17.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 51/50

1.1

EESK atbalsta ES apņemšanos novērst un apkarot cilvēku tirdzniecību un aizsargāt no cilvēku tirdzniecības cietušo tiesības, kā arī atzinīgi vērtē ierosinātās direktīvas visaptverošo un integrēto pieeju.

1.2

Cilvēku tirdzniecība ir smags cilvēktiesību pārkāpums un noziegums ar daudziem aspektiem, kas visi jāņem vērā. Direktīvā ierosinātā definīcija attiecas uz dažāda veida cietušajiem un viņu izmantošanu, tostarp ubagošanu un izmantošanu noziedzīgās darbībās — tās ir divas jaunas direktīvā iekļautās jomas. Definīcija attiecas arī uz cilvēku tirdzniecību orgānu izņemšanas nolūkā, kas ir fiziskās neaizskaramības un cilvēktiesību rupjš pārkāpums. EESK īpaši atbalsta ar cilvēku tirdzniecību saistīto noziedzīgo nodarījumu plašo definīciju.

1.3

EESK atbalsta viedokli, ka kriminālsankcijām par noziegumiem, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, jābūt samērīgām ar to, ka minētie noziegumi ir īpaši smagi noziedzīgi nodarījumi. Tāpēc Komiteja iesaka paredzēt stingrākus sodus un sankcijas vienlaikus ar nelegālās darbībās iegūto aktīvu arestu. Veicot cilvēku tirdzniecības izmeklēšanu, jāveic arī finanšu izmeklēšana. Dalībvalstu piemērotie sodi un sankcijas noteikti jāsaskaņo.

1.4

Lai cīnītos pret šo smago cilvēktiesību pārkāpumu, jānosaka sankcijas noziedzniekiem, un īpaši svarīgi ir nodrošināt tiesā piespriesto sodu izpildi. EESK iesaka, ka cilvēku tirdzniecības gadījumos nevajadzētu būt iespējai sodu mīkstināt vai atlaist no cietuma pirms spiedumā noteiktā termiņa beigām.

1.5

EESK atbalsta viedokli, ka cilvēku tirdzniecības upuri ir neaizsargāti un ka viņi jāaizsargā no atkārtota kaitējuma un turpmākiem pārdzīvojumiem kriminālprocesa laikā. Tāpēc EESK iesaka direktīvas 7. panta tekstu “dalībvalstis […] paredz iespēju, ka cilvēku tirdzniecībā cietušos nesauc pie kriminālatbildības un tiem nepiemēro sodus” jāgroza, vārdu “iespēja” aizstājot ar stingrāku terminu, lai nesaukšana pie kriminālatbildības un atbrīvošana no soda kļūtu par noteikumu, nevis izņēmumu.

1.6

Ņemot vērā cilvēku tirdzniecības upuru īpašo stāvokli, EESK iesaka viņiem nodrošināt kvalitatīvu bezmaksas juridisko palīdzību, sākot ar brīdi, kad persona atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri.

1.7

Sniedzot palīdzību un atbalstu cilvēku tirdzniecībā cietušajiem nepilngadīgajiem, pirmām kārtām jāsekmē viņu atgriešanās ģimenē, ja vien ģimene nav bijusi iesaistīta cilvēku tirdzniecībā.

1.8

Lai cietušo reintegrācija būtu pilnībā sekmīga un lai nepieļautu viņu atkārtotu izmantošanu tirdzniecībā pēc atgriešanās, viņiem būtu jāpiedāvā nogaidīšanas periods (1), kura laikā papildus medicīniskai palīdzībai cietušajiem būtu jāpiedāvā izglītība un/vai aroda apmācība.

1.9

Neizraidīšanas princips jāpiemēro arī cilvēku tirdzniecības gadījumā, cietušos aizsargājot no nosūtīšanas atpakaļ uz viņu izcelsmes valsti, ja viņu dzīvība vai brīvība var būt apdraudēta.

1.10

EESK atbalsta viedokli, ka, cilvēku tirdzniecības jomā īstenojot turpmākus pasākumus un pieņemot turpmākus lēmumus, jāpievēršas arī preventīviem pasākumiem. Tādēļ nepieciešamas dziļas zināšanas un analīze par šādas tirdzniecības galvenajiem cēloņiem, lai šādus faktorus varētu efektīvi apkarot un tādējādi samazinātu cilvēku tirdzniecības gadījumu skaitu.

1.11

Cilvēku tirdzniecība ir gan globāls jautājums, gan vietēja līmeņa problēma. EESK uzskata, ka tiesību aktu īstenošanas un kriminālvajāšana politika var būt efektīva tikai tad, ja aktīvās partnerattiecībās iesaistīsies NVO, darba devēju apvienības, privātais sektors, arodbiedrības un visi pārvaldes līmeņi. Jārada cilvēku tirdzniecībai nelabvēlīga vide.

1.12

Cilvēku tirdzniecības apkarošanā svarīga nozīme ir arī pilsoniskajai sabiedrībai. EESK atzinīgi vērtē to, ka direktīvā paredzēts sadarboties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Ir būtiski šīs struktūras iesaistīt visos attiecīgā procesa posmos, sākot ar cietušo apzināšanu līdz palīdzības nodrošināšanai. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām varētu būt būtiska nozīme iespējamo upuru sociālajā reintegrācijā, kam savukārt varētu būt netieša preventīva ietekme un kas varētu palīdzēt novērst atkārtotu viktimizāciju un iesaistīšanu cilvēku tirdzniecībā.

1.13

EESK atbalsta viedokli, ka trūkst salīdzināmu datu par cilvēku tirdzniecību. Tādēļ pastāv vajadzība ES dalībvalstīs saskaņoti apkopot kvalitatīvus datus par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem.

1.14

Attiecīgu ziņošanas struktūru noteikšanai dalībvalstīs būtu jākļūst par obligātu prasību, skaidri nosakot to uzdevumus. Saskaņā ar direktīvu dalībvalstis ir tiesīgas iecelt valstu ziņotājas struktūras vai izveidot līdzvērtīgus mehānismus. EESK uzskata, ka būtu jānorāda tikai viena veida struktūra un tai katrā dalībvalstī jākoordinē politika un pasākumi reģionālajā līmenī un ar citām dalībvalstīm, lai izvairītos no būtiskām atšķirībām dažādās dalībvalstīs.

1.15

EESK pauž cerību, ka tiks īstenoti saskaņoti, sekmīgi un apņēmīgi pasākumi, ņemot vērā dalībvalstu vienošanos iecelt Eiropas koordinatoru cilvēku tirdzniecības apkarošanai ES līmenī.

—

pasākumi, kas jāveic, lai panāktu soda atbilstību noziedzīgā nodarījuma smagumam;

—

plašāks un saistošāks ekstrateritoriālās jurisdikcijas regulējums, uzliekot dalībvalstīm pienākumu saukt pie kriminālatbildības tos valstspiederīgos un pastāvīgos iedzīvotājus, kas izdarījuši ar cilvēku tirdzniecību saistītu noziegumu ārpus attiecīgās dalībvalsts teritorijas;

—

plašāka darbības joma noteikumam par soda nepiemērošanu cietušajiem par to, ka viņi bijuši iesaistīti kriminālās darbībās, neatkarīgi no tā, kādus nelikumīgus līdzekļus (saskaņā ar Palermo protokolu) izmantojuši cilvēku tirgotāji;

—

labāka palīdzība cietušajiem, jo īpaši medicīniskā aprūpe un aizsardzības pasākumi;

—

aizsardzības nodrošināšana izcelsmes valstī, ja cietušajam liek tur atgriezties;

—

īpaši aizsardzības pasākumi bērniem, sievietēm un citām mazaizsargātām grupām, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri, un

—

turklāt līdzīga satura noteikumu iekļaušana Eiropas Savienības acquis bez šaubām rada priekšrocības, kas izriet no ES tiesiskajā kārtībā noteiktajiem stingrākajām prasībām, proti, tūlītēja stāšanās spēkā un īstenošanas uzraudzība.

3.1

EESK atbalsta ES apņemšanos novērst un apkarot cilvēku tirdzniecību un aizsargāt cietušo tiesības. Ierosinātās direktīvas mērķis ir ieviest noteikumu minimumu attiecībā uz soda sankcijām, kas piemērojamas ar cilvēku tirdzniecību saistītiem noziegumiem, un pastiprināt centienus šādu noziedzīgu nodarījumu novēršanai un cietušo aizsardzībai.

3.2

EESK atzinīgi vērtē direktīvā izmantoto visaptverošo un integrēto pieeju. Tā kā cilvēku tirdzniecība ir mūsdienīgs verdzības veids un ļoti ienesīga organizētās noziedzības nodarbe, turklāt saskaņā ar Eiropola novērtējumu par 2009. gadu tās apmēri Eiropā palielinās, ir ļoti svarīgi, lai ES pieeja šajā jomā būtu vērsta uz cilvēktiesībām un visaptveroša, par prioritāti nosakot ārējo attiecību, atgriešanās un reintegrācijas politiku, sociālos jautājumus, sociālo iekļaušanu, migrāciju un patvērumu.

3.3

EESK atzīmē, ka direktīvā ņemtas vērā pēdējā laika tendences cilvēku tirdzniecībā, un tāpēc cilvēku tirdzniecības definīcija atbilst starptautiski noteiktajiem standartiem, piemēram, tiem, kas iekļauti ANO Protokolā par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu (kas pievienots ANO Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību) un Eiropas Padomes Konvencijā par cīņu pret cilvēku tirdzniecību.

3.4

Direktīvas preambulā precīzi izklāstīts, ko ietver jēdziens “īpaši neaizsargātas personas”. Tā kā bērni ir neaizsargātāki un ir lielāks risks, ka viņi varētu kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem, šai grupai būtu jāvelta īpaša uzmanība. EESK uzskata, ka vissvarīgākais ir bērna intereses, kā paredzēts ANO Konvencijā par bērna tiesībām un ES Pamattiesību hartā.

3.5

Vienlaikus ir svarīgi cilvēku tirdzniecības definīciju attiecināt uz visām cietušo grupām, sievietēm un vīriešiem, atzīstot, ka viņi var būt neaizsargāti.

3.6

Vērā ir ņemti visi šādu noziegumu aspekti. Cilvēku tirdzniecības definīcija attiecas uz dažāda veida cietušajiem un viņu izmantošanu, tostarp ubagošanu un izmantošanu kriminālās darbībās — tās ir divas jaunas ierosinātajā direktīvā iekļautās jomas. Definīcija attiecas arī uz cilvēku tirdzniecību orgānu izņemšanas nolūkā, kas ir fiziskās neaizskaramības un cilvēktiesību rupjš pārkāpums. EESK īpaši atbalsta ar cilvēku tirdzniecību saistīto noziedzīgo nodarījumu plašo definīciju.

3.7

EESK uzskata, ka dalībvalstīm savos tiesību aktos būtu jāiekļauj cilvēku tirdzniecības plašāka definīcija (un arī izvērtāka ar šo jomu saistītā terminoloģija), lai nodrošinātu sistēmu šīs sarežģītās un daudzveidīgās parādības, kas izvēršas aizvien vairāk, apkarošanai. Piemēram, jāņem vērā arī noziegumu veidi, kas var būt iespējami, izmantojot internetu un informācijas tehnoloģijas kopumā.

3.8

Direktīva ir nozīmīgs panākums, jo tajā noteikts precīzs soda un citu sankciju līmenis, cenšoties nodrošināt dalībvalstu piemēroto sankciju līmeņu saskaņošanu.

3.9

EESK apzinās grūtības, kas direktīvas izstrādes laikā radās attiecībā uz vienotu maksimālā soda līmeņu noteikšanu. Saskaņot piespriežamā soda apmēru tomēr ir svarīgi, jo dalībvalstīs šajā ziņā ir būtiskas atšķirības — brīvības atņemšana no trīs līdz divdesmit gadiem par pamata pārkāpumiem un no desmit gadiem līdz mūža ieslodzījumam, ja konstatēti vainu pastiprinoši apstākļi. Lai arī dažādas sodu piemērošanas sistēmas un politikas ir atšķirīgas, EESK uzskata, ka stingra soda politika un noteiktas apsūdzības celšana ir piemēroti pasākumi, ņemot vērā šādu noziegumu aizvien lielāko izplatību.

3.10

Izmantojot pašreiz pieejamos datus, aplēsts, ka katru gadu vairāki simti tūkstošu cilvēku tiek ievesti ES tirdzniecības nolūkos vai arī tirdzniecība ar viņiem notiek Eiropas Savienībā. Turklāt 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu vairāk nekā par 10 % palielinājās Eurojust izskatīšanai pieņemto cilvēku tirdzniecības lietu skaits. Pašlaik cilvēku tirdzniecība tādā vai citādā veidā notiek visās 27 dalībvalstīs, un šis noziedzības veids kļūst aizvien izplatītāki.

3.11

Sodiem un sankcijām, ko piemēro personām, kuras gūst labumu no cilvēku tirdzniecības, jābūt atbilstīgiem nozieguma smagumam un tādiem, kas attur no noziedzīgā nodarījuma veikšanas. Tādēļ ierosinātos sodus varētu pārskatīt, tos palielinot, jo EESK uzskata, ka tāds sods kā brīvības atņemšana uz pieciem gadiem pilnībā neatbilst nozieguma smaguma pakāpei. Bargākas sankcijas būtu piemērotākas direktīvas mērķu sasniegšanai. Attiecīgi būtu jāpielāgo arī sods, ja konstatēti vainu pastiprinoši apstākļi. Šai noziedzīgu nodarījumu kategorijai nebūtu jāpiemēro cietumsoda mīkstināšana par labu uzvedību vai valsts svētku gadījumā utt.

3.12

Soda izciešanas nodrošināšana ir vēl viens aspekts, kuram dalībvalstīs jāpievērš īpaša uzmanība. Ņemot vērā šādu noziedzīgu nodarījumu smagumu, cietumsoda mīkstināšanas praksi un atbrīvošanu no cietuma pirms visa spiedumā noteiktā termiņa nevajadzētu pieņemt.

3.13

Papildus direktīvā paredzētajiem sodiem dalībvalstīm būtu jāievieš tādas sankcijas kā aktīvu arests, tādējādi tieši ietekmējot saimnieciskos faktorus, kas ir attiecīgās noziedzīgās darbības pamatā (2), kā arī aizliegums izbraukt no valsts un ierobežojumi īstenot noteiktas pilsoniskās un politiskās tiesības. Veicot cilvēku tirdzniecības nozieguma izmeklēšanu, tajā jāietver arī finanšu izmeklēšana.

3.14

EESK atbalsta viedokli, ka cilvēku tirdzniecības upuri ir neaizsargāti un viņi jāaizsargā no atkārtota kaitējuma un turpmākiem pārdzīvojumiem kriminālprocesa laikā. Viņiem arī jābūt iespējai reāli izmantot savas tiesības un saņemt vajadzīgo palīdzību un atbalstu.

3.15

EESK pilnībā piekrīt, ka no cilvēku tirdzniecības cietušie būtu jāaizsargā no kriminālvajāšanas un soda par noziedzīgu darbību, kas saistīta ar apstākļiem, kādos viņi nokļuvuši, būdami cilvēku tirdzniecības upuri (piemēram, viltotu dokumentu izmantošana, prostitūcija, nelegāla imigrācija u.c.). Šāda aizsardzība ir vajadzīga, lai izvairītos no vēlreizēja kaitējuma un iedrošinātu cietušos liecināt kriminālprocesā. Direktīvas 7. panta redakcija ir šāda: “dalībvalstis (…) paredz iespēju, ka cilvēku tirdzniecībā cietušos nesauc pie kriminālatbildības un tiem nepiemēro sodus (…)”. EESK iesaka vārdu “iespēja” aizstāt ar stingrāku terminu, lai nesaukšana pie kriminālatbildības un atbrīvošana no soda kļūtu par noteikumu, nevis izņēmumu.

3.16

Cilvēku tirdzniecības upuri jāaizsargā no atkārtota kaitējuma un jauniem pārdzīvojumiem kriminālprocesa laikā. Tādēļ visiem cilvēku tirdzniecības upuriem jābūt iespējai sniegt liecību aiz norobežojuma vai atsevišķā telpā, tādējādi izvairoties no viņu tiešas konfrontācijas ar cilvēku tirdzniecības organizētājiem / noziegumu izpildītājiem, kas var izraisīt stresu vai bailes.

3.17

EESK uzskata, ka no cilvēku tirdzniecības cietušajiem būtu jāpiedāvā kvalitatīva bezmaksas juridiskā palīdzība, sākot ar brīdi, kad persona ir atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri. Šādas palīdzības sniegšanā ir ieinteresēta arī valsts, gādājot par to, lai cietušais pēc iespējas ātrāk saņemtu vajadzīgo aizsardzību, un nodrošinot brīvprātīgu līdzdalību izmeklēšanā un tiesvedībā.

3.18

EESK uzskata, ka ir svarīgi vēlreiz uzsvērt neizraidīšanas principu, nodrošinot, ka cietušos nenosūta atpakaļ uz viņu izcelsmes valsti, ja viņu dzīvība vai brīvība var tikt apdraudēta.

3.19

EESK uzskata, ka direktīvā ierosinātais ekstrateritoriālās jurisdikcijas princips varētu radīt konfliktus kriminālprocesuālās darbības īstenošanā.

3.20

Sniedzot palīdzību un atbalstu cilvēku tirdzniecībā cietušajiem bērniem, pirmām kārtām jāsekmē viņu atgriešanās ģimenē, ja vien ģimene nav bijusi iesaistīta cilvēku tirdzniecībā.

3.21.

Lai no cilvēku tirdzniecības cietušo reintegrācija būtu pilnībā sekmīga un lai nepieļautu viņu atkārtotu izmantošanu tirdzniecībā pēc atgriešanās, būtu jāpiedāvā nogaidīšanas periods (3), kura laikā līdz ar medicīnisko palīdzību upuriem būtu jāpiedāvā izglītība un/vai aroda apmācība. Nogaidīšanas periods jāparedz neatkarīgi to tā, vai cietušais sniedz liecības pret likumpārkāpējiem un vai viņš vēlas brīvprātīgi atgriezties izcelsmes valstī.

3.22

EESK atbalsta viedokli, ka turpmākajiem pasākumiem un lēmumiem cilvēku tirdzniecības jomā jāietver preventīvi pasākumi, cietušo aizsardzība un palīdzības sniegšana cietušajiem, kā arī visu iesaistīto ciešāka sadarbība.

3.23

Dalībvalstīm būtu jāņem vērā cilvēku tirdzniecības galvenie cēloņi, proti, nabadzība un visā pasaulē pastāvošās atšķirības tiesiskuma jomā. Nevienmērīgs labklājības sadalījums, izglītības trūkums, diskriminācija, slikta pārvaldība, augsts bezdarba līmenis, vāja izpildvara, bruņoti konflikti un korupcija rada labvēlīgus apstākļus cilvēku tirdzniecībai. Šo faktoru apkarošanai būtu jāveicina arī cilvēku tirdzniecības samazināšanās.

3.24

Lai arī direktīvas definīcija par juridiskām personām, kuras var saukt pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar cilvēku tirdzniecību, neattiecas uz valstīm vai publiskajām iestādēm, kas īsteno valsts varu, ir svarīgi, ka valstīm jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai apzinātu un pārtrauktu publisko tiesību subjektu piedalīšanos vai līdzdalību cilvēku tirdzniecībā. Šādās prettiesiskās vai noziedzīgās darbībās iesaistītas valsts amatpersonas būtu jāsauc pie kriminālatbildības un jātiesā bez jebkādiem izņēmumiem.

3.25

Dalībvalstīm jāņem vērā, ka cilvēku tirdzniecību ietekmē arī piedāvājuma un pieprasījuma princips. Tādēļ būtu jāveic pasākumi pieprasījuma samazināšanai, kas palīdzētu ierobežot cilvēku tirdzniecības apjomus. Ja dalībvalstis īstenotu attiecīgus pasākumus, lai mazinātu pieprasījumu, kas ir viens no jebkāda veida izmantošanas cēloņiem, un īstenotu pasākumus nolūkā mazināt risku cilvēkiem kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem, būtu sperts svarīgs solis šā nozieguma izplatības samazināšanā.

3.26

Cilvēku tirdzniecība ir gan globāls jautājums, gan vietēja līmeņa problēma. EESK uzskata, ka tiesību aktu īstenošana un kriminālvajāšana var būt efektīva tikai tad, ja aktīvās partnerattiecībās iesaistīsies NVO, darba devēju apvienības, privātais sektors, arodbiedrības un visi pārvaldes līmeņi. Jārada cilvēku tirdzniecībai nelabvēlīga vide.

3.27

Saskaņā ar direktīvas noteikumiem dalībvalstīm jāīsteno arī informēšanas un izpratnes uzlabošanas kampaņas, pētniecības un izglītības programmas, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai tādējādi mazinātu apdraudējumu, ka cilvēki, it īpaši bērni, var kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem. EESK uzskata, ka atsevišķas kampaņas nav pietiekami efektīvas, un ierosina organizēt pastāvīgas izglītojošas kampaņas Eiropas līmenī.

3.28

EESK atzinīgi vērtē to, ka direktīvā paredzēts sadarboties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Ir būtiski šīs struktūras iesaistīt visos attiecīgā procesa posmos, sākot ar cietušo apzināšanu līdz palīdzības nodrošināšanai.

3.29

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām varētu būt būtiska nozīme iespējamo upuru sociālajā reintegrācijā, kam savukārt varētu būt netieša preventīva ietekme un kas varētu palīdzēt nepieļaut atkārtotu viktimizāciju un iesaistīšanu cilvēku tirdzniecībā. Dalībvalstīm cieši jāsadarbojas ar NVO, lai sniegtu palīdzību. Sadarbībā ar NVO dalībvalstīm jāatbalsta tādu informācijas līniju un citu informācijas resursu izveide, kas paredzēti riska grupām, cilvēku tirdzniecības upuriem un viņu ģimenēm.

3.30

EESK uzsver, ka Eiropas Komisija (4) ir aicinājusi iesniegt priekšlikumus par īpašo programmu ar nosaukumu “Noziedzības novēršana un apkarošana”, kas ir daļa no vispārējās “Drošības un brīvību aizsardzības” programmas. Tādējādi iecerēts stiprināt ES politiku cīņai ar cilvēku tirdzniecību un padarīt efektīvākus cilvēku tirdzniecības apkarošanas neleģislatīvos pasākumus. Tādēļ 2010. gadam izvirzītas šādas prioritātes: preventīvi pasākumi, cietušo aizsardzība, noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana un likumpārkāpēju saukšana pie kriminālatbildības, koordinēšanas un sadarbības mehānismi, kā arī uzticamu datu apkopošana. Minētās programmas īstenošanai piešķirti 4 miljoni EUR, un ar tās palīdzību iecerēts finansēt 12 projektus. Tas ir labs sākums, taču NVO, kas apkaro cilvēku tirdzniecību, ir nepieciešams būtisks atbalsts, un dalībvalstīm būtu jāapņemas pilsoniskās sabiedrības organizācijām sniegt atbilstošu palīdzību.

3.31

EESK uzskata, ka, uzņēmumos izmantojot pašregulāciju (piemēram, rīcības kodeksus) un godīgas tirdzniecības praksi, kā arī ieviešot piegādes ķēžu vadības sistēmas, varētu nodrošināt, ka no cilvēku tirdzniecības cietušie netiek nodarbināti piespiedu kārtā un iesaistīti uzņēmumu produkcijas ražošanā un pakalpojumu sniegšanā. Lai novērstu cilvēku tirdzniecību, ļoti ieteicams būtu izstrādāt arī labas prakses pamatnostādnes par migrējošo darba ņēmēju pieņemšanu darbā, kā arī sekmēt sūtītāju valstu un saņēmēju valstu divpusējo sadarbību, uzraugot migrējošo darba ņēmēju pieņemšanu darbā un darba apstākļus.

3.32

EESK vēlas uzsvērt, ka Eiropas līmenī ir vajadzīga vienota un saskaņota pieeja, jo cīņā ar cilvēku tirdzniecību nepietiek tikai ar leģislatīvu instrumentu pieņemšanu; papildus tiem jāīsteno arī neleģislatīvi pasākumi, piemēram, datu apkopošana un nosūtīšana, sadarbība, partnerību veidošana un paraugprakses apmaiņa.

3.33

EESK atbalsta viedokli, ka trūkst salīdzināmu datu par cilvēku tirdzniecību. Tādēļ, izveidojot valstu ziņotāju mehānismu, ES dalībvalstīs saskaņoti jāapkopo kvalitatīvi dati par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem.

3.34

Par minētajiem jautājumiem atbildīgu ziņošanas struktūru noteikšanai dalībvalstīs jākļūst par obligātu prasību, un ir precīzi jānosaka to uzdevumi. Saskaņā ar direktīvu dalībvalstis ir tiesīgas iecelt valstu ziņotājas struktūras vai izveidot līdzvērtīgus mehānismus. EESK uzskata, ka būtu jānorāda tikai viena veida struktūra un tai katrā dalībvalstī jākoordinē politika un pasākumi reģionālajā līmenī un ar citām dalībvalstīm, lai izvairītos no būtiskām atšķirībām dažādās dalībvalstīs.

3.35

Lai arī cilvēku tirdzniecības jautājumi ir iekļauti daudzos Eiropas Savienības un trešo valstu nolīgumos (piemēram, nolīgumos par Āfrikas un Eiropas Savienības stratēģisko partnerību un Austrumu partnerību; tā arī atzīta par vienu no prioritātēm Eiropas Savienības un Rietumbalkānu valstu noslēgtajos stabilizācijas un asociācijas nolīgumos), EESK uzskata, ka cilvēku tirdzniecības apkarošanai jākļūst par vienu no svarīgākajiem šajos nolīgumos ietvertajiem uzdevumiem. Aktīvi jācenšas panākt, lai starp ES un citām valstīm noslēgtu līdzīgus nolīgumus.

3.36

Tā kā dalībvalstis ir vienojušās iecelt Eiropas koordinatoru cilvēku tirdzniecības apkarošanai ES līmenī, EESK pauž cerību, ka tiks īstenoti saskaņoti, sekmīgi un efektīvi pasākumi,