19.2.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/58

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā programma Eiropai””

COM(2010) 245 galīgā redakcija

(2011/C 54/17)

Ziņotājs: McDONOGH kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2010. gada 19. maijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā programma Eiropai””

COM(2010) 245 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2010. gada 16. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 467. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 8. un 9. decembrī (8.decembra sēdē), ar 83 balsīm par un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi.

1.1   Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Digitālā programma Eiropai”. Komiteja piekrīt Komisijas bažām par finanšu krīzes nodarīto kaitējumu Eiropas ekonomikas un sociālajam progresam. Komiteja arī piekrīt, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lielo potenciālu var izmantot, lai mudinātu digitālo ekonomiku radīt ļoti vajadzīgo stimulu izaugsmei un paaugstinātu Eiropas iedzīvotāju dzīves līmeni. Komiteja ir vienisprātis ar Komisiju, ka dažādās politikas iniciatīvas IKT un digitālās programmas jomā ir jāapvieno saskaņotā rīcības plānā un jāpārvalda tā ietvaros.

1.2.   Tomēr, neraugoties uz to, ka dažas paziņojuma daļas ir uzrakstītas skaidri, saprotami izklāstot paredzētās politikas iniciatīvas, citās daļās, piemēram, sadaļā par ES sabiedrības ieguvumiem no IKT un sadaļā par digitālās programmas starptautiskajiem aspektiem vēl joprojām nav sniegta konkrēta informācija attiecībā uz rīcības plānu. Komiteja sagaida, ka savlaicīgi tiks rūpīgi izstrādāti visi digitālās programmas elementi un ka konkrētās iniciatīvas, kurās Komiteja piedalīsies, tiks ar to pienācīgi apspriestas.

1.3.   Komiteja atzīmē Komisijas apzinātās problēmas, kas kavē dinamiskas digitālās ekonomikas attīstību Eiropā un no kurām jo īpaši jāpiemin šādas: no 27 dalībvalstīm sastāvošās Savienības problēmas saistībā ar tirdzniecības, kultūras un juridisko sadrumstalotību un pastāvīgais investīciju trūkums tīklos, IKT apmācībā un pētniecībā un inovācijā.

1.4.   Tomēr minētās problēmas ir bijušas ES uzmanības lokā jau ilgu laiku un, neraugoties uz gadiem ilgiem politikas pasākumiem un rīcības plāniem, sasniegtais progress ir bijis mazāks nekā tika gaidīts. Šobrīd, 2010. gadā, nav pieņemami, ka 30 % ES mājsaimniecību vēl aizvien nav piekļuves internetam (1) un ka ekonomikas krīzes laikā Eiropa nevar pietiekami paļauties uz to, ka digitālās ekonomikas izaugsme palīdzēs ātri atveseļot ekonomiku.

1.5.   Lai gan Eiropa ir reģions, kurā tīklu blīvums ir viens no visaugstākajiem pasaulē, IKT produktu un pakalpojumu sarežģītība, to nepietiekama pieejamība un izmantojamība rada nopietnu šķērsli daudzu iedzīvotāju, jo īpaši gados vecāku personu un cilvēku ar fizisku invaliditāti, iekļaušanai. Eiropai jāvērš galvenā uzmanība uz to, kā IKT produktu un pakalpojumu labāka izstrāde var apmierināt novecojošas sabiedrības un cilvēku ar invaliditāti vajadzības, ņemot vērā arī ANO attiecīgajā konvencijā izvirzītos mērķus.

1.6.   Komiteja pauž vilšanos par to, ka netiek ņemti vērā tās nemitīgie aicinājumi universālā pakalpojuma sniegšanas pienākumā iekļaut piekļuvi internetam. Ja ES patiešām vēlas īstenot Digitālo programmu un e-iekļaušanas principu, tad šajā jautājumā nepieciešama ātra rīcība. Komiteja atzīst, ka šāda rīcība radītu finansējuma problēmas, un iesaka piešķirt ES finansējumu infrastruktūras nodrošinātājiem, pamatojoties uz pārskatāmiem, objektīviem un samērīgiem kritērijiem.

1.7.   Konkurētspējas ziņā ES ar katru dienu aizvien vairāk atpaliek no ASV, Japānas un Dienvidkorejas progresīvas IKT infrastruktūras jomā, IKT un pētniecības un izstrādes izdevumu apjoma ziņā un iedzīvotāju līdzdalībā digitālajā ekonomikā. Šī ES globālās konkurētspējas samazināšanās jāaptur, efektīvi īstenojot agresīvas politikas iniciatīvas.

1.8.   Komiteja uzskata, ka progress, kas panākts IKT un digitālās ekonomikas jomā izvirzīto mērķu sasniegšanā, nav pietiekams tāpēc, ka Eiropas un valstu līmenī nav atbilstoši īstenotas politikas iniciatīvas jeb, citiem vārdiem sakot, “mēs zinājām, kas jādara, bet to nedarījām”. Komiteja aicina dalībvalstis steidzami īstenot ar Digitālo programmu saistītās direktīvas un ieteikumus.

1.9.   Komiteja uzskata, ka tirgus nespēj pienācīgi regulēt pats sevi sabiedriskā labuma interesēs. Tādēļ ir vajadzīgs līdzsvarots tiesiskais regulējums, lai aizstāvētu lielāka iedzīvotāju skaita intereses, kā paredzēts stratēģijā “Eiropa 2020”.

1.10.   Paziņojumā savlaicīgi pausta nepieciešamība pēc vadības un pārvaldības pieejas, lai īstenotu Digitālo programmu Eiropai kā daļu no stratēģijas “Eiropa 2020” (2). Komiteja pauž atzinību Komisijai par paziņojumā iekļautajiem pārvaldības un vadības noteikumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu šīs svarīgās programmas pienācīgu un savlaicīgu īstenošanu. Tomēr Komisijai tagad jāizstrādā detalizēts dokuments par stratēģijas īstenošanu attiecībā uz Digitālo programmu, lai pievērstos tās faktiskai izpildei.

1.11.   Komiteja atbalsta paziņojumā izklāstīto “septiņu pīlāru” rīcības plānu un atzinīgi novērtē Komisijas veikto darbu. Lai gan detaļu pilnīgai izstrādei vēl jāpievērš nopietna uzmanība, Komiteja uzskata, ka sagatavotais augsta līmeņa plāns ir pietiekami visaptverošs un lielākoties pareizs.

1.12.   Komiteja tomēr ir pārsteigta, ka paziņojumā nav iekļauta Galileo programma, kas ir nozīmīgs ieguldījums Eiropas IKT nākotnē. Komiteja aicina Komisiju nodrošināt, ka Galileo programma tieši tiek iekļauta Digitālās programmas rīcības plānā, un atgādina Komisijai par EESK izstrādātajiem atzinumiem par minēto programmu (3).

1.13.   Komiteja cer drīzumā apspriesties ar Komisiju par tās konkrētajiem paziņojumiem attiecībā uz katru Digitālās programmas aspektu.

Minēto paziņojumu izstrādē Komiteja aicina Komisiju ņemt vērā vairākus iepriekšējos EESK atzinumus (4), kuros analizēta nepieciešamība pēc drošas un dinamiskas informācijas sabiedrības, spēcīgas Eiropas IKT nozares un produktīvas digitālās ekonomikas ar strauju izaugsmi.

2.   Ieteikumi.

2.1.   Universālā pakalpojuma definīcijā jāiekļauj plaši pieejama ātra piekļuve (5) līdz ar atbilstošiem finansējuma mehānismiem.

2.2.   Jāpalielina finansējums IKT prasmju attīstīšanai un zināšanu un izpratnes veicināšanas programmām iedzīvotājiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Dalībvalstīs jāizveido informācijas un atbalsta funkcijas, lai palīdzētu MVU un iedzīvotājiem gūt izpratni par digitālo ekonomiku un piedalīties tajā.

2.3.   Ņemot vērā Digitālajā programmā pausto apņēmību par e-iekļaušanu, Padomei visā ES teritorijā būtu jāatbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir iepazīstināt skolēnus, vecāka gadagājuma, kā arī sociāli mazaizsargātus iedzīvotājus ar platjoslas tehnoloģiju izmantošanu (piemēram, tālmācība tīmeklī, videokonferences, tiešsaistes publiskie pakalpojumi utt.). Visu izglītības programmu pamatā jābūt paraugpraksei.

2.4.   Septītajā IKT pētniecības pamatprogrammā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tādu jaunas paaudzes produktu un pakalpojumu izstrādei, kas apmierinās gados vecāku iedzīvotāju, cilvēku ar invaliditāti un cilvēku, kuriem ir lasītprasmes un rakstītprasmes problēmas, īpašās vajadzības.

2.5.   IKT produktu un pakalpojumu atklātu standartu veicināšanai un atbalstam vajadzētu kļūt par Digitālās programmas tiešu sastāvdaļu. Atklātie standarti sekmē konkurenci un dod iespēju MVU vispārējai izaugsmei un konkurētspējai.

2.6.   Līdztekus finanšu līdzekļu plūsmas palielināšanai IKT jauninājumiem un pētniecībai un izstrādei Komisijai jānodrošina arī pienācīga pārskatatbildība un ieguldītās naudas lietderīga izmantošana. Jāpiemēro pienācīga ieguldījumu vadības prakse, proti, ieguldījumi jāpiešķir, pamatojoties uz sagaidāmo saimniecisko un/vai sabiedrisko atdevi, un visi ieguldījumi stingri jāpārvalda, lai nodrošinātu plānotos ieguvumus.

2.7.   Ieguldījumu pētniecībā un izstrādē pārvaldībai jānodrošina laba atsevišķo programmu un projektu koordinācija, lai gūtu maksimāli iespējamo labumu un izvairītos no resursu izšķiešanas, veicot divkāršu darbu.

2.8.   Pasākumos pētniecības un izstrādes jomā augsta prioritāte jāpiešķir ilgtspējai, veicot ieguldījumus tehnoloģijās, kas likvidētu saikni starp ekonomikas izaugsmi un kaitējumu videi.

2.9.   Novatorisku tehnoloģiju finansēšanu, kuras pamatā ir Eiropas vadošā loma pasaulē bezvadu un mobilajos sakaros, varētu noteikt par prioritāti, lai nodrošinātu vispārēju ātru interneta piekļuvi, iespējams, izmantojot frekvenču spektru, kas kļūst pieejams, samazinoties pieprasījumam pēc frekvencēm televīzijas apraidei un citiem mērķiem (tā saucamā “baltā zona”) (6).

2.10.   Komiteja aicina Komisiju noteikti iekļaut Galileo programmu Digitālās programmas mērķos un resursos. Finansējums būtu jāpiešķir arī tādu tehnoloģiju un lietojumprogrammu veicināšanai, kas spēs apstrādāt Galileo pakalpojumu sniegtos ārkārtīgi precīzos globālās navigācijas atrašanās vietas signālus (7).

2.11.   Eiropas Savienībai jāturpina pētniecības un izstrādes finansēšana saistībā ar lietisko internetu (8); tas sekmēs tehnoloģijas attīstību bezvadu tehnoloģijās, internetā un Galileo.

2.12.   Būtiski jāpalielina ieguldījumi pētniecībā un izstrādē saistībā ar sevišķi svarīgas informācijas infrastruktūras aizsardzības (CIIP) jautājumiem (9).

2.13.   Eiropas Savienībai jāpilnvaro atbilstoša regulatīvā iestāde, tai skaitā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras locekļi, lai īstenotu efektīvu aizsardzību saistībā ar informācijas kritiskajām infrastruktūrām visā ES teritorijā (10).

2.14.   Eiropā jāveido spēcīga informācijas drošības nozare, kas būtu organizēta saskaņoti un koordinēti un kas atbilstu tam kompetences līmenim, kāds raksturīgs šai nozarei ASV, kur tā saņem ļoti labu finansējumu (11).

2.15.   Strādājot ar pasaules mēroga IKT uzņēmumiem Digitālās programmas īstenošanā, Komisijai jāpatur prātā iedzīvotāju interešu aizsardzība.

2.16.   Saskaņā ar vispārēju politikas principu sabiedrības interesēm (“sabiedriskajam labumam”) jābūt līdzsvarā ar privātajām un komerciālajām interesēm.

2.17.   Komisijai būtu jāveic visi iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis konsekventi izpilda reglamentējošos noteikumus elektronisko sakaru jomā (12) un ka to īstenošana ir vienmērīga, līdzsvarota un visaptveroša visās 27 dalībvalstīs.

2.18.   Lai nodrošinātu pienācīgu atbilstību noteikumiem, jāstiprina komunikāciju regulatoru pilnvaras dalībvalstīs un ES līmenī, padarot tās līdzīgas pilnvarām, kādas ir Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA) (13).

2.19.   Ņemot vērā mobilo IKT pieaugošo nozīmi, Eiropai vajadzētu ātri pāriet uz tādu pieeju radiofrekvenču pārvaldībai, kas būtu orientēta uz tirgu, palielinot tirgus dalībnieku lomu un plašāk ieviešot radiofrekvenču tirdzniecību, kā arī samazinot valstu līmeņa birokrātiskos šķēršļus radiofrekvenču piešķiršanā (14).

2.20.   Komisijai jāmudina dalībvalstis aizstāvēt savas nacionālās intereses, attīstot un izmantojot maģistrālos pārraides un komutācijas tīklus, nolūkā sasniegt valsts politikas mērķus, piemēram, izlīdzināt atšķirības platjoslas pakalpojumu jomā. To iespējams panākt, sadarbojoties ar telekomunikāciju uzņēmumiem publiskā un privātā sektora partnerībās (15).

2.21.   ES reģionos ar augstu iedzīvotāju blīvumu jāatbalsta infrastruktūras nodrošinātāji, kas veic optiskās šķiedras kabeļu nodrošināšanu līdz galalietotājam (FTTH).

2.22.   Noderīga tiešsaistes satura un pakalpojumu pieejamība ir galvenais dzinulis darbībai tiešsaistē. Valdībām, valsts iestādēm, komunālo pakalpojumu uzņēmumiem un citiem uzņēmumiem būtu jāpaātrina savu tīmekļa vietņu attīstīšana un jāpāriet uz tiešsaistes attiecībām ar klientiem.

2.23.   Jāmeklē novatoriski risinājumi, lai uzņēmumi spētu paātrināt kvalitatīvu tiešsaistes pakalpojumu sniegšanu klientiem. Šai sakarā īpaša uzmanība jāpievērš tiešsaistē pieejamo video materiālu izmantošanas attīstībai.

2.24.   Ieguldījumi būtu jāorientē uz novatorisku risinājumu meklēšanu problēmām, ko rada valodu daudzveidība Eiropas Savienībā. ASV un citām lielajām ekonomikām, kuru valsts valoda starptautiski tiek izmantota par saziņas valodu, ir priekšrocības, veidojot vienotu, saskaņotu tiešsaistes tirgu precēm un pakalpojumiem. Valodu daudzveidība ir īpašs izaicinājums stratēģiskajam redzējumam par 2020. gadu.

2.25.   Jāapsver Eiropas elektroniskās identitātes (eID) izveidošana katram iedzīvotājam, kas veicinātu e-pakalpojumu sniegšanu un uzņēmējdarbību tiešsaistē.

2.26.   Komisijai jāievieš ES mēroga sertifikācijas un marķēšanas sistēma e-uzņēmējiem, lai patērētājiem neatkarīgi no valstu robežām, pērkot preces un pakalpojumus tiešsaistē, būtu vispārēja aizsardzība. Šāda sistēma paaugstinātu patērētāju uzticību e-komercijai.

2.27.   Veicot pārrobežu pirkumus, iedzīvotājiem jābūt paļāvībai, ka viņu personas dati un nauda ir drošībā; ir jāgarantē privātums un personas datu droša uzglabāšana.

2.28.   Komisijai jāizveido zvanu centru licencēšanas sistēma, lai nodrošinātu ES iedzīvotāju personas datu un naudas aizsardzību gadījumos, kad iedzīvotāji veic darījumus, izmantojot zvanu centrus, jo īpaši zvanu centrus, kas atrodas ārpus ES.

2.29.   Jāapsver arī aizsardzības pasākumu ieviešana patērētājiem, kuri kļūdaini apstiprina pirkumu tiešsaistē. Mūsdienās patērētājiem ir pārāk viegli izdarīt dārgas kļūdas, apstiprinot lidojumu rezervējumu vai citus pirkumus. Iespējams, šāda veida darījumiem būtu jāparedz anulēšanas iespēja.

2.30.   Īpaša uzmanība jāpievērš e-komercijai, kurā iesaistīti bērni; jāparedz atbilstoši noteikumi un rīcības kodekss.

2.31.   Eiropas Savienībai jāpiešķir līdzekļi, lai stiprinātu Eiropola rīcībspēju kibernoziegumu apkarošanā. Eiropas Savienībai aktīvi jāizmeklē kibernoziegumi, likumpārkāpējiem paredzot stingrus un visā Eiropas Savienībā vienotus soda pasākumus.

2.32.   Komisijai būtu jāizstrādā stratēģijas īstenošanas dokuments, kurā būtu sīki izskatīta paziņojuma sadaļa “Īstenošana un pārvaldība”. Komiteja uzskata, ka bez sīki izstrādāta un saskaņota īstenošanas plāna Digitālās programmas mērķi netiks sasniegti.

2.33.   Komisijai maksimāli jāizmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības instrumenti, lai palīdzētu īstenot Digitālo programmu.

2.34.   EESK izveidos pastāvīgo grupu, kas nepārtraukti uzraudzīs Digitālās programmas ļoti svarīgo attīstību un īstenošanu.

3.   Vispārīga informācija.

3.1.   Digitālā programma Eiropai ir viena no stratēģijas “Eiropa 2020” septiņām pamatiniciatīvām, kas izvirzītas, lai noteiktu informācijas un komunikācijas tehnoloģijai (IKT) atvēlamo lomu Eiropas ieceru īstenošanā līdz 2020. gadam. Neformālajā ministru sanāksmē, kas 2010. gada aprīlī notika Granādā, Spānijā, par ES informācijas sabiedrības politiku atbildīgie ministri pauda pilnīgu atbalstu šai apjomīgajai politikas iniciatīvai (16).

3.2.   Digitālās programmas nepieciešamība Eiropā.

3.2.1.   Digitālās programmas mērķis ir parādīt ceļu, kā pēc iespējas labāk izmantot IKT sociālo un saimniecisko potenciālu.

Šo IKT milzīgo potenciālu var mobilizēt, izmantojot labi funkcionējošu noslēgto loku, kas attēlots zemāk redzamā 1. attēla ārējā joslā.

1. attēls

Digitālās ekonomikas noslēgtais loks.

3.2.3.   Neraugoties uz to, ka ir skaidri zināms IKT pārmaiņas veicinošais potenciāls, lai to izmantotu, ir jāsastopas ar nopietniem izaicinājumiem. Komisija ir apzinājusi septiņus nozīmīgākos šķēršļus. Tie ir uzskaitīti 1. attēla iekšējā aplī.

3.2.4.   Minēto šķēršļu dēļ Eiropa atpaliek no saviem rūpnieciskajiem partneriem, proti, 30 % eiropiešu vēl aizvien nekad nav lietojuši internetu; optiskās šķiedras ātrgaitas tīklu izplatība Eiropā ir tikai 1 %, turpretim Japānā tā ir 12 % un Dienvidkorejā — 15 %; ES izdevumi IKT pētniecībai un izstrādei sasniedz tikai 40 % no ASV līmeņa

3.3.   Digitālajā programmā ierosināts veikt steidzamus pasākumus, lai rastu risinājumus septiņu svarīgāko uzdevumu jomās, kas ietekmē IKT pārveidojošo potenciālu, nolūkā panākt, ka Eiropa nostājas uz viedas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes ceļa.

3.4.   Politikas iniciatīva aptver simts pasākumus un 13 galvenos darbības mērķus, kas jāīsteno nākamajā desmitgadē, tostarp vairāk nekā trīsdesmit likumdošanas iniciatīvas. Programma ir sadalīta septiņos politikas pīlāros, atzīstot tās mērķu sasniegšanas kritiski svarīgo globālo dimensiju.

3.5.   Īstenošana un pārvaldība.

Zemāk redzamajā shēmā attēlota Digitālās programmas īstenošanai ierosinātā pārvaldības struktūra.

2. attēls

Eiropas Digitālās programmas pārvaldības cikls.

4.   Piezīmes.

4.1.   Politikas iniciatīvu neatbilstoša īstenošana ir pastiprinājusi Eiropas digitālās ekonomikas inertumu, ko izraisījusi tirgus sadrumstalotība un ieguldījumu nepietiekamība. Ir svarīgi, ka Komisija izmanto Digitālās programmas pamatiniciatīvu, lai stimulētu labu vadības un pārvaldības praksi, kas dotu Eiropai nepieciešamo digitālo ekonomiku ar strauju izaugsmi.

4.2.   Pieaugot ieguldījumu IKT nozarē apjomam un intensitātei, kā arī digitālās ekonomikas stimulēšanai, ir svarīgi, lai līdztekus ES izdevumu plāniem tiktu uzlabota un pastiprināta arī pārvaldība un pārskatatbildība.

4.3.   ES pētniecības un izstrādes izdevumu efektivitāte un rezultativitāte IKT jomā ir izšķiroši nozīmīga, jo no apjomīgajiem ieguldījumiem, kuri tiks veikti, mums jācenšas gūt maksimālu labumu. Ir svarīgi, lai pētniecības un izstrādes programmas un projekti būtu atšķirīgi un lieki nepārklātos ne valsts, ne starptautiskajā, ne arī tehnoloģijas nozares līmenī.

4.4.   Eiropa ir pārāk atkarīga no milzīgiem, globāliem IKT programmatūras un pakalpojumu uzņēmumiem. Tikai viens Eiropas uzņēmums atrodas vispasaules IKT uzņēmumu pirmajā desmitā, proti, Nokia, un tikai viens Eiropas uzņēmums — SAP — ir viens no pasaulē desmit labākajiem programmatūras izstrādātājiem.

Atklātajiem standartiem ir bijusi izšķiroša nozīme Interneta attīstībā un sekmīgā izmantošanā. Eiropai būtu noteikti jāatbalsta atklātie standarti, lai veicinātu konkurenci un mazinātu šķēršļus jaunizveidotu uzņēmumu, ieskaitot privātā sektora un sociālās ekonomikas jomas uzņēmējus, iekļuvei tirgū. Stingrs atbalsts atklātajiem standartiem Sadarbspējas un standartu rīcības plāna ietvaros arī palīdzētu attīstīties tādām Eiropas IKT uzņēmējsabiedrībām, kas spēj konkurēt pasaules mērogā.

4.5.1.   ES ir jārada Eiropā saimnieciskā vide, kas stimulē tādu novatorisku un spēcīgu IKT uzņēmumu attīstību, kuri, iespējams, var konkurēt vispasaules līmenī.

4.5.2.   Labs “pašmāju tirgus” ir svarīgs, lai augoši un dinamiski MVU nākotnē kļūtu par “globāliem milžiem”; jārisina ar sadrumstalotiem digitālajiem tirgiem un sadarbspējas trūkumu saistītās problēmas, lai atbalstītu Eiropas IKT uzņēmumu apslēpto potenciālu.

4.6.   ASV veiktie apjomīgie ieguldījumi IKT izraisa intelektuālā darbaspēka emigrāciju no Eiropas. Paredzams, ka ASV federālā IT tirgus kopējā vērtība 2011.–2015. gadā būs 530 miljardi USD un līdz 2015. gadam izdevumi sasniegs 115 miljardus USD gadā. Lai Eiropa digitālajā laikmetā tiktu līdzi straujajai attīstībai, tai pavisam noteikti jānovirza izdevumi uz IKT jomu.

Tā kā kļuvis zināms, ka nozīmīgus rūpniecības procesus apdraud Stuxnet vīruss (17), viena no valdību darba kārtības prioritātēm ir kiberdrošība un informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzība.

4.7.1.   Savu iedzīvotāju labklājības un dzīves kvalitātes nodrošināšanā Eiropa šobrīd jau ļoti lielā mērā ir atkarīga no informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. Ir būtiski, ka mūsu pieaugošā atkarība no IKT iet kopsolī ar aizvien modernākiem drošības pasākumiem, lai aizsargātu informācijas kritisko infrastruktūru (elektroenerģija, ūdens, transports, drošības sistēmas u.c.) un pasargātu iedzīvotājus no kibernoziegumiem.

4.7.2.   Komiteja atgādina Komisijai par savu atzinumu “Informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzība” (18). Komiteja ir jo īpaši pārliecināta, ka Eiropai jāīsteno spēcīga vadošā loma un jāpilnvaro atbilstoša iestāde, lai pienācīgi aizsargātu ES pret uzbrukumiem.

4.8.   Komisijas Zaļajā grāmatā par demogrāfiskajām pārmaiņām uzsvērta demogrāfiskā virzība Eiropā, proti, tās sabiedrības straujā novecošana līdztekus jauniešu skaita samazināšanās tendencei. Lai gan minētais rada daudzas problēmas, ir arī ar tehnoloģijas inovāciju saistītas iespējas, lai paaugstinātu gados vecāku cilvēku un cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāti, mazinātu novecojošās sabiedrības saimnieciskās problēmas un radītu Eiropā jaunas saimnieciskās un uzņēmējdarbības iespējas. Tiek uzskatīts, ka gados vecākiem cilvēkiem paredzētām jaunām IKT būs svarīga nozīme dažu nākotnes problēmu risināšanā. Tāpēc Eiropai jāplāno, kā tehnoloģija var apmierināt novecojošas sabiedrības vajadzības, jo IKT var palīdzēt paaugstināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti, saglabāt veselību, ilgāk palikt neatkarīgiem un aktīviem darbā vai sabiedrībā. Plašu pakalpojumu klāstu iespējams piedāvāt komunikācijas, iepirkšanās, drošības, veselības aizsardzības un daudzās citās jomās.

4.9.   Tā kā Eiropas iedzīvotāju intereses ne vienmēr saskan ar globālo IKT uzņēmumu interesēm, starp uzņēmumu un iedzīvotāju interesēm jāpanāk līdzsvars.

4.10.   Valodu daudzveidība Eiropai ir īpašs problēmjautājums, cenšoties izveidot dinamisku vienoto tirgu tiešsaistes precēm un pakalpojumiem. Vajadzīgi lielāki ieguldījumi, lai minētajam problēmjautājumam rastu novatoriskus risinājumus.

4.11.   Kvalitatīva satura un pakalpojumu pieejamība tiešsaistē ir viens no galvenajiem lietotāju piesaistīšanas elementiem. Valdības un valsts iestādes visā Eiropas Savienībā izvērš pakalpojumus ļoti nevienmērīgi un ir jāveic vairāk pasākumu, lai palīdzētu valstīm, kuras ir atpalikušas, virzīt uz priekšu savas programmas; jo īpaši publisko preču un pakalpojumu e-iepirkuma jomā varētu paveikt daudz vairāk.

4.12.   Pārrobežu e-komercijas ekonomikas veicināšana Eiropas Savienībā ir ļoti sarežģīts process. Lai ieinteresētu “pirmos klientus”, e-komercijai jābūt lietotājiem saprotamai un drošai. Šobrīd 27 ES dalībvalstu starpā pastāvošā juridiskā, valodas, kultūras un tehnoloģiju sadrumstalotība rada ievērojamus šķēršļus atvērtas un visu ES teritoriju aptverošas e-komercijas ekonomikas izaugsmei. Minētās problēmas ir jārisina katra atsevišķi, taču e-identifikācijas kartes ieviešana visiem iedzīvotājiem un ES mēroga e-tirgotāja sertifikācijas sistēmas izveidošana lielā mērā mazinātu šīs problēmas.

4.13.   E-tirgotāja sertificēšanā labs piemērs ir Nīderlande. Tiešsaistes tirgotāju aroda apvienība ir izveidojusi sertificēšanas organizāciju ar neatkarīgu uzraudzības padomi. Visiem apvienības locekļiem jāievēro rīcības kodekss un jāizmanto standarta līgums ar klientu, kas izstrādāts pēc vienošanās ar Nīderlandes patērētāju organizāciju (Consumentenbond). Veicot darījumus ar sertificētiem e-tirgotājiem, klienti strīdu risināšanai var izmantot strukturētu sūdzību izskatīšanas procedūru. Klientu informētība par šāda veida sertifikāciju ir augsta, proti, 83 % tiešsaistes patērētāju pazīst sertifikācijas etiķeti. Komiteja sagaida, ka Komisija veiks pasākumus e-tirgotāju sertifikācijas sistēmas ieviešanai ES mērogā.

4.14.   Iedzīvotāji, kas pirmo reizi izmanto tīmekli un internetu, ir jo īpaši pakļauti kiberuzbrukumu riskam un negodīgiem tirgotājiem. Neaizsargātajiem lietotājiem — gan pieaugušajiem, gan bērniem — jānodrošina visa iespējamā aizsardzība, kas palīdzētu viņiem droši izmantot tiešsaistes vidi (19).

4.15.   Komisija savā gada progresa ziņojumā varētu iekļaut īpašu nodaļu saistībā ar invaliditātes radītajām problēmām, lai apzinātu un izvērtētu Digitālās programmas ietvaros gūtos panākumus minētajā jomā.

4.16.   Eiropas tiešsaistes ekonomikā, kurai nav robežu, būtiski ir nodrošināt, ka Eiropolam ir atbilstoši instrumenti, lai uzraudzītu komerciālo un sociālo darbību ar mērķi padarīt to visiem drošu.

---

(1)  Eurostat paziņojums presei STAT/09/176.

(2)  “EIROPA 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

(3)  OV C 256, 27.10.2007., 73. lpp.; OV C 324, 30.12.2006., 41. lpp.; OV C 324, 30.12.2006., 37. lpp.; OV C 318, 23.12.2006., 210. lpp.; OV C 221, 8.9.2005., 28. lpp.; OV C 302, 7.12.2004., 35. lpp.; OV C 48, 21.2.2002., 42. lpp.

(4)  “Kā pārvērst digitālo dividendi sociālajā labumā un ekonomikas izaugsmē” — vēl nav publicēts OV; OV C 255, 22.9.2010., 116. lpp. un OV C 77, 31.3.2009., 60. lpp.; “Uzlabot “publiskā un privātā sektora partnerības līdzdalības” modeļus, izvēršot visiem pieejamus e-pakalpojumus ES 27 dalībvalstīs”; vēl nav publicēts OV; OV C 255, 22.9.2010., 98. lpp.; OV C 128, 18.5.2010., 69. lpp.; OV C 317, 23.12.2009., 84. lpp.; OV C 218, 11.9.2009., 36. lpp.; OV C 175, 28.7.2009., 8. lpp.; OV C 175, 28.7.2009., 92. lpp.; OV C 175, 28.7.2009., 87. lpp.; OV C 77, 31.3.2009., 63. lpp.; OV C 224, 30.8.2008., 61. lpp.; OV C 224, 30.8.2008., 50. lpp.; OV C 97, 28.4.2007., 27. lpp.; OV C 97, 28.4.2007., 21. lpp.; OV C 325, 30.12.2006., 78. lpp.; OV C 318, 23.12.2006., 222. lpp.; OV C 110, 9.5.2006., 83. lpp.; OV C 123, 25.4.2001., 36. lpp.

(5)  COM(2005) 203 galīgā redakcija un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem.

(6)  Skat. atzinumu “Kā pārvērst digitālo dividendi sociālajā labumā un ekonomikas izaugsmē” (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī) un http://www.economist.com/blogs/babbage/2010/09/white-space_wireless.

(7)  Galileo pakalpojumos ietilps atklātas piekļuves navigācija, komerciālā navigācija, dzīvības glābšanas navigācija, publiski regulēta navigācija, kā arī meklēšana un glābšana.

(8)  OV C 255, 22.9.2010., 116. lpp. un OV C 77, 31.3.2009., 60. lpp.

(9)  See OJ C 255, 22.9.2010, p. 98.

(10)  Ibid.

(11)  ASV federālā kiberdrošības tirgus kumulatīvā tirgus vērtība tiek lēsta 55 miljardu ASV dolāru apmērā (2010.–2015. gadā); paredzams, ka kopējā ikgadējā izaugsme nākamajos 6 gados būs 6,2 % — http://www.marketresearchmedia.com/2009/05/25/us-federal-cybersecurity-market-forecast-2010-2015/.

(12)  Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem; Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu; un Direktīva 2002/77/EK par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū.

(13)  http://cordis.europa.eu/

(14)  “Kā pārvērst digitālo dividendi sociālajā labumā un ekonomikas izaugsmē” — vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī; OV C 97, 28.4.2007., 27. lpp. un OV C 224, 30.8.2008., 50. lpp.

(15)  Skat. “Uzlabot “publiskā un privātā sektora partnerības līdzdalības” modeļus, izvēršot visiem pieejamus e-pakalpojumus ES 27 dalībvalstīs” (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

(16)  http://www.eu2010.es/export/sites/presidencia/comun/descargas/Ministerios/en_declaracion_granada.pdf.

(17)  http://www.nytimes.com/2010/09/27/technology/27virus.html un http://www.ft.com/cms/s/0/e9d3a662-c740-11df-aeb1-00144feab49a.html?ftcamp=rss

(18)  OV C 255, 22.9.2010., 98. lpp.

(19)  Pēdējo 15 gadu laikā EESK ir izstrādājusi vairākus atzinumus par minēto tematu. Divus nesenākos atzinumus sk. OV C 128, 18.5.2010., 69. lpp. (“Sociālo kontaktu vietņu ietekme”) un OV C 224, 30.8.2008., 61. lpp. (“Bērnu aizsardzība internetā”).

---