4.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/122

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) stingri atbalsta programmas “Eiropa pilsoņiem” turpināšanu un tās pamatbūtību — sekmēt un atbalstīt Eiropas pilsoņu aktīvu līdzdalību Eiropas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē, savstarpējo solidaritāti un sadarbību uz kopīgo vērtību un eiropeiskās identitātes pamata.

1.2

Aktīvs pilsoniskums ietver gan individuālu pilsoņu, pilsoņu grupu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, t. sk. sociālo partneru, līdzdalību politikas veidošanā (vertikālais dialogs starp pilsonisko sabiedrību un pārvaldes iestādēm), gan to savstarpēju tīklošanos un sadarbību (horizontālais dialogs). EESK atzinīgi vērtē to, ka pašreizējā priekšlikumā ir paredzēts atbalsts abiem aspektiem, kaut horizontālo varētu izstrādāt precīzāk.

1.3

EESK galvenajos virzienos atbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu, bet atbalsta lielāku Eiropas Parlamenta, EESK, Reģionu komitejas un Strukturētā dialoga partneru līdzdalību programmas veidošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā. Šajā atzinumā ir apkopoti ieteikumi un konkrēti grozījumi, kas ļaus tālāk pilnveidot programmu, padarot to vēl tuvāku pilsoņiem un atbilstošāku viņu vajadzībām.

1.4

Kā atzīst arī Eiropas Komisija, šobrīd Eiropas Savienības institūcijām ir nopietnas problēmas ar leģitimitāti. Pilsoņu zemā uzticēšanās, apātija un neiesaistīšanās lēmumu pieņemšanā pašos pamatos grauj ES ideju, kavē kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu un ES ilgtermiņa attīstību (1). No tā cieš pārvalde visos līmeņos, t. sk. vietējā, dalībvalstu, pārrobežu un ES. Piedāvātais programmas finansējums nepieciešamo darbu veikšanai ir nepietiekošs, un jādara viss iespējamais finansējuma palielināšanai.

1.5

Programmai “Eiropa pilsoņiem” jāatbilst Lisabonas līgumā panāktajām demokrātijas normām un jāsekmē to nostiprināšana Eiropā, it sevišķi Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. un 11. pantā paredzētie līdzdalības mehānismi un caurskatāmība. Tomēr programma tikai tad varēs pilnvērtīgi darboties, ja arī ES institūcijas veiks savus mājas darbus minēto pantu iedzīvināšanai, t. sk. ar zaļajām grāmatām. Tāpat programma nekādā veidā nedrīkst aizstāt katra EK ģenerāldirektorāta pienākumu no saviem finanšu un citiem līdzekļiem un plašāk nekā līdz šim atbalstīt sabiedrības līdzdalību, dialogu un partnerības savā darbības jomā.

1.6

EESK ir sadzirdējusi un dala daudzu pilsoniskās sabiedrības organizāciju bažas par to, ka ikgadējās rīcības programmas potenciāli var pārmērīgi sašaurināt vai arī aizēnot programmas ilgtermiņa tēmas un/vai izslēgt sabiedrības iespēju savu prioritāšu definēšanā.

1.7

Programmas vēsturiskās atmiņas sadaļai jāveicina kopīga identitāte un vērtības. EESK atbalsta programmā piedāvāto paplašinājumu, ietverot tajā nacistisko un totalitārā komunisma režīmu upuru piemiņu arī pēc 1953. gada un sabiedrības nozīmi ilgstoši dalītās Eiropas atkalapvienošanā.

1.8

EESK uzsver nepieciešamību atbalstīt ilgtspējīgu, saturīgu un pēc iespējas strukturētu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā visos līmeņos un lēmumu pieņemšanas posmos.

Lai to nodrošinātu, EESK papildus augšminētajam ierosina sekojošo:

2.1

Programmai “Eiropa pilsoņiem” jāpalīdz praksē iedzīvināt Lisabonas līgumā ietvertās demokrātijas normas, sevišķi LES 10. un 11. pantu. Eiropas pilsoņu iniciatīva ir tikai viena līgumā paredzētā līdzdalības iespēja, citām steidzami jāseko. Arī šī programma būs veiksmīga, ja ES labāk veiks šos politiskos mājas darbus, kas detalizēti izklāstīti citos EESK atzinumos, — t. sk. nepieciešamība veidot zaļās grāmatas par sabiedrības līdzdalību.

2.2

Šobrīd kā vienīgais priekšlikuma juridiskais pamatojums tiek tieši minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 352. pants (2). EESK aicina norādīt, kuros līgumu pantos ir ietverti programmas sasniedzamie mērķi. Īpaši jāuzsver būtu LES 10., 11. pants, kā arī LESD 15. pants (3). Tāpat skaidrojošajā memorandā ir atsauce uz Pamattiesību hartas 39. pantu, kas paredz tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet nav atsauces uz citiem šīs hartas pantiem, tostarp 11. pantu (vārda un informācijas brīvība), 12. pantu (pulcēšanās un biedrošanās brīvība), 41. pantu (tiesības uz labu pārvaldību), 20. līdz 26. pantu, kas paredz indivīdu un dažādu sabiedrības grupu vienlīdzīgas tiesības un tiesību aizstāvību, un citiem (4). Tomēr programma nevar būt vienīgais vai galvenais instruments augšminēto mērķu sasniegšanai.

2.3

EESK uzsver, ka līdzdalība un pilsoniskā aktivitāte ir universāla un nedalāma vērtība, un visi pārvaldes līmeņi — vietējais, valstu, Eiropas Savienības — ir savstarpēji saistīti. Daudzi lēmumi saistībā ar Eiropas Savienību būtiski ietekmē vietējo un valsts līmeni. ES lēmumi savukārt tiek rosināti un līdzveidoti valsts un vietējā līmenī. Programmai jāatbilst šai realitātei, un tai jārod nepieciešamie līdzekļi, kā prioritāti atstājot eiropeisko dimensiju neatkarīgi no tā, vai projekta īstenotājs darbojas valsts vai ES līmenī. Šādiem projektiem jābūt iespējamiem arī bez starptautiskiem partneriem. Paplašinoties finansējumam, vēlams atbalstīt arī vietējā līmenī darbojošos projektu īstenotājus, kas iesaistās ES lēmumu pieņemšanā.

2.4

EESK atzīmē, ka it sevišķi ekonomiskās krīzes laikā pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbībai ir īpaša nozīme, tomēr krīze un pieejamo līdzekļu trūkums tās bieži skārusi ļoti spēcīgi, tāpēc īpaša nozīme ir ilgtermiņa administratīvām dotācijām, kā arī strukturētā dialoga un tā saucamo “sargsuņa” organizāciju atbalstam, kā arī līdzdalībai aktuālo ES tēmu risināšanā. Programmai cita starpā jāatbalsta arī ES 2011.-2013. tematiskā gada iestrādes, atziņas un rezultāti, kā arī pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā sociālo partneru, ieteikumi.

2.5

Pilsoniskā aktivitāte un līdzdalība ir loģiski saistīta ar darbībām, kas veicina informācijas un ideju apmaiņu, kā arī diskusijas par kopīgu identitāti, vērtībām un vēsturi. EESK atbalsta programmā piedāvāto paplašinājumu vēsturiskās atmiņas sadaļā, ietverot tajā nacistisko un totalitārā komunisma režīmu upuru piemiņu arī pēc 1953. gada. Ir jāatbalsta diskusijas sabiedrībā, kuras veicinātu pilnīgāku Eiropas vēstures izpratni un mācību nākotnei, uzsverot sabiedrības nozīmi ilgstoši dalītās Eiropas atkalapvienošanā. Jāpievērš īpaša uzmanība jauniešu vēsturiskajai apziņai, kas ir pamats kopīgai ES nākotnei, brīvībai un uzplaukumam.

2.6

EESK uzsver, ka projektos un aktivitātēs, kas notiek programmas “Eiropa pilsoņiem” ietvaros, it sevišķi “Town twinning”, plašāk jāiesaista sabiedrība, ne tikai institūciju darbinieki un amatpersonas. Ja projektu pieteicējs ir kāda pārvaldes iestāde, aģentūra vai cits veidojums, kas lielāko finansējuma daļu gūst no nodokļiem, nodevām vai līdzīgiem maksājumiem, tam jāparedz obligāta partnerība ar vismaz vienu pilsoniskās sabiedrības organizāciju. Īpašs atbalsts jāparedz jaunu partnerību, it sevišķi Austrumu-Rietumu, veidošanai.

3.1

EESK apsveic labojumus sākotnējā priekšlikumā, kas paredz labāku sadarbību un koordināciju starp “Eiropa pilsoņiem” un citām, it sevišķi kaimiņattiecību, programmām. Atbilstoši priekšlikuma 11. pantam un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai būtu nepieciešama labāka koordinācija arī ar INTERREG, programmām mediju un jaunatnes jomā.

3.2

EESK aicina nekavējoties sākt darbu pie koordinētas informācijas sniegšanas par šo un citām ES programmām, lai ikvienam pilsonim būtu iespēja vienuviet uzzināt par visām viņam(-ai) pieejamajām iespējām. Kā redzams no Komisijas veiktās sabiedriskās konsultācijas, (5) pilsoņiem ne vienmēr ir skaidra izpratne par to, kuras aktivitātes tiek galvenokārt atbalstītas kuras programmas ietvaros. Īpaša uzmanība jāpievērš jauniešiem.

3.3

Kā jau iepriekš prasīts EESK atzinumā, aicinām būtiski uzlabot koordināciju, piemēram, izveidojot pastāvīgu starpinstitucionālu vienību aktīvas pilsonības un līdzdalības jautājumos, kas vienotu pārstāvjus no dažādiem Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem un pārējām ES institūcijām (6).

3.4

Programmas finansējums ir absolūti nepietiekošs. EESK apzinās, ka šābrīža krīzes situācijā palielināt programmas “Eiropa pilsoņiem” budžetu ir finansiāls un politisks izaicinājums, tomēr uzsver šīs programmas absolūti fundamentālo nozīmi un norāda, ka principā tās finansējums būtu jāpalielina vairākkārt. Šobrīd tas nav adekvāts, lai sasniegtu taustāmus rezultātus Eiropas mērogā (7), un pat rada vilšanos potenciālajos projektu iesniedzējos. Pašreizējais finansējuma apjoms var radīt jautājumus par sabiedrības līdzdalības nozīmi lēmumu pieņemšanā un lēmumu pieņēmēju apņēmību pildīt Lisabonas līgumu.

3.5

Aicinām apzināt veidus, kā programmai “Eiropa pilsoņiem” piešķirt papildu resursus, tai skaitā tādus, kas programmas perioda gaitā netiek izmantoti citās programmās.

3.6

Lai nodrošinātu plašu un iekļaujošu dalību programmā un nediskriminētu mazas un finansiāliem resursiem nabadzīgākas organizācijas, kā arī, lai uzlabotu programmas efektivitāti un redzamību Eiropā, EESK aicina paredzēt atbalstu arī maziem projektiem ar eiropeisku dimensiju. Īpaši pilsoniskās sabiedrības projektiem, salīdzinot ar pašreizējo programmu, jāsamazina minimālais projekta budžeta slieksnis un līdzfinansējuma apjoms, jāpalielina priekšfinansējuma apjoms un jāatceļ obligātā prasība par ārvalstu partneru piesaisti, kā arī jāsamazina administratīvais slogs, vienlaikus saglabājot nepieciešamo uzraudzību tur, kur tā ir nepieciešama. Jaunajā programmas periodā jānodrošina iespēja iesniegt maza apjoma pilsoņu un pilsonisko organizāciju dotāciju pieprasījumus, lai pašai organizācijai vairs nebūtu jāiegulda desmitiem tūkstošu EUR liels līdzfinansējums. Pašreiz plānotais vidējais projekta apjoms — EUR 80 000 — rada bažas. Programmu plānojot, ir uzmanīgi jāizvērtē un jānovērš arī citi aspekti, kuros programmas noteikumi var diskriminēt atsevišķus projektu pieteicējus vai mērķa grupas.

3.7

EESK aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespējas, kā sniegt īpašu atbalstu vai veidot atsevišķu mazo projektu kategoriju dalībvalstīs, kurās ir sevišķi nelabvēlīga situācija pilsoniskās sabiedrības darbībai programmas mērķim atbilstošās jomās vai arī kur līdzdalība ir zema.

3.8

Jaunajā programmas periodā jāatrod veids, kā efektīvi pieskaitīt brīvprātīgo darbu pie attiecināmā līdzfinansējuma (8).

3.9

Pilsoniskās aktivitātes un pilsonisko vērtību stiprināšana jaunajās eiropiešu paaudzēs ir izšķirošs ES nākotnes izaicinājums un pienākums. Cita starpā EESK aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju programmā plašāk iekļaut jauniešu projektus, kas jaunajā programmā “Erasmus for all” netiek turpināti, it sevišķi Jaunatnes iniciatīvas projektus. Vēl viens tematisks jaunievedums varētu būt projekti korporatīvās sociālās atbildības veicināšanai.

3.10

Vēlama programmas, it sevišķi 3.6. punktā minēto mazāko projektu, decentralizēta administrēšana. Jau šobrīd Komisija sola maksimāli iesaistīt programmas popularizēšanā Komisijas pārstāvniecības dalībvalstīs (9), tomēr jāapsver iespējas paplašināt pārstāvniecību vai citu, valsts līmeņa struktūru izmantošanu arī programmas sadaļu administrēšanai. Sabiedrības informēšana un programmas administrēšana ir savstarpēji papildinošas darbības. Alternatīvs risinājums būtu nodrošināt iespēju vairāku mazo projektu īstenošanai, izmantojot globālās dotācijas.

3.11

Programmas administrēšanai jābūt maksimāli atvērtai un caurskatāmai. EESK apsveic Eiropas Komisiju ar tām konsultācijām, kas jau notiek programmas ietvaros. Tomēr, apzinoties programmas īpašo raksturu, ir jārod iespēja programmas vadības komitejas darbā iesaistīt Reģionu Komitejas, EESK un strukturētā dialoga partneru pārstāvjus, piešķirot tiem ekspertu, pilntiesīgu locekļu, novērotāju, aktīvu novērotāju vai līdzīgu statusu un/vai izveidojot formālu vai neformālu starpinstitucionālu ikgadējās programmas veidošanas darba grupu. Tas iedzīvinās partnerības ideju un ļaus nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu jau agrīnā lēmumu pieņemšanas stadijā. Tāpat šiem pārstāvjiem jābūt cieši iesaistītiem visos programmas izvērtēšanas un nākamās programmas izstrādes posmos (10).

3.12

Ir jānovērš pilsoniskās sabiedrības identificētie riski saistībā ar darba programmu ikgadējām prioritātēm, īstermiņa aktivitātēm vai kampaņveidīgiem pasākumiem. Tie nedrīkst aizēnot vai arī vienpusīgi sašaurināt programmas pamatmērķus. Pilsoniskajai sabiedrībai jādod iespēja pašai izvēlēties sev aktuālās projektu tēmas, kas atbilst programmas pamatmērķiem.

3.13

EESK uzstāj uz divu pakāpju projektu vērtēšanas sistēmas ieviešanu. Nepietiekamā finansējuma dēļ noraidīto pieteikumu skaits ir iespaidīgs, šobrīd atsevišķās progammas sadaļās tikai viens no aptuveni 20 projektiem tiek atbalstīts. Programma nedrīkst lieki izšķērdēt organizāciju resursus, tādējādi tām nodarot kaitējumu un nonākot pretrunā ar programmas pamatmērķiem. Papildus būtu jāievieš vairāki projektu iesniegšanas termiņi.

3.14

Plānojot programmas administrēšanas izmaksas, kas šķiet pārmērīgas ar aptuveni 11 % no visa programmai paredzētā budžeta, EESK aicina ņemt vērā izmaksu un ieguvumu analīzi (11) un šajā atzinumā piedāvātos risinājumus, kā šīs izmaksas mazināt, t. sk. ar globālo dotāciju, divpakāpju vērtēšanas sistēmas palīdzību utt.

3.15

EESK aicina nekavējoties izveidot programmas “Eiropa pilsoņiem” kontaktpunktus tajās programmas dalībvalstīs, kur to vēl nav, kā arī vairot to aktivitāti un redzamību.

3.16

Kā atzīst gan Eiropas Komisija, gan ļoti daudzi tās aptaujātie pilsoniskās sabiedrības pārstāvji (12), programmai nākotnē jābūt daudz ciešāk sasaistītai ar reālu un konkrētu lēmumu pieņemšanas procesu un ar Eiropas politisko dienaskārtību. EESK atzinīgi vērtē to, ka par vienu rezultatīvo kritēriju jaunajai programmai noteikts to politikas iniciatīvu skaits un kvalitāte, kas radušās programmas atbalstīto pasākumu rezultātā. Līdz ar to programma var veicināt LES 11. panta īstenošanu. Tāpat EESK atzinīgi vērtē Komisijas prasību pēc labas prakses apmaiņas un ideju apkopošanas sabiedrības līdzdalības jomā (13).

3.17

Visām programmas atbalstītajām darbībām ir nepieciešami praktiski izmantojami, stabili, ilgtspējīgi un maksimāli redzami rezultāti. Tie jāpanāk arī gadījumos, kad tiek rīkotas diskusijas, īslaicīgas pilsoņu tikšanās un attīstīti savstarpējie kontakti. Piemēram, prezidentūras pasākumi daļēji var pārtapt par regulāriem apspriežu forumiem starp pilsonisko sabiedrību un ES institūcijām.

3.18

EESK aicina palielināt darbības dotāciju pieejamību, īpašu uzmanību pievēršot ES un arī valsts līmenim, jo tieši šīs dotācijas ļauj organizācijai attīstīt vispārējo kompetenci, spējas piedalīties politikas veidošanā un operatīvi reaģēt uz jaunajiem izaicinājumiem (14). Turpretim projektu dotācijas bieži koncentrējas uz specifiskām darbībām un caur tām bieži ir grūtāk nodrošināt ilgtspēju, institucionālo atmiņu un darbības kvalitāti. Jāpārbauda pašreizējā priekšlikuma pielikumā paredzētās vidējās summas, projektu skaits un citi rādītāji. Tie nedrīkst diskriminēt finansiāli un administratīvi vājākas organizācijas, uzliekot augstus līdzfinansējuma un citus sliekšņus. Lietderīgāk būtu nenoteikt nekādu vai noteikt zemu dotāciju summas minimālo apjomu, tādējādi palielinot saņēmēju skaitu un/vai atbalsta ilgumu.

3.19

Vēlams plaši izmantot ilgtermiņa strukturālo atbalstu uzticamajiem partneriem. Tāpat vēlams pagarināt pārējo projektu maksimālo ilgumu, ja to prasa konkrētā projekta specifika.

4.1

EESK aicina papildināt vai izņemt no priekšlikuma preambulas 4. punkta norādi uz to, ka “Eiropas pilsoņu iniciatīva sniedz unikālu iespēju pilsoņiem tieši līdzdarboties ES likumdošanas attīstībā” (15), jo tas var radīt šaubas par citu Lisabonas līguma normu ieviešanu.

4.2

EESK aicina preambulas 4. punktā vārdus “starpvalstu un ES līmenī” aizvietot ar “starpvalstu un ES līmenī, kā arī, ievērojot eiropeisko dimensiju, dalībvalstu līmenī” saskaņā ar šā atzinuma 2.3. un 3.6. punktu.

4.3

Aicinām preambulas 10. punktā vārdu “starptautiskos” aizvietot ar vārdu “programmas”, saskaņā ar šā atzinuma 2.3. un 3.6. punktu.

4.4

Aicinām preambulas 14. punktu papildināt sekojoši: “sadarbībā ar Komisiju, dalībvalstīm, Reģionu Komiteju, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, strukturētā dialoga pārstāvjiem, kā arī individuāliem Eiropas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.”

4.5

Aicinām preambulas 16. punktā vārdus “tieši saistīti ar ES politikām” aizvietot ar “tieši saistīti ar politikām ES jautājumos”, kā arī vārdus “ES politiskās darba kārtības veidošanā” aizvietot ar “politiskās darba kārtības veidošanā ES jautājumos.”

4.6

Lai sasniegtu šā atzinuma 3.13. punktā minēto, aicinām preambulas 16. punkta 2. teikumu papildināt ar “, kā arī divpakāpju projektu pieteikumu atlasi.”

4.7

Priekšlikuma 1. pantu aicinām grozīt sekojoši: globālais mērķis — “sekmēt eiropeiskās vērtības un identitāti”; jēdziens “eiropeiskās vērtības un identitāte” ir plašāks un iekļaujošāks. Šie grozījumi jāievēro arī citur priekšlikuma tekstā.

4.8

Papildus tam 1. pantā vārdus “ES līmenī” aicinām aizvietot ar vārdiem “ES lietās vai jautājumos” saskaņā ar iepriekš teikto, ka pilsoniskā līdzdalība ir nedalāma, un ES lietas tiek lemtas ne tikai ES līmenī.

4.9

Priekšlikuma 2. panta 2. punktā aicinām vārdus “Savienības līmenī” aizvietot ar vārdiem “Savienības lietās vai jautājumos”, kā arī teikuma daļu “pilnveidojot pilsoņu izpratni par Savienības politikas veidošanas procesiem” grozīt kā “pilnveidojot pilsoņu izpratni un iesaisti politikas veidošanā ES jautājumos.”

4.10

Priekšlikuma 3. panta 2. punktu aicinām papildināt un grozīt sekojoši:

4.11

Saistībā ar priekšlikuma 4. pantu EESK uzsver, ka Komisijai būtu cik vien iespējams jāatsakās no valsts iepirkuma līgumiem ( public procurement contracts ), kuru rezultātā visbiežāk tiek rīkotas vērienīgas un dārgas, bet no pilsoņiem tālas sabiedrisko attiecību kampaņas. Visas darbības jāpadara maksimāli atvērtas visiem programmas dalībniekiem.

4.12

6. pantu aicinām papildināt atbilstoši šim atzinumam, t. sk. 2.6. punktam.

4.13

Apsvērt iespēju no 8. panta svītrot nosacījumu, ka ik gadu programmai tiek noteiktas jaunas prioritātes, vai arī mīkstināt šī panta redakciju.

4.14

9. pantu aicinām papildināt sekojoši: “3. Ir jārod iespēja, kā programmas vadības komitejas aktīvā darbā iesaistīt Reģionu Komitejas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un strukturētā dialoga partneru pārstāvjus, piešķirot tiem ekspertu, pilntiesīgu locekļu, novērotāju, aktīvu novērotāju vai līdzīgu statusu un/vai izveidojot formālu vai neformālu starpinstitucionālu ikgadējās programmas veidošanas darba grupu.”

4.15

10. pantu aicinām papildināt sekojoši: “Priekšlikuma 9. pantā minētajām pusēm jābūt cieši iesaistītām visos programmas izvērtēšanas un nākamās programmas izstrādes posmos.”

4.16

Aicinām papildināt priekšlikuma 14. panta 2. punktu sekojoši: “informē Eiropas Parlamentu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.” 14. panta 3. punkta sākumā aicinām pievienot vārdus “Tai skaitā,”.

4.17

Aicinām papildināt pielikuma 2. sadaļu “Programmas vadīšana”, norādot, ka atsevišķu programmas sadaļu administrēšanā iespējams un vēlams piesaistīt EK pārstāvniecības dalībvalstīs vai citas struktūras valstu līmenī, kuras Komisija atzīst par piemērotām.

4.18

Saistībā ar pielikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem EESK īpaši uzsver un atbalsta to, ka ir jāpanāk pastiprināta līdzekļu ieguldīšana valstīs un reģionos, kuros programmas mērķu sasniegšanai ir ierobežoti vai nav pieejami citi līdzekļi, vai arī kur ir zemi līdzdalības rādītāji.

4.19

EESK kategoriski noraida un aicina svītrot šobrīd pielikuma “Legislative Financial Statement for Proposals” 2.2.1. punktā noteikto, ka mazu un vidēju organizāciju dalība programmā rada risku tās administrēšanai. EESK norāda, ka saskaņā ar augstāk minēto šīs organizācijas ir īpaši labi piemērotas pilsoņu iesaistei, un to dalība programmā ir jāsekmē visos iespējamos veidos, tostarp atvieglojot projektu iesniegšanu, projektu administrēšanu, samazinot minimālo projektu budžetu, atļaujot neiesaistīt ārvalstu partnerus, ja tam nav objektīvas nepieciešamības, kā arī samazinot līdzfinansējuma apjomu.

4.20

EESK aicina pārskatīt pielikumos noteikto projektu skaitu dažādās darbībās un šo projektu finansējuma rādītājus, lai atspoguļotu augstāk minētās prasības pēc labākas projektu pieejamības mazām un vidējām organizācijām un/vai atsevišķas(-u) mazo projektu kategorijas(-u) ieviešanas, pēc labākas darbības dotāciju pieejamības, projektu maksimālā termiņa pagarināšanas u.c.