7.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 258/1

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 355. un 349. panta apvienotos noteikumus, kuros atzīts tālāko reģionu īpašais statuss, kā arī LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu par valsts atbalstu šajos reģionos,

—

ņemot vērā LESD 174. pantu un turpmākos pantus, kuros noteikts ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķis un kuros minēti strukturālie finanšu instrumenti šā mērķa sasniegšanai,

—

ņemot vērā Komisijas 2004. gada 26. maija paziņojumu „Ciešāka partnerība attiecībā uz attālākajiem reģioniem” (COM(2004)0343),

—

ņemot vērā 2005. gada 28. septembra rezolūciju par ciešākām partnerattiecībām ar nomaļajiem reģioniem (1),

—

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 12. septembra paziņojumu „Stratēģija nomaļajiem reģioniem: sasniegumi un nākotnes perspektīvas” (COM(2007)0507) un paziņojumam pievienoto Komisijas dienestu 2007. gada 12. septembra darba dokumentu „Stratēģija nomaļajiem reģioniem: sasniegumi un nākotnes perspektīvas” (SEC(2007)1112),

—

ņemot vērā 2008. gada 20. maija rezolūciju par stratēģiju nomaļajiem reģioniem: sasniegumi un nākotnes perspektīvas (2),

—

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 17. oktobra paziņojumu „Tālākie reģioni: Eiropas priekšrocība” (COM(2008)0642),

—

ņemot vērā 2009. gada 14. oktobra kopīgo memorandu par attālākajiem reģioniem „Tālāko reģionu nākotne līdz 2020. gadam”,

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

—

ņemot vērā Spānijas, Francijas, Portugāles un attālāko reģionu 2010. gada 7. maija memorandu „Eiropas stratēģijas tālākiem reģioniem atjaunotā perspektīva (redzējums)”,

—

ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2010. gada 14. jūnija 3022. sanāksmes secinājumus (3),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 24. septembra pirmo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par 2006. gada POSEI reformas ietekmi (COM(2010)0501),

—

ņemot vērā 2010. gada 24. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (COM(2010)0498),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumu „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020” ” (COM(2011)0500 — 1. un 2. daļa),

—

ņemot vērā 2011. gada 29. jūnija priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2011)0398),

—

ņemot vērā 2011. gada 12. oktobra ziņojumu „Eiropas tālākie reģioni un vienotais tirgus: ES ietekme pasaulē”, kas bija sagatavots Eiropas Komisijas loceklim Michel Barnier un ar ko iepazīstināja Pedro Solbes Mira,

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 18. oktobra paziņojumu Eiropadomei „Komisijas atzinums saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. panta 6. punktu par Francijas valdības ierosinājumu grozīt Senbartelemī statusu attiecībā uz Eiropas Savienību” (COM(2010)0559) un Eiropadomes 2010. gada 29. oktobra Lēmumu 2010/718/ES, ar ko groza statusu, kas Senbartelemī salai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību (4),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības tālāko reģionu priekšsēdētāju 17. konferences 2011. gada 3. un 4. novembrī nobeiguma deklarāciju,

—

ņemot vērā attālāko reģionu 2010. gada 15. janvāra sabiedriskajā apspriešanā pausto nostāju par Komisijas darba dokumentu „Apspriešanās par topošo ES stratēģiju 2020. gadam” (COM(2009)0647),

—

ņemot vērā attālāko reģionu 2011. gada 28. janvāra kopīgo nostāju attiecībā uz piekto ziņojumu par ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju,

—

ņemot vērā ES attālāko reģionu 2011. gada 28. februāra nostāju par paziņojumu „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu”(COM(2010)0608, 27.10.2010.),

—

ņemot vērā 2010. gada 6. jūlija kopējo platformu, ko Eiropas Parlamenta attālāko reģionu deputātu konference nosūtīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājam José Manuel Durão Barroso,

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A7-0084/2012),

A.

tā kā līguma 349. pantā ir paredzēts atbilstīgs juridiskais pamats, kurš balstīts uz primārajiem tiesību aktiem un saskaņā ar kuru ir nostiprināts īpašs attālāko reģionu juridiskais statuss un kopējās politikas nostādnes;

B.

tā kā kohēzijas politikā ir jāņem vērā stratēģija „Eiropa 2020”, kas paredz, ka politisko iniciatīvu pamatā jābūt gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un ka šīs stratēģijas elementi tiek integrēti, veicinot ekonomiku, kurā ir augsti nodarbinātības rādītāji un tiek atbalstīta sociālā un teritoriālā kohēzija, kā arī tajā atbilstošā veidā jāparedz tālāko reģionu aspekts; tā kā attālāko reģionu stāvoklis šo mērķu sasniegšanai ir mazāk labvēlīgs nekā citos reģionos un tā kā tālākie reģioni vēlas sadarboties to piecu mērķu īstenošanā, kas līdz 2020. gadam jāsasniedz nodarbinātības, inovācijas, izglītības, sociālās integrācijas, klimata un enerģētikas jomā, un tā kā šo mērķu īstenošanai attālākajos reģionos ir jābūt vērstai uz to potenciāla izmantošanu un izcilības nozaru izaugsmi un līdz ar to nedrīkst ignorēt nedz strukturālos šķēršļus, ar kuriem šiem reģioniem ir jāsaskaras, nedz tradicionālo nozaru būtisko lomu attīstības veicināšanā;

C.

tā kā kohēzijas politikai joprojām ir jābūt vienam no galvenajiem Eiropas līmeņa rīcības instrumentiem, lai samazinātu atšķirības visos ES reģionos un jo īpaši attālākajos reģionos, iekļautu šos reģionus iekšējā tirgū un atbalstītu tos attiecīgajā ģeogrāfiskajā telpā, veicinātu šo reģionu attīstību un ekonomisko konverģenci ar ES kontinentālo daļu, kā arī sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, un šajā ziņā ES fondi ir neaizstājami instrumenti, tomēr tā kā šī ES politika pati par sevi nespēj atrisināt visas problēmas, ar kurām jāsaskaras attālākajiem reģioniem;

D.

tā kā tālāko reģionu lielākais uzdevums ir pārveidot to ierobežojumus izaugsmes potenciālā un iespējās, izmantojot instrumentus, kas ļauj samazināt atšķirības personu un preču, kapitāla un pakalpojumu brīvas aprites ziņā, un tā kā tādi uzdevumi kā globalizācija, klimata pārmaiņas, energoapgāde, atjaunojamo energoresursu attīstība, dabas, jūras un lauksaimniecības resursu ilgtspējīga pārvaldība, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, sociālā integrācija, cīņa pret nabadzību un demogrāfiskais spiediens rada nepieciešamību koordinēt visas Savienības politikas nostādnes un instrumentus,

E.

tā kā ekonomiskās, sociālās un finanšu krīzes izraisītā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās galvenokārt ir skārusi attālākos reģionus, izceļot šo reģionu ekonomijas strukturālās nepilnības un to atkarību no apkārtējās pasaules;

F.

tā kā Eiropas ieguldījumi attālākajos reģionos nav uzskatāmi tikai par politiku atpalicības novēršanai un kompensācijām saistībā ar nelabvēlīgiem apstākļiem, bet tie ir arī ieguldījumi, kas tiek veikti visas Eiropas Savienības labā un interesēs,

1.

uzsver, ka saskaņā ar LESD tālākiem reģioniem ir tiesības uz atšķirīgu un kopēju pieeju, kas tiem ļautu maksimāli izmantot atbalstu neatkarīgi no to attīstības pakāpes, nodrošinot, ka to īpatnības tiek pienācīgi ņemtas vērā un aizsargātas;

2.

saskaņā ar secinājumiem piektajā ziņojumā par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju uzsver nepieciešamību palielināt kohēzijas politikas instrumentu elastību tā, lai padarītu iespējamus ieguldījumus, kas var nodrošināt tādu izaugsmes un attīstības līmeni, kas atbilst stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem — pat īpašos ģeogrāfiskajos un demogrāfiskajos apstākļos;

3.

piekrīt uzskatam, ka attālākajiem reģioniem ir jātiecas sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktie galvenie mērķi, tomēr uzsver, ka tie ir jāpielāgo reālajai situācijai attiecīgajā reģionā, ņemot vērā šo reģionu reģionālo daudzveidību, strukturālos apstākļus un potenciālās priekšrocības, vienlaikus uzsverot, ka biežāk nekā līdz šim būtu jāizmanto LESD 349. pantā paredzētā iespēja pieņemt īpašus pasākumus, kuru mērķis ir mazināt attālāko reģionu īpašo apstākļu izraisītās sekas, un ka tam būtu jāpiešķir attiecīgs tiesiskais, institucionālais un politiskais spēks, lai nodrošinātu attālāko reģionu patiesu integrāciju un ekonomisko un sociālo attīstību iekšējā tirgū un visā Eiropas Savienības teritorijā un lai attālākie reģioni līdzās citiem reģioniem varētu piedalīties visās attiecīgajās Savienības programmās;

4.

uzskata, ka attiecībā uz attālākajiem reģioniem ir jāparedz iespēja elastīgi piemērot prasību koncentrēties uz trim galvenajiem tematiskajiem mērķiem, kas noteikta jaunajos regulu priekšlikumos no 2014. gada, jo tas ļaus izvairīties no ierobežojumiem attiecībā uz esošā potenciāla dažādošanu un attīstīšanu, kā arī salīdzinošo un konkurētspējas priekšrocību izmantošanu;

5.

lūdz izvērtēt citus kritērijus, lai noteiktu attālāko reģionu tiesības saņemt struktūrfondu līdzekļus, ņemot vērā, ka kritērijs „IKP uz vienu iedzīvotāju” neatspoguļo to īpašos apstākļus un nav atbilstošs attālākā reģiona statusa un paša līguma būtībai; šajā sakarībā prasa ieviest īpašu kritēriju, pieskaitot attālākos reģionus mazāk attīstītiem reģioniem neatkarīgi no to IKP rādītāja, jo šī pieeja ir vairāk piemērota to īpašai situācijai; uzsver, ka tādējādi attālākiem reģioniem piešķirtā līdzfinansējuma apjomam jābūt 85 % attiecībā uz visiem šo reģionu atbalsta instrumentiem; prasa pagarināt līdzekļu izmantošanas termiņu attālākajos reģionos ar mērķi panākt labāku izlietojumu;

6.

pauž nožēlu, ka attiecībā uz ERAF papildu finansējumu attālākajiem reģioniem un reģioniem ar zemu iedzīvotāju blīvumu ir ierosināts ievērojami samazināt 2014.–2010. gada finanšu periodā piešķiramo līdzekļu apjomu, un pauž bažas par to, ka šī dotācija, kas sākotnēji bija paredzēta, lai kompensētu attālāko reģionu strukturālo nepilnību izraisītās sekas, tiek mainīta, novirzot 50 % tās apjoma citiem mērķiem; aicina nodrošināt līdzfinansējumu 85 % apmērā, tāpat kā to dara attiecībā uz ERAF galveno finansējumu; šajā sakarībā prasa, lai finansējums stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai ietvertu piekļuvi ES atbalstam, kurš reālā izteiksmē būtu vismaz līdzvērtīgs pašreizējā finanšu shēmā paredzētajam apjomam, lai būtu iespējama saskanīga un efektīva stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana;

7.

pauž nožēlu, ka ir samazināti līdzekļi arī citās kohēzijas politikas jomās, jo īpaši nākamajā plānošanas periodā Komisija ierosina vispārēju ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas finansējuma samazinājumu par 5,1 % 2011. gada nemainīgajās cenās, tostarp konverģences reģioniem (izņemot pārejas reģioniem) paredzētā finansējuma samazinājumu par 20,2 %, konkurētspējas reģioniem paredzētā finansējuma samazinājumu par 5,6 % un no Kohēzijas fonda paredzēto piešķīrumu samazinājumu par 2,9 %;

8.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu 2014.–2020. gada DFS iekļaut budžeta pozīciju „Attālākie reģioni un reģioni ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu”, jo tas radīs skaidrāku saikni starp šiem reģioniem piešķirtajiem līdzekļiem un to mērķiem;

9.

pievērš uzmanību tam, ka priekšlikumā regulai par nākamo ESF jau atkal nav pieminēta attālāko reģionu situācija, ņemot vērā ne tikai LESD 349. pantā norādītos strukturālos parametrus, bet arī to īpašo ekonomisko situāciju, kuras ietekmē šajos reģionos ir augstākie bezdarba rādītāji Savienībā;

10.

uzsver, ka ir jāpielāgo ES fiskālā un muitas politika, lai palielinātu tālāko reģionu ekonomikas konkurētspēju, un ka atbilstīgu nodokļu un muitas pasākumu pastāvēšana ir ļoti svarīga, lai dažādotu saimniecisko darbību un radītu pastāvīgas darbavietas attālākajos reģionos;

11.

uzsver, ka ir jānodrošina attālāko reģionu pilsoņiem tādas pašas iespējas izmantot iekšējā tirgus priekšrocības kā pārējiem Eiropas Savienības pilsoņiem, un prasa pieņemt pasākumus saskaņā ar P. Solbes ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem; prasa izskatīt iespēju izstrādāt nostādnes par valsts atbalstu attālākajiem reģioniem un atbalsta to, ka tiek saglabāts pašreizējais atbalsta līmenis attiecībā uz ieguldījumiem lielos, vidējos un mazos uzņēmumos un iespēja saskaņā ar elastīgu regulējumu piešķirt darbībai atbalstu, kas nav degresīvs un ierobežots laikā, ņemot vērā, ka ir pierādīts, ka šāds atbalsts neizkropļo konkurenci un palīdz attālākajiem reģioniem sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, jo īpaši inovāciju, pētniecības un vides jomā; šajā sakarībā uzsver, ka sabiedriskajiem pakalpojumiem ir liela nozīme attālāko reģionu ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā, jo īpaši gaisa un jūras pārvadājumu, pasta, enerģētikas un sakaru nozarē;

12.

uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, piešķirot Savienības līdzekļus ar mērķi attīstīt attālāko reģionu ražošanas struktūru un veicināt darba ņēmēju prasmes, tādējādi paaugstinot reģionam raksturīgo produktu ražošanas nozīmi un uzlabojot vietējo ekonomiku;

13.

uzskata, ka Savienības pasākumi ir jāveic ar mērķi uzņemties vadošo lomu un ar tiem jāveicina jaunas iniciatīvas, lai attālākajos reģionos izveidotu izcilības centrus, kuru pamatā ir tādas jomas kā atkritumu pārstrāde, atjaunojamie energoresursi, enerģētiskā neatkarība, bioloģiskā daudzveidība, studentu mobilitāte, pētījumi klimata jomā vai krīžu pārvaldība un kuros tiek izmantotas šo reģionu priekšrocības un zināšanas; uzskata — lai gan Eiropas kontinenta mērogā, balstoties uz tā vispārējām iezīmēm, veikti pasākumi ne vienmēr ir iedarbīgi attālākajos reģionos, eksperimentālus pasākumus, ko var īstenot saskaņā ar Līguma 349. pantu un kas ir guvuši reālus panākumus, var paplašināti piemērot arī attiecībā uz visu Savienības teritoriju; mudina Komisiju maksimāli īstenot eksperimentālus pasākumus šajos reģionos, lai veicinātu inovatīvu, solidāru un ilgtspējīgu izaugsmi;

14.

aicina pastiprināt attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmas (POSEI) atbalsta pasākumus lauksaimniecībai, lai lauksaimniecības uzņēmumi varētu saglabāt konkurētspēju līdzās ražotājiem, kuru ražošanas izmaksas ir zemākas, un lūdz saglabāt īpašos pasākumus, kas kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) noteikti attiecībā uz attālākajiem reģioniem;

15.

atbalsta to, ka ir jāveic analīze par Eiropas tiesību aktu projektu sākotnējo ietekmi uz attālāko reģionu ekonomiku;

16.

uzsver nepieciešamību saglabāt pasākumus saistībā ar jūras resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un aizsardzību, pakāpeniski ierobežot piekļuvi jūras zonām, kurās bioģeogrāfisku īpatnību dēļ drīkst atrasties vienīgi vietējās flotes un drīkst izmantot tikai videi draudzīgus zvejas rīkus, veicināt akvakultūru, kā arī no jauna ieviest iespēju piešķirt atbalstu flotes atjaunošanai un modernizēšanai, lai uzlabotu drošības un higiēnas apstākļus un labas prakses ievērošanu, un aicina pastiprināt papildu izmaksu kompensēšanu POSEI zivsaimniecības programmā; uzstāj, ka ir nepieciešama pieeja, kas labāk atbilst situācijai katrā reģionā, un tās pamatā jābūt vietējo dalībnieku izstrādātiem nozares attīstības modeļiem;

17.

pauž nožēlu, ka priekšlikumā par kopējās zivsaimniecības politikas reformu nav pietiekami ņemta vērā attālāko reģionu situācija un reālie apstākļi tajos; uzsver attālāko reģionu jūrlietu dimensiju un zivsaimniecības nozīmi teritorijas plānošanā un vietējo iedzīvotāju nodarbinātības veicināšanā, ņemot vērā šo reģionu ekskluzīvo ekonomisko zonu, kuras potenciāls jāattīsta ar konkrētiem un saskaņotiem pasākumiem funkcionējošai zivsaimniecības ekonomikai un kura pienācīgi jāņem vērā ES integrētās jūrlietu politikas programmā; atgādina par aizvien pieaugošo ekonomisko interesi par attālāko reģionu jūras dzelmju milzīgo bioģenētisko un minerālu bagātību un to, ka ir svarīgi to ņemt vērā „jaunajā Eiropas stratēģijā attālākajiem reģioniem”, lai nodrošinātu tādas zināšanu ekonomikas attīstību, kuras pamatā ir jūras resursi; šajā sakarībā atbalsta to, ka attālākajiem reģioniem ir jābūt Savienības jūrlietu politikas centrā, uzsverot to lomu jūru un piekrastes zonu ilgtspējīgā izmantošanā, kā arī starptautiskās jūrniecības pārvaldības ziņā, un ka Atlantijas okeāna attālākie reģioni būtu jāiekļauj Atlantijas reģiona stratēģijā, kura šobrīd ir izstrādes procesā;

18.

atgādina tūrisma nozares nozīmīgumu un aicina Komisiju paātrināt ES rīcības plāna īstenošanu un nodrošināt lielāku koordināciju starp esošajām finansējuma pamatnostādnēm, īpašu uzmanību pievēršot attālākajiem reģioniem;

19.

uzsver, ka attālākie reģioni vēlas sekmēt pētniecības un inovācijas stratēģiju īstenošanu un uzņēmējdarbības izaugsmi, jo īpaši atbalstot jauniešu uzņēmējdarbību, lai veicinātu MVU attīstības iespējas un izvairītos no jauniešu bezdarba; lūdz izveidot tehnoloģisko infrastruktūru un inovāciju centrus Eiropas mērogā, izstrādāt projektus, veidot partnerības ar zinātnes un tehnoloģiju sistēmas struktūrvienībām un apmainīties ar idejām un labāko praksi, izmantojot ES inovāciju atbalsta tīklus un pārdomātas specializācijas stratēģijas, piemēram, platformu S3, un veikt ilgtermiņa ieguldījumus attālākajos reģionos Kohēzijas fonda finansējuma ietvaros, kā arī nodrošināt aktīvu līdzdalību stratēģijas „Eiropa 2020” galvenajos projektos; prasa turpināt līdzšinējās pūles attiecībā uz attālākajiem reģioniem, lai, no vienas puses, pastiprinātu potenciālam atbilstošu vietējo pētniecības pasākumu īstenošanu un, no otras puses, lai veicinātu un atbalstītu tādu pievilcīgu un efektīvu augstskolu attīstību, kurām ir piešķirti reāli līdzekļi un kuras ir Savienības teritorijā esošo augstskolu līmenī;

20.

uzsver nepieciešamību palielināt sinerģiju starp kohēzijas politikas finanšu līdzekļiem un pētniecības un attīstības pamatprogrammu, lai pastiprinātu attālāko reģionu attīstību un novērstu pētniecībai paredzēto līdzekļu nepietiekamu izmantošanu;

21.

uzsver, ka vienotajai Eiropas transporta telpai ir jāpalīdz nodrošināt attālāko reģionu iekļaujoša izaugsme, jāmazina grūtības tiem piekļūt un jācīnās pret klimata pārmaiņām; aicina izveidot īpašu atbalsta programmu transportam attālākajos reģionos, jo īpaši par labu sabiedriskajam transportam un lai attīstītu jūras transportu starp salām; turklāt aicina izveidot loģistikas platformas, un lūdz īstenot tādus projektus kā jūras maģistrāles; uzsver Marco Polo programmas sniegtās iespējas attālākajiem reģioniem; aicina Komisiju to pielāgot un pagarināt programmas darbību pēc 2013. gada, kā arī lūdz, lai „Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā” būtu konkrēti minēti attālākie reģioni; uzsver, ka attālākie reģioni ir jāintegrē TEN-T tīkla un jaunā instrumenta kopprojektā, kura mērķis ir veicināt starpsavienojumus Eiropā;

22.

atgādina, ka attālāko reģionu atkarība no importētā fosilā kurināmā rada paaugstinātas papildu izmaksas; konstatē arī, ka reģionālās politikas ieguldījumi attālākajos reģionos, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, ir salīdzinoši niecīgi; ierosina pastiprināt atjaunojamo enerģijas avotu nozari un energoefektivitāti ar tādām iniciatīvām kā „Salu pakts”, kuras mērķis ir izstrādāt vietējos rīcības plānus atjaunojamo energoresursu jomā un rentablus plānus, lai līdz 2020. gadam panāktu CO2 emisiju samazinājumu vismaz 20 % apmērā, izstrādājot attiecīgu programmu, kas paredzēta pētniecības projektiem atjaunojamo enerģijas avotu un reģionālās enerģētikas dažādošanas jomā, jo īpaši ģeotermālās, plūdmaiņu un ūdeņraža enerģijas jomā, un izveidot īpašu programmu enerģētikas jomā, lai samazinātu izmaksas, ko rada transportēšanas attālums, infrastruktūra un sniegtie pakalpojumi, lai atbalstītu attālāko reģionu uzsāktās tālejošās politikas atjaunojamo enerģijas avotu attīstības jomā;

23.

ar bažām norāda uz sekām, kādas uz attālākajiem reģioniem atstāj klimatu pārmaiņas, jo uz īpaši ūdens līmeņa celšanās; aicina Savienību risināt šos jautājumus savā klimata pārmaiņu novēršanas un reaģēšanas stratēģijā; iesaka atbilstoši izmantot energoresursus un pilnveidot atjaunojamo enerģijas avotu iespējas;

24.

aicina Komisiju izveidot īpašu programmu enerģētikas, transporta un informācijas tehnoloģiju un komunikāciju jomā, balstoties uz POSEI programmām un nodrošinot labāko iespējamo sinerģiju ar citiem Savienības rīcības aspektiem šajās jomās;

25.

uzskata, ka ir jāpalīdz dalībvalstīm nodrošināt, ka šo reģionu iedzīvotājiem ir pilnībā pieejami informācijas un plašsaziņas līdzekļi, ko piedāvā jaunās tehnoloģijas, piemēram, platjoslas tehnoloģijas un bezvadu tehnoloģijas, tostarp satelītsakari, un jo īpaši piekļuve platjoslas internetam, lai ar pakalpojumu digitalizāciju veicinātu ekonomikas izaugsmi un uzlabotu pārvaldību; prasa Komisijai un dalībvalstīm garantēt, lai visiem attālāko reģionu iedzīvotājiem līdz 2013. gadam būtu nodrošināta piekļuve platjoslas internetam;

26.

ņemot vērā to, ka digitālā ekonomika neapšaubāmi ir ES ekonomikas attīstības virzītāja, atzīst digitālās atstumtības problēmas pieaugošo ietekmi, kas var kļūt par nopietnu attīstības šķērsli;

27.

uzskata, ka kohēzijas politikas inovatīvais finansējums varēs daļēji apmierināt hronisko ĻMU/MVU ieguldījumu nepietiekamību attālākajos reģionos, un uzsver, ka ir jāuzlabo attālāko reģionu uzņēmumu piekļuve finansējumam, jo īpaši uzsākot dialogu ar EIB grupu un atbalstot to, gan veidojot vietējos ieguldījumu fondus visos attālākajos reģionos, gan attīstot reģionālo riska kapitāla tirgu saskaņā ar Pedro Solbes Mira iepriekš minēto ziņojumu par Eiropas attālākajiem reģioniem vienotajā tirgū; aicina Komisiju ierosināt Parlamentam un Padomei tiesību aktu šajā jomā;

28.

vēlas, lai šajos reģionos konkrētās jomās tiktu īstenoti eksperimentāli pasākumi publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā, lai līdzsvarotu piešķiršanas procedūras, ņemot vērā konkurējošo dalībnieku teritoriālo aspektu;

29.

aicina attālāko reģionu reģionālās iestādes vairāk iesaistīt ES programmu un politikas nostādņu sagatavošanā un īstenošanā saskaņā ar elastības, pielāgojamības un modularitātes principu dažādu līmeņu subsidiaritātē un daudzlīmeņu pārvaldībā un partnerībās ar privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, lai garantētu, ka visos lēmumu pieņemšanas procesa posmos tiek ņemtas vērā minēto pušu īpašās vajadzības un ka šiem reģioniem būtu veltīta lielāka Eiropas iestāžu uzmanība;

30.

uzskata, ka viena no attālāko reģionu būtiskākajām problēmām ir saistīta ar resursu pārvaldību; uzskata, ka jānodrošina pietiekams pamats, lai šie reģioni varētu pārvaldīt savus ieguldījumus, īpaši attiecībā uz infrastruktūru, ar to saprotot ne tikai transporta infrastruktūru, bet arī uz ūdens, enerģijas un atkritumu apsaimniekošanas jomu;

31.

atgādina, ka Pedro Solbes Mira iepriekš minētajā ziņojumā par Eiropas attālākajiem reģioniem vienotajā tirgū bija norādīts, ka attālāko reģionu ekonomiku gandrīz visās jomās ierobežo pārmērīgi augstās izmaksas; pievērš Komisijas uzmanību arī monopolsituācijai, ļaunprātīgai varas izmantošanai un nelikumīgiem karteļiem, kuru rezultātā tiek netaisnīgi palielināta dzīves dārdzība; prasa Komisijai veikt padziļinātu pētījumu par cenu noteikšanu attālākajos reģionos, lai noteiktu rīcības mehānismus kopējā tirgus efektivitātes uzlabošanai šajās teritorijās;

32.

norāda uz nozīmi, kāda ir attālākajiem reģioniem kā ES ārējais robežai, un lūdz piemērot pieeju, jo īpaši saistībā ar Komisijas ierosinātu pārdomu izvēršanu sadarbībā ar attālākajiem reģioniem, ņemot vērā kaimiņattiecības ar trešām valstīm, tostarp valstīm, ar kurām pastāv labas kultūras un vēsturiskās attiecības; vērš uzmanību uz grūtībām iekļauties attiecīgajās ģeogrāfiskajās zonās un nepieciešamību rast īpašus inovatīvus veidus, kas iedrošina reālu reģionālo integrāciju, attālākajiem reģioniem un no tiem netālu esošām trešām valstīm īstenojot kopējas programmas un projektus, un atbalstīt labus sakarus attiecīgajās ģeogrāfiskajās zonās; uzsver atsevišķu ES politikas jomu ārējās dimensijas ietekmi uz attālākajiem reģioniem un to, ka ir jāveic pētījumi, lai noteiktu starptautisko tirdzniecības un zivsaimniecības nolīgumu ietekmi, tostarp uz attālākajiem reģioniem un to vietējo ražošanu, veicot arī pasākumus, kas ļautu mazināt to sekas;

33.

pauž nožēlu par neieinteresētību, ko Tirdzniecības ģenerāldirektorāts jau no paša sākuma ir izrādījis attiecībā uz attālāko reģionu īpatnību ņemšanu vērā pārrunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN), un neatlaidīgi prasa Komisijai turpināt kompromisa meklējumus, ņemot vērā attiecīgo attālāko reģionu intereses attiecībā uz galīgajiem nolīgumiem, kas tiks noslēgti ar EPN valstīm;

34.

vēlreiz atgādina par to, ka ir nepieciešama labāka sinerģija starp kohēzijas politikas fondiem un Eiropas Attīstības fondu, lai uzlabotu vispārējās nozīmes projektus un attālāko reģionu reģionālo integrāciju; šajā sakarībā atgādina par Eiropas Parlamenta atkārtoto nostāju, ar ko tas atbalsta EAF iekļaušanu budžetā;

35.

uzsver, cik svarīgas attālākajos reģionos ir teritoriālās sadarbības programmas, un aicina minētajos reģionos īstenot teritoriālās sadarbības programmas; šajā sakarībā lūdz uzlabot tiesību aktu elastību, lai sekmētu pieejamā finansējuma lietderīgāku izlietojamu un konkretizētu sadarbības projektus, kā arī paaugstinātu ERAF līdzfinansējuma likmi līdz 85 %, tā nodrošinot lielākas pārrobežu sadarbības iespējas un — ciktāl tas attiecas uz attālākajiem reģioniem — atceļot jūras robežas 150 km kritēriju attiecībā uz pārrobežu sadarbību; tāpat atgādina, ka attālāko reģionu īpašais ģeogrāfiskais izvietojums un to svarīgā ģeostratēģiskā loma sniedz papildu vērtību Savienībai tās attiecībās ar Āfrikas, Centrālamerikas valstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm;

36.

uzskata, ka pārrobežu elektroniskās pārvaldes pakalpojumu pilnveidošana veicinās attālāko reģionu integrāciju Savienības iekšējā tirgū;

37.

atgādina, ka LESD 355. panta pirmajā un otrajā daļā minētās Dānijas, Francijas un Nīderlandes aizjūras zemes un teritorijas var nolemt kļūt par attālākajiem reģioniem, izvēloties sev atbilstošāko statusu, un vērš uzmanību uz esošajiem attālākajiem reģioniem un izšķirīgo nozīmi, kāda tiem var būt sava statusa popularizēšanā un stiprināšanā;

38.

norāda, ka tuvākajā laikā ir paredzama attālākā reģiona statusa piešķiršana Majotai, un aicina Komisiju pastiprināt atbalstu, kas ir ļoti nepieciešams pareizai līdzekļu izmantošanai; šajā sakarībā norāda uz budžetu, kas ir pieejams, lai sagatavotos Majotas atbalstam, un nepieciešamību nākamajā daudzgadu finanšu shēmā paredzēt īpašus noteikumus šim reģionam vai jebkurai citai teritorijai, kuru varētu ietekmēt attālākā reģiona statusa iegūšana, tādējādi atbalstot šādas teritorijas minētajā pārveides procesā;

39.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.