2.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/176

Ziņotājs:

Brian CURTIS

1.1.

Digitālajai ekonomikai un jo īpaši ar to saistītajam un atbalstošajam publisko pakalpojumu satvaram ir ļoti būtiska nozīme, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības netraucētu un efektīvu darbību Eiropas Savienībā. Komiteja atzinīgi vērtē pastāvīgo progresu un Eiropas Komisijas sniegto atbalstu Eiropas sadarbspējas satvara (EIF) turpmākai attīstībai.

1.2.

Paziņojumā norādīts uz pastiprinātu Informātikas ĢD lomu attiecībā uz padomdošanu un kohēziju, jo minētais ģenerāldirektorāts atbalsta dalībvalstu un visu līmeņu pārvaldes iestāžu mijiedarbību.

1.3.

Komiteja tomēr atzīmē, ka sadarbspēja būtiski atšķiras gan starp dalībvalstīm, gan arī dalībvalstīs. Patlaban pastāv vienprātība, ka regulējums vai obligātas pārvaldības procedūras joprojām nav piemērots risinājums, taču šā iemesla dēļ lielāka atbildība jāuzņemas dalībvalstīm, brīvprātīgi iesaistoties visos iespējamos veidos atbilstīgi EIF un tā īstenošanas programmu idejai un būtībai. Drošība un privātums joprojām ir viens no Eiropas sadarbspējas satvara 12 principiem, un EESK pozitīvi vērtē to, ka šie principi ir izstrādāti sīkāk un ka Sadarbspējas īstenošanas plānā uz tiem attiecas divi skaidri ieteikumi. EIF pēc savas būtības piedāvā plašu satvaru, kas dalībvalstīm ļauj īstenot savas subsidiaritātes tiesības, taču nav šaubu, ka sabiedrības nedrošība par personas datu īpašumtiesībām, izmantošanu un drošību ir plaši izplatīta, un šie jautājumi rada bažas iedzīvotājiem visā Eiropā. Šādi jautājumi ir saistīti ar pamattiesībām, kas paredzētas ES līgumos.

1.4.

EESK atzinīgi vērtētu dalībvalstu un Eiropas Savienības iestāžu pilnīgu iesaistīšanos Eiropas sadarbspējas satvara īstenošanā.

1.5.

Lai gan kiberdrošība neietilpst paziņojuma tvērumā, ir skaidrs, ka citos ES likumdošanas instrumentos jāsniedz garantijas, lai nodrošinātu, ka labāka sadarbspēja un publiska piekļuve nenozīmē lielāku neaizsargātību pret iejaukšanos, jo kiberuzbrukumu apdraudējums pieaug.

1.6.

Kopīgas bažas izraisa arī jautājums, kā sniegt atbalstu tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nespēj iesaistīties strauji augošajā un visur klātesošajā digitālo pakalpojumu pasaulē. EESK aicina dalībvalstis izmantot EIF ieteikumus par uzsvaru uz lietotāju, īpaši aicinājumu sniegt digitālos publiskos pakalpojumus, izmantojot daudzus kanālus – gan fiziskos, gan digitālos.

1.7.

EESK pauž zināmas bažas par to, ka darbības punktos nav definēti mērķi, un šķiet, ka par īstenošanu dalīta atbildība ir dalībvalstīm un Komisijai. Precīzāk noteikti pienākumi un norāde uz prioritātēm palīdzētu sadalīt resursus.

1.8.

Ir nepieciešama lielāka skaidrība par to, kā varētu īstenot prasību koncentrēties uz uzņēmumu un iedzīvotāju vajadzībām (uz lietotāju vajadzībām vērsti pakalpojumi).

1.9.

Komiteja iesaka, lai tad, kad tiks izvērtēts EIF īstenošanas līmenis, prioritāti piešķirtu iedzīvotājiem un uzņēmējdarbības pasākumiem, kā arī saistītām procedūrām, kas iekļautas Komisijas pieņemtā priekšlikuma COM(2017) 256 II pielikumā.

1.10.

Komiteja atzīmē, ka aktīvais darbs, ko veic Valsts sadarbspējas satvara novērošanas centrs (NIFO), sniedz stabilu pamatu turpmākiem ieteikumiem. Uz šī pamata divu trīs gadu laikā varētu izstrādāt normatīvu instrumentu, ar ko risināt atlikušos jautājumus.

2.1.

Digitālā vienotā tirgus (DVT) izveides pabeigšana ir viena no Eiropas Komisijas 10 politiskajām prioritātēm un ik gadu var nodrošināt Eiropas ekonomikai 415 miljardus euro, radīt darbvietas un pārveidot publiskos pakalpojumus. Nepieciešamība publiskās pārvaldes iestādēm digitāli sadarboties ir ļoti būtisks DVT elements. Publiskais sektors nodrošina vairāk nekā 25 % no kopējā darbvietu skaita un ar publisko iepirkumu pārstāv vienu piekto daļu no ES IKP. Studentu apmaiņas, tūrisma un migrācijas pieaugums, pārrobežu uzņēmējdarbības attīstība un iepirkšanās tiešsaistē pastiprina nepieciešamību nodrošināt sadarbspēju daudzās jomās.

2.2.

Eiropas sadarbspējas satvaru (EIF) pirmo reizi pieņēma 2010. gadā. Formulējot ieteikumus, kuru pamatā ir sadarbspējas pamatprincipi un konceptuāli modeļi, tajā publiskās pārvaldes iestādēm sniegtas konkrētas pamatnostādnes, kā ieviest sadarbspējīgus publiskā sektora pakalpojumus.

2.3.

Programma “Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumi (ISA)” (2010.–2015. gads) un tās turpinājums – programma ISA2 (2016.–2020. gads) – ir galvenie instrumenti, ar kuru palīdzību ticis īstenots 2010. gada EIF.

2.4.

Kopš 2010. gada Eiropas politika un iniciatīvas, kas ietekmē publisko sektoru, ir vai nu jau izvērstas (piemēram, pārskatītā direktīva par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, eIDAS regula (1) un E-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam), vai patlaban tiek izstrādātas (piemēram, vienotā digitālā vārteja un neierobežota datu (kas nav personas dati) pārrobežu plūsma).

2.5.

Tādās jomās kā atklātie dati un mākoņdatošana informācijas tehnoloģijas strauji mainās.

2.6.

Ņemot vērā iepriekš minētos ar politiku un tehnoloģijām saistītos aspektus, kā arī nepieciešamību pārskatīt EIF efektivitāti, 2016. gadā notika ieinteresēto personu apspriešanās un tika analizētas vajadzības un problēmas, ar kurām ieinteresētās personas saskaras saistībā ar EIF sadarbspēju un īstenošanu, tika noteikta ietekme, ko var radīt gaidāmās pārskatīšanas, kā arī apkopoti viedokļi par pievienoto vērtību.

2.7.

Tādējādi jaunajā satvarā lielāks uzsvars likts uz to, kā sadarbspējas principi un modeļi būtu jāpiemēro praksē, kā arī precizēta EIF būtiskā nozīme saiknes veidošanā starp dalībvalstu un konkrētu nozaru satvariem. Ieteikumu skaits ir palielinājies no 25 līdz 47 ieteikumiem, un pārskatītie un jaunie sadarbspējas ieteikumi ir konkretizēti, lai veicinātu to īstenošanu, turklāt vairāk uzsvērta atklātība un informācijas pārvaldība, datu pārnesamība, sadarbspējas pārvaldība un integrētu pakalpojumu sniegšana.

3.1.

Paziņojumā sniegts vispārīgs kopsavilkums, pārskats un analīze par līdzšinējo progresu un nākotnes prioritātēm. Paziņojuma I pielikumā izklāstītas 22 darbības piecās prioritārajās jomās. To papildina II pielikums, kurā izklāstīti jaunā EIF principi un precizēti 47 ieteikumi. Mērķis ir nodrošināt netraucētus pakalpojumus un datu plūsmas Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, ievērojot EIF vispārīgo satvaru, kura pamatā ir EIF konceptuālais modelis.

3.2.

Lai iedzīvotāji varētu brīvi strādāt un pārvietoties un lai uzņēmumi varētu izmantot ieguvumus, ko nodrošina netraucēta tirdzniecība un kapitāla plūsmas visās dalībvalstīs, efektīvu digitālo publisko pakalpojumu nodrošināšanai ir izšķiroša nozīme. Dalībvalstis modernizē savas pārvaldes iestādes, ieviešot plašu digitalizāciju, taču, lai nepieļautu risku, ka tiek radītas izolētas digitālās vides un līdz ar to arī elektroniski šķēršļi četru brīvību īstenošanai, būtiska nozīme ir sadarbspējai.

3.3.

Satvarā paredzēts: lai nodrošinātu labu sadarbspēju, ir jālikvidē faktiskie un iespējamie šķēršļi, kas saistīti ar juridiskas dabas jautājumiem, organizatoriskiem aspektiem, datu/semantikas jautājumiem un tehniskiem sarežģījumiem. Programmu ISA un ISA2 īstenošana un pārskatīšana ir devusi lielu ieguldījumu minēto jautājumu apzināšanā un risināšanā, taču darāmā vēl ir daudz.

3.4.

Saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem valstu sadarbspējas satvaru saskaņotība ar EIF novērtēta 76 % līmenī, taču valstu sadarbspējas satvara īstenošanas līmenis konkrētos dalībvalstu projektos 2016. gadā bija tikai 56 % (2), kas liecina, ka joprojām ir grūtības ar spēkā esošo ieteikumu praktisku īstenošanu. Tādēļ ir skaidrs, ka vajadzīgas turpmākas konkrētas norādes, kā izklāstīts II pielikumā.

3.5.

Divpadsmit principi būtībā saglabājas tādi paši kā iepriekšējā EIF, taču ir ņemta vērā politiskā virzība un tehnikas attīstība. Minētie principi iedalīti četrās kategorijās.

3.6.

Paziņojumā pausts aicinājums publiskās pārvaldes iestādēm valstīs uzlabot sadarbspējas darbību pārvaldību, izmantot kopīgus darbības modeļus, lai izstrādātu labākus digitālos publiskos pakalpojumus un iekļautu arī citu ES dalībvalstu iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības, savā īpašumā esošos datus pārvaldīt kopīgos semantiskajos un sintaktiskajos formātos, lai atvieglotu to publiskošanu portālos un to apkopošanu, koplietošanu un atkārtotu izmantošanu.

3.7.

Paziņojumā piedāvāts konsolidēts EIF konceptuālais modelis, kura pamatā ir sadarbspējas modeļa un integrēta publisko pakalpojumu modeļa apvienojums. To var piemērot visiem digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, un tas īpaši orientēts uz pārvaldības aspektiem. Gan principu, gan modeļu skaidrojums sniegts ar 47 konkrētu ieteikumu palīdzību. Pievienotajā sadarbspējas rīcības plānā sniegti arī konkrēti īstenošanas ieteikumi. Tie rada lielāku skaidrību par konceptuālo modeli un sniedz atbildes uz konkrētiem darbības jautājumiem, kas tika izvirzīti 2016. gadā notikušajās apspriedēs.

3.8.

Piemēram, ir vērojama kopīga problēma, kas saistīta ar mantotām sistēmām, kuras izstrādātas, lai risinātu konkrētai nozarei raksturīgas, lokālas problēmas un kuru rezultātā izveidojušās sadrumstalotas IKT “salas”. Viens no ieteikumiem šīs problēmas risināšanai ir, “veidojot Eiropas publiskos pakalpojumus, ja iespējams, lietot atklātas specifikācijas, lai nodrošinātu tehnisko sadarbspēju” (33. ieteikums). Lai to atbalstītu, Rīcības plānā definētas septiņas darbības jomas (12.–18.), kurās ierosināti konkrēti pasākumi.

4.1.

Komiteja atzinīga vērtē EIF turpmāko attīstību un norāda: iespējams, ka 2017. gada oktobrī Igaunijas prezidentūras laikā tiks pieņemta ministru deklarācija par e-pārvaldi, cita starpā paužot apņēmību īstenot EIF. EESK atzīst digitālās ekonomikas nozīmi ES pilsoniskajā sabiedrībā un, izstrādājot atzinumus, pēdējos gados ir piedāvājusi konstruktīvu redzējumu par digitalizācijas programmu un tās turpinājumu – digitālo vienoto tirgu (3).

4.2.

Pēdējā desmitgadē e-pārvaldes rīcības plāni (4) ir bijuši efektīvi politiski instrumenti publiskās pārvaldes iestāžu modernizācijas veicināšanai viscaur Eiropas Savienībā. Tie snieguši atbalstu koordinēšanai un sadarbībai starp dalībvalstīm un Komisiju un ļāvuši panākt vienotu rīcību e-pārvaldes jomā, kuras būtiska daļa ir EIF.

4.3.

Jaunā Eiropas sadarbspējas satvara īstenošanas stratēģijā ņemti vērā daudzi ieteikumi no iepriekšējiem Komitejas atzinumiem un uzsvērts, ka visā ES arvien vajadzīgāka ir steidzama un saskaņota rīcība no publiskās pārvaldes iestāžu puses. Jautājumi saistībā ar dažiem dalībvalstu iepriekš izteiktiem iebildumiem par EIF tagad lielākoties ir atrisināti, un, lai gan vēl jāveic zināms darbs, būtiskākās grūtības īstenošanas jomā ir saistītas ar resursiem un mantojuma jautājumiem, nevis ar principiāliem jautājumiem.

4.4.

Iepriekšējā atzinumā par tematu “Sadarbspēja kā līdzeklis publiskā sektora modernizācijai” (5) Komiteja norādīja, ka iedzīvotāji ir arvien labāk informēti un pauž bažas par to, ka publiskās pārvaldes iestādes vāc un izmanto personas datus, vai par datu vākšanu plašākā mērogā. Viņi arī apzinās, ka lielāka sadarbspēja ietekmēs to, kā ar datiem var apmainīties un tos izmantot. Informētības līmenis šajā jomā tagad ir vēl augstāks, tāpēc ir iedvesmojoši redzēt, ka drošības un privātuma jautājumi ir ņemti vērā un ir sniegti ieteikumi (46.–47. ieteikums) prioritāro darbību noteikšanai.

4.5.

Tādā strauji mainīgā nozarē kā IKT bieži vien tehnikas attīstība un norises tirgū apsteidz politiskas pārdomas un juridisku un reglamentējošu pilnvaru piešķiršanu, kā arī uzraudzības spēju attīstību. Tāpēc Komiteja pilnībā atbalsta priekšlikumā izmantoto pieeju, ka Komisija veic regulāru pārskatīšanu un pielāgošanu. Šai sakarā NIFO sniedz ļoti svarīgus pakalpojumus iesaistītajām ieinteresētajām personām. Izmantojot NIFO pakalpojumus, plaša praktiskā un tehniskā informācija papildina konceptuālo un juridisko satvaru. Piemēram, 32 nesen atjauninātās tiešsaistes faktu lapās apkopota jaunākā informācija par iesaistīto valstu sadarbspējas statusu (6).

5.1.

EIF publisko pakalpojumu konceptuālais modelis aptver integrētu publisko pakalpojumu izveidi, plānošanu, izstrādi, darbību un uzturēšanu visos vadības līmeņos, sākot no vietējā un beidzot ar ES līmeni. Noteiktie principi palīdz pieņemt lēmumus par sadarbspējīgu Eiropas publisko pakalpojumu ieviešanu, izmantojot praktiskus instrumentus sadarbspējas rīcības plānā iekļauto īstenojamo darbību kopuma veidā. Taču 22 darbības punktos nav definēti mērķi, un šķiet, ka par īstenošanu dalīta atbildība ir dalībvalstīm un Komisijai. Tā nav formula izšķirošai rīcībai, tādēļ nepieciešama lielāka skaidrība. Turklāt zināmas norādes par prioritātēm varētu palīdzēt noteikt, kā tiek izmantoti resursi, jo īpaši ņemot vērā, ka tie, visticamāk, būs ierobežoti.

5.2.

Paziņojumā un tam pievienotajos dokumentos uzsvērts, ka ir nepieciešami pakalpojumi ar uzsvaru uz lietotāju, taču būtu vēlama lielāka skaidrība par to, kā to panākt. Tiek ierosināts, ka programma ISA 2 ietver pasākumu šā jautājuma tālākai virzībai, piemēram, izstrādājot satvaru un pamatnostādnes tam, kā uzsvaru uz lietotāju īstenot praksē.

5.3.

EIF ietver to publisko pakalpojumu definīciju, kas ietilpst tā darbības jomā. Publiskie pakalpojumi ir gandrīz visu veidu pārrobežu publiskie pakalpojumi, un tas var radīt grūtības Valsts sadarbspējas satvaru novērošanas centram (NIFO) rūpīgi izvērtēt un uzraudzīt EIF īstenošanu. Komiteja iesaka, lai tad, kad tiks izvērtēts EIF īstenošanas līmenis, prioritāti piešķirtu iedzīvotājiem un uzņēmējdarbības pasākumiem, kā arī saistītām procedūrām, kas iekļautas Komisijas pieņemtā priekšlikuma COM(2017) 256 II pielikumā.

5.4.

Līdz šim subsidiaritātes princips šajā jomā piemērots salīdzinoši efektīvi. Paziņojums iezīmē nākamo soli sadarbspējas veicināšanā, taču vēl ir daudz darāmā. Komiteja norāda, ka NIFO aktīvais darbs nodrošina pienācīgu pamatu turpmākiem ieteikumiem un ka uz šī pamata divu trīs gadu laikā varētu izstrādāt normatīvu instrumentu, ar ko risināt atlikušos jautājumus.