Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52022AE2797

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1305/2013 groza attiecībā uz īpašu pasākumu, ar kuru, reaģējot uz ietekmi, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā, nodrošina ārkārtas pagaidu atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)” (COM(2022) 242 final – 2022/0166 (COD))

    EESC 2022/02797

    OV C 365, 23.9.2022, p. 57–59 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Date of document:
    16/06/2022; Balsojuma datums
    Date of vote:
    16/06/2022
    Date lodged:
    25/05/2022
    Author:
    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
    Responsible body:
    Section for Agriculture, Rural Development and the Environment, EESC_NAT
    Rapporteur:
    Arnold PUECH D'ALISSAC
    Form:
    Atzinums
    Term of office:
    2015-2020
    Internal reference:
    NAT/872, AVIS-SECTION 2022/2797 FIN
    Session:
    570
    Treaty:
    Līgums par Eiropas Savienības darbību
    Legal basis:
    Link
    Link
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Earlier related instruments:
    Instruments cited:
    Link

    23.9.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 365/57

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1305/2013 groza attiecībā uz īpašu pasākumu, ar kuru, reaģējot uz ietekmi, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā, nodrošina ārkārtas pagaidu atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)”

    (COM(2022) 242 final – 2022/0166 (COD))

    (2022/C 365/11)

    Galvenais ziņotājs:

    Arnold PUECH D’ALISSAC

    Atzinuma pieprasījums

    Padome, 25.5.2022.

    Eiropas Parlaments, 6.6.2022.

    Juridiskais pamats

    Līguma par Eiropas Savienības darbību 42. pants, 43. panta 3. punkts un 304. pants

    Atbildīgā specializētā nodaļa

    Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa

    Pieņemts plenārsesijā

    16.6.2022.

    Plenārsesija Nr.

    570

    Balsojuma rezultāts

    (par/pret/atturas)

    188/0/3

    1.   Secinājumi un ieteikumi

    1.1.

    		 Krievijas iebrukums Ukrainā ļoti negatīvi ietekmē Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas nozari. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē jauno papildu atbalsta pasākumu, ko ir ierosinājusi Eiropas Komisija. Komiteja uzskata, ka tas ir absolūti nepieciešams, un prasa ES iestādēm to steidzami pieņemt.

    1.2.

    		 Karš Ukrainā ir parādījis lauksaimniecības pārtikas nozares ģeostratēģisko raksturu un nepieciešamību gādāt par pārtikas nodrošinājumu Eiropas Savienībā. Tāpēc pasākumi, ar kuriem atbalstīt lauku saimniecību un lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) likviditāti, ir būtiski, lai šajā jaunajā krīzes periodā, kas ir pievienojies Covid-19 pandēmijai, nodrošinātu to ekonomisko izdzīvošanu.

    1.3.

    		 Tomēr Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) budžetā jau ir ņemtas vērā pašreizējās finansējuma vajadzības un vidēja termiņa un ilgtermiņa saistības. To nevajadzētu izmantot ārkārtas pasākumu finansēšanai. Pie tam, ņemot vērā to, ka dažas ES valstis jau ir izlietojušas līdzekļus no ELFLA vai plāno tos izmantot, EESK uzskata, ka Komisijai būtu jānosaka cits finansējuma avots ārpus kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta šā pasākuma īstenošanai, neierobežojot ELFLA līdzekļus turpmākajos gados.

    1.4.

    		 Turklāt, ņemot vērā situācijas ārkārtas apstākļus un vajadzību reaģēt ātri, Komiteja uzskata, ka Komisijai būtu jāsaīsina atbalsta izmaksas termiņš un jāvienkāršo atbalsta saņēmēju attiecināmības kritēriji.

    2.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

    2.1.

    		 Komisija ierosina grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (1) par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), iekļaujot jaunu 39.c pantu ar nosaukumu: “Ārkārtas pagaidu atbalsts lauksaimniekiem un MVU, kurus īpaši skārusi ietekme, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā”.

    2.2.

    		 Ierosinātais pasākums ļautu dalībvalstīm līdz 2023. gada 15. oktobrim samaksāt vienreizēju maksājumu lauksaimniekiem un lauksaimniecības pārtikas uzņēmumiem, kuri saskaras ar likviditātes un naudas plūsmas grūtībām Krievijas iebrukuma Ukrainā un no tā izrietošā ielaides (enerģijas, mēslojuma un dzīvnieku barības) izmaksu pieauguma dēļ.

    2.3.

    		 Komisijas priekšlikumā šis ārkārtas finansiālais atbalsts paredzēts lauksaimniekiem un MVU, kuri veic vismaz vienu no turpmāk minētajām darbībām:

    —

    aprites ekonomika,

    —

    barības vielu pārvaldība,

    —

    resursu efektīva izmantošana,

    —

    vidi un klimatu saudzējošu ražošanas metožu izmantošana.

    2.4.

    		 Paredzētā atbalsta maksimālā summa ir 15 000 euro vienam lauksaimniekam un 100 000 euro vienam MVU.

    2.5.

    		 Dalībvalstīm būtu iespēja izmantot pieejamos līdzekļus līdz 5 % no to ELFLA budžeta 2021.–2022. gadam, kas Eiropas Savienībā veidotu potenciālo budžetu 1,4 miljardu euro apmērā.

    3.   Vispārīgas piezīmes

    3.1.

    		 Karš Ukrainā ir ievērojami pasliktinājis situāciju lauksaimniecības izejvielu tirgos, kas bija nonākuši grūtībās jau pirms Krievijas iebrukuma. Tādējādi galveno lauksaimniecības izejvielu cenas divkāršojās vai pat trīskāršojās salīdzinājumā ar to līmeni pirms viena vai diviem gadiem. Šī situācija papildina Covid-19 pandēmijas sekas.

    3.2.

    		 Komisija 2022. gada 23. marta paziņojumā jau ierosināja ārkārtas iniciatīvas, kuru mērķis ir gādāt par pārtikas nodrošinājumu un stiprināt pārtikas sistēmu noturību. Tomēr pašreizējā situācija vēl nav pieredzēta, un ir vajadzīgi papildu pasākumi.

    3.3.

    		 Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kas varētu daļēji atvieglot naudas plūsmu lauksaimniekiem un MVU, kuri nonākuši finansiālās grūtībās kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.

    3.4.

    		 Komisijas priekšlikums ir apsveicams papildu pasākums ar mērķi palielināt ES nodrošinātību ar pārtiku un novērst nepieredzēto ielaides izmaksu pieaugumu.

    3.5.

    		 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atbalsta ierosināto pasākumu un uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai ES iestādes to pieņemtu pēc iespējas ātrāk.

    3.6.

    		 Tomēr EESK ir nobažījusies un vēlas pievērst Komisijas uzmanību šā pasākuma finansējuma avotam, maksājumu grafikam, attiecināmības kritērijiem un pārmērīga administratīvā sloga risku saņēmējiem.

    Finansējuma avots

    3.7.

    		 EESK vēlas atgādināt, ka ELFLA (2), kas ir kopējās lauksaimniecības politikas otrais pīlārs, ir galvenais finanšu instruments lauku attīstības veicināšanai. Tādējādi fonds sniedz būtisku ieguldījumu teritoriju un lauksaimniecības nozares zaļās pārkārtošanās īstenošanā, palielinot noturību pret klimata pārmaiņām, sekmējot inovāciju un atbalstot lauku saimniecību konkurētspēju.

    3.8.

    		 ELFLA ir paredzēts, lai sniegtu ilgtermiņa atbildi uz izaicinājumiem, ar kuriem saskaras lauku apvidi. Jo īpaši tam būtu jāļauj līdz 2040. gadam sasniegt attīstības mērķus, ko Komisija noteikusi 2021. gada 30. jūnijā kā daļu no ilgtermiņa redzējuma par lauku apvidiem (3).

    3.9.

    		 ELFLA, kā arī KLP kopumā nebūtu jāuzskata par papildu finansējuma avotu ārkārtas situāciju risināšanai. ELFLA budžetā jau ir ņemtas vērā esošās finansējuma vajadzības un saistības, kas ir jāievēro.

    3.10.

    		 Tā kā budžeta apropriācijas un pieejamie līdzekļi nav skaitliski izteikti, kopējā atbalsta summa, ko konkrēti varētu izmaksāt saņēmējiem, arī ir ļoti hipotētiska.

    3.11.

    		 Tāpēc EESK aicina Komisiju skaitliski precīzi noteikt, cik daudz līdzekļu būs faktiski pieejami, un apsvērt citus finansējuma avotus, kas neietekmēs ELFLA mērķu vērienīgumu un sasniegšanu.

    Maksājumu grafiks

    3.12.

    		 Komisijas priekšlikumā ir paredzēts, ka maksājumi saņēmējiem tiks veikti līdz 2023. gada 15. oktobrim. EESK šaubās par šo maksājumu garo termiņu, ņemot vērā pašreizējās bažas par lauksaimnieku un ražotāju ienākumiem lauksaimniecības pārtikas ķēdē.

    3.13.

    		 Šie uzņēmumi jau šobrīd saskaras ar daudzām naudas plūsmas grūtībām. Daudziem lauksaimniekiem ir vajadzīgs tūlītējs finansiāls atbalsts, lai viņi varētu turpināt savu darbību. Ārkārtas palīdzības maksājums 2023. gada beigās nav piemērots situācijas steidzamībai.

    3.14.

    		 Tāpēc atbalsta maksājumu termiņi būtu maksimāli jāsaīsina, lai lauksaimniekiem un MVU dotu iespēju tikt galā ar pašreizējo ražošanas izmaksu pieaugumu.

    Atbalsta saņēmēju attiecināmības kritēriji

    3.15.

    		 EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisijas paredzētais finansiālais atbalsts prioritārā kārtā ir paredzēts visvairāk skartajiem lauksaimniekiem un MVU, pamatojoties uz atlases kritērijiem, kuriem jābūt objektīviem un nediskriminējošiem.

    3.16.

    		 Komisijas priekšlikumā arī paredzēts, ka atbalstu izmaksā tikai saņēmējiem, kuru darbība vai vairākas darbības ir saistītas ar aprites ekonomiku vai barības vielu pārvaldību, resursu efektīvu izmantošanu vai arī vidi saudzējošu ražošanas metodi.

    3.17.

    		 Šie papildu kritēriji negatīvi ietekmētu pasākuma galveno mērķi, kas galvenokārt ir paredzēts, lai palīdzētu uzņēmumiem un lauksaimniekiem, kurus skāris karš Ukrainā. Turklāt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļi uzskata, ka šie kritēriji vēl vairāk sarežģīs atbalsta pieteikumus, kas jāiesniedz saņēmējiem.

    3.18.

    		 Gluži pretēji, ārkārtas palīdzības attiecināmības kritēriji būtu jāvienkāršo, lai izvairītos no administratīvā sloga, kas potenciālos saņēmējus atturētu no pieteikuma iesniegšanas kompetentajām iestādēm.

    3.19.

    		 EESK uzskata, ka lauksaimniekiem, kuri jau saņem KLP tiešo atbalstu un kurus skar Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas, automātiski vajadzētu būt tiesīgiem saņemt ārkārtas atbalstu, ko finansē no ELFLA.

    3.20.

    		 Tādējādi Komisijas ierosinātais ārkārtas atbalsts atbilstu vides, ekonomikas un sociālās ilgtspējas mērķiem, kas izvirzīti jaunajā KLP. Tajā pašā laikā šī sistēma ļautu izvairīties no jaunu kritēriju pievienošanas, kas radītu neskaidrību un sarežģītību. Situācijas steidzamības dēļ ir jāīsteno pragmatisks solidaritātes pasākums attiecībā uz visvairāk skartajiem uzņēmumiem un lauksaimniekiem (augstākas ražošanas izmaksas vai tirgu sabrukums). Atbalsts dažām ilgtspējīgām praksēm, piemēram, atbalsts aprites ekonomikai, vispirms būtu jāveicina, izmantojot īpašus, nākotnes prasībām atbilstošus instrumentus.

    Briselē, 2022. gada 16. jūnijā

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

    Christa SCHWENG

    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

    (2)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par KLP 2020. gada perspektīvā (OV C 191, 29.6.2012., 116. lpp.).

    (3)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši”

    Top