23.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/93

1.1

EESK uzskata, ka nelabvēlīgu dabas apstākļu ietekmēto reģionu (kalnu rajonu, visattālāko reģionu un īpaši salu) pastāvēšanai jābūt atzītai sabiedrības un politiskā līmenī ar mērķi izstrādāt konkrētas iniciatīvas, kas būtu saskaņotas ar šo reģionu vajadzībām.

1.2

Laikā, kad starp reģioniem vai dalībvalstīm un Eiropas Komisiju notiek sarunas par lauku attīstības programmām un reģionālās konkurētspējas programmām, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja vēlējās uzsvērt lauksaimniecības nozīmi un tās vajadzības īpaši nelabvēlīgu dabas apstākļu ietekmētos reģionos (kalnu, salu un visattālākos reģionos).

1.3

Konstatējot šos nelabvēlīgos apstākļus, Komiteja lūdz Eiropas Komisiju piedāvāt patiesi konkrētas iniciatīvas šo reģionu labā, lai koordinētu dažādas politikas, kas tajos jau tiek īstenotas, un lai attīstītu sinerģiju starp esošajām darbībām.

1.4

Kaut gan KLP otrais pīlārs — lauku attīstība — ir nepieciešama un, tātad, augsti prioritāra politika, tomēr ir jākonstatē, ka tā bija viens no galvenajiem pielāgojamajiem mainīgajiem, kas ļāva panākt vienošanos par finanšu plānu. Ņemot vērā šo budžeta līdzekļu samazinājumu, Komiteja lūdz Komisiju un Padomi dot prioritāti lauku attīstības kredītu piešķiršanā visatpalikušākajiem reģioniem, tas ir, nelabvēlīgu dabas apstākļu pastāvīgi ietekmētajiem reģioniem, kuriem tie visvairāk nepieciešami.

1.5

Izstrādājot lauku attīstības programmas un struktūrfondu reģionālās programmas, Komiteja lūdz Komisiju un dalībvalstis pārliecināties par šo programmu papildināmību un saskaņotību nelabvēlīgu dabas apstākļu ietekmētos reģionos.

1.6

EESK ierosina, sekojot esošo programmu paraugam par kalnu reģionu attīstības veicināšanu, kā, piemēram, programma EUROMONTANA, atbalstīt sadarbības iniciatīvu īstenošanu salu un visattālākajos reģionos, kas galvenokārt vērstas uz lauku politikas jautājumiem un kurās ņem aktīvu līdzdalību pilsoniskā sabiedrība.

1.7

Ņemot vērā lauksaimniecības nestabilitāti un tās nozīmi šajos reģionos, EESK uzskata, ka svarīgi ir izveidot šo reģionu (kalnu, salu un visattālāko reģionu) Eiropas novērošanas centru. Runa ir par Eiropas lauksaimniecības skatījuma attīstīšanu šajos reģionos, kas vienlaicīgi ir šo reģionu lauksaimniecības stāvokļa uzraudzības, analīzes un izplatīšanas atskaites punkts, kā arī pārvaldes iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un dažādu Eiropas struktūru tikšanās, pārdomu un dialoga vieta un kur var iepazīties ar Eiropas iniciatīvām lauksaimniecības saglabāšanai un attīstībai šajos reģionos.

1.8

EESK vēlas uzsvērt, ka ārpus šajā atzinumā minētajiem kalnu, salu un visattālākajiem reģioniem, ir arī citi reģioni, kuri cieš no līdzvērtīgiem, lauksaimnieciskai darbībai nelabvēlīgiem apstākļiem, proti, lauku saimniecību atrašanās vieta, ražošanas izmaksas un klimats. Tas attiecas uz “citiem nelabvēlīgu apstākļu ietekmētiem reģioniem un”“īpaši nelabvēlīgu apstākļu ietekmētiem reģioniem”. EESK aplūkos šos reģionus nākamā atzinumā.

1.9

Citu nelabvēlīgu apstākļu ietekmēto reģionu noteikšanai jānotiek, ņemot vērā objektīvos trūkumus, kas saistīti ar lauksaimniecisko darbību tajos. Bet ir arī jārēķinās ar reģiona īpatnībām.

2.1

Atzinuma priekšvēsture.

3.1

Normatīvie akti par lauku attīstību un reģionālo politiku ir jau pieņemti. Bija grūti sadalīt finanšu līdzekļus sakarā ar samazinātām summām, kas šīm politikām piešķirtas. Vienošanās par finanšu plāniem laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam radīja lauku attīstībai paredzēto summu samazināšanos vecajās dalībvalstīs un lielāku reģionālās politikas fondu sadrumstalotību.

3.2

Pēc vairākiem gadiem daži kalnu un visattālākie nelabvēlīgu dabas apstākļu pastāvīgi ietekmētie reģioni tika atzīti KLP un reģionālās politikas ietvaros, savukārt salas šādu atzīšanu neieguva.

3.2.1

Eiropā kalnu rajoni ir nozīmīgi: tie sedz trešo daļu teritorijas un tur dzīvo aptuveni 18 % no 25 dalībvalstu Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās vēl vairāk paplašinās Eiropas Savienības kalnu rajonus. Eiropas kalnu rajoni ir ārkārtīgi dažādi gan pēc to fiziskām īpašībām, kā topogrāfija un klimats, gan pēc to sociālekonomiskajām iezīmēm, kā, piemēram, demogrāfija, pieejamība un saiknes ar kaimiņos esošajām teritorijām. Tie atšķiras no zemes izmantošanas, lauksaimniecības nozīmes, sociālās kohēzijas aspekta un, kas ir pats svarīgākais, no ekonomiskās attīstības līmeņa.

3.2.2

Pieci kritēriji, kurus izmanto EUROSTAT, lai noteiktu salu reģionu: minimālā platība 1 km2, minimālais attālums no kontinenta 1 km, minimālais pastāvīgo iedzīvotāju skaits — 50 iedzīvotāji, pastāvīgas saiknes ar kontinentu trūkums un ES galvaspilsētas neesamība attiecīgajā teritorijā.

3.2.3

Sala, uz kuras atrodas kādas ES valsts galvaspilsēta, neietilpst EUROSTAT definīcijā. Tādejādi pirms paplašināšanās Apvienotā Karaliste un Īrija bija no tās izslēgtas. Savukārt kopš 2004. gada maija divas relatīvi mazas salas — Kipra un Malta — pievienojās ES. Līdz ar to EESK iesaka pārskatīt iepriekš minētās definīcijas noteikumus tā, lai tajā varētu iekļaut šīs divas dalībvalstis. ES to atzina savā priekšlikumā par jaunajiem Kohēzijas un struktūrfondiem, kā arī Līgumā par Konstitūciju Eiropai, kas satur atsauci šajā sakarā.

3.2.4

Visattālākie reģioni, t.i., Francijas aizjūras departamenti, Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas ir pilntiesīgas ES daļas, kuras tomēr raksturo savdabīga situācija. Runa ir par reģioniem, kuriem ir līdzīga situācija, kuru raksturo ģeogrāfisko, fizisko un vēsturisko apstākļu kopums, kas lielā mērā nosaka to ekonomisko un sociālo attīstību.

3.2.5

Citus, ne tik plašus specifiskus reģionus, kā, piemēram, piepilsētu rajonus (7), mitros apgabalus, polderus u.tml., var skart nelabvēlīgi apstākļi, kuriem vajadzētu pievērst īpašu uzmanību, kas nebūtu saistībā ar Eiropas politikas ieviešanu. Komiteja varētu aplūkot šos jautājumus kādā turpmākā atzinumā.

3.3

Šie reģioni cīnās ar pastāvīgiem nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, kā, piemēram, izolētība, kas rada pārdošanas, piegādes un pakalpojumu papildu izmaksas un apgrūtina piekļūšanu tirgiem. Turklāt infrastruktūru, transporta un enerģijas izmaksas ir lielākas.

3.4

Šī iemesla dēļ jo sevišķi svarīgi ir nodrošināt šajos nelabvēlīgo apstākļu reģionos lauksaimniecisko darbību, lai attīstītos ekonomika, sabiedriskā dzīve, kultūras mantojums (augsts lauksaimniecībā nodarbināto procents šajos reģionos), teritoriālais un vides līdzsvars.

3.5

KLP nesenās izmaiņas ir daudzskaitlīgas un dziļas, un nenovēršami ietekmēs Eiropas apgabalu ilgtspējīgo attīstību, jo sevišķi īpaši nelabvēlīgu dabas apstākļu ietekmētos reģionus sakarā ar otrā pīlāra vājināšanos vecajās dalībvalstīs. Šajās izmaiņās var vērot divas tendences: no vienas puses, Eiropas atbilde uz sarunām ar PTO (Pasaules Tirdzniecības organizāciju) un konkurētspējas meklējums starptautiskajos tirgos un, no otras puses, vēlama, bet neīstenojama tendence pastiprināt pasākumus dabas aizsardzības, dzīvnieku labklājības un lauku apgabalu labā.

3.6

2003. gada KLP reformas teorētiskais mērķis ir uzlabot konkurētspēju un ievirzīt lauksaimniecisko ražošanu atkarībā no tirgus pieprasījuma. Taču tirgus ietekmē lauksaimniecība izzustu nelabvēlīgo apstākļu ietekmētājos reģionos. Tātad ir nepieciešama aktīva politika, lai noturētu lauksaimniecisko darbību šajos grūtajos reģionos.

3.7

Ir grūti izvērtēt 2003. gada 29. septembrī pieņemtās pirmā pīlāra reformas, kuru raksturo atdalīšana, savstarpēja atbilstība un modulācija, ietekmi, jo valstis un reģioni stratēģiskās izvēles veica dažādi. Bet šķiet, ka reforma satur ražošanas pārtraukšanas un/vai delokalizācijas draudus (jo ražošana nav obligāta, lai saņemtu tiešos atbalstus), piemēram, dzīvnieku audzēšanas vai dzīvnieku produktu pārstrādes jomā.

3.8

Laikā, kas Komisija ved sarunas ar Eiropas reģioniem un dalībvalstīm par lauku attīstības un reģionālās politikas programmām, ir nepieciešams pievērst īpašu uzmanību nelabvēlīgu dabas apstākļu pastāvīgi ietekmētiem reģioniem ar mērķi nodrošināt teritoriālo kohēziju, kas ir nepieciešama Lisabonas stratēģijas veiksmīgai realizēšanai. Vērst politiku vienīgi uz konkurētspējas stratēģiju nozīmētu rīkoties pretēji nospraustajiem mērķiem. Tomēr šķiet, ka dažas ES valstis vēlas iet šajā virzienā.

3.9

Lauksaimniecībai jāpaliek ekonomiskai darbībai, kas balstās uz lauksaimnieku vēlmi uzsākt uzņēmējdarbību. Runa nav par nelabvēlīgu apstākļu ietekmēto reģionu pārvēršanu par brīvdabas muzejiem ar veclaicīgām lauksaimniecības metodēm vai par vietām, kur dominē vai ir vienīgi vides problēmas. Lauksaimniecības nozare attīstījās un modernizējās tā, lai atbilstu patērētāju un pilsoņu vajadzībām. Šī dinamika ir jāturpina, lai veicinātu lauksaimnieku inovācijas un uzņēmējdarbības spējas. Nelabvēlīgu apstākļu ietekmēto reģionu lauksaimniecībai jāturpina iesāktais virziens, ļaujot lauksaimniecības pārtikas nozarei attīstīties uz tās ražojumu pamatiem, lai nodrošinātu reģiona ekonomisko dzīvotspēju. To jo īpaši veicinās valsts subsīdijas reģioniem.

4.1

Ievads: kalnu lauksaimniecības īpatnības un lauku attīstības problēmas.

4.1.1

Kalnu lauksaimniecību Eiropā raksturo dažas īpašas iezīmes. Kaut arī kalnu reģioni Eiropā nav vienādi ne no vides, pedoloģijas un klimata viedokļa, ne no ekonomiskā un sociālā viedokļa, tomēr tiem kopīgi ir ierobežojumi (vai neizdevīgi stāvokļi) lauksaimnieciskās darbības veikšanai sakarā ar nogāzēm, nelīdzenu reljefu un parasti nelabvēlīgu klimatu. Šie ierobežojumi sašaurina lopbarības un dzīvnieku audzēšanas iespējas. To dēļ lauksaimniecībai nav tik viegli piemēroties konkurences apstākļiem un rodas papildus izmaksas, kas neļauj ražot konkurētspējīgu produkciju par zemu cenu. Turpretī šai lauksaimniecībai ir daudzas priekšrocības kalnu apgabalu ilgtspējīgai attīstībai.

4.1.2

Kalnu reģionu lauku attīstības izaicinājumi pārsvarā ir saistīti ar izmantojamās zemes nepietiekamību, ar citu jomu, kā piemēram, mežsaimniecības vai urbanizācijas konkurenci, ar lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanu, ainavu nelabvēlīgu izmaiņu, tūrisma attīstību, ar pieejamību (vai izolētību), ar vispārējās nozīmes pakalpojumiem, ūdens un dabas resursu pārvaldi un jo sevišķi ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Šie izaicinājumi saistīti ar īpašumu un personu drošību, pateicoties lauksaimniecības un mežsaimniecības pozitīvajai ietekmei cīņā ar tādām dabas katastrofām kā nogruvumi, stipri pali, lavīnas vai ugunsgrēki.

4.2.1

Eiropas Revīzijas palātas ziņojums un Eiropas Komisijas pasūtītais pētījums “Kalnu apgabali Eiropā: kalnu reģionu analīze pašreizējās dalībvalstīs, jaunajās dalībvalstīs un citās Eiropas valstīs”, kurš tika publicēts 2004. gada janvārī tīmekļa vietnē http://europa.eu.int/comm/regional_policy/sources/docgener/studies/study_fr.htm, ļauj Komisijai rast saskaņotu kalnu reģiona definīciju.

4.3.1

Kalnu lauksaimniecībai ir neaizvietojam ietekme uz vidi un apgabalu. Lauksaimnieki pozitīvi ietekmē vietējo ekonomiku, vidi un sabiedrību kopumā.

Runa ir par tās “pozitīvu ārējo ietekmi” vai par tās “daudzfunkcionalitāti”. Lauksaimniecība ir efektīvs telpiskās plānošanas un dabas resursu pārvaldes līdzeklis un svarīgs elements ainavu veidošanā. Šie elementi ir sevišķi vērtīgi kalnos sakarā ar ievērojamiem ūdens resursiem, īpašo kalnu bioloģisko daudzveidību un tūrisma iespējām gandrīz visos kalnu apgabalos. Bez tam lauksaimniecība palīdz saglabāt dzīvnieku un augu sugas vai nu tās izmantojot tieši (izturīgas liellopu vai aitu sugas, kuras eksportē uz daudzām pasaules valstīm vai īpašas augu sugas, ka, piemēram, smaržaugi vai daži graudaugi, kurus patērētāji ir no jauna atklājuši), vai arī ar lauksaimnieciskās darbības starpniecību (kalnu ganību uzturēšana u.tml.). Tā sniedz savu ieguldījumu lauksaimnieciskās un pārtikas produkcijas dažādošanā, jo tirgiem tiek piegādāta oriģināla un izslavēta produkcija, kura ir ārpus parastās konkurences. Tas ļauj saglabāt tradicionālās prasmes. Visbeidzot lauksaimniecība veicina nodarbinātību laukos, un ir cieši saistīta ar nelauksaimnieciskām lauku darbībām, daudzos reģionos ar nozīmīgu skaitu vairākās nozarēs nodarbināto.

4.3.2

Ja iedomājas, ka šī pozitīvā ārējā ietekme var būt arī maksas pakalpojums, kas vairumā gadījumu pašreiz nav, tad atbalsta vispārēja samazināšana kalnu lauksaimniekiem izraisītu tūlītēju ietekmi uz tām, paātrinot lauku saimniecību un līdz ar to arī lauksaimniecības kā ainavu veidotājas funkcijas izzušanu. Šeit tiek skarts vispārējas nozīmes jautājums, kas attiecas uz valsts un sabiedrības lēmēju kopumu. To nevar neņemt vērā, ja patiesi vēlas veicināt ilgtspējīgās attīstības līdzekļus un paņēmienus.

4.3.3

Nepieciešamība saglabāt lauksaimniecisko ražošanu kalnu reģionos ir īpaši nozīmīga lauku ekonomikai, lai šajos reģionos būtu iespējama pārveidošana un līdz ar to pievienotās vērtības radīšana, kas ir sinonīms darba vietām, izaugsmei u.t.t. Turklāt kalnu reģionos saražotā produkcija bieži ir daļa no ārkārtīgi bagāta kultūras mantojuma, kura izdzīvošana ir atkarīga no vietējiem ražojumiem. Piemēram, siers no govs piena “artisou de Margeride” (9) ir iemesls svētkiem Overņas dienvidaustrumos (Francijā), Mahon siers no govs piena (Baleāru salās) vai anīsa muzejs Rutē (Spānijā) u.tml.

4.3.4

Kalnu lauksaimniecība cieš no īpašiem un pastāvīgiem ierobežojumiem. Sakarā ar KLP pirmā pīlāra ieviešanu, kas vēsturiski balstījās uz lauksaimniecības sistēmu ražošanas līmeņiem, kalnu reģioni saņem no pirmā pīlāra mazāku atbalstu nekā līdzenumi. Faktiski šajos reģionos otrā pīlāra atbalstiem ir tikpat liela nozīme kā pirmā pīlāra. Īpašai politikai kalnu reģionu labā jāļauj aptveroši un saskaņoti ņemt vērā tās īpašās problēmas, ar kurām sastopas kalniešu saimniecības kultūraugu audzēšanai vai lopkopībai. Šī politika liecina, ka sabiedrība atrod līdzekļus, lai veicinātu dinamisku kalnu lauksaimniecību, kas spējīga nodrošināt lauksaimnieciskās ražošanas un ainavas veidošanas funkcijas, kuras ir uzskatītas par nepieciešamām šo apgabalu plānošanai un attīstībai nākotnē.

4.3.5

Komiteja lūdz Komisiju Eiropas lauku attīstības tīkla ietvaros izveidot tematisku darba grupu par kalnu jautājumiem.

4.3.6

Vidusjūras kalnu reģioni apvieno vienlaicīgi gan kalniem, gan Vidusjūras klimatam raksturīgos nelabvēlīgos apstākļus (sausums, ugunsgrēki, negaisi…). Šo īpatnību būtu jāņem vērā Eiropas līmenī, lai būtu iespējama politikas piemērošana reģionālajam līmenim.

4.4.1

Laikā, kad vecajās dalībvalstīs lauku attīstības budžeti samazinās vai paliek nemainīgi, bet jaunās dalībvalstis cenšas piešķirt līdzekļus īstermiņā visražīgākajiem reģioniem, Eiropas Komisijai jāraugās, lai Eiropas līdzekļi prioritārā kārtā tiktu piešķirti nelabvēlīgu dabas apstākļu pastāvīgi ietekmētajiem reģioniem, kur tie ir nepārtraukti vajadzīgi.

4.5.1

Nelabvēlīgu dabas apstākļu radīto zaudējumu un līdz ar to arī papildu ražošanas izmaksu kompensēšana ir vissvarīgākais pasākums kalnu lauksaimniecības atbalstam. Neviens šodien šo pasākumu neapstrīd, pat ja nav pietiekamu līdzekļu, lai realizētu tā mērķus.

4.5.2

Lauksaimnieciskās ražošanas apstākļus kalnos raksturo galvenokārt stipri ierobežojumi, kas saistīti ar atrašanos virs jūras līmeņa, slīpumu, sniegu un ar saziņas grūtībām. Šiem ierobežojumiem ir divu veidu sekas. Tie rada aprīkojuma (ēku un materiālu) un transporta papildu izmaksas un vairāk vai mazāk samazina atkarībā no izmantojamiem ražošanas veidiem un nelabvēlīgo apstākļu pakāpes, faktoru (zemes, kapitāla, darba) ražīgumu.

4.5.3

Kalnu lauksaimnieciskās ražošanas faktoru zemāks ražīgums ir saistīts ar aktīvās veģetācijas perioda īsumu, kas ir 8 mēneši līdzenumā, bet vairs tikai 6 mēneši 1000 m virs jūras līmeņa. Tas nozīmē, ka no mazāk ražīgām platībām ir jāsavāc vismaz par trešdaļu vairāk lopbarības, lai varētu pabarot lopus.

4.5.4

Nelabvēlīgu dabas apstākļu izraisīto zaudējumu kompensējošais pabalsts ir pirmais atbalsta mērs, kas iekļauj šos mērķus. Tā griesti ir vēlami, lai ierobežotu vidējo un lielo saimniecību paplašināšanu ar mērķi saglabāt pietiekamu saimniecību daudzumu, tādējādi novēršot iedzīvotāju skaita sarukšanu.

4.6.1.1

Iepriekšējos plānošanas periodos ar lauksaimniecības un vides pasākumu palīdzību bija iespējams ieviest ganību lopkopību ekstensīvas audzēšanas reģionos. Vajag turpināt darbu šajā virzienā, izmantojot vienkāršus pasākumus, kas ir pieejami pēc iespējas lielākam lopkopju skaitam, un papildinot tos ar citiem, vairāk uz apgabaliem ar īpašiem vides izaicinājumiem mērķētiem pasākumiem.

4.6.1.2

Ierobežot lauksaimniecības un vides atbalstu minētajiem reģioniem nozīmētu iet pret mērķi, kuru cenšas sasniegt, jo tas gandrīz nenovēršami novestu pie lopkopības izzušanas un pie novārtā atstātas dabas, kas ir kaitīgi no dabas katastrofu novēršanas, no attiecīgās vides daudzfunkcionalitātes un no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa. Cita starpā ir jāatzīmē, ka jebkurā gadījumā lauksaimniecības un vides pasākumi, kuri stāsies spēkā 2007. gadā, ir kļuvuši selektīvāki nekā iepriekš, jo tie tagad satur obligātu, neapmaksātu bāzi, kas ir saistīta ar nosacījumu ieviešanu.

4.6.2.1

Ēku celtniecības kalnos papildu izmaksas ir saistītas ar daudziem apstākļiem: izturība pret sniega smagumu un stipru vēju, izolācija, nozīmīgi zemesdarbi, ilgāka lopu turēšana kūtīs un līdz ar to lielāka lopbarības daudzuma uzglabāšana un vairāk notekūdeņu. Mehanizācijas papildu izmaksas saistītas ar nepieciešamā materiāla īpatnībām, lai varētu strādāt uz nogāzēm, un ar priekšlaicīgo to nolietošanos sakarā ar klimatiskajiem apstākļiem. Tās saistītas arī ar saražoto sēriju mazajiem apmēriem. Tāpat kā nelabvēlīgu dabas apstākļu radīto zaudējumu kompensēšana, arī investīciju atbalsts ir nosacījums lauku saimniecību ilgtspējai, un tātad tā ir jāpastiprina kalnu reģionos.

4.6.3.1

Kalnos, tāpat kā citur, vērojams tendence, ka uzņēmējdarbības uzsākšana samazinās sakarā ar nākotnes perspektīvu trūkumu, darba smagumu un uzņēmuma nodošanas mantojuma nodokļa lielajām izmaksām. Kalnos, tāpat kā citur, gadījumā, kad trīs lauksaimnieki izbeidz darbību, tikai viens tiek aizvietots.

4.6.3.2

Tomēr sakarā ar kalnu lauksaimniecības sistēmu trauslumu un nepieciešamību veikt vairāk investīciju nekā līdzenumos šeit ir svarīgāk nekā citur veicināt paaudžu atjaunošanu un lauksaimnieciskās darbības uzsākšanu. Runa ir par mērķi, kas tieši skar ne tikai lauksaimniecību, bet ir arī vispārējās nozīmes jautājums, kā tas bija jau minēts iepriekš.

4.6.4.1

Papildu izmaksas mākslīgās apsēklošanas un ražas savākšanas pakalpojumiem pārsvarā ir saistītas ar kalnu saimniecību nelielo blīvumu, tādējādi pagarinot transportēšanas laiku, un ar transportēšanas apstākļiem, kuri ir grūtāki un rada priekšlaicīgu transporta nolietošanos. Saskaņā ar mērķi saglabāt lauku saimniecības kalnu reģionos ir nepieciešams paredzēt atbalstu šiem pakalpojumiem, jo sevišķi piena savākšanai, kuras izdevumus pašlaik lauksaimnieki sedz paši. Arguments, ka šādi pabalsti būtu vērsti pret konkurenci, kalnu apstākļos nebūtu pieņemami, jo tirgus likumi netiek piemēroti vienādi un bez atšķirības visās teritorijās.

4.6.5.1

Lai celtu kalnu lauksaimniecības produkcijas vērtību, nepieciešams, lai turpat uz vietas būtu pieejamas rūpnieciskās pārstrādes iekārtas un radītas pārdošanas iespējas. Bet arī lauksaimniecības pārtikas rūpniecība ir pakļauta ierobežojumiem, kas saistīti ar atrašanos kalnos: tālums no noieta tirgiem, palielināti transporta, kā arī celtniecības un uzturēšanas izdevumi. Tas veicinātu arī darba vietu rašanos, kas ir sevišķi svarīgi lauku reģionos.

4.6.5.2

Tāpēc pastāvīgs atbalsts šīm darbībām ir pamatots un nepieciešams. Lauksaimniecības pārtikas rūpniecībai jāļauj plaši izmantot reģioniem paredzētos atbalstus.

4.6.6.1

Lauku tūrisms ir ļoti attīstīts dažos Eiropas kalnu reģionos, piemēram, Austrijā, un nodrošina papildu ienākumus, kas nepieciešami šo lauku saimniecību izdzīvošanai. Un otrādi — tūrisma attīstība šajos reģionos, arī ārpus lauku apsaimniekošanas, pastāv, pateicoties ainavu un kultūru pievilcībai, kas galvenokārt ir lauksaimnieciskās darbības nopelns.

4.6.7.1

Lielākā daļa kalnu saimniecību nevar būt konkurētspējīgas, ražojot standarta masu produkciju, ko tirgotu par tādu pašu cenu (vai pat zemāku to izolētības dēļ) kā līdzenumos. Tiekties pēc produkcijas kvalitātes, autentiskuma un oriģinalitātes, ieviest sistēmas, kas veicina ražošanu, un lauksaimnieciskās pārtikas organizāciju struktūras uzlabošana, ļaujot palielināt pievienoto vērtību, ir neatliekami pasākumi, lai palielinātu lauksaimniecības ienākumus. Ļoti daudzas produkta izcelsmes norādes ir no kalnu reģioniem.

4.6.7.2

Kvalitatīvu kalnu lauksaimniecības pārtikas produktu atbilstoša aizsardzība, kas patērētājam nozīmē uzticību, bet ražotājam — novērtējumu, ir nozīmīgākais izaicinājums kalnu lauksaimniecības nākotnei. Tāpēc Komiteja parakstīja Eiropas kvalitatīvas lauksaimniecības pārtikas produkcijas hartu (10) un vēlas, lai arī Kopienas iestādes atbalsta šo soli.

4.7.1

Eiropas reģionālā politika satur, piemēram, teritoriālās kohēzijas mērķi, kas gandrīz neparādās KLP. Tai ir lauku dimensija, kuru varētu nostiprināt. Ja tās saskaņo, tad šīm abām politikām kopā ir iespēja ievērojami un pozitīvi ietekmēt ilgtspējīgo attīstību kalnos.

4.8.1.1

Ekstensīvas aitkopības uzsākšana un attīstība Eiropas kalnos kļuva iespējama līdz ar lielo plēsēju izskaušanu. To pieaugums (vilks Alpos vai lācis Pirenejos) rada nepieciešamību pārskatīt jautājumu par ekstensīvu lopkopības veidu, kas ir maz uzraudzīts.

4.8.1.2

Pastāv pasākumi, piemēram, Itālijā un Spānijā, kas piedāvā izmantot atbilstīgus risinājumus, lai savienotu ganīšanu kalnu reģionos ar lielo plēsēju aizsardzību (efektīvi aizsardzības līdzekļi, zaudējumu atlīdzināšana, papildu pūļu, kuras nosaka sadzīvošana ar plēsēju, kompensēšana…). Tie ir jāturpina. Šī pieredze jāveicina arī citos Eiropas kalnu reģionos.

4.8.2.1

15 valstu ES kalnu mežu kopējā platība tiek lēsta aptuveni 28 miljoni ha, bet 25 valstu ES — 31 miljons ha. Tā palielinās straujāk nekā Eiropas meži kopumā. Meža nozare bieži vien ir kalnu lauksaimnieku papildu ienākuma avots. Pašreizējos labākas biomasas izmantošanas apstākļos enerģētikas jomā tā varētu būt papildu iespēja kalnu reģionu ilgtspējīgai attīstībai ar nosacījumu, ka jaunu meža platību stādīšana tiks racionāli vadīta. Piemērotu sugu un šķirņu izvēle, proti, atkarībā no to mehāniskajām īpašībām, veidotu arī iespēju kalnu reģioniem un kokbūvniecības tirgiem, tā samazinot importu no trešajām valstīm, kas var būt par iemeslu ekoloģiskām katastrofām.

4.8.2.2

Arī no funkcionāla viedokļa kalnu mežu ekosistēmām ir īpašas iezīmes. Tām ir galvenā un fundamentāla loma virszemes un pazemes ūdeņu regulēšanā un tās ārkārtīgi cieš no ārējās ietekmes (piesārņojums, meža dzīvnieku pārpilnība, vētras, kukaiņi) un ugunsgrēkiem, kurus ir daudz grūtāk novērst un savaldīt šajos reģionos, kur pieeja ir ierobežota un uguns izplatīšanās var būt ļoti ātra.

4.8.2.3

Kalnu ekosistēmu ekoloģiskais līdzsvars ir svarīgs arī to pakāpē esošo reģionu aizsardzībai.

4.8.3

Komiteja atzinīgi novērtē faktu, ka Eiropas Kopiena apstiprināja Alpu konvencijas lauksaimniecības protokolu. Līdztekus tam Komisijai ir jāveicina šāda veida starptautiskā sadarbība visu Eiropas kalnu masīvu sakarā.

5.1.1

Vairāk kā 10 miljoni eiropiešu jeb 3 % no ES iedzīvotājiem dzīvo 286 salu reģionos, kuri aizņem 100 000 km2 lielu platību, kas veido 3,2 % no kopējās ES platības. Šīs 286 salas ir sagrupētas arhipelāgos, tādēļ tiek runāts par 30 salu reģioniem. Piemēram, Baleāru salas, kuras, saskaņā ar ES definīciju, veido 4 salas, ir sagrupētas vienā salu reģionā. Kopuma ņemot, šo 286 salu lauksaimniecības attīstības līmenis ir zemāks par Eiropas kontinenta lauksaimniecības attīstības līmeni. Salu reģioni rada 2.2 % no ES kopējā IKP, kas ir nepilni 72 % no ES vidējiem rādītājiem.

5.1.1.1

Kopumā runa ir par Vidusjūras salām: 95 % Eiropas salu iedzīvotāju dzīvo Vidusjūras salās un tikai 5 % Atlantijas okeāna vai ziemeļu salās. Nepilni 85 % Eiropas salu iedzīvotāju ir koncentrējušies piecos Vidusjūras salu reģionos (Sicīlijā, Korsikā, Sardīnijā, Baleāru salās un Krētā).

5.1.1.2

Bieži tiek runāts par salu izolētības cenu, tas ir, par papildus izmaksām, kas saistītas ar dzīvošanu uz salas. Var uzdot jautājumu, vai tie atbilst realitātei. Vai tiešām uz salas patērēt un ražot maksā dārgāk nekā uz kontinenta? Lai varētu atbildēt uz šo jautājumu, ir jāpieņem šāda premisa: ja uzskata, ka dabiska vide ietekmē cilvēka darbību un, attiecīgi, lauksaimniecisko darbību, tad var runāt par salu izolētības cenu.

5.2.1

Kaut arī atkarībā no reģiona pastāv atšķirības, tomēr salu lauksaimniecību raksturo kopīgas pazīmes: duālisms un atkarība, tas ir, līdzāspastāv moderna lauksaimniecība, “eksports” un tradicionālā lauksaimniecība, vairāk vai mazāk tuva naturālai saimniecībai, atkarīga no ārējām saiknēm gan attiecībā uz ražošanas faktoriem, gan uz produkcijas galamērķi vietējai vai ārējai tirdzniecībai. Tirdzniecības bilance skaidri parāda, kā šie reģioni eksportē vienu vai divas saražotas “specialitātes”, importējot iekšējam patēriņam plašu lauksaimniecības un lopkopības preču klāstu.

5.2.2

Jebkurā gadījumā lauksaimniecības attīstība saskaras ar virkni kopīgu pastāvīgu problēmu, kuras radušās šo reģionu ģeogrāfiskās un ekonomiskās izolētības dēļ un kuras padziļina citi iepriekš minēti nelabvēlīgi dabas apstākļi.

5.3.1

Vispārīgie un lauksaimniecībai nelabvēlīgi apstākļi:

5.3.2

Lauksaimniecības nelabvēlīgi apstākļi:

6.1.1

Eiropas Komisija pieņēma kopīgu politiku attiecībā uz šiem reģioniem, izstrādājot programmas, kas speciāli piemērotas tālajam un izolētajam vistālāko reģionu raksturam (POSEI): POSEIDOM — Francijas aizjūras departamentiem (Martinikai, Gvadelupai, Gajānai un Reinjonai), POSEICAN — Kanāriju salām un POSEIMA — Madeirai un Azoru salām.

6.2.1

Visattālāko reģionu lauksaimniecība, neatkarīgi no tās nozīmīguma attiecībā uz reģiona IKP (šis nozīmīgums jebkurā gadījumā ir augstāks par Eiropas vidējo) ir būtiska šo reģionu ekonomikai (tai ir svarīga netieša ietekme uz transportu un citām saistītām darbības jomām), to sociālajam līdzsvaram un nodarbinātības stabilitātei, teritorijas plānošanai, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī no piegāžu stratēģiskās drošības aspekta.

6.3.1

Dabiskie ierobežojumi un ražošanas līdzekļu un piemērotu tehnoloģiju piegādes grūtības ir iemesls lielām ražošanas izmaksām.

6.3.2

Šo reģionu produkcijai, dārgākai nekā kontinenta, ir sevišķi grūti konkurēt ar vietējos tirgos importēto produkciju. Šīs grūtības rodas no ražošanas sadrumstalotības, izkliedētības un piemērotu pārstrādes un tirdzniecības struktūru trūkuma. Pie tam lielveikalu un lielo piegāžu tīklu strauja izplatība neuzlabo situāciju.

6.3.3

Grūtībām nāk klāt apjomradītu ietaupījumu neesamība, nelieli un izkliedēti vietējie tirgi, asociatīvo struktūru (kooperatīvu …) trūkums, lopkautuvju un mazu pārstrādes uzņēmumu retums vai pat trūkums.

6.3.4

Vietējā pārstrādes rūpniecība, kuras attīstību kavē tie paši šķēršļi, nav nekāds piemērots klients, ņemot vērā, ka iespēja iegūt produkcijas pievienoto vērtību ir ļoti ierobežota.

6.3.5

Eksporta jomā grūtības ir līdzīgas: piedāvājuma sadrumstalotība un izkliedētība, atšķirīgas tirdzniecības sistēmas un infrastruktūras, pieejas grūtības piegādes centriem un grūtības reaģēt laikā uz pārmaiņām tirgū u.t.t.

6.3.6

Vietējo iedzīvotāju, sevišķi jauniešu, skaita samazināšanās, jo tos piesaista citas ekonomikas jomas, īpaši tūrisma nozare, vai arī viņi emigrē no salu reģioniem.

6.3.7

Lauku saimniecības, kur sievietēm ir noteicoša loma, parasti ir nelielas un līdzinās ģimenes uzņēmumiem. Tās plaši izmanto nepilna darba laiku un tam ir lielas grūtības nodarboties ar ekstensīvu lauksaimniecību sakarā ar to pārmērīgo sadrumstalotību un mehanizācijas problēmām.

6.3.8

Nepastāvot nozīmīgai rūpniecības nozarei, ekonomiskā attīstība orientējas uz tūrisma nozari, un tas pastiprina vides nestabilitāti un novieto lauksaimniecību neizdevīgā situācijā, jo abas nozares cīnās par labāku zemi, ūdeni un darba rokām. Turklāt iedzīvotāju pārvietošanās uz krasta apgabaliem rada erozijas un iedzīvotāju skaita sarukšanas problēmas.

6.4.1

Lauksaimniecības produkcijai — tomātiem, eksotiskiem augļiem, augiem un puķēm — jābūt konkurētspējīgai vietējā tirgū ar līdzīgu produkciju, kas nāk no valstīm, kurām ir asociācijas līgumi ar ES, kā piemēram, ĀKK valstīm un Marokai, vai kurām ir noteikta preferenču sistēma.

6.4.2

POSEI lauksaimniecības programmas nav vēl sasniegušas optimālo izmantošanas līmeni, galvenokārt tāpēc, ka daži pasākumi ir neseni. Tāpēc vajadzētu ievērot noteiktos griestus, nodrošinot šīs programmas ar pietiekamiem ekonomiskiem līdzekļiem, lai sasniegtu nospraustos mērķus.

6.4.3

Kārtības maiņa, kas iezīmējas nākamajā KTO banānu reformā, saglabājot Kopienas ražotāju ienākumus un darba vietas, lai nodrošinātu Kopienas banānu nākotni.

6.4.4

KTO sarunu galarezultāts (priekšlikums mainīt muitas tiesības). Ja nepieciešams, ir jāpaveic nepieciešamie pasākumi, lai garantētu skarto nozaru lauksaimniekiem darba vietas un ienākumus.

6.4.5

Ņemot vērā šiem reģioniem raksturīgo vidi, vajadzētu paredzēt un pastiprināt dzīvnieku un augu veselības uzraudzību, izmantojot visus tam nepieciešamos cilvēku un tehniskos līdzekļus.

7.1

Komiteja konstatē lauksaimnieciskās darbības stratēģisko nozīmi šajos reģionos, kas ir sociālā, kultūras, teritoriālā, dabas līdzsvara un ainavas harmonijas faktors.

7.2

Izpētot iepriekš minētos dokumentus, Komiteja konstatē, ka pastāv strukturāli trūkumi lauksaimnieciskās darbības attīstībai salās un visattālākos reģionos.

7.3

Tāpat Komiteja uzskata, ka ir nepieciešams izteikt virkni ieteikumu Eiropas Komisijai, mudinot to noteikt īpašus pasākumus, lai kompensētu nelabvēlīgos apstākļus, kas saistīti ar salu izolētību un dzīvošanu visattālākos reģionos, kas skar 16 miljonus Eiropas pilsoņu un jo sevišķi lauksaimniecības attīstību šajos apgabalos.

7.4

Attiecība uz salām un visattālākajiem reģioniem Komiteja neatlaidīgi lūdz Eiropas Komisijai:

7.4.1

piešķirt lauksaimniecībai nelabvēlīgas zonas statusu visiem šiem reģioniem. Īpaši nelabvēlīgie apstākļi lauksaimniecības attīstībai Maltas un Goco (11) salās radīja svarīgu precedentu, lai attiecinātu šo pasākumu uz salām un visattālākiem reģioniem;

7.4.2

ieviest atbalsta sistēmu lauksaimniecības produkcijas transportam starp šiem reģioniem un kontinentu un salu iekšējam transportam. Transporta izmaksu dotācijai būtu jāļauj salu un visattālāko reģionu lauksaimniecības produkcijai konkurēt Eiropas tirgū ar citu ES lauksaimniecības produkciju;

7.4.3

ieviest plānu, kas garantē šajos reģionos lauksaimnieciskai ražošanai nepieciešamo pamatresursu cenu vienlīdzību (degviela, mēslojums, lauksaimniecības iekārtas u.t.t.), lai samazinātu salu un visattālāko reģionu lauksaimniecības produkcijas papildu izmaksas. Ir jānosaka pasākumi dzīvnieku pārtikas bāzes produkcijas importa atbalstam;

7.4.4

iekļaut un palielināt Eiropas līdzfinansējuma procentus lauku attīstības plānos, ieskaitot īpašu infrastruktūru celtniecību un investēšanu tajās, lai kompensētu nelabvēlīgos apstākļus, kas saistīti ar salu izolētību un dzīvošanu visattālākos reģionos. Starp tiem jāmin apūdeņošana ar attīrītu ūdeni, drenāžas sistēmas, ostu un noliktavu infrastruktūras, atbalsts tirdzniecībai u.t.t.;

7.4.5

ieviest īpašus pasākumus, lai nodrošinātu oligopoliskās darbības uzraudzību un kontroli (sevišķi uz salām), kur ierobežotais vietējais tirgus veicina neliela piegāžu uzņēmumu skaita parādīšanos, kuri dažkārt gūst ievērojamu peļņu. Cīņa pret šīm metodēm veicinātu šajos reģionos brīvo tirdzniecību.

7.5

No otras puses, attiecībā uz ES salu reģioniem (ne visattālākajiem) domātiem pasākumiem Komiteja mudina Eiropas Komisiju:

7.5.1

pieņemt īpašas rīcības programmas attiecībā ES salu reģioniem, kas nav visattālākie. Sekojot programmu paraugam, kas pieņemtas visattālāko reģionu labā, šīm īpašām salu reģionu programmām jāveicina tāda paša rezultāta sasniegšana, pie kāda nonāca visattālākie reģioni (12): laika posmā no 1994. līdz 1999. gadam un no 2000. līdz 2006. gadam šie reģioni uz vienu iedzīvotāju no struktūrfondu finansējuma saņēma par 33 % vairāk nekā citi reģionu iedzīvotāji, uz kuriem attiecās 1. mērķis. Šis atbalsts veicināja lielāku ekonomikas izaugsmi un bezdarba pazemināšanos, salīdzinot ar daudziem citiem ES reģioniem,;

7.5.2

jaunajā reģionālās politikas plānošanas periodā (no 2007. gada līdz 2013. gadam) palielināt Eiropas fondu līdzdalību kopējās dotāciju izmaksās tādā veidā, lai šis procents nepārsniegtu 85 %, kā tas jau notiek visattālākajos reģionos un attālākajās Grieķijas salās (13). Jaunais Komisijas priekšlikums (14) laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam attiecībā uz salām šķiet nepietiekams (maksimāli 60 %).

7.5.2.1

Ļaut vietējām un reģionālajām pašvaldībām īstenot programmu JEREMIE (15) investīciju fondu veidā, kas varētu piešķirt finanšu līdzekļus jaunajiem lauksaimniekiem, kuri gribētu uzsākt pārtikas produktu kultūru audzēšanu.

7.5.3

Komiteja ierosina jauno struktūrfondu ietvaros attiecināt uz salu reģioniem citādu pieeju.

7.6

Ņemot vērā, ka nav izstrādāta īpaša politika salu izolētības izmaksu kompensācijai, EESK neatlaidīgi aicina visas iesaistītās puses, valdības, pilsonisko sabiedrību u.t.t. apvienot pūliņus, lai izveidotu platformu, kas virza un saskaņo visus problēmu risināšanas pieprasījumus, lai ļautu lauksaimniecēm un lauksaimniekiem turpināt dzīvot un strādāt salu reģionos.