Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (astotā palāta) 2009. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-226/08 Mineralbrunnen Rhön-Sprudel Egon Schindel GmbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), otrai lietas dalībniecei esot Schwarzbräu GmbH, 2009. gada 14. septembrī iesniegusi Mineralbrunnen Rhön-Sprudel Egon Schindel GmbH

(lieta C-364/09 P)

2009/C 267/81

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Mineralbrunnen Rhön-Sprudel Egon Schindel GmbH (pārstāvis — P. Wadenbach, Rechtsanwalt)

Citi lietas dalībnieki:

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Pakārtoti iepriekš 3. punktā noradītājam prasījumam apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu:

atzīt par spēkā neesošu Kopienas preču zīmi Nr. 505503 “ALASKA” vismaz attiecībā uz šādām precēm: “minerālūdeņi un gāzēti ūdeņi un citi 32. klasē ietilpstošie bezalkoholiskie dzērieni”.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir iesniegta par Pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzējas prasība par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 8. aprīļa lēmumu. Ar minēto lēmumu Apelāciju padome bija noraidījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas pieteikumu par Kopienas vārdiskas preču zīmes “ALASKA” atzīšanu par spēkā neesošu attiecībā uz visām reģistrācijā norādītajām precēm (minerālūdeņi, gāzēti ūdeņi un citi bezalkoholiskie dzērieni; augļu dzērieni un augļu sulas; sīrupi un citas sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai).

Strīds starp lietas dalībniekiem galvenokārt attiecas uz jautājumu, vai pastāv absolūts atteikuma pamatojums, kas balstīts uz prasību saglabāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pieejamību.

Savā apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Pirmās instances tiesa esot nepareizi interpretējusi Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, it īpaši attiecībā uz judikatūrā izstrādātajiem principiem.

Saskaņā ar minētās Regulas par Kopienas preču zīmi normas formulējumu, lai Kopienas preču zīmes reģistrācija būtu nepieļaujama, pietiek ar to, ka preču zīmi veido tikai apzīmējumi vai norādes, ko var izmantot komercdarbībā, lai norādītu reģistrācijas pieteikumā paredzēto preču ģeogrāfisko izcelsmi. No šīs normas izriet, ka ģeogrāfiskie apzīmējumi, kurus var izmantot uzņēmumi, arī ir jāsaglabā tiem pieejami kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecībā uz konkrētu preču grupu. Minētās Regulas par Kopienas preču zīmi normas piemērošanai nav nepieciešams, lai norādes pieejamības prasība būtu reāla, aktuāla vai patiesa.

Ja Pirmās instances tiesa būtu pareizi interpretējusi Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu un judikatūrā izstrādātos principus piemērošanai šajā lietā, tā būtu konstatējusi, ka Aļaska ir lielākais dzeramā ūdens avots Amerikas Savienotajās Valstīs, ka konkrētā sabiedrības daļa asociē Aļasku ar dabisko tīrā ūdens pārpilnību visādās formās, ka Aļaskā tiek ražots ievērojamais no ekonomiska viedokļa minerālūdeņu apjoms un ka šie minerālūdeņi jau tiek izplatīti Kopienā, kas nozīmē, ka ir ļoti iespējama turpmāka tirdzniecība. Līdz ar to bija skaidrs, ka konkurenti nākotnē varēs izmantot apzīmējumu “ALASKA” kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Tā vietā Pirmās instances tiesa esot nepareizi interpretējusi Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu un judikatūrā izstrādātos principus, kad tā, veicot izdevīguma testu, t.i., novērtējot, vai minerālūdeņu no Aļaskas izplatīšana Kopienā ir ekonomiski izdevīga (ņemot vērā konkurenci tirgū, transporta izmaksas), noteica papildu prasības, kas pārsniedz minētos principus. Šīs plašākas prasības ir pārāk stingras, ievērojot 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta mērķus, formulējumu un it īpaši judikatūrā izstrādātos principus, un tādēļ ir tikusi piemērota pārāk plaša interpretācija, kas neatbilst Kopienas tiesību normas mērķim.