2.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/174

Ziņotājs:

Gabriel SARRÓ IPARRAGUIRRE

1.1.

Saskaņā ar iepriekš izstrādāto atzinumu par tematu “Izkraušanas pienākums” (1), kurā prasīts pieņemt vajadzīgos elastīguma pasākumus, lai sekmētu izkraušanas pienākuma pakāpenisku ieviešanu, EESK atbalsta priekšlikumu uz trim gadiem pagarināt Eiropas Komisijas pilnvaras pieņemt izmetumu plānus, izmantojot deleģētos aktus.

1.2.

Tomēr ir pamats bažām, ka ierosinātie trīs gadi nebūs pietiekami, lai pieņemtu visus reģionālos daudzgadu plānus, un ka līdz 2020. gada beigām mēs būsim situācijā, kas līdzīga pašreizējai situācijai. EESK būtu vēlējusies, lai pilnvaras tiek pagarinātas uz ilgāku laiku.

2.1.

Pakāpeniski ieviešot praksē izkraušanas pienākumu (pirmās Komisijas deleģētās regulas, ar kurām izveido izmetumu plānus, stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī), atklājās virkne problēmu.

2.1.1.

Visnopietnākā problēma bez šaubām bija un arī turpmāk būs saistīta ar tā dēvētajām kritiskajām sugām (choke species), t. i., sugām, kurām tirgus dalībniekam piešķirts maz kvotu vai nemaz nav kvotu, kaut gan tās nonāk tīklos vai citos zvejas rīkos. Regulā paredzētie elastības mehānismi nav pietiekami, lai šo situāciju atrisinātu. Kad 2019. gadā pilnībā stāsies spēkā izkraušanas pienākums, daudziem zvejas kuģiem, neraugoties uz to neizmantotām mērķsugas kvotām, būs jāpaliek pietauvotām ostā un tie nevarēs turpināt zveju, jo būs izsmeltas nelielās piezvejas sugu kvotas.

2.1.2.

Vēl viens neatrisināts jautājums ir zvejas ostu un izsoļu vietu piemērotība to sugu pārdošanai, kuras parasti tika izmestas, bet tagad ir jāizkrauj. Papildu problēmas rada mazo zivju, kas nav paredzētas cilvēka uzturam, tirdzniecības ierobežojums, jo daudzās ES ostās nav ne infrastruktūras, ne uzņēmumu, kas tirgotu šāda veida izejvielas.

2.1.3.

Visbeidzot pieaug nepieciešamība paplašināt uzglabāšanas telpas uz kuģiem un, jo īpaši, darbinieku darba apjoms, jo ir jāšķiro vairāk pa sugām un izmēriem, un tas palielina stresu un risku.