9.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/1

(1)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas III nodaļā ir iekļauti noteikumi par vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, ar kuriem no 2016. gada 1. janvāra atceļ un aizstāj stādīšanas tiesību pārejas režīmu, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (3) II daļas I sadaļas III nodaļas IVa iedaļas II apakšiedaļā. Šajā nodaļā ir izklāstīti noteikumi par vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas ilgumu, pārvaldību un kontroli, un ar šo nodaļu Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šīs shēmas pārvaldību. Stādīšanas tiesību pārejas režīmu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas III nodaļas IVa iedaļas II apakšiedaļā, paliek spēkā līdz 2015. gada 31. decembrim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 230. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 62. pants nosaka pienākumu dalībvalstīm piešķirt atļauju vīnogulāju stādīšanai, pamatojoties uz to ražotāju pieteikumu, kuri nodomājuši stādīt vai atkārtoti stādīt vīnogulājus. Tomēr minētā panta 4. punktā ir paredzēts, ka dažas platības ir atbrīvotas no vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas un līdz ar to – arī no šīs vispārējās prasības. Ir jāizstrādā noteikumi par šā atbrīvojuma piemērošanas nosacījumiem. Platības, kas ir paredzētas eksperimentāliem nolūkiem vai potzaru audzētavām, būtu jāizmanto tikai norādītajiem mērķiem, lai novērstu jaunās sistēmas apiešanu, un vīnkopības produktus, kas iegūti no šādām platībām, nedrīkstētu laist tirgū, izņemot tad, ja dalībvalstis uzskata, ka nav tirgus traucējumu risku. Pašreizējie vīnogu audzēšanas izmēģinājumi un potzaru audzētavu darbība būtu jāatļauj arī turpmāk, ievērojot spēkā esošos noteikumus, lai nodrošinātu netraucētu pāreju no stādīšanas tiesību režīma uz jauno vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu. Platībām, no kurām iegūtais vīns vai vīna produkti paredzēti vienīgi patēriņam vīna ražotāja mājsaimniecībā, vajadzētu gūt labumu no šāda atbrīvojuma, jo noteiktos apstākļos tās neveicina tirgus traucējumus. Šā paša iemesla dēļ šāds atbrīvojums būtu jāattiecina arī uz tādām organizācijām, kurām nav komerciālas darbības un kuras atbilst tiem pašiem nosacījumiem. Platībām, kuras ierīkojuši ražotāji, kas zaudējuši noteiktu ar vīnogulājiem apstādītu platību sabiedrības interesēs veiktā obligātā iepirkuma dēļ saskaņā ar valsts tiesību aktiem, arī vajadzētu gūt labumu no atbrīvojuma, ņemot vērā to, ka zaudējumi par zemi, kas apstādīta ar vīnogulājiem, šādos gadījumos ir neatkarīgi no ražotāja gribas. Tomēr būtu jāparedz nosacījums attiecībā uz jaunās platības maksimālo laukumu, lai nepieļautu vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas vispārīgo mērķu pārkāpšanu.

(3)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punktā un 2. punktā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanu un noteikti atbilstības un prioritārie kritēriji, ko dalībvalstis var piemērot. Būtu jānosaka īpaši nosacījumi saistībā ar dažiem atbilstības un prioritāriem kritērijiem, lai izveidotu vienlīdzīgus nosacījumus attiecībā uz to īstenošanu un lai nepieļautu, ka ražotāji, kam piešķirtas atļaujas, apiet atļauju sistēmu. Turklāt būtu jāpievieno trīs jauni kritēriji: jauns atbilstības kritērijs par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reputācijas piesavināšanos, jauns prioritārais kritērijs par labu tiem ražotājiem, kuri atbilst shēmas noteikumiem un nav atteikušies no vīna dārziem savā saimniecībā, jauns prioritārais kritērijs par labu bezpeļņas organizācijām ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem un citiem noziegumu veidiem. Jaunais atbilstības kritērijs atbilst vajadzībai aizsargāt īpašu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reputāciju tāpat kā īpašu cilmes vietu nosaukumu reputāciju, nodrošinot, ka jaunie stādījumi tos neapdraud. Pirmais jaunais prioritārais kritērijs dod priekšroku konkrētiem pretendentiem, pamatojoties uz viņu priekšvēsturi, kas liecina par atļauju sistēmas noteikumu ievērošanu, un to, ka viņi neiesniedz pieteikumus uz atļaujām ierīkot jaunus stādījumus, kamēr tiem ir platības, kas apstādītas ar vairs neražojošiem vīnogulājiem, kuras varētu būt par iemeslu atkārtotas stādīšanas atļauju pieprasīšanai. Otrā jaunā prioritārā kritērija mērķis ir atbalstīt bezpeļņas organizācijas ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem un citiem noziegumu veidiem, lai veicinātu tādas zemes sociālu izmantošanu, kas citādi varētu netikt izmantota ražošanas vajadzībām.

(4)

Ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1306/2013 118. pantu un lai reaģētu uz dabas un sociāli ekonomiskajām atšķirībām un ekonomikas dalībnieku dažādo izaugsmes stratēģiju konkrētas teritorijas dažādajos apgabalos, būtu jāatļauj dalībvalstīm atšķirīgā veidā reģionālā līmenī piemērot atbilstības kritērijus un prioritāros kritērijus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punktā un 2. punktā, kā arī jaunos atbilstības un prioritāros kritērijus, kas ieviešami ar šo regulu, specifiskām platībām, kuras var pretendēt uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, specifiskām platībām, kuras var pretendēt uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai specifiskām platībām bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Šādas atšķirības šo kritēriju piemērošanā konkrētas teritorijas dažādajos apgabalos vienmēr būtu jābalsta uz atšķirībām starp šiem apgabaliem.

(5)

Lai reaģētu uz tādiem apiešanas gadījumiem, kas šajā tiesību aktā nav paredzēti, dalībvalstīm būtu jāpieņem pasākumi, kuri novērstu to, ka atļaujas pieteikumu iesniedzēji apiet atbilstības un prioritāros kritērijus, kad uz viņu darbībām vēl neattiecas īpašie pretapiešanas pasākumi, kas šajā regulā noteikti attiecībā uz īpašajiem atbilstības un prioritārajiem kritērijiem.

(6)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 2. punktā ir paredzēta iespēja, ka vīnogulāji, ko ražotājs ir uzņēmies izart, var pastāvēt vienlaicīgi ar jauniem iestādītiem vīnogulājiem. Lai nepieļautu pārkāpumus, dalībvalstīm būtu jābūt iespējai ar piemērotiem līdzekļiem nodrošināt, ka izaršana tiek faktiski īstenota, tostarp ar prasību iemaksāt nodrošinājumu saistībā ar paredzamās atkārtotās apstādīšanas atļaujas piešķiršanu. Turklāt ir jāprecizē, ka gadījumā, ja izaršana nav veikta ar šo pasākumu paredzēto četru gadu laikā, attiecīgajā platībā iestādītie vīnogulāji būtu jāuzskata par neatļautiem.

(7)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 3. punkts ļauj dalībvalstīm ierobežot atkārtotu stādīšanu platībās, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, pamatojoties uz ieteikumu, ko sniegusi atzīta un reprezentatīva profesionālā organizācija. Būtu jānosaka šādu ierobežojumu lēmumu pamatojums vai iemesli, lai precizētu to darbības jomu, vienlaikus nodrošinot sistēmas saskaņotību un novēršot tās apiešanu. Jo īpaši būtu jānodrošina, ka atļauju automātiska piešķiršana Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 1. punktā noteiktajai atkārtotajai stādīšanai nevar kavēt dalībvalstis atļauju izdošanā noteikt ierobežojumus – izdot tās tikai attiecībā uz īpašām platībām saskaņā ar 63. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 63. panta 3. punktu. Tomēr būtu jāprecizē, ka atsevišķus specifiskus gadījumus nevar uzskatīt par sistēmas apiešanu.

(8)

Ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 64. pantu ir paredzētas administratīvās sankcijas gadījumā, ja nav ievēroti atbilstības kritēriji, saistības un citi pienākumi, kas izriet no lauksaimniecības nozaru tiesību aktu piemērošanas. Lai panāktu preventīvu ietekmi, dalībvalstīm būtu jāspēj regulēt šīs sankcijas saskaņā ar attiecīgajos vīna dārzos ražoto vīnu komerciālo vērtību. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 4. punktu būtu jāparedz administratīvie sodi attiecībā uz neatļautiem stādījumiem, lai iedarbotos preventīvi. Šo sankciju minimālajai vērtībai būtu jāatbilst vidējiem gada ienākumiem uz vienu hektāru vīnogulāju platību Savienības līmenī, ko mēra ar bruto peļņu par hektāru vīnogulāju platību. Būtu jānosaka progresīva gradācija no šīs minimālās vērtības atkarībā no neatbilstības ilguma. Dalībvalstīm būtu jādod arī iespēja piemērot augstākus minimālos sodus ražotājiem kādā konkrētā platībā, kurā Savienības līmenī paredzētā minimālā vērtība ir mazāka par provizorisko gada vidējo ienākumu no hektāra attiecīgās platības. Šādai sankciju minimālās vērtības palielināšanai vajadzētu būt samērīgai ar aplēstajiem gada vidējiem ienākumiem par hektāru teritorijā, kurā atrodas neatļautā vīnogulāju platība,

a)

saņem atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. vai 68. pantu par attiecīgo platību, lai šajā platībā izaudzētās vīnogas un no šīm vīnogām saražotos vīnkopības produktus varētu laist tirgū; vai

b)

izar attiecīgo platību par paša izmaksām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 1. punktu.

a)

attiecīgā platība nepārsniedz 0,1 ha;

b)

vīnogu audzētājs nenodarbojas ar komerciālu vīna ražošanu vai citu vīnkopības produktu komerciālu ražošanu.

a)

īpašā atkārtoti apstādāmā platība atrodas tajā pašā aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apgabalā kā izartā platība un atkārtotā apstādīšana ar vīnogulājiem atbilst tam pašam aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam vai tai pašai aizsargātajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kurai atbilda izartā platība;

b)

atkārtotās stādīšanas mērķis ir ražot vīnus, kam nav ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs uzņemas tādas pašas saistības kā tās, kas noteiktas šīs regulas I pielikuma A un B daļas 2. punktā attiecībā uz jauniem stādījumiem.

a)

EUR 6 000 par hektāru, ja ražotājs izar visus neatļautos stādījumus četru mēnešu laikā no dienas, kad viņam ir paziņots par pārkāpumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 2. punktā;

b)

EUR 12 000 par hektāru, ja ražotājs izar visus neatļautos stādījumus pirmā gada laikā pēc tam, kad beidzies četru mēnešu periods;

c)

EUR 20 000 par hektāru, ja ražotājs izar visus neatļautos stādījumus pēc tam, kad pagājis pirmais gads pēc četru mēnešu perioda beigām.