Prasība, kas celta 2007. gada 13. jūlijā — Lietuva/Komisija

(Lieta T-262/07)

(2007/C 211/100)

Tiesvedības valoda — lietuviešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lietuvas Republika (pārstāvji — D. Kriaučiūnas un E. Matulionytė)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētajā lēmumā ir norādīti lauksaimniecības preču daudzumi, kas iestāšanās ES dienā jauno dalībvalstu teritorijā atrodas brīvā apgrozībā un pārsniedz daudzumus, kas būtu uzskatāmi par parasto krājumu uz 2004. gada 1. maiju, un summas, kas jaunajām dalībvalstīm ir jāmaksā, lai segtu šo daudzumu iznīcināšanas izmaksas.

Prasītāja uzskata, ka apstrīdētais lēmums ir nelikumīgs. Prasības pamatojumam tā norāda uz četriem pamatiem.

1.   Kompetences trūkums

Prasītāja norāda, ka Akta par pievienošanos IV pielikuma 4. nodaļas 4. punktā Komisijai nav paredzētas tiesības sodīšanas nolūkā uzlikt dalībvalstīm pienākumu veikt iemaksas Kopienu budžetā it īpaši, ja tā nav pierādījusi ar lieko krājumu likvidēšanu saistītu Kopienas izmaksu esamību, un ka Komisija ir nokavējusi Akta par pievienošanos 41. pantā noteikto trīs gadu termiņu, lai pieņemtu lēmumu atbilstoši šim pantam, kas varētu būt vienīgais šāda lēmuma tiesiskais pamats.

2.   Kopienu tiesību pārkāpums

Tiesiskās drošības principa pārkāpums: apstrīdētajā lēmumā nav ievērots tiesiskās drošības princips, jo krājumu aprēķināšanas metodes un kritēriji nebija zināmi pievienošanās laikā, pastāvošo krājumu noteikšanas brīdī, kas ļautu dalībvalstīm novērst lieko krājumu izveidošanos vai tos likvidēt uz krājumus veidojušā subjekta rēķina. Apstrīdētajā lēmumā turklāt tika noteikti citi kritēriji un paplašināts attiecīgo preču saraksts salīdzinājumā ar Regulas Nr. 1972/2003 4. pantu, atbilstoši kuram dalībvalstis kontrolē lieko krājumu veidošanos.

Nediskriminācijas principa pārkāpums: atšķirībā no Komisijas Regulas (EK) Nr. 144/97 par lauksaimniecības preču liekajiem krājumiem Austrijā, Zviedrijā vai Somijā, apstrīdētajā lēmumā ir izvērtētas ne tikai preces, kurām piemēro eksporta kompensācijas vai intervences pasākumus, bet arī citu preču krājumi. Minētais princips tāpat tika pārkāpts, vienādi traktējot jauno dalībvalstu dažādos apstākļus un bez pamatojuma neņemot vērā šo valstu krājumu izveidošanas īpašos apstākļus.

Labas pārvaldības un pārskatāmības principu pārkāpums: apstrīdētajā lēmumā nav izsmeļoši noradīti maksājumu aprēķināšanas kritēriji, kas turklāt pastāvīgi mainās. Tāpat, kaut gan dalībvalstis pašas bija aprēķinājušas krājumus atbilstoši Kopienu tiesību aktiem, Komisija, nenorādot uz šī vērtējuma trūkumiem un to neapstrīdot, veica šo pašu krājumu jaunu vērtējumu, piemērojot savus kritērijus.

Akta par pievienošanos noteikumu pārkāpums: pirmkārt, lēmums nav piemērots, lai īstenotu Akta par pievienošanos IV pielikuma 4. nodaļas 2. punktā izvirzīto mērķi likvidēt liekos krājumus, it īpaši tādēļ, ka tajā pat nav mēģināts uzliktos naudas sodus saistīt ar Kopienas faktiski izveidoto krājumu likvidēšanas izmaksām. Otrkārt, lēmums tika pieņemts jau pēc Akta par pievienošanos 41. pantā noteiktā trīs gadu no pievienošanās dienas termiņa, kurā Komisija var veikt pārejas pasākumus.

3.   Pamatojuma trūkums

Prasītāja uzskata, ka apstrīdētais lēmums ir neatbilstoši pamatots vai vispār nav pamatots, un it īpaši tajā nav pamatots, ka (un kādā apmērā) Eiropas Kopienai attiecīgo lieko krājumu likvidācijas dēļ ir faktiski radušies izdevumi, kas ir jāsedz dalībvalstīm.

4.   Acīmredzama kļūda vērtējumā

Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, jo, pirmkārt, tā izvēlējās makroekonomikas līmeņa metodi un neizvērtēja dalībvalstīs faktiski izveidojušos krājumus, un, otrkārt, izvērtējot valstu specifiskos argumentus, neņēma vērā Lietuvas Republikas īpašos un objektīvos valsts krājumu izveidošanās apstākļus piena nozarē.

(1)  Komisijas 2007. gada 4. maija Lēmums 2007/361/EK par lauksaimniecības produktu, izņemot cukura, lieko krājumu noteikšanu un to likvidēšanas finansiālajām sekām sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos (OV L 138, 14. lpp.).