sīki izstrādātu specifikāciju, pieņemamu atbilstības nodrošināšanas līdzekļu un norāžu izdošanai. Minētajās procedūrās:

2.   Ja Aģentūra, ievērojot 76. panta 1. un 3. punktu, izstrādā atzinumus, sertifikāciju specifikācijas un citas sīki izstrādātas specifikācijas, pieņemamus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus un norādes, tā izveido procedūru iepriekšējai apspriešanai ar dalībvalstīm. Minētajā nolūkā tā var izveidot darba grupu, kurā katra dalībvalsts ir tiesīga norīkot ekspertu. Ja vajadzīga apspriešanās par militāriem aspektiem, Aģentūra apspriežas ne tikai ar dalībvalstīm, bet arī ar Eiropas Aizsardzības aģentūru un citiem kompetentiem dalībvalstu ieceltiem militārajiem ekspertiem. Ja vajadzīga apspriešanās saistībā ar minēto Aģentūras pasākumu iespējamo sociālo ietekmi, Aģentūra iesaista Savienības sociālos partnerus un citas attiecīgās ieinteresētās personas.

3.   Aģentūra atzinumus, sertifikāciju specifikācijas un citas sīki izstrādātas specifikācijas, pieņemamus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus un norādes, kas izstrādātas, ievērojot 76. panta 1. un 3. punktu, un procedūras, kas izveidotas, ievērojot šā panta 1. punktu, publicē Aģentūras oficiālajā publikācijā.

1.   Valde izveido pārredzamas procedūras individuālu lēmumu pieņemšanai, kā noteikts 76. panta 4. punktā.

Minētajās procedūrās jo īpaši:

2.   Valde izveido procedūras, ar ko precizē nosacījumus, ar kādiem lēmumus paziņo attiecīgajām personām, tostarp sniedz informāciju par šajā regulā noteiktajām pārsūdzības procedūrām.

1.   Līdz katra gada 31. decembrim saskaņā ar 98. panta 2. punkta c) apakšpunktu valde pieņem programmdokumentu, kas ietver daudzgadu un gada programmu, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegto projektu sešas nedēļas pirms tā pieņemšanas, ņemot vērā Komisijas atzinumu, un – attiecībā uz daudzgadu plānu – pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Valde to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Programmdokuments kļūst galīgs pēc vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to atbilstīgi koriģē.

2.   Gada darba programma ietver sīki izklāstītus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp darbības rādītājus, un tajā ņem vērā Eiropas aviācijas drošības plāna mērķus. Tā ietver arī finansējamo darbību aprakstu un norādi par finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas paredzēti katrai darbībai, saskaņā ar principiem attiecībā uz budžeta plānošanu un pārvaldību, pamatojoties uz darbībām, un ir norādīts, kuras darbības finansējamas no regulatīvo funkciju budžeta un kuras darbības finansējamas no Aģentūras saņemtajām nodevām un maksājumiem. Gada darba programma ir saskanīga ar daudzgadu darba programmu, kas minēta šā panta 4. punktā. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. Gada plāns ietver Aģentūras stratēģiju attiecībā uz tās darbībām, kas saistītas ar starptautisko sadarbību saskaņā ar 90. pantu, un Aģentūras rīcību, kas saistīta ar minēto stratēģiju.

3.   Valde groza pieņemto gada darba programmu, ja Aģentūrai tiek uzticēts jauns uzdevums. Visus būtiskos gada darba programmas grozījumus pieņem saskaņā ar to pašu procedūru, ar ko pieņēma sākotnējo gada darba programmu. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

4.   Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, gaidāmos rezultātus un darbības rādītājus. Tajā arī izklāsta resursu plānu, ietverot daudzgadu budžeta un personāla plānošanu.

Resursu plānu atjaunina katru gadu. Stratēģisko plānu atjaunina vajadzības gadījumā, jo īpaši, lai reaģētu uz 124. pantā minētā novērtējuma rezultātu.

1.   Konsolidētajā gada darbības pārskatā apraksta, kā Aģentūra īstenojusi savu gada darba programmu, izpildījusi budžetu un izmantojusi personāla resursus. Tajā skaidri norāda, kādas pilnvaras un uzdevumi Aģentūrai ir noteikti papildus, mainīti vai atsaukti salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

2.   Pārskatā izklāsta Aģentūras veiktās darbības un novērtē to rezultātus attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, darbības rādītājiem un grafiku, ar šīm darbībām saistītos riskus, resursu izmantošanu un vispārējo Aģentūras darbību, un iekšējās kontroles sistēmu lietderību un efektivitāti. Tajā arī norāda, kuras darbības finansētas no regulatīvo funkciju budžeta un kuras darbības finansētas no Aģentūras saņemtajām nodevām un maksājumiem.

1.   Uz Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001. Tas neskar noteikumus par piekļuvi datiem un informācijai, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 376/2014 un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz šīs regulas 72. panta 5. punktu un 74. panta 8. punktu.

2.   Aģentūra pēc savas ierosmes savas kompetences jomā var iesaistīties saziņas darbībās. Tā jo īpaši nodrošina, ka papildus publikācijām, kas norādītas 115. panta 3. punktā, plašai sabiedrībai un visām ieinteresētajām personām tiek ātri sniegta objektīva, ticama un viegli saprotama informāciju par tās darbu. Aģentūra nodrošina, ka tās resursu piešķiršana saziņas darbībām netraucē efektīvi veikt 75. pantā minētos uzdevumus.

3.   Aģentūra drošības veicināšanas materiālus attiecīgā gadījumā tulko Savienības oficiālajās valodās.

4.   Valstu kompetentās iestādes palīdz Aģentūrai, efektīvi izziņojot attiecīgo drošības informāciju savā attiecīgajā jurisdikcijā.

5.   Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības rakstīt Aģentūrai jebkurā no Savienības oficiālajām valodām un tiesības saņemt atbildi tajā pašā valodā.

6.   Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

1.   Neskarot citus ieņēmumus, Aģentūras ieņēmumus veido:

2.   Aģentūras izdevumi ietver personāla, administratīvos, infrastruktūras un darbības izdevumus. Attiecībā uz darbības izdevumiem budžeta saistības pasākumiem, kuri ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, vajadzības gadījumā var sadalīt ikgadējos maksājumos pa vairākiem gadiem.

3.   Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

4.   Aģentūras pārskatos atsevišķi nodala regulatīvo funkciju budžetus, nodevas, ko nosaka un iekasē par sertifikācijas darbībām, un Aģentūras iekasētos maksājumus.

5.   Aģentūra finanšu gada ietvaros personāla plānošanu un darbību pārvaldību, ko finansē no resursiem, kuri saistīti ar nodevām un maksājumiem, pielāgo tādā veidā, lai tā spētu ātri piemēroties darba slodzei un minēto ieņēmumu svārstībām.

6.   Izpilddirektors katru gadu sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu saraksta projektu, un nosūta to valdei kopā ar skaidrojošu materiālu par budžeta stāvokli. Minētais štatu saraksta projekts attiecībā uz amata vietām, kuras finansē no nodevām un maksājumiem, pamatojas uz ierobežotu rādītāju kopu, ko Komisija apstiprinājusi, lai mērītu Aģentūras darba slodzi un efektivitāti, un nosaka resursus, kas vajadzīgi, lai efektīvi un laikus apmierinātu pieprasījumu pēc sertifikācijas un citām Aģentūras darbībām, tostarp darbībām, kas izriet no atbildības pārdales saskaņā ar 64. un 65. pantu.

Valde, pamatojoties uz minēto projektu, pieņem provizorisku Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam. Aģentūras provizorisko ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu līdz katra gada 31. janvārim nosūta Komisijai.

7.   Valde Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes galīgo projektu, kurā ietverts štatu saraksta projekts un provizoriska darba programma, ne vēlāk kā līdz 31. martam nosūta Komisijai un trešām valstīm Eiropā, ar kurām Savienība ir noslēgusi starptautiskus nolīgumus, kā minēts 129. pantā.

8.   Komisija tāmi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu.

9.   Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un tās iemaksas apjomu, kas maksājama no vispārējā budžeta, un iesniedz tās Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

10.   Eiropas Parlaments un Padome apstiprina apropriācijas Aģentūrai paredzētajai iemaksai un pieņem Aģentūras štatu sarakstu, ņemot vērā 6. punktā minētos rādītājus, kas saistīti ar Aģentūras darba slodzi un efektivitāti.

11.   Budžetu pieņem valde. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

12.   Valde, cik drīz vien iespējams, paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei savu nodomu īstenot jebkādu projektu, kam var būt nozīmīga finansiāla ietekme uz budžeta finansēšanu, jo īpaši paziņo par visiem projektiem, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu, un par to informē Komisiju. Visiem būvprojektiem, kuriem varētu būt būtiska ietekme uz Aģentūras budžetu, piemēro Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 (43).

Ja Eiropas Parlaments vai Padome ir paziņojusi par nodomu sniegt atzinumu, tā atzinumu nosūta valdei sešās nedēļās no projekta paziņošanas datuma.

1.   Aģentūras budžeta izpildi nodrošina izpilddirektors.

2.   Pēc katra finanšu gada Aģentūras grāmatvedis līdz 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskos pārskatus. Aģentūras grāmatvedis pēc katra finanšu gada līdz 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim arī pārskatu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (44) 147. pantu.

3.   Pēc katra finanšu gada izpilddirektors līdz 31. martam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, pārskatu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību.

4.   Ievērojot Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 148. pantu, pēc tam, kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem, grāmatvedis uz savu atbildību sagatavo Aģentūras galīgos pārskatus, un izpilddirektors iesniedz tos valdei atzinuma saņemšanai.

5.   Valde sniedz atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem.

6.   Pēc katra finanšu gada Aģentūras grāmatvedis līdz 1. jūlijam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai galīgos pārskatus kopā ar valdes atzinumu.

7.   Galīgos pārskatus līdz katra finanšu gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8.   Izpilddirektors līdz nākamā finanšu gada 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Izpilddirektors minēto atbildi nosūta arī valdei un Komisijai.

9.   Pēc Eiropas Parlamenta lūguma izpilddirektors tam iesniedz visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai netraucēti piemērotu budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru par attiecīgo finanšu gadu, kā noteikts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 165. panta 3. punktā.

10.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz n + 2 gada 15. maijam pieņem lēmumu par izpilddirektoram sniedzamo apstiprinājumu par n gada budžeta izpildi.

1.   Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, bez ierobežojumiem piemēro noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (45).

2.   Aģentūra sešos mēnešos pēc 2018. gada 11. septembra pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (46), un, izmantojot minētā nolīguma pielikumā norādīto veidni, pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami tās personālam.

3.   Revīzijas palātai ir pilnvaras veikt gan dokumentu revīzijas, gan pārbaudes uz vietas attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Aģentūras saņēmuši Savienības līdzekļus.

4.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (47), OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses, saistībā ar dotāciju vai līgumu, kuru finansē Aģentūra.

5.   Neskarot 1.-4. punktu, Aģentūras sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un lēmumos par dotāciju piešķiršanu ietver noteikumus, kas skaidri pilnvaro Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar savu attiecīgo kompetenci.

1.   Ne vēlāk kā 2023. gada 12. septembrī un turpmāk ik pēc pieciem gadiem Komisija veic novērtējumu atbilstīgi Komisijas pamatnostādnēm, kurā novērtē Aģentūras veikumu saistībā ar tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Novērtē šīs regulas ietekmi, Aģentūru un tās darba praksi augsta civilās aviācijas drošības līmeņa sasniegšanā. Novērtējumā arī apskata iespējamo vajadzību mainīt Aģentūras pilnvaras un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi. Novērtējumā ņem vērā valdes un gan Savienības, gan valstu līmenī ieinteresēto personu viedokli.

2.   Ja Komisija uzskata, ka Aģentūras turpmāka pastāvēšana vairs nav pamatota, ņemot vērā tai izvirzītos mērķus, piešķirtās pilnvaras un uzticētos uzdevumus, tā var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt.

3.   Komisija novērtējuma konstatējumus kopā ar saviem secinājumiem nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Attiecīgā gadījumā pievieno rīcības plānu ar grafiku. Novērtējuma konstatējumus un ieteikumus dara publiski pieejamus.

1.   Nodevas un maksājumus iekasē par:

Visas nodevas un visus maksājumus izsaka un maksā euro.

2.   Nodevu un maksājumu apmēru nosaka tādā līmenī, lai nodrošinātu, ka ieņēmumi no tiem pilnībā sedz to darbību izmaksas, kuras saistītas ar sniegtajiem pakalpojumiem, un lai izvairītos no būtiska pārpalikuma uzkrāšanās. Šajās izmaksās atspoguļo visus Aģentūras izdevumus, kuri attiecināmi uz personālu, kas iesaistīts 1. punktā minētajās darbībās, jo īpaši darba devēja proporcionālās iemaksas pensiju shēmā. Nodevas un maksājumi ir Aģentūrai piešķirtie ieņēmumi par darbībām, kas saistītas ar pakalpojumiem, par kuriem maksājamas nodevas un maksājumi.

3.   Budžeta pārpalikumu, kas radies no nodevām un maksājumiem, izmanto, lai finansētu turpmākas ar nodevām un maksājumiem saistītas darbības vai lai kompensētu zaudējumus. Ja atkārtoti veidojas būtisks pozitīvs vai negatīvs budžeta rezultāts, nodevu un maksājumu līmeni pārskata.

4.   Apspriedusies ar Aģentūru saskaņā ar 98. panta 2. punkta i) apakšpunktu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par nodevām un maksājumiem, ko iekasē Aģentūra, jo īpaši precizējot darbības, par kurām, ievērojot 120. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu, pienākas nodevas un maksājumi, nodevu un maksājumu apmēru un veidu, kā tie ir maksājami. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 4. pantu.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 19., 28., 32., 39., 47., 54., 58., 61. pantos, 62. panta 13. punktā, 68. panta 3. punktā, 84. panta 4. punktā, 105. un 106. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 11. septembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 19., 28., 32., 39., 47., 54., 58., 61. pantos, 62. panta 13. punktā, 68. panta 3. punktā, 84. panta 4. punktā, 105. un 106. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Šīs regulas 19., 28., 32., 39., 47., 54., 58., 61. pantā, 62. panta 13. punktā, 68. panta 3. punktā, 84. panta 4. punktā, 105. un 106. pantā minētie deleģētie akti stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz Aģentūras izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī un telpām, ko dara pieejamas minētā dalībvalsts, kā arī konkrētos noteikumus, ko uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, valdes locekļiem, Aģentūras personālam un to ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Aģentūru un dalībvalsti, kurā atrodas mītne.

2.   Aģentūras uzņēmēja dalībvalsts nodrošina apstākļus, kas nepieciešami Aģentūras raitai darbībai, tostarp atbilstošu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

1.   Attiecībā uz personas datu apstrādi, kas paredzēta šajā regulā, dalībvalstis šajā regulā tām noteiktos uzdevumus izpilda saskaņā ar valstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

2.   Attiecībā uz personas datu apstrādi, kas paredzēta šajā regulā, Komisija un Aģentūra šajā regulā tām noteiktos uzdevumus izpilda saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

1.   Regulu (EK) Nr. 216/2008 atceļ no 2018. gada 11. septembra.

2.   Regulu (EK) Nr. 552/2004 atceļ no 2018. gada 11. septembra. Tomēr minētās regulas 4., 5., 6., 6.a un 7. pantu un tās III un IV pielikumu turpina piemērot līdz šīs regulas 47. pantā minēto deleģēto aktu piemērošanas dienai un tiktāl, ciktāl minētie akti aptver Regulas (EK) Nr. 552/2004 attiecīgo noteikumu priekšmetu, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2023. gada 12. septembrī.

3.   Regulu (EEK) Nr. 3922/91 atceļ no dienas, kad piemēro sīki izstrādātos noteikumus, kuri, ievērojot 32. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pieņemti par lidojuma un pienākumu pildīšanas laika ierobežojumiem un prasībām par atpūtu attiecībā uz gaisa taksometriem, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un viena pilota apkalpes veiktiem komerciāliem gaisa pārvadājumiem ar lidmašīnām.

4.   Šā panta 1.–3. punktā minētās atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un vajadzības gadījumā lasa saskaņā ar atbilstības tabulu X pielikumā.

1.   Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem izdotie vai atzītie sertifikāti un īpašās lidojumderīguma specifikācijas un sniegtās vai atzītās deklarācijas paliek spēkā, un uzskata, ka tie ir izdoti, sniegti un atzīti, ievērojot šīs regulas atbilstošos noteikumus, tostarp 67. panta piemērošanas nolūkos.

2.   Ne vēlāk kā 2023. gada 12. septembrī uz Regulu (EK) Nr. 216/2008 (EK) Nr. 552/2004 pamata pieņemtos īstenošanas noteikumus pielāgo šai regulai. Līdz pielāgošanai visas turpmāk norādītās atsauces minētajos īstenošanas noteikumos saprot šādi:

3.   Aģentūra vēlākais divus gadus pēc 2018. gada 11. septembra saskaņā ar šīs regulas 76. panta 1. un 3. punktu sniedz atzinumus saistībā ar priekšlikumiem par grozījumiem Komisijas Regulās (ES) Nr. 748/2012 (50), (ES) Nr. 1321/2014 (51), (ES) Nr. 1178/2011 (52) un (ES) Nr. 965/2012 (53) un piemērojamās sertifikācijas specifikācijās, lai tās attiecībā uz gaisa kuģiem, kuri paredzēti galvenokārt izmantošanai ar sportu un atpūtu saistītos nolūkos, pielāgotu šo regulu.

4.   Līdz 2021. gada 12. septembrim Aģentūra var izdot norādījumus, ko dalībvalstis ievēro brīvprātīgi un kas ir paredzēti, lai atbalstītu samērīgu valsts noteikumu izstrādi attiecībā uz I pielikumā minēto gaisa kuģu konstruēšanu, ražošanu, tehnisko apkopi un ekspluatāciju.

5.   Atkāpjoties no 55. un 56. panta, Regulas (EK) Nr. 216/2008 attiecīgos noteikumus turpina piemērot, līdz stājas spēkā šīs regulas 58. pantā minētie deleģētie akti un 57. pantā minētie īstenošanas akti.

6.   Dalībvalstis izbeidz vai pielāgo spēkā esošos divpusējos nolīgumus, ko tās noslēgušas ar trešām valstīm, jomās, uz kurām attiecas šī regula, iespējami drīz pēc šīs regulas stāšanās spēkā un jebkurā gadījumā pirms 2021. gada 12. septembra.