17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/103

1.1

Komisija 2005. gada martā iesniedza priekšlikumu Padomes direktīvai (1), ar ko groza Sesto PVN direktīvu (77/388/EEK), lai vienkāršotu PVN iekasēšanas procedūru un palīdzētu cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

1.2

Saskaņā ar Sestās PVN direktīvas 27. pantu Padome pēc Komisijas priekšlikuma var atļaut dalībvalstīm ieviest īpašus pasākumus, lai atkāptos no Sestās PVN direktīvas noteikumiem nolūkā vienkāršot nodokļa iekasēšanas procedūru vai novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Šī norma tiek piemērota ļoti bieži, un šobrīd dalībvalstis var izmantot vairāk nekā 140 atkāpes. Komisija paredz, ka piešķirto atkāpju skaits tuvākajā nākotnē turpinās pieaugt, pateicoties jaunajām dalībvalstīm.

2.1

Savā stratēģijā, lai uzlabotu PVN sistēmas darbību iekšējā tirgū (2), Komisija apņēmās racionalizēt ļoti daudzās īpašās atkāpes. Daudzas no tām ir pierādījušas savu efektivitāti un ir izmantotas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Tomēr katru šo īpašo atkāpju pieprasījumu Padome izskata individuāli, un tādēļ šis process ir ļoti ilgstošs. Tādēļ Komisijas dokumentā tiek ierosināts dažas bieži izmantojamas atkāpes padarīt pieejamas visām dalībvalstīm, izdarot grozījumu Sestajā PVN direktīvā.

2.2

Komisijas dokumentā ir paredzēts papildināt Sesto PVN direktīvu ar šādiem pasākumiem:

2.3

Attiecībā uz uzņēmumu apvienošanu un nodošanu bez darbības pārtraukšanas Komisija izmanto iespēju palielināt dalībvalstu kompetenci tādās jomās, kurās ir lielāka iespējamība izvairīties no nodokļu maksāšanas un nemaksāt nodokļus. Tādēļ savā priekšlikumā tā paredz iespēju dalībvalstīm veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka šo noteikumu piemērošana nerada negodīgu vidi, kurā iesaistītajām personām tiktu nepamatoti radītas priekšrocības vai radīts neizdevīgāks stāvoklis.

2.4

No PVN ir atbrīvots, piemēram, ieguldījumu zelts stienīšos vai plāksnēs. Pārdodot zeltu tādā veidā, kad tas vairs neatbilst ieguldījumu zelta statusam, piemēram, tas tiek izmantots juvelierizstrādājumu izgatavošanai, PVN ir jāmaksā. Ja klients apstrādei nodod savu zeltu, ar nodokli apliek tikai pakalpojumu. Pašam zeltam nodokli nepiemēro, pat ja šis zelts vairs neatbilst ieguldījumu zelta statusam un tam vairs nevar piemērot atbrīvojumu. Šī ir ļaunprātīga izmantošana, ko cenšas novērst ar esošajām atkāpēm, un tādēļ Komisija nāk klajā ar priekšlikumu par neobligātu normu, kas ļauj visām dalībvalstīm noteikt, ka apliekamajā summā jāiekļauj tā zelta vērtība, kas iestrādāts galaproduktā, to aprēķinot atbilstīgi tābrīža atvērtā tirgus vērtībai.

2.5

Lai cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, Komisijas priekšlikums ļauj dalībvalstīm pārvērtēt piegādes ar nosacījumu, ka tiek ievēroti noteikti kritēriji. Šo pārvērtēšanu var veikt tikai trijos precīzi definētos gadījumos un tikai tad, ja starp iesaistītajām pusēm pastāv saistība. Lai piemērotu minēto normu, dalībvalstīm attiecīgā saistība ir jādefinē direktīvā noteiktajās kategorijās. Priekšlikumā pārvērtēšanu ir paredzēts veikt, vadoties no atvērtā tirgus vērtības. Atvērtā tirgus vērtība ir pilna summa par attiecīgo preču vai pakalpojumu iegūšanu, kas klientam jāmaksā tajā tirdzniecības posmā, kur piegāde notiek, piegādes laikā un godīgas konkurences apstākļos. Priekšlikumā ir nepārprotami paredzēts, ka atvērtā tirgus vērtība nedrīkst būt mazāka par pašizmaksu piegādātājam, kurš veic attiecīgo piegādi, izņemot gadījumus, kad tas ir pamatots ar tirgus apstākļiem.

2.6

Komisija norāda, ka atskaitījumu pielāgošanu attiecībā uz pievienotās vērtības priekšnodokli par ražošanas līdzekļiem atbilstīgi Sestās direktīvas 20. pantam var piemērot arī pakalpojumiem, ja tiem ir kapitāla īpašības un paliekoša aktīva uzskaites vērtība.

2.7

Vienlaicīgi Komisija paplašina neobligātā apgrieztās iekasēšanas mehānisma piemērošanu konkrētām piegādēm, kas veiktas apliekamām personām tajās tautsaimniecības nozarēs, kuras ir grūti kontrolējamas. Šī mehānisma piemērošanas rezultātā nodokļa maksāšanas pienākums pāriet pakalpojuma saņēmējam. Attiecīgās jomas ir pakalpojumi saistībā ar ēkām, personāla nodrošināšana būvniecības pakalpojumiem, zeme un ēkas saskaņā ar 13. panta B daļas g) un h) punktu, ja piegādātājs ir izvēlējies nodokli atbilstīgi minētā panta C daļas b) punktam, un atkritumu, lūžņu un otrreizējo izejvielu piegādes no dažiem pārstrādes pakalpojumiem. Dalībvalstis var līdzīgā kārtā piemērot neobligāto apgrieztās iekasēšanas mehānismu īpašos gadījumos, kad piegādes veic pārdevējs, kas ir finansiālās grūtībās un nespēj nokārtot savas parādsaistības, tostarp saistības pret nodokļu iestādēm. Neobligātā apgrieztās iekasēšanas mehānisma piemērošana dalībvalstīs ir veicama, konsultējoties ar PVN komiteju.

2.8

Komisija norāda, ka saskaņā ar Sestās PVN Direktīvas 27. pantu ir desmit lēmumi, ko aptver priekšlikuma noteikumi un kas tādējādi ar direktīvu tiek atcelti. Ir konstatēti septiņi lēmumi, ko aptver priekšlikuma noteikumi, bet kurus nav nepieciešams atcelt.

3.1

EESK atbalsta PVN sistēmas vienkāršošanu iekšējā tirgū, kā tas ir paredzēts Komisijas paziņojumā KOM(2000) 348 galīgā red.

3.2

EESK ir vienisprātis ar Komisiju par to, ka ir jāracionalizē virkne īpašo pasākumu attiecībā uz atkāpēm no Sestās PVN direktīvas noteikumiem, jo tie apgrūtina izpratni par nodokļu sistēmu tiem, kas veic pārrobežu tirdzniecību. EESK atbalsta ierosinājumu padarīt pieejamas dažas bieži izmantojamas atkāpes visām dalībvalstīm, grozot un paplašinot Sesto PVN direktīvu.

3.3

EESK uzskata, ka šie Sestās PVN direktīvas grozījumi un papildinājumi būs efektīvs instruments, lai apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu, ja dalībvalstis tos pareizi ieviesīs.

3.4

EESK neiebilst pret Komisijas priekšlikumu attiecībā uz uzņēmumu apvienošanu, nodošanu bez darbības pārtraukšanas un, piemēram, juvelierizstrādājumu izgatavošanā izmantojamā ieguldījumu zelta vērtības aplikšanu ar nodokli, un Komiteja saskata tajā loģisku risinājumu līdzšinējām nepilnībām.

3.5

EESK atzīst, ka atsevišķos gadījumos, kad ir aizdomas par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, uzrādot nepamatoti augstas vai nepamatoti zemas darījumu vērtības, ar nodokli apliekamā summa jānosaka, vadoties no atvērtā tirgus vērtības. Tomēr praktiskajā piemērošanā, nosakot būtisku atšķirību starp darījuma vērtību un atvērtā tirgus vērtību, var rasties grūtības, jo nav skaidras definīcijas nedz atvērtā tirgus vērtības jēdzienam, kas ir atkarīga no iesaistīto pušu vērtējuma, nedz būtiskas vērtības starpības jēdzienam. EESK izsaka bažas par to, ka skaidrības trūkums var radīt nenoteiktību uzņēmējdarbībā. Tādēļ dalībvalstu normatīvajos aktos šis instruments būtu piemērojams ar nosacījumu, ka tiek dota precīza atvērtā tirgus vērtības definīcija un skaitliska norāde par to, kas ir uzskatāms būtisku atšķirību.

3.6

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka ir skaidri jānorāda, ka atskaitījumu pielāgošana attiecībā uz pievienotās vērtības priekšnodokli par ražošanas līdzekļiem attiecas arī uz tāda paša rakstura pakalpojumiem.

3.7

EESK uzskata apgrieztās iekasēšanas mehānismu par instrumentu, kas varētu būt vajadzīgs, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu. Tas ir īpaši piemērots gadījumos, kad pārdevējs ir finansiālās grūtībās un ir pamatotas šaubas par viņa spēju nokārtot savas nodokļu maksāšanas saistības. Apgrieztās iekasēšanas mehānisma piemērošanas praktiskā pieredze var atklāt arī citas jomas, attiecībā uz kurām varētu apsvērt minētā mehānisma neobligātu izmantošanu.

4.1

Priekšlikums Padomes direktīvai ir reāls ieviešanas ziņā un atbilst Komisijas mērķim, ko tā ir apliecinājusi savā 2000. gada 7. jūnija paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam, — racionalizēt dažas no ļoti daudzajām šobrīd spēkā esošajām atkāpēm no Sestās PVN direktīvas noteikumiem. Tomēr EESK norāda, ka plašāka PVN tiesību normu pārstrādāšana un nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu saskaņošana dotu daudz jūtamākus rezultātus, padarot PVN sistēmu kopumā vienkāršāku un efektīvāku.

4.2

Jāatzīmē, ka ES normatīvo aktu un direktīvu pārmērīgā sarežģītība apgrūtina to pareizu un savlaicīgu piemērošanu un efektīvu ieviešanu dalībvalstīs. Šajā ziņā Komisijas priekšlikums, pieņemot, ka dalībvalstis to ieviesīs pareizi un pietiekoši ātri, ir solis pareizajā virzienā. EESK uzskata, ka pēc tam būtu jāveic turpmāki pasākumi, lai vienkāršotu kopējo PVN sistēmu.