1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“daudzums” ir masa tonnās;

b)	“mērķmateriāli” ir sadzīves atkritummateriāli, kas konkrētā reciklēšanas (pārstrādes) operācijā tiek atkalpārstrādāti tādos produktos, materiālos vai vielās, kas nav atkritumi;

c)	“nemērķmateriāli” ir sadzīves atkritummateriāli, kas konkrētā reciklēšanas (pārstrādes) operācijā netiek atkalpārstrādāti tādos produktos, materiālos vai vielās, kas nav atkritumi;

d)

“priekšapstrāde” ir jebkura sadzīves atkritummateriālu apstrādes operācija, kuru veic pirms materiālu nonākšanas reciklēšanas (pārstrādes) operācijā, kur tie tiek atkalpārstrādāti tādos produktos, materiālos vai vielās, kas nav atkritumi. Te ietilpst pārbaudīšana, šķirošana un citas sagatavošanas operācijas, kurās tiek atdalīti nemērķmateriāli un ar kurām nodrošina kvalitatīvu reciklēšanu (pārstrādi);

e)

“aprēķinpunkts” ir punkts, kurā sadzīves atkritummateriāli nonāk reciklēšanas (pārstrādes) operācijā, kur atkritumi tiek atkalpārstrādāti tādos produktos, materiālos vai vielās, kas nav atkritumi, vai punkts, kurā atkritummateriāli pārstāj būt par atkritumiem, pateicoties sagatavošanas operācijai pirms atkalpārstrādes;

f)	“mērījumpunkts” ir punkts, kurā mēra atkritummateriālu masu, lai noteiktu atkritumu daudzumu aprēķinpunktā;

g)	“rašanās vietā atdalīti un reciklēti sadzīves bioatkritumi” ir sadzīves bioatkritumi, kurus to rašanās vietā reciklē tos radījušās personas.

2. pants

Atkārtotai izmantošanai sagatavoto sadzīves atkritumu daudzuma aprēķināšana saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11.a panta 1. punktu

Atkārtotai izmantošanai sagatavoto sadzīves atkritumu daudzumā ieskaita tikai tos produktus vai produktu sastāvdaļas, ko pēc pārbaudīšanas, tīrīšanas vai labošanas var atkārtoti izmantot bez tālākas šķirošanas vai priekšapstrādes. Atkārtotai izmantošanai sagatavoto sadzīves atkritumu daudzumā var ieskaitīt to produktu vai produktu sastāvdaļu daļas, kas labošanas laikā ir noņemtas.

3. pants

Reciklēto sadzīves atkritumu daudzuma aprēķināšana saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11.a panta 1. punktu 2. punktu un 5. punktu

4. pants

Reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzuma aprēķināšana saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11.a panta 4. punktu

5. pants

Pēc sadzīves atkritumu incinerācijas atdalīto un reciklēto metālu daudzuma aprēķināšana saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11.a panta 6. punktu

6. pants

Datu vākšana

7. pants

Datu ziņošana

8. pants

Atcelšana

Īstenošanas lēmumu C(2012)2384 atceļ. Atsauces uz atcelto īstenošanas lēmumu uzskata par atsaucēm uz šā lēmuma 7. panta 1. punktu.

9. pants

Pārejas noteikumi

Dalībvalstis datus par Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta īstenošanu par 2016. pārskata gadu un – attiecīgā gadījumā – 2017. pārskata gadu Komisijai iesniedz līdz 2019. gada 30. septembrim. Datus par 2018. pārskata gadu un – attiecīgā gadījumā – 2019. pārskata gadu iesniedz 18 mēnešu laikā, kopš attiecīgi apritējis pārskata gads. Šajā pantā minētos datus Komisijai nosūta, izmantojot Lēmuma 2011/753/ES 5. panta 4. punktā minēto datu apmaiņas standartu.

10. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

I PIELIKUMS

3. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTIE APRĒĶINPUNKTI

Materiāls	Aprēķinpunkts
Stikls	Šķirots stikls, kas netiek tālāk pārstrādāts pirms nonākšanas kausēšanas krāsnī vai pirms nonākšanas filtrēšanas materiālu, abrazīvo materiālu, stikla izolācijas materiālu vai būvmateriālu ražošanā.
Metāli	Šķirots metāls, kas netiek tālāk pārstrādāts pirms nonākšanas kausētavā vai krāsnī.
Papīrs/kartons	Šķirots papīrs, kas netiek tālāk pārstrādāts pirms nonākšanas pulpas ieguves operācijās.
Plastmasas	Pēc polimēru sastāva šķirotas plastmasas, kas netiek tālāk pārstrādātas pirms nonākšanas granulēšanas, ekstrūzijas vai formēšanas operācijās. Plastmasas pārslas, kas netiek tālāk pārstrādātas pirms to izmantošanas galaproduktā.
Koks	Šķirots koks, kas netiek tālāk apstrādāts pirms izmantošanas kokskaidu plātņu ražošanā. Šķirots koks, kas nonāk kompostēšanā.
Tekstilmateriāli	Šķiroti tekstilmateriāli, kas netiek tālāk pārstrādāti pirms izmantošanas tekstilšķiedru, lupatu vai granulātu ražošanā.
No vairākiem materiāliem sastāvoši atkritumi	Plastmasa, stikls, metāls, koks, papīrs/kartons un citi atsevišķi komponentmateriāli, kas iegūti no vairākiem materiāliem sastāvošu atkritumu apstrādē un netiek tālāk pārstrādāti, pirms tie sasniedz aprēķinpunktu, kas konkrētajam materiālam noteikts saskaņā ar šo pielikumu vai saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11.a pantu, un saskaņā ar šā lēmuma 3. pantu.
Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA)	EEIA, kas nonāk reciklēšanas kompleksā pēc pienācīgas apstrādes un pēc tam, kad pabeigtas sākotnējās darbības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/19/ES (1) 11. pantu.
Akumulatori un baterijas	Ielaides frakcijas, kas nonāk akumulatoru reciklēšanas procesā saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 493/2012 (2).

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīva 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (OV L 197, 24.7.2012., 38. lpp.).

(2)  Komisijas 2012. gada 11. jūnija Regula (ES) Nr. 493/2012, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/66/EK paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz bateriju un akumulatoru atkritumu pārstrādes procesu pārstrādes mērķlielumu aprēķināšanu (OV L 151, 12.6.2012., 9. lpp.).

II PIELIKUMS

4. PANTA 3. PUNKTA MINĒTĀ METODIKA, KĀ APRĒĶINĀT TO SADZĪVES BIOATKRITUMU DAUDZUMU, KAS ATDALĪTI UN RECIKLĒTI RAŠANĀS VIETĀ

1.

Rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzumu aprēķina pēc šādas formulas: m MBWRS = Σ n ARUi × (m Fi + m Gi ) kur: m MBWRS ir rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves biomateriālu masa; n ARUi ir aktīvo reciklēšanas vienību skaits, kuras izmanto sadzīves atkritumu reciklēšanai rašanās vietā apakšparaugā i; m Fi ir rašanās vietā reciklēto pārtikas un virtuves sadzīves bioatkritumu masa uz katru aktīvo vienību apakšparaugā i; un m Gi ir rašanās vietā reciklēto dārzu un parku sadzīves bioatkritumu masa uz katru aktīvo vienību apakšparaugā i.

2.

To aktīvo reciklēšanas vienību skaitā, kuras izmanto sadzīves bioatkritumu reciklēšanā uz vietas, ietilpst tikai atkritumu radītāju izmantotās reciklēšanas vienības. Šo skaitu var noskaidrot vai nu šādu vienību reģistros, vai mājsaimniecību apsekojumos.

3.

Rašanās vietā reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzumu uz aktīvo reciklēšanas vienību nosaka, tieši vai netieši mērot aktīvajās reciklēšanas vienībās nonākošo bioatkritumu daudzumu, kā norādīts 4. un 5. punktā.

4.

Tiešie mērījumi nozīmē, ka tiek mērīta aktīvās reciklēšanas vienības ielaide vai izlaide ar šādiem nosacījumiem; a) ja iespējams, mērījumus izdara publiskās iestādes vai to vārdā; b) ja mērījumus izdara paši atkritumu radītāji, dalībvalstis nodrošina, ka tiek veiktas paziņoto daudzumu ticamības pārbaudes un ka paziņotie daudzumi tiek koriģēti tā, ka rašanās vietā atdalīto un reciklēto bioatkritumu daudzums uz vienu cilvēku nekādā gadījumā nepārsniedz atkritumu apsaimniekotāju savākto sadzīves bioatkritumu vidējo daudzumu uz vienu iedzīvotāju valsts, reģionālā vai vietējā līmenī; c) ja tiek mērīta aktīvās reciklēšanas vienības izlaide, tad, lai aprēķinātu ielaides daudzumu, izmanto ticamu koeficientu.

5.

Netiešie mērījumi nozīmē, ka tālāk norādītie daudzumi jāmēra, izmantojot savākto sadzīves atkritumu sastāva apsekojumus, kuros ņem vērā atsevišķi savāktos un atsevišķi nesavāktos sadzīves bioatkritumus: a) bioatkritumu daudzums, ko satur savāktie sadzīves atkritumi, kuri rodas mājsaimniecībās vai rajonos, kur atkritumi tiek atdalīti un reciklēti rašanās vietā; b) bioatkritumu daudzums, ko satur savāktie sadzīves atkritumi, kuri rodas mājsaimniecībās vai rajonos, kuru parametri ir līdzīgi a) apakšpunktā minēto mājsaimniecību un rajonu parametriem, kur atkritumi netiek atdalīti un reciklēti rašanās vietā. Rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzumu nosaka, pamatojoties uz starpību starp a) apakšpunktā un b) apakšpunktā minētajiem daudzumiem.

6.

Metodika, pēc kuras nosaka rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzumu uz katru aktīvo reciklēšanas vienību saskaņā ar 3. līdz 5. punktu, jo īpaši paraugošanas metodes, ko izmanto datu vākšanas apsekojumos, atspoguļo vismaz šādus faktorus: a) to mājsaimniecību lielums un tips, kuras izmanto aktīvu reciklēšanas vienību pārtikas un virtuves atkritumu apsaimniekošanā; b) to dārzu un parku lielums un apsaimniekošana, kuros izmanto aktīvu reciklēšanas vienību dārzu un parku atkritumu apsaimniekošanā; c) pieejamā savākšanas sistēma, jo īpaši tas, vai papildus tiek izmantoti bioatkritumu un jaukto sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumi; d) sadzīves bioatkritumu rašanās līmenis un sezonalitāte.

7.

Ja rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu īpatsvars visos radītajos sadzīves atkritumos valsts līmenī ir mazāks par 5 %, tad dalībvalstis var izmantot vienkāršotu metodiku, kā aprēķināt rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzumu, izmantojot šādu formulu: mMBWRS = nP × mBWpp × qRS, kur: m MBWRS ir rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu masa; n P ir personu skaits, kas iesaistītas sadzīves bioatkritumu reciklēšanā rašanās vietā; m BWpp ir radušos sadzīves bioatkritumu masa uz vienu iedzīvotāju; un q RS ir koeficients, kas atspoguļo, kāds ir to sadzīves bioatkritumu īpatsvars, kuri, domājams, tiek atdalīti un reciklēti rašanās vietā, visā radušos sadzīves bioatkritumu daudzumā.

8.

Lai piemērotu 7. punktā noteikto formulu, dalībvalstis nodrošina, ka: a) m BWpp aprēķina, pamatojoties uz apsekojumiem par to, kāds ir dalīti vākto un jaukto sadzīves atkritumu sastāvs attiecīgi valsts, reģionālā vai vietējā līmenī; b) q RS nosaka, ņemot vērā 6. punkta a) līdz d) apakšpunktā uzskaitītos faktorus.

9.

Šajā pielikumā norādītās formulas var piemērot vai nu visiem rašanās vietā atdalītiem un reciklētiem bioatkritumiem, vai tikai tiem rašanās vietā atdalītiem un reciklētiem sadzīves bioatkritumiem, kas ir pārtikas un virtuves atkritumi.

10.

Apsekojumus, kuros vāc datu, kas nepieciešami, lai piemērotu šajā pielikumā norādītās formulas, veic pirmajā gadā, kurā ziņo par rašanās vietā atdalītajiem un reciklētajiem sadzīves bioatkritumiem, un pēc tam vismaz reizi piecos gados, un par citiem gadiem, ja ir iemesls uzskatīt, ka ir būtiski mainījies rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzums. Ziņas par rašanās vietā reciklēto sadzīves atkritumu daudzumu gados, par kuriem dati netiek vākti, dalībvalstis var atjaunināt, izmantojot atbilstīgas aplēses.

11.

Apsekojumi, kuros vāc šajā pielikumā noteikto formulu piemērošanai nepieciešamos datus, balstās uz reprezentatīviem paraugiem un atbilstīgiem apakšparaugiem. Šo apsekojumu rezultāti ir statistiski nozīmīgi atbilstīgi zinātniski aprobētām statistikas metodēm.

12.

Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu paziņotie daudzumi nav pārvērtēti.

III PIELIKUMS

5. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀ METODIKA, KĀ APRĒĶINĀT PĒC SADZĪVES ATKRITUMU INCINERĀCIJAS ATDALĪTO RECIKLĒTO METĀLU DAUDZUMU

1.

Šajā pielikumā izklāstītajām formulām piemēro šādas definīcijas: m total IBA metals ir metālu kopējā masa incinerācijas smagajos pelnos attiecīgajā gadā; m IBA metal concentrates ir tādu metālu koncentrātu masa, kas atdalīti no neapstrādātiem sadzīves atkritumu incinerācijas smagajiem pelniem attiecīgajā gadā; c IBA metals ir metālu koncentrācija metālu koncentrātos; m IBA metals ir metālu masa metālu koncentrātā attiecīgajā gadā; m non-metallic ir nemetālu masa metālu koncentrātā attiecīgajā gadā; m MSW ir sadzīves atkritumu masa, kas nonāk incinerācijas operācijā attiecīgajā gadā; c metals MSW ir metālu koncentrācija sadzīves atkritumos, kas nonāk incinerācijas operācijā; m W ir visu atkritumu masa, kas nonāk incinerācijas operācijā attiecīgajā gadā; c metals MSWI ir metālu koncentrācija visos atkritumos, kas nonāk incinerācijas operācijā; un m MSW IBA metals ir metālu masa, kas cēlušies no sadzīves atkritumiem attiecīgajā gadā.

2.

Kad no neapstrādātiem incinerācijas smagajiem pelniem ir atdalīts metālu koncentrāts, metālu kopējo masu incinerācijas smagajos pelnos attiecīgajā gadā aprēķina pēc šādas formulas:

3.

Datus par metālu koncentrātu masu iegūst no kompleksiem, kuros metālu koncentrāti tiek atdalīti no neapstrādātajiem incinerācijas smagajiem pelniem.

4.

Metālu koncentrāciju metālu koncentrātā aprēķina, izmantojot datus, kas ievākti, regulāri apsekojot kompleksus, kas apstrādā metālu koncentrātu un savu izlaidi piegādā kompleksiem, kur ražo metāla izstrādājumus. Ir jānošķir melnie metāli, krāsainie metāli un nerūsošais tērauds. Lai aprēķinātu metālu koncentrāciju metālu koncentrātos, izmanto šādu formulu:

5.

Ja sadzīves atkritumus incinerē kopā ar citiem atkritumiem, tad metālu koncentrāciju incinerētajos atkritumos (no dažādiem avotiem) nosaka apsekojot, proti, ņemot paraugus no atkritumiem, kas nonāk incinerācijā. Šādus apsekojumus veic vismaz reizi piecos gados, kā arī tad, kad ir pamats domāt, ka atkritumu sastāvs var būt būtiski mainījies. No sadzīves atkritumiem iegūto metālu masu aprēķina pēc šādas formulas:

6.

Atkāpjoties no 5. punkta, ja sadzīves atkritumu īpatsvars visos incinerētajos atkritumos ir lielāks par 75 %, tad no sadzīves atkritumiem iegūto metālu masu var aprēķināt pēc šādas formulas:

IV PIELIKUMS

7. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTIE DATI PAR MĀJSAIMNIECĪBU ATKRITUMIEM UN LĪDZĪGIEM CITAS IZCELSMES ATKRITUMIEM UN DATI PAR BŪVGRUŽIEM UN ĒKU NOJAUKŠANAS ATKRITUMIEM

A.   FORMĀTS, KĀDĀ ZIŅO DATUS PAR DIREKTĪVAS 2008/98/EK 11. PANTA 2. PUNKTA A) APAKŠPUNKTA ĪSTENOŠANU, T. I., PAR MĀJSAIMNIECĪBU ATKRITUMU UN LĪDZĪGU CITAS IZCELSMES ATKRITUMU SAGATAVOŠANU ATKĀRTOTAI IZMANTOŠANAI UN RECIKLĒŠANU

Aprēķina metode (1)	Radušies atkritumi (2) (t)	Sagatavošana atkārtotai izmantošanai un reciklēšana (3) (t)

B.   FORMĀTS, KĀDĀ SAGATAVO KVALITĀTES PĀRBAUDES ZIŅOJUMU, KO SNIEDZ KOPĀ AR A DAĻĀ MINĒTAJIEM DATIEM

I.   Ziņojuma mērķis

Ziņojuma mērķis ir apkopot informāciju par iesniegto datu apkopošanas metodēm un aptvērumu. Ziņojums ļauj labāk izprast dalībvalstu izmantotās pieejas un to, vai un cik lielā mērā ir iespējams salīdzināt datus starp dažādām valstīm.

II.   Vispārīga informācija

1.   Dalībvalsts:

2.   Datus un aprakstu iesniedzošā organizācija:

3.   Kontaktpersona/kontaktinformācija:

4.   Pārskata gads:

5.   Iesniegšanas datums / versija:

III.   Informācija par atkritumiem no mājsaimniecībām un līdzīgiem citas izcelsmes atkritumiem

1.   Kā tiek noteikts radušos atkritumu daudzums, lai varētu ievērot atkritumu mērķrādītāju?

2.   Vai ir veikta mājsaimniecības atkritumu un līdzīgu citas izcelsmes atkritumu šķirojošā analīze? Jā/nē

3.   Ja izmantotas citas metodes, aprakstiet tās:

4.   Kā A daļā paziņotie atkritumu daudzumi sasaucas ar atkritumu statistiku, kas paziņota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2150/2002 (4)?

5.   Atzīmējot attiecīgās rūtis tabulā, norādiet, kāds ir mājsaimniecības atkritumu un līdzīgu citas izcelsmes atkritumu sastāvs un avoti.

Atkritummateriāli	Atkritumu kodi (5)		Radušies
			Mājsaimniecībās	Mazos uzņēmumos	Restorānos, ēdnīcās	Sabiedriskās vietās	Cits (norādīt)
Papīrs un kartons	20 01 01 ,	15 01 01
Metāli	20 01 40 ,	15 01 04
Plastmasa	20 01 39 ,	15 01 02
Stikls	20 01 02 ,	15 01 07
Bionoārdāmie virtuves un ēdināšanas uzņēmumu atkritumi	20 01 08
			T. sk. kompostēšana mājsaimniecībās? Jā/nē
Bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi	20 02 01
			T. sk. kompostēšana mājsaimniecībās? Jā/nē
Bioloģiski nenoārdāmi dārzu un parku atkritumi	20 02 02 ,	20 02 03
Koks	20 01 38 ,	15 01 03
Tekstilmateriāli	20 01 10 , 15 01 09	20 01 11 ,
Akumulatori un baterijas	20 01 34 ,	20 01 33 *
Nederīgas (nolietotas) iekārtas	20 01 21 *, 20 01 35 *,	20 01 23 *, 20 01 36
Citi sadzīves atkritumi	20 03 01 , 20 03 07 ,	20 03 02 , 15 01 06
Iepriekš neminēti sadzīves atkritumi (norādīt)

6.   Ja izvēlēta 1. un 2. aprēķina metode: rindās no a) līdz c) norādiet attiecīgos daudzumus vai īpatsvaru, kā arī atkritumu kodus, ko izmanto, lai aprēķinātu atkritumu rašanos pēc šāda principa:

a)	% papīrs, metāls, plastmasa, stikls (un 2. metodes gadījumā arī citas atsevišķas atkritumu plūsmas) mājsaimniecības atkritumos (un 2. metodes gadījumā arī līdzīgos atkritumos), ko nosaka ar šķirojošo analīzi ×

b)	radušos mājsaimniecības atkritumu (un 2. metodes gadījumā arī līdzīgu atkritumu) ikgadējais daudzums +

c)	no mājsaimniecībām dalīti savākts papīrs, metāls, plastmasa, stikls (un 2. metodes gadījumā arī citas atsevišķas atkritumu plūsmas) (un 2. metodes gadījumā arī dalīti savākti līdzīgi atkritumi) (atkritumu kodi 15 01, 20 01)

a)
b)
c)

7.   Kā tiek apkopoti dati par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un reciklēšanu?

a)	Vai datu pamatā ir ielaide priekšapstrādes kompleksos (piem., šķirotavā, mehāniski bioloģiskās apstrādes kompleksā)? Jā/nē Ja jā, sniedziet ziņas par reciklēšanas efektivitāti:

b)	Vai datu pamatā ir ielaide galīgās reciklēšanas procesā? Jā/nē

c)	Aprakstiet datu validācijas procesu:

8.   Vai ir bijušas problēmas piemērot noteikumus par bionoārdāmo atkritumu aprēķināšanu? Jā/nē

Ja jā, aprakstiet problēmas:

9.   Vai atkritumi

a)	ir nosūtīti uz citu ES dalībvalsti? (Jā/nē)

b)	apstrādes nolūkā eksportēti ārpus Savienības? (Jā/nē)

Ja atbilde uz a) un/vai b) jautājumu ir apstiprinoša, kā ir noskaidroti, monitorēti un validēti šo nosūtīto vai eksportēto daudzumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un reciklēšanas rādītāji?

C.   FORMĀTS, KĀDĀ ZIŅO DATUS PAR DIREKTĪVAS 2008/98/EK 11. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTA ĪSTENOŠANU, T. I., PAR BŪVGRUŽIEM UN ĒKU NOJAUKŠANAS ATKRITUMIEM

Aprēķina metode (6)	Radušies atkritumi (t)	Sagatavošana atkārtotai izmantošanai (t)	Reciklēšana (t)	Aizbēršana (t)	Cita materiālu atgūšana (7) (t)	Kopā materiālu atgūšana (8) (t)

D.   FORMĀTS, KĀDĀ SAGATAVO KVALITĀTES PĀRBAUDES ZIŅOJUMU, KO SNIEDZ KOPĀ AR C DAĻĀ MINĒTAJIEM DATIEM

I.   Ziņojuma mērķis

Ziņojuma mērķis ir apkopot informāciju par iesniegto datu apkopošanas metodēm un aptvērumu. Ziņojums ļauj labāk izprast dalībvalstu izmantotās pieejas un to, vai un cik lielā mērā ir iespējams salīdzināt datus starp dažādām valstīm.

II.   Vispārīga informācija

1.   Dalībvalsts:

2.   Datus un aprakstu iesniedzošā organizācija:

3.   Kontaktpersona/kontaktinformācija:

4.   Pārskata gads:

5.   Iesniegšanas datums / versija

III.   Informācija par būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem

1.   Kā nosaka radušos būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu daudzumus? Kā šie daudzumi sasaucas ar datiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2150/2002?

2.   Kā tiek apkopoti dati par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, reciklēšanu, aizbēršanu un citu atgūšanu?

Aprakstiet, kā tiek piemērota Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 17.a punktā sniegtā termina “aizbēršana” definīcija, kad tiek ziņots par būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, un aprakstiet dažādās atkritumu apstrādes operācijas, par kurām ziņo C daļas tabulā kategorijā “cita atgūšana”, un norādiet īpatsvaru %.

3.   Vai datu pamatā ir ielaide priekšapstrādes kompleksā? Jā/nē

Ja jā, sniedziet ziņas par priekšapstrādes efektivitāti:

4.   Vai datu pamatā ir ielaide galīgās reciklēšanas procesā? Jā/nē

5.   Aprakstiet datu validācijas procesu:

6.   Vai atkritumi

a)	ir nosūtīti uz citu ES dalībvalsti? Jā/nē

b)	apstrādes nolūkā eksportēti ārpus Savienības? Jā/nē

Ja jā, kā ir noskaidroti, monitorēti un validēti šo nosūtīto vai eksportēto daudzumu atkārtotas izmantošanas un reciklēšanas rādītāji?

---

(1)  Saskaņā ar Lēmumu 2011/753/ES izvēlētā aprēķina metode: šeit norāda izvēlēto aprēķina metodi (1 līdz 4), kas minēta lēmuma I pielikuma 2. ailē.

(2)  Atkritumi no mājsaimniecībām vai atkritumi no mājsaimniecībām un līdzīgi citas izcelsmes atkritumi (atkarībā no izvēlētās aprēķina metodes).

(3)  Atkārtotai izmantošanai sagatavoti un reciklēti atkritumi no mājsaimniecībām vai atkritumi no mājsaimniecībām un līdzīgi citas izcelsmes atkritumi (atkarībā no izvēlētās aprēķina metodes).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 2150/2002 par atkritumu statistiku (OV L 332, 9.12.2002., 1. lpp.).

(5)  Atkritumu kodu sarakstā, kas izveidots ar Komisijas 2000. gada 3. maija Lēmumu 2000/532/EK, ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.).

(6)  Saskaņā ar Lēmuma 2011/753/ES II pielikumu izvēlētā aprēķina metode.

(7)  Te ietilpst materiālu atgūšana (reģenerācija), kas nav sagatavošana atkārtotai izmantošanai, reciklēšana un aizbēršana.

(8)  Šī ir summa no daudzumiem, kas ziņoti pie sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, reciklēšanas, aizbēršanas un citas materiālu atgūšanas.

V PIELIKUMS

7. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTIE DATI PAR SADZĪVES ATKRITUMIEM

A.   DATU ZIŅOŠANAS FORMĀTS

Sadzīves atkritumi	Atkritumu rašanās (1) (t)	Dalīta savākšana (t)	Sagatavošana atkārtotai izmantošanai (t)	Reciklēšana (t)	Enerģijas atgūšana (2) (t)	Cita atgūšana (3) (t)
Kopā
Metāli
Pēc sadzīves atkritumu incinerācijas atdalītie metāli (4)
Stikls
Plastmasa
Papīrs un kartons
Bioatkritumi
Rašanās vietā atdalītie un reciklētie bioatkritumi (5)
Koks
Tekstilmateriāli
Elektriskās un elektroniskās iekārtas
Akumulatori un baterijas
Lielgabarīta atkritumi (6)
Jaukti atkritumi
Cits
Tumši pelēkās rūtis: nav jāziņo. Gaiši pelēkās rūtis: ziņošana ir brīvprātīga, izņemot par metāliem, kas atdalīti un reciklēti pēc sadzīves atkritumu incinerācijas, un par rašanās vietā atdalītiem un reciklētiem bioatkritumiem, ja dalībvalstis šīs atkritumu plūsmas ņem vērā, aprēķinot reciklēšanas mērķrādītājus.

B.   FORMĀTS, KĀDĀ SAGATAVO KVALITĀTES PĀRBAUDES ZIŅOJUMU, KO SNIEDZ KOPĀ AR A DAĻĀ MINĒTAJIEM DATIEM

I.   Ziņojuma mērķi

Kvalitātes pārbaudes ziņojuma mērķi ir šādi:

1)	pārbaudīt, cik visaptveroši dalībvalstis piemēro sadzīves atkritumu definīciju;

2)	izvērtēt, cik kvalitatīvs ir datu vākšanas process, tostarp to, kāds ir administratīvo datu avotu tvērums un validēšana un kāds ir apsekojumos balstīto pieeju statistiskais derīgums;

3)	izprast, kādu iemeslu dēļ ziņotie dati ir būtiski mainījušies no pārskata gada uz pārskata gadu, un nodrošināt, ka šo datu pareizība nav apšaubāma;

4)	nodrošināt, ka, mērot pēc sadzīves atkritumu incinerācijas atdalītos metālus, tiek piemēroti noteikumi un vienotas metodikas; un

5)	verificēt atbilstību specifiskām prasībām, ko paredz noteikumi par to, kā aprēķināt reciklēšanas mērķrādītājus.

II.   Vispārīga informācija

1.   Dalībvalsts:

2.   Datus un aprakstu iesniedzošā organizācija:

3.   Kontaktpersona/kontaktinformācija:

4.   Pārskata gads:

5.   Iesniegšanas datums / versija

6.   Saite uz dalībvalsts publicētajiem datiem (ja ir):

III.   Informācija par sadzīves atkritumiem

1.   Apraksts par datu vākšanā iesaistītajiem

Iestādes nosaukums	Galveno uzdevumu apraksts

Vajadzības gadījumā pievieno rindas.

2.   Vai A daļā paziņotie dati par sadzīves atkritumiem tiks izmantoti, lai pierādītu Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) apakšpunktā nospraustā mērķrādītāja izpildi? Jā/nē

3.   Izmantoto metožu apraksts

3.1.   Sadzīves atkritumu rašanās

3.1.1.   Metodes, ar kādām nosaka sadzīves atkritumu rašanos (atzīmēt ar krustiņu vai norādīt pēdējā ailē)

Sadzīves atkritumu komponents	Administratīvie dati	Apsekojumi	Elektroniskais reģistrs	Dati no atkritumu apsaimniekotājiem	Dati no pašvaldībām	Dati no ražotāja paplašinātas atbildības shēmām	Cits (konkretizēt)
Kopā
Metāli
Stikls
Plastmasa
Papīrs un kartons
Bioatkritumi
Koks
Tekstilmateriāli
Elektriskās un elektroniskās iekārtas
Akumulatori un baterijas
Lielgabarīta atkritumi
Jaukti atkritumi
Cits (konkretizēt)

3.1.2.   Apraksts par metodiku, ko izmanto, lai piemērotu sadzīves atkritumu definīciju valsts datu vākšanas sistēmās, tostarp metodiku, ko izmanto, lai ievāktu datus par to sadzīves atkritumu daļu, kas nav mājsaimniecības atkritumi.

3.1.3.   Statistikas kodi, atkritumu kodu izmantošana un datu verifikācija par sadzīves atkritumu rašanos.

Sadzīves atkritumu komponents	Atkritumu kodi (7)	Cita izmantotā klasifikācija	Verifikācijas process
			Kontrolpārbaude (jā/nē)	Laikrindu pārbaude (jā/nē)	Audits (jā/nē)	Verifikācijas procesa apraksts
Metāli	20 01 40 , 15 01 04 , 15 01 11 *
Stikls	20 01 02 , 15 01 07
Plastmasa	20 01 39 , 15 01 02
Papīrs un kartons	20 01 01 , 15 01 01
Bioatkritumi	20 01 08 , 20 01 25 , 20 02 01
Koks	20 01 37 *, 20 01 38 , 15 01 03
Tekstilmateriāli	20 01 10 , 20 01 11 , 15 01 09
Elektriskās un elektroniskās iekārtas	20 01 21 *, 20 01 23 *, 20 01 35 *, 20 01 36
Akumulatori un baterijas	20 01 33 *, 20 01 34
Lielgabarīta atkritumi	20 03 07
Jaukti atkritumi	20 03 01 , 15 01 06
Cits (konkretizēt)	20 01 13 *, 20 01 14 *, 20 01 15 *, 20 01 17 *, 20 01 19 *, 20 01 26 *, 20 01 27 *, 20 01 28 , 20 01 29 *, 20 01 30 , 20 01 31 *, 20 01 32 , 20 01 41 , 20 01 99 , 20 02 03 , 20 03 02 , 20 03 03 , 20 03 99 , 15 01 05 , 15 01 10 *

3.1.4.   Metodes, ko izmanto, lai aplēstu radušos jaukto sadzīves atkritumu sastāvu pa materiāliem

3.1.5.   Mājsaimniecību radīto atkritumu aplēstais īpatsvars (%) sadzīves atkritumos un apraksts par to, kā šī aplēse aprēķināta

3.1.6.   Pieejas, ko izmanto, lai izslēgtu atkritumus, kas pēc rakstura un sastāva nav līdzīgi mājsaimniecības atkritumiem, jo īpaši attiecībā uz:

—	izlietoto iepakojumu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem no komerciāliem un rūpnieciskiem avotiem, kas nav līdzīgi mājsaimniecību radītajiem atkritumiem, un

—	tāda veida atkritumiem, ko gan rada mājsaimniecības, bet kas nepieder pie sadzīves atkritumiem (piemēram, būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi).

3.1.7.   Skaidrojums par aplēsēm, ko izmanto, lai aizpildītu trūkstošos datus par radītajiem sadzīves atkritumiem – mājsaimniecību radītajiem atkritumu daudzumiem (piemēram, tāpēc, ka savākšanas sistēmas mājsaimniecības aptver nepilnīgi) un līdzīgiem atkritumiem (piemēram, tāpēc, ka dati par atkritumu savākšanu nepilnīgi aptver līdzīgos atkritumus)

3.1.8.   Atšķirības no iepriekšējos gados ziņotajiem datiem

Skaidrojums par būtiskām metodoloģiskām izmaiņām pašreizējā pārskata gadā izmantotajā pieejā, ko izmanto datu vākšanā par sadzīves atkritumiem, salīdzinājumā ar iepriekšējos pārskata gados izmantoto pieeju (jo īpaši jānorāda retrospektīvas pārskatīšanas, to raksturs un tas, vai attiecībā uz konkrētu gadu ir jāuzrāda pārrāvums).

Iemesli, ar ko skaidrojama tonnāžas starpība attiecībā uz katru sadzīves atkritumu komponentu, kura daudzums par vairāk nekā 10 % atšķiras no datiem, kas iesniegti par iepriekšējo pārskata gadu.

Sadzīves atkritumu komponents	Atšķirība (%)	Galvenais atšķirības iemesls

Vajadzības gadījumā pievieno rindas.

3.2.   Sadzīves atkritumu apsaimniekošana

3.2.1.   Apstrādes operāciju klasifikācija

Informācija par izmantoto apstrādes operāciju klasifikāciju (ja tiek izmantota standarta klasifikācija, piemēram, likvidēšanas [apglabāšanas] vai atgūšanas (reģenerācijas) darbību kodi, kas uzskaitīti Direktīvas 2008/98/EK I un II pielikumā, norāda to nosaukumu vai arī norāda un apraksta visas relevantās izmantotās kategorijas).

3.2.2.   Apraksts par metodēm, ar ko nosaka apstrādāto sadzīves atkritumu daudzumu (atzīmē ar krustiņu)

Datu vākšanas metodes / Sadzīves atkritumu veids	Administratīvie dati	Apsekojumi	Elektroniskais reģistrs	Dati no atkritumu apsaimniekotājiem	Dati no pašvaldībām	Dati no ražotāja paplašinātas atbildības shēmām	Cits (konkretizēt)
Kopā
Metāli
Stikls
Plastmasa
Papīrs un kartons
Bioatkritumi
Koks
Tekstilmateriāli
Elektriskās un elektroniskās iekārtas
Akumulatori un baterijas
Lielgabarīta atkritumi
Jaukti atkritumi
Cits (konkretizēt)

Papildu informācija par metodēm, tostarp par izmantoto metožu kombināciju

3.2.3.   Sagatavošana atkārtotai izmantošanai

Apraksts par to, kā aprēķināti daudzumi, kas norādīti pie kategorijā “sagatavošana atkārtotai izmantošanai”.

3.2.4.   Apraksts par izmantotajiem mērījumpunktiem reciklēšanā (piemēram, aprēķinpunkts vai šķirošanas operācijas izlaides punkts (attiecīgi atskaitot nemērķmateriālus)), un par atkritumu stadijas beigu kritērijiem u. c., tostarp variācijām reģionālā un vietējā līmenī un attiecībā uz mājsaimniecības atkritumiem un līdzīgiem atkritumiem (attiecīgā gadījumā)

Sadzīves atkritumu komponents	Izmantoto mērījumpunktu apraksts
Metāli
Metāli no incinerācijas smagajiem pelniem
Stikls
Plastmasa
Papīrs un kartons
Bioatkritumi
Koks
Tekstilmateriāli
Elektriskās un elektroniskās iekārtas
Akumulatori un baterijas
Lielgabarīta atkritumi
Citi

Detalizēts apraksts par metodiku, pēc kuras aprēķina to nemērķmateriālu daudzumu, kas aizvākti posmā starp mērījumpunktu un aprēķinpunktu (pēc vajadzības)

3.2.5.   Apraksts par metodiku, pēc kuras attiecībā uz katru materiālu nosaka reciklēto materiālu daudzumu, ko satur no vairākiem materiāliem sastāvoši atkritumi

3.2.6.   Vidējo zuduma rādītāju (VZR) izmantošana

Apraksts par šķirotajiem atkritumiem, kam piemēro VZR, šķirotavu veidiem, kam piemēro dažādus VZR, metodiku, kā aprēķināt VZR šādā punktā(-os), tostarp par jebkādu izmantoto apsekojumu statistisko pareizību un jebkādu tehnisko specifikāciju raksturu.

Šķirotais atkritummateriāls un šķirotavas veids	Piemērotais VZR (%)	Apraksts

Vajadzības gadījumā pievieno rindas.

3.2.7.   Atkritumu iedalījums sadzīves atkritumos un pārējos atkritumos mērījumpunktā

Apraksts par metodiku, kā izslēdz atkritumus, kas nav sadzīves atkritumi (drīkst izmantot agregētus datus no visiem līdzīga veida kompleksiem).

Atkritummateriāli / atkritumu kodi	Kompleksa veids	Sadzīves atkritumu īpatsvars (%)	Apraksts, ar kādu metodiku īpatsvars iegūts.

Vajadzības gadījumā pievieno rindas.

3.2.8.   Atkritumu attiecināšana uz dažādām dalībvalstīm mērījumpunktā

Apraksts par metodiku, kā izslēdz atkritumus no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm (drīkst izmantot agregētus datus no visiem līdzīga veida kompleksiem).

Atkritummateriāli / atkritumu kodi	Komplekss	No dalībvalsts nākušo atkritumu īpatsvars (%)	Apraksts, ar kādu metodiku īpatsvars iegūts.

Vajadzības gadījumā pievieno rindas.

3.2.9.   Tādu sadzīves bioatkritumu reciklēšana, kas netiek dalīti savākti vai atdalīti un reciklēti rašanās vietā (relevanti līdz 2026. gadam)

Informācija par pasākumiem, ar kuriem nodrošina, ka tiek ievēroti Direktīvas 2008/98/EK 11.a panta 4. punkta pirmās daļas nosacījumi par tādu sadzīves bioatkritumu reciklēšanu, kuri netiek dalīti savākti vai atdalīti un reciklēti rašanās vietā.

3.2.10.   Rašanās vietā atdalīti un reciklēti bioatkritumi

Vispārīgs apraksts par izmantoto metodiku, tostarp par tiešo un netiešo mērījumu un vienkāršotas metodikas izmantošanu, mērot rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzumu.

Apraksts par metodēm, ko izmanto, lai ar reģistru vai apsekojumu palīdzību noskaidrotu aktīvo reciklēšanas vienību skaitu vai to personu skaitu, kas iesaistītas rašanās vietā atdalītu sadzīves bioatkritumu reciklēšanā, un lai nodrošinātu, ka aktīvo reciklēšanas vienību skaitā ietilpst tikai atkritumu radītāju aktīvi izmantotās reciklēšanas vienības.

Apraksts par metodēm, ar kurām nosaka rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu daudzumus, kā to paredz II pielikumā norādītās formulas.

Detalizēts apraksts par apsekojumiem, tostarp to periodiskumu, apakšparaugiem, ticamības līmeņiem un ticamības intervāliem.

Apraksts par pasākumiem, ar ko nodrošina, ka rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu paziņotie daudzumi nav pārvērtēti (tostarp par to, vai tiek piemērots ar mitruma zudumiem saistītais koeficients).

Apraksts par pasākumiem, ar ko nodrošina, ka rašanās vietā atdalīto un reciklēto sadzīves bioatkritumu apstrāde notiek pareizi un ka reciklēšanas izlaides produkti tiek izmantoti, un ka šāda izmantojuma rezultātā labumu gūst lauksaimniecība vai notiek ekoloģiski uzlabojumi.

3.2.11.   Pēc sadzīves atkritumu incinerācijas atdalīto un reciklēto metālu daudzumu aprēķināšana

Detalizēts apraksts par metodi, ar kādu vāc datus, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu no incinerācijas smagajiem pelniem atdalīto metālu daudzumu.

Apraksts par pieeju, ko izmanto, lai izmērītu kopējo metālu koncentrāta daudzumu, kas iegūts no incinerācijas smagajiem pelniem.

Apraksts par metodi, ar kādu aplēš metāla satura vidējo līmeni metālu koncentrāta kopējā daudzumā; te ietilpst arī veikto apsekojumu ticamība.

Apraksts par metodi, ar kādu aplēš, kāda sadzīves atkritumu proporcionālā daļa nonāk incinerācijas stacijās; te ietilpst arī veikto apsekojumu ticamība.

3.2.12.   Cita atkritumu atgūšana (reģenerācija)

Apraksts par dažādām atkritumu apstrādes operācijām, par ko ziņo A daļas tabulā kategorijā “cita atgūšana”, un to īpatsvars (%)

3.2.13.   Informācija par to, kādā mērā atkritumu pagaidu glabāšana ietekmē apstrādāto atkritumu apjomus konkrētā gadā, aplēses, kāds atkritumu daudzums reciklēts pašreizējā pārskata gadā (pēc pagaidu glabāšanas iepriekšējā pārskata gadā) un par atkritumiem, kas pašreizējā pārskata gadā nonāk pagaidu glabāšanā

3.2.14.   Atšķirības no datiem, kas ziņoti par iepriekšējiem pārskata gadiem

Būtiskas metodoloģiskas izmaiņas pašreizējā pārskata gadā izmantotajā aprēķina metodē salīdzinājumā ar iepriekšējos pārskata gados izmantoto metodi, ja tādas ir (jo īpaši jānorāda retrospektīvas pārskatīšanas, to raksturs un tas, vai attiecībā uz konkrētu gadu ir jāuzrāda pārrāvums).

Iemesli, ar ko skaidrojama tonnāžas starpība (kuras atkritumu plūsmas, sektori vai aplēses rada starpību un kādi ir dziļākie cēloņi) attiecībā uz katru reciklēto sadzīves atkritumu komponentu, kura daudzums par vairāk nekā 10 % atšķiras no datiem, kas iesniegti par iepriekšējo pārskata gadu.

Sadzīves atkritumu komponents	Atšķirība (%)	Galvenais atšķirības iemesls

Vajadzības gadījumā pievieno rindas.

3.2.15.   Datu verifikācija: reciklētie sadzīves atkritumi

Sadzīves atkritumu komponents	Verifikācijas process
	Kontrolpārbaude (jā/nē)	Laikrindu pārbaude (jā/nē)	Audits (jā/nē)	Verifikācijas procesa apraksts
Metāli
Metāli no incinerācijas smagajiem pelniem
Stikls
Plastmasa
Papīrs un kartons
Bioatkritumi
Koks
Tekstilmateriāli
Elektriskās un elektroniskās iekārtas
Akumulatori un baterijas
Lielgabarīta atkritumi
Jaukti atkritumi
Cits

4.   Datu pareizība

4.1.1.   Apraksts par galvenajām problēmām, kas skar sadzīves atkritumu rašanās un apstrādes datu pareizību, tostarp kļūdas, kas saistītas ar paraugošanu, aptvērumu, mērījumiem, apstrādi un nerespondenci

4.1.2.   Skaidrojums par to apsekojumu tvērumu un derīgumu, kuros vāc datus par sadzīves atkritumu rašanos un apstrādi.

4.1.3.   Attiecībā uz sadzīves atkritumu rašanos un apstrādi izmantotie statistiskie apsekojumi.

Sadzīves atkritumu komponents	Gads	Apsekotā ģenerālkopas daļa procentos	Dati (tonnas)	Ticamības līmenis	Kļūdas robeža	Informācija par pielāgojumiem starp apsekojuma gadu un pašreizējo gadu	Cita informācija

Vajadzības gadījumā pievieno rindas.

IV.   Konfidencialitāte

Pamatojums, kāpēc šā kvalitātes pārbaudes ziņojuma konkrētas daļas lūgts nepublicēt.

V.   Galvenās valsts tīmekļa vietnes, atsauces dokumenti un publikācijas

C.   FORMĀTS, KĀDĀ ZIŅO PAR PASĀKUMIEM, KAS VEIKTI ATBILSTĪGI DIREKTĪVAS 2008/98/EK 11.A PANTA 3. UN 8. PUNKTAM

1.   Detalizēts apraksts par sadzīves atkritumu kvalitātes kontroles un izsekojamības sistēmu, kas minēta Direktīvas 2008/98/EK 11.a panta 3. punktā un 8. punktā

2.   Ārpus dalībvalsts apstrādāto sadzīves atkritumu kvalitātes kontrole un izsekojamība

Sadzīves atkritumu komponents	Galīgā apstrāde notiek dalībvalstī (jā/nē)	Nosūtīts uz citu ES dalībvalsti (jā/nē)	Eksportēts ārpus ES (jā/nē)	Apraksts par sadzīves atkritumu kvalitātes kontrolei un izsekojamībai veltītiem specifiskiem pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz datu vākšanu, monitoringu un validēšanu.
Metāli
Metāli no incinerācijas smagajiem pelniem
Stikls
Plastmasa
Papīrs un kartons
Bioatkritumi
Koks
Tekstilmateriāli
Elektriskās un elektroniskās iekārtas
Akumulatori un baterijas
Lielgabarīta atkritumi
Jaukti atkritumi
Cits

3.   Detalizēts apraksts par pasākumiem, ar kuriem nodrošina, ka eksportētājs spēj pierādīt, ka atkritumu sūtījums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 (8) prasībām un ka atkritumu apstrāde ārpus Savienības ir notikusi apstākļos, kas ir visumā līdzvērtīgi tiem, ko paredz relevantie ES vides tiesību akti.

---

(1)  Radīto atkritumu daudzumu pa materiālu veidiem nosaka, balstoties uz datiem par dalīti savāktiem atkritumiem un uz aplēsēm, kuru pamatā ir regulāri atjaunināti apsekojumi par sadzīves atkritumu sastāvu. Ja šādi apsekojumi nav pieejami, var izmantot kategoriju “jaukti atkritumi”.

(2)  Te ietilpst incinerācija ar enerģijas atgūšanu un to atkritumu atkalpārstrāde, kas izmantojami par kurināmo vai citu enerģijas ražošanas līdzekli. Enerģijas atgūšanai pakļauto atkritumu masu pa materiālu veidiem nosaka, balstoties uz aplēsēm, kuru pamatā ir regulāri atjaunināti apsekojumi par sadzīves atkritumu sastāvu. Ja šādi apsekojumi nav pieejami, var izmantot kategoriju “jaukti atkritumi”.

(3)  Te neietilpst sagatavošana atkārtotai izmantošanai, reciklēšana un enerģijas atgūšana, bet ietilpst aizbēršana.

(4)  Par metāliem, kas atdalīti pēc sadzīves atkritumu incinerācijas, ziņo atsevišķi un tos nenorāda rindā, kurā ziņo par metāliem, un kopējā atkritumu daudzumā, kas nonāk enerģijas atgūšanas operācijās.

(5)  Par rašanās vietā atdalītiem un reciklētiem bioatkritumiem ziņo atsevišķi un tos nenorāda rindā, kurā ziņo par bioatkritumiem.

(6)  Te ietilpst lielgabarīta atkritumi, kuri jāsavāc un jāapstrādā īpašā veidā, piemēram, mēbeles un matrači.

(7)  Saskaņā ar Lēmumu 2000/532/EK noteiktie atkritumu kodi.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regula (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.).

VI PIELIKUMS

DATI PAR 7. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTAJĀM MINERĀLU UN SINTĒTISKAJĀM ZIEŽVIELĀM, RŪPNIECISKAJĀM EĻĻĀM UN ATKRITUMEĻĻĀM

A.   DATU ZIŅOŠANAS FORMĀTS

1. tabula

Datu paziņošana par tirgū laistajām minerālajām un sintētiskajām ziežvielām un rūpnieciskajām eļļām un par atkritumeļļu apstrādi

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Tirgū laistās eļļas (5) (t)

Radušās atkritumeļļas (6) (sausa eļļa) (t)

Dalīti savāktas (7) atkritumeļļas (t)

Eksportētas (8) atkritumeļļas (t)

Importētas (9) atkritumeļļas (t)

Reģenerācija (10) (t)

Cita reciklēšana (11) (t)

Enerģijas atgūšana (12) (R1) (t)

Likvidēšana (13) (t)

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa (14)

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa (14)

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa (14)

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Motoreļļas un transmisijeļļas (1)

Rūpnieciskās eļļas (2)

Rūpnieciskās eļļas (tikai emulsijas) (3)

Eļļas un koncentrāti, kas radušies atdalīšanā (4)

Tumši pelēkās rūtis: nav jāziņo. (10-13) Paziņotie daudzumi attiecas uz dalīti savāktu atkritumeļļu. Summa no 6.–9. ailē norādītajām sausas eļļas vērtībām ir vienāda ar 3. ailē norādītajām sausas eļļas vērtībām, kuras koriģētas, ņemot vērā eksportētās un importētās atkritumeļļas (3. aile – 4. aile + 5. aile = 6. aile + 7. aile + 8. aile + 9. aile). Saskaņā ar atkritumeļļu reģenerācijas definīciju Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 18. punktā; te neietilpst reģenerētas eļļas, ko izmanto enerģijas atgūšanai vai par kurināmo.

2. tabula

Ziņošana par datiem par atkritumeļļu apstrādi

1	2	3	4	5
Atgūšanas operāciju rezultātā iegūtā izlaide	Reģenerācija (10) (t)	Cita reciklēšana (t)	Enerģijas atgūšana vai pārstrāde materiālos, ko paredzēts izmantot par kurināmo (t. sk. reģenerētās eļļas, ko izmanto par kurināmo) (t)	Likvidēšana (D10) (t)
Reģenerēta pamateļļa – I grupa (11)  (12)
Reģenerēta pamateļļa – II grupa (13)
Reģenerēta pamateļļa – III grupa (14)
Reģenerēta pamateļļa – IV grupa (15)
Reciklēti produkti (16) (precizēt)
Kurināmā produkti enerģijas atgūšanai ārpus objekta – vieglā degvieleļļa
Kurināmā produkti enerģijas atgūšanai ārpus objekta – destilēta degvieleļļa
Kurināmā produkti enerģijas atgūšanai ārpus objekta – smagā degvieleļļa
Kurināmā produkti enerģijas atgūšanai ārpus objekta – atgūta degvieleļļa
Kurināmā produkti enerģijas atgūšanai ārpus objekta – pārstrādāta degvieleļļa
Enerģijas atgūšana (reģenerācija) objektā (17)
Cits (norādīt un pievienot rindas pēc vajadzības)
Tumši pelēkās rūtis: nav jāziņo.

3. tabula

Datu paziņošana par tirgū laistajām minerālajām un sintētiskajām ziežvielām un rūpnieciskajām eļļām un par atkritumeļļu apstrādi, kas nav uzskaitītas 1. tabulā

1

2

3

4

5

6

7

Savāktās (1) atkritumeļļas (t)

Eksportētas (2) atkritumeļļas (t)

Importētas (3) atkritumeļļas (t)

Likvidēšana (4) (D10) (t)

Reģenerācija (t) (5)

Cita reciklēšana (6) (t)

Enerģijas atgūšana (reģenerācija) (t) (7)

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Iesk. ūdeni

Sausa eļļa

Tehnoloģiskās eļļas

Rūpnieciskās eļļas (nelubricējošas)

Ziedes

Ziežvielu rafinēšanas ekstrakti

Tilpņu eļļas

Gaiši pelēkās rūtis: ziņošana ir brīvprātīga. (1–7) Skaidrojumus sk. 1. tabulas 3. līdz 9. ailē un attiecīgajās piezīmēs.

4. tabula

Atsauces vērtības radušos atkritumeļļu aprēķināšanai

	1
	Tirgū laisto eļļu procentuālā daļa (%)
Motoreļļas un transmisijeļļas
Motoreļļas	52
Transmisijeļļas	76
Rūpnieciskās eļļas
Mašīneļļas	50
Hidrauliskās eļļas	75
Turbīneļļas	70
Transformatoreļļas	90
Siltumnesējas eļļas	90
Kompresoreļļas	50
Pamateļļas	50
Metālapstrādes eļļas, ko izmanto emulsijās	49

B.   FORMĀTS, KĀDĀ SAGATAVO KVALITĀTES PĀRBAUDES ZIŅOJUMU, KO SNIEDZ KOPĀ AR A DAĻĀ MINĒTAJIEM DATIEM

I.   Vispārīga informācija

1.   Dalībvalsts:

2.   Datus un aprakstu iesniedzošā organizācija:

3.   Kontaktpersona/kontaktinformācija:

4.   Pārskata gads:

5.   Iesniegšanas datums / versija

6.   Saite uz dalībvalsts publicētajiem datiem (ja ir):

II.   Informācija par tirgū laistajām eļļām un atkritumeļļām

1.   Datu vākšanas metodes (attiecīgo aili atzīmē ar krustiņu, pēdējā aile ir jāaizpilda)

Datu vākšanas metodes/Datu kopa	Administratīvie dati	Apsekojumi	Elektroniskais reģistrs	Dati no atkritumu apsaimniekotājiem	Dati no ražotāja paplašinātas atbildības shēmām	Cits (konkretizēt)	Detalizēts metodikas apraksts
Tirgū laistās eļļas
Savāktās atkritumeļļas
Atkritumeļļu reģenerācija
Cita atkritumeļļu reciklēšana
Enerģijas atguve no atkritumeļļām
Atkritumeļļu likvidēšana

Pēc vajadzības pievienot rindas, kurās norāda specifisku atkritumeļļu apstrādi.

2.   Apraksts par metodiku, pēc kuras nosaka radušos atkritumeļļu daudzumu

3.   Apraksts par metodi, pēc kuras nosaka sausās eļļas saturu atkritumeļļā (piem., ūdens satura ķīmiskā analīze, speciālās zināšanas utt.)

4.   Apraksts par atkritumeļļu apstrādes izlaidi, par ko ziņots kategorijā “cita reciklēšana”; jānorāda daudzumi

5.   Apraksts par metodi, pēc kuras nosaka par kurināmo izmantoto pamateļļu daudzumu

6.   Dati par atkritumeļļu apstrādi ārpus dalībvalsts

7.   Detalizēts apraksts par atkritumeļļu kvalitātes kontrolei un izsekojamībai veltītiem specifiskiem pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz datu monitoringu un validēšanu.

8.   Apraksts par to, no kādiem avotiem smelti dati par atkritumeļļu apstrādi citā dalībvalstī vai ārpus Savienības (piem., Regula (EK) Nr. 1013/2006 vai apstrādātāja primārie dati), un par datu kvalitāti

9.   Apraksts par grūtībām datu ievākšanā no apstrādātājiem, kas atrodas citā dalībvalstī vai ārpus Savienības

10.   Apraksts, ar kādiem pasākumiem nodrošina, ka eksportētājs, kas eksportē atkritumeļļas ārpus Savienības, spēj pierādīt, ka atkritumu sūtījums atbilst Regulas (EK) Nr. 1013/2006 prasībām un ka atkritumu apstrāde ārpus Savienības ir notikusi apstākļos, kas ir visumā līdzvērtīgi tiem, ko paredz relevantie ES vides tiesību akti.

11.   Datu pareizība

11.1.   Apraksts par galvenajām problēmām, kas skar atkritumeļļu rašanās, savākšanas un apstrādes datu kvalitāti un pareizību, tostarp kļūdas, kas saistītas ar paraugošanu, aptvērumu, mērījumiem, apstrādi un nerespondenci

11.2.   Cik pilnīga ir datu vākšana par minerālajām un sintētiskajām ziežvielām, rūpnieciskajām eļļām un atkritumeļļām

Detalizēta informācija par to, kā datu avoti aptver visus tirgū laisto minerālo un sintētisko ziežvielu un rūpniecisko eļļu daudzumus un savākto un apstrādāto atkritumeļļu daudzumus, un par visiem daudzumiem, kas pieskaitīti, pamatojoties uz aplēsēm, tostarp par to, kā šie daudzumi aplēsti un kāds to uz aplēsēm balstīto datu īpatsvars attiecīgajā datu kopā.

11.3.   Atšķirības no iepriekšējā pārskata gada datiem

Būtiskas metodoloģiskas izmaiņas pašreizējā pārskata gadā izmantotajā aprēķina metodē salīdzinājumā ar iepriekšējos pārskata gados izmantoto metodi, ja tādas ir.

Iemesli, ar ko skaidrojama tonnāžas starpība (kuras atkritumeļļas, sektori vai aplēses rada starpību un kādi ir dziļākie cēloņi) attiecībā uz katru apstrādāto atkritumeļļu kategoriju, kuras daudzums par vairāk nekā 10 % atšķiras no datiem, kas iesniegti par iepriekšējo pārskata gadu.

Atkritumeļļas kategorija un apstrāde	Atšķirība (%)	Galvenais atšķirības iemesls

Vajadzības gadījumā pievieno rindas.

III.   Konfidencialitāte

Pamatojums, kāpēc šā ziņojuma konkrētas daļas lūgts nepublicēt.

IV.   Galvenās valsts tīmekļa vietnes, atsauces dokumenti un publikācijas

Te ietilpst ziņojumi, kuros iztirzāta datu kvalitāte, aptvērums vai citi ar izpildi saistīti aspekti, piemēram, ziņojumi par atkritumeļļu savākšanas un apstrādes paraugpraksi un ziņojumi par eļļas importu, eksportu vai zudumiem.

---

(1)  T. sk. motoreļļas un transmisijeļļas (ko izmanto autotransportā, aviācijā, jūrniecībā, rūpniecībā un citās nozarēs); te neietilpst ziedes un kuģu tilpņu eļļas.

(2)  T. sk. mašīneļļas, hidrauliskās eļļas, turbīneļļas, transformatoreļļas, siltumnesējas eļļas, kompresoreļļas, pamateļļas; te neietilpst ziedes un emulsijās izmantotas eļļas.

(3)  T. sk. metālapstrādes eļļas; ja, gatavojot valsts līmeņa ziņojumus, netiek nošķirtas rūpnieciskās eļļas, ko izmanto emulsijās vai citādi, var sniegt agregētos datus par rūpnieciskajām eļļām, ko norāda rindā “rūpnieciskās eļļas”.

(4)  Tikai atkritumeļļas, kam Lēmumā 2000/532/EK piešķirts kods 190207*.

(5)  Dalībvalsts tirgū laistās eļļas, ņemot vērā eksporta zudumus (piem., vieglo automobiļu eksports) un importa guvumus (piem., vieglo automobiļu imports).

(6)  Atkritumeļļu daudzums, ņemot vērā zudumus manipulāciju un lietošanas gaitā. Radušos atkritumeļļu daudzumus var aprēķināt, pamatojoties uz valsts statistiku vai izmantojot 4. tabulā uzskaitītās atsauces vērtības.

(7)  Dalīti savāktas atkritumeļļas. Ja savākto atkritumeļļu daudzumu izsaka kā tilpumu, attiecīgo masu nosaka, piemērojot pārrēķina koeficientu 0,9 t/m3.

(8)  Uz citu valsti eksportēta atkritumeļļa (ņemot vērā Regulā (EK) Nr. 1013/2006 noteiktās atkritumu kategorijas).

(9)  Citā valstī radusies un no šīs valsts importēta atkritumeļļa (ņemot vērā Regulā (EK) Nr. 1013/2006 noteiktās atkritumu kategorijas).

(11)  Reciklēšana, kas nav reģenerācija, piem., par bitumena atšķaidītāju.

(12)  T. sk. atgūto (reģenerēto) eļļu izmantošana par kurināmo saskaņā ar atgūšanas (reģenerācijas) definīciju Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 15. punktā.

(13)  Likvidēšanas operācija “D10 Sadedzināšana uz zemes”, kas minēta Direktīvas 2008/98/EK I pielikumā.

(14)  Atkritumeļļas, neieskaitot ūdens saturu. Sausas eļļas saturu nosaka, mērot ūdens saturu. Atkritumeļļām, kas nav emulsijas, sauso saturu var noteikt, pieņemot, ka ūdens saturs ir 8 %. Rūpniecisko eļļu emulsijām sauso saturu var noteikt, pieņemot, ka ūdens saturs ir 90 %.

(10)  Reģenerēto eļļu daudzums. 2. tabulas 2. ailes ierakstu summu dala ar 1. tabulas 6. ailes ierakstu summu; iegūtā vērtība atspoguļo eļļas reģenerācijas pārveidošanas lietderības koeficientu.

(11)  I grupas pamateļļas satur mazāk par 90 % piesātināto ogļūdeņražu un/vai vairāk par 0,03 % sēra, un to viskozitātes indekss ir lielāks par vai vienāds ar 80 un mazāks par 120.

(12)  Ja, gatavojot valsts līmeņa ziņojumus, netiek izdalītas I-IV grupas eļļas, var sniegt agregētos datus par reģenerētajām pamateļļām, ko norāda rindā “Cits”.

(13)  II grupas pamateļļas satur ne mazāk par 90 % piesātināto ogļūdeņražu un ne vairāk par 0,03 % sēra, un to viskozitātes indekss ir lielāks par vai vienāds ar 80 un mazāks par 120.

(14)  III grupas pamateļļas satur ne mazāk par 90 % piesātināto ogļūdeņražu un ne vairāk par 0,03 % sēra, un to viskozitātes indekss ir lielāks par vai vienāds ar 120.

(15)  IV grupas pamateļļas ir polialfaolefīni. I–IV grupās neiekļautās pamateļļas norāda rindā “Cits”.

(16)  Ietilpst reciklēti produkti no pārējās atkritumeļļu reciklēšanas, par ko ziņo 1. tabulas 7. ailē.

(17)  Enerģijas atgūšana objektā nozīmē, ka atkritumeļļu atgūšana izpaužas kā iekšēja enerģijas ražošana, piem., rafinētavā.