Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2009. gada 10. jūnija spriedumu apvienotajās lietās T-396/05 un T-397/05 ArchiMEDES/Komisija 2009. gada 10. augustā iesniegusi ArchiMEDES

(lieta C-317/09 P)

2009/C 267/67

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Architecture, Microclimat, Énergies Douces Europe et Sud, sarl (ArchiMEDES) (pārstāvis — P.-P. Van Gehuchten, advokāts)

Cita lietas dalībniece: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

ArchiMEDES lūdz Eiropas Kopienu Tiesu atcelt 2009. gada 10. jūnijā pasludināto Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas spriedumu apvienotajās lietās T-396/05 un T–397/05 un apmierināt tās pirmajā instancē iesniegtos prasījumus, ar kuriem tā lūdza:

un piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

ArchiMEDES savas apelācijas sūdzības pamatojumā izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu par tās prasījumu, kura mērķis ir panākt Komisijas 2005. gada 5. oktobra vēstulē ietvertā lēmuma par parādu ieskaitu atcelšanu, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi EKL 230. pantu, Francijas Civilkodeksa 1291. pantu un pārsūdzētajā spriedumā ir pieļāvusi kļūdu pamatojumā vai nav to norādījusi. Pēc tās domām, lēmums par ieskaitu esot apstrīdams EKL 230. panta izpratnē un Komisijas šajā gadījumā paziņotais lēmums esot pieņemts, neievērojot nosacījumus, kas paredzēti Francijas Civilkodeksa 1291. pantā, kurš ir piemērojams starp ArchiMEDES un Komisiju noslēgtajam līgumam, saskaņā ar kuru parāda apstrīdēšanas gadījumā parāds kļūst galīgs tikai ar brīdi, kad tiek pasludināts spriedums piespriest parādniekam samaksāt kreditoram minēto parādu. Pirmās instances tiesa, nospriežot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai vairs nebija intereses lūgt 2005. gada 5. oktobra lēmuma atcelšanu, jo tas esot nelikumīgs vienpusējs akts, līdz ar to neesot ievērojusi iepriekš minētās normas.

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta, Pirmās instances tiesas Reglamenta 64. panta, vispārējā principa litis denuntiatio, tiesību uz aizstāvību un tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpumu, jo Pirmās instances tiesa bez pamatojuma esot atteikusies apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas pieteikumu par to, lai tiktu uzaicinātas citas līgumslēdzējas puses un lai spriedums tiktu attiecināts uz visām līgumslēdzējām pusēm. Šis atteikums de facto nozīmēja pieejamo līdzekļu nevienlīdzību starp tāda līguma pusēm, kurš Komisiju vieno ar daudziem partneriem, jo Komisija vajadzības gadījumā savu prasību varētu vērst pret visiem saviem līgumpartneriem, taču gadījumā, kad prasību iesniegtu kāda no līgumslēdzējām pusēm, tādas iespējas nebūtu.

Ar trešo pamatu, kurš iedalāms divās daļās, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Civilkodeksa 1134. un 1165. pantu, aktu pierādījuma spēka principu, Līguma Nr. BU/209/95 1.1. un 10. punktu, šī paša līguma II pielikuma 2.1., 2.2., 21.1. un 21.4. punktu, kā arī tā norāda uz to, ka pārsūdzētajā spriedumā nav pamatojuma vai tas ir kļūdains. Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi iepriekš minētos noteikumus, jo, pirmkārt, tā nodalījusi dažādu līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus, lai arī tās par Līguma Nr. BU/209/95 izpildi ir atbildīgas kopīgi un solidāri, un, otrkārt, tā apelācijas sūdzības iesniedzēju sakarā ar tās apakšuzņēmējas statusu uzskatīja par trešo personu līgumā, lai arī tā tomēr bija pilntiesīga līgumslēdzēja puse.

Ar savu ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Civilkodeksa 1134. un 1184. pantu, aktu pierādījuma spēka principu, Līguma Nr. BU/209/95 II pielikuma 5. punktu, kā arī tā norāda uz to, ka pārsūdzētajā spriedumā nav pamatojuma un tajā ir pretrunas, jo šī tiesa esot atzinusi Komisijas tiesības vienpusēji izbeigt minēto līgumu no 2005. gada 30. augusta, lai arī tā bija norādījusi, ka Komisija vairāk nekā pirms trim gadiem galīgo ziņojumu bija apstiprinājusi ar klusējot izteiktu lēmumu.