1)

Vai LESD 49., 56., 45., 34., 35., 101. vai 102. pants, attiecīgā gadījumā lasot tos kopā ar LESD 106. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums kā Karaļa 2004. gada 5. jūlija Dekrēta “par ostas strādnieku atzīšanu ostu teritorijās, uz kurām attiecas 1972. gada 8. jūnija Likums par darbu ostās”, 1. pants, lasot to kopā ar šā dekrēta 2. pantu, proti, tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru ostas strādnieki minētā dekrēta 1. panta 1. punkta 1) apakšpunkta izpratnē saistībā ar viņu atzīšanu, ko veic no attiecīgajā apvienotajā apakškomitejā pārstāvēto darba devēju organizāciju, no vienas puses, un tajā pārstāvēto darba ņēmēju organizāciju, no otras puses, ieceltiem locekļiem izveidota apvienotā administratīvā komisija, tiek vai netiek iekļauti ostas strādnieku rezervē, ņemot vērā arī pieprasījumu pēc darbaspēka, ja vienlaikus tiek ņemts vērā, ka šai administratīvajai komisijai nav paredzēts nekāds lēmumu pieņemšanas termiņš un tās atzīšanas lēmumus var pārsūdzēt tikai tiesā?

2)

Vai LESD 49., 56., 45., 34., 35., 101. vai 102. pants, attiecīgā gadījumā lasot tos kopā ar LESD 106. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums, kas ieviests ar Karaļa 2004. gada 5. jūlija Dekrēta 4. panta 1. punkta 2), 3), 6) un 8) apakšpunktu apstrīdētā Karaļa 2016. gada 10. jūlija Dekrēta 4. panta 2., 3., 4. un attiecīgi 6. punkta redakcijā, proti, tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru par ostas strādnieku var atzīt tikai ar nosacījumu, ja darba ņēmēju a) par piemērotu atzīst ārējs profilakses un arodveselības dienests, kura biedre ir saskaņā ar 1972. gada 8. jūnija Likuma “par darbu ostās” 3.bis pantu par pilnvaroto personu iecelta darba devēju organizācija, b) darba ņēmējs ir izturējis psihotehniskos testus, ko veikusi atzītas darba devēju organizācijas saskaņā ar to pašu 1972. gada 8. jūnija Likuma 3.bis pantu šim nolūkam par pilnvaroto personu norīkota struktūra, c) darba ņēmējs trīs nedēļas ir apmeklējis sagatavošanās kursus par darba drošību un profesionālās kompetences iegūšanu un ir nokārtojis gala eksāmenu, kā arī d) darba ņēmējam jau ir darba līgums, bet šis ostas strādnieks netiek iekļauts rezervē, turklāt ārvalstu ostas strādniekiem saistībā ar Karaļa 2004. gada 5. jūlija Dekrēta 4. panta 3. punktu ir jāspēj pierādīt, ka citā dalībvalstī viņi atbilst līdzīgiem nosacījumiem, lai uz viņiem vairs neattiektos šie apstrīdētajā tiesiskajā regulējumā paredzētie nosacījumi?

3)

Vai LESD 49., 56., 45., 34., 35., 101. vai 102. pants, attiecīgā gadījumā lasot tos kopā ar LESD 106. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums, kas ieviests ar Karaļa 2004. gada 5. jūlija Dekrēta 2. panta 3. punktu apstrīdētā Karaļa 2016. gada 10. jūlija Dekrēta 2. panta redakcijā, proti, tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru ostas strādnieku, kuri netiek iekļauti rezervē un tāpēc darba devējs tos tieši pieņem darbā ar darba līgumu saskaņā ar 1978. gada 3. jūlija Likumu “par darba līgumiem”, atzīšanas ilgums nepārsniedz šā darba līguma darbības laiku, kā rezultātā katrreiz ir jāuzsāk jauna atzīšanas procedūra?

4)

Vai LESD 49., 56., 45., 34., 35., 101. vai 102. pants, attiecīgā gadījumā lasot tos kopā ar LESD 106. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums, kas ieviests ar Karaļa 2004. gada 5. jūlija Dekrēta 13/1. pantu Karaļa 2016. gada 10. jūlija Dekrēta 17. panta redakcijā, proti, pārejas pasākums, saskaņā ar kuru trešajā prejudiciālajā jautājumā minētajam darba līgumam vispirms ir jābūt noslēgtam uz nenoteiktu laiku, no 2017. gada 1. jūlija — vismaz uz diviem gadiem, no 2018. gada 1. jūlija — vismaz uz vienu gadu, no 2019. gada 1. jūlija — vismaz uz sešiem mēnešiem un no 2010. gada 1. jūlija — uz brīvi nosakāmu darbības laiku?

5)

Vai LESD 49., 56., 45., 34., 35., 101. vai 102. pants, attiecīgā gadījumā lasot tos kopā ar LESD 106. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums kā Karaļa 2004. gada 5. jūlija 15/1. pants Karaļa 2016. gada 10. jūlija Dekrēta 18. panta redakcijā, proti, (pārejas) pasākums, saskaņā ar kuru atbilstoši agrākajam tiesiskajam regulējumam atzīti ostas strādnieki automātiski tiek atzīti par ostas rezerves strādniekiem, kā rezultātā tiek ierobežota darba devēja iespēja tieši (ar līgumu uz nenoteiktu laiku) nodarbināt šos ostas strādniekus un darba devējiem tiek liegts piesaistīt labu darbaspēku, tieši noslēdzot ar viņiem līgumu uz nenoteiktu laiku un piedāvājot viņiem nodarbinātības drošību saskaņā ar vispārējām darba tiesību normām?

6)

Vai LESD 49., 56., 45., 34., 35., 101. vai 102. pants, attiecīgā gadījumā lasot tos kopā ar LESD 106. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums, kas ieviests ar Karaļa 2004. gada 5. jūlija Dekrēta 4. panta 2. punktu Karaļa 2016. gada 10. jūlija Dekrēta 4. panta 7. punkta redakcijā, proti, tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru darba koplīgumā nosaka nosacījumus un kārtību, kādā ostas strādnieks var tikt nodarbināts citā ostas teritorijā, nevis tajā, kurā viņš ir atzīts, kā rezultātā tiek ierobežota darba ņēmēju mobilitāte starp ostu teritorijām, turklāt likumdevējs pats nav precizējis, par kuriem nosacījumiem vai kārtību var būt runa?

7)

Vai LESD 49., 56., 45., 34., 35., 101. vai 102. pants, attiecīgā gadījumā lasot tos kopā ar LESD 106. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums, kas ieviests ar Karaļa 2004. gada 5. jūlija Dekrēta 1. panta 3. punktu Karaļa 2016. gada 10. jūlija Dekrēta 1. panta 2. punkta redakcijā, proti, tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru darba ņēmējiem (loģistikas jomā), kuri Karaļa 1973. gada 12. janvāra Dekrēta “par apvienotās komitejas ostu darbības jautājumos izveidi un tās nosaukuma un kompetences noteikšanu” 1. panta izpratnē veic darbu vietās, kur, sagatavojot preces turpmākai sadalei vai nosūtīšanai, tās tiek izmainītas tā, ka tās netieši iegūst pierādāmu pievienoto vērtību, ir jābūt saņēmušiem drošības sertifikātu, turklāt šis drošības sertifikāts, ņemot vērā faktu, ka to pieprasa darba devējs, kurš ar darba ņēmēju ir noslēdzis darba līgumu par attiecīgā darba veikšanu, ir izsniegts, uzrādot darba līgumu un personas apliecību, ievērojamās procedūras kārtība ir noteikta darba koplīgumā un likumdevējs nav ieviesis skaidrību šajā jautājumā, ir uzskatāms par atzīšanu 1972. gada 8. jūnija Likuma “par darbu ostās” izpratnē?