Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32010H0635

    2010/635/Euratom: Komisijas Ieteikums ( 2010. gada 11. oktobris ) par Euratom līguma 37. panta piemērošanu

    OV L 279, 23.10.2010, p. 36–67 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2010/635/oj

    Date of document:
    11/10/2010
    Date of effect:
    11/10/2010; Stāšanās spēkā Dokumenta datums
    Date of end of validity:
    No end date
    Author:
    Eiropas Komisija
    Form:
    Ieteikums
    Addressee:
    Divdesmit septiņas dalībvalstis: Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste
    Treaty:
    Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums
    Legal basis:
    Link
    Link
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Modifies:
    Relation Act Comment Subdivision concerned From To
    Replacement 31999H0829 11/10/2010
    Modified by:
    Relation Act Comment Subdivision concerned From To
    Corrected by 32010H0635R(01) (LT)
    Corrected by 32010H0635R(02) (DE)
    Instruments cited:
    Link

    23.10.2010   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 279/36

    KOMISIJAS IETEIKUMS

    (2010. gada 11. oktobris)

    par Euratom līguma 37. panta piemērošanu

    (2010/635/Euratom)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu kopā ar 106.a pantu, kurā ir ietverta norāde uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 292. pantu,

    apspriedusies ar personu grupu, ko saskaņā ar Euratom līguma 31. pantu iecēlusi Zinātnes un tehnikas komiteja,

    tā kā:

    (1)

    37. pantā ir noteikts, ka katra dalībvalsts sniedz Komisijai vispārīgus datus par visiem plāniem attiecībā uz radioaktīvo atkritumu apglabāšanu jebkādā formā, lai būtu iespējams noteikt, vai šādu plānu īstenošana varētu radīt ūdens, augsnes vai gaisa telpas radioaktīvu piesārņojumu citā dalībvalstī. Komisija sniedz savu atzinumu sešu mēnešu laikā pēc apspriešanās ar 31. pantā norādīto ekspertu grupu.

    (2)

    Pieredze ir iegūta, piemērojot Komisijas 1960. gada 16. novembra Ieteikumu (1), 82/181/Euratom (2), 91/4/Euratom (3) un 1999/829/Euratom (4) ieteikumus attiecībā uz Līguma 37. panta piemērošanu.

    (3)

    Eiropas Savienības Tiesa savā 1988. gada 22. septembra spriedumā lietā 187/87 (5) nolēma, ka Euratom līguma 37. pants jāinterpretē tā, ka Eiropas Komisijai tiek sniegti vispārīgi dati, pirms attiecīgā dalībvalsts piešķir radioaktīvo izmešu emisijas atļauju, ar nolūku dot Komisijai iespēju sniegt savu atzinumu, pirms šādas emisijas tiek atļautas tā, lai Komisijas atzinumu varētu ņemt vērā.

    (4)

    Līguma 37. panta mērķis ir novērst jebkuru citas dalībvalsts radioaktīvās piesārņošanas iespēju. Komisija, apspriedusies ar iepriekš minēto ekspertu grupu, uzskata, ka ar noteiktām darbībām saistītā radioaktīvo atkritumu apglabāšana nevarētu radīt radioaktīvo piesārņojumu citā valstī.

    (5)

    Izņēmuma gadījumos saņemtās informācijas dēļ Komisija var pieprasīt iesniegt vispārīgus datus plānam attiecībā uz radioaktīvo atkritumu apglabāšanu, ko pretējā gadījumā neuzskata par tādu, kas varētu radīt radioaktīvo piesārņojumu citā dalībvalstī, pamatojoties uz šo ieteikumu; Komisijas atzinums tad var attiekties uz atļauju, kas piešķirta senākā posmā.

    (6)

    Lai apglabāšanas plānus novērtētu konsekventi, vajadzīgs norādīt, kuru darbību tipu rezultātā radioaktīvos atkritumus var apglabāt Līguma 37. panta izpratnē, un attiecībā uz atšķirīgiem darbību tipiem norādīt, kādu informāciju iesniedz kā vispārīgus datus.

    (7)

    Jauktu oksīdu degvielas ražošanas rūpnīcās apstrādā lielu daudzumu plutonija oksīda, šādu rūpnīcu demontāžai jāpieprasa iesniegt vispārīgus datus tā, kā tas jau tiek darīts kodolreaktoru un pārstrādes rūpnīcu gadījumā.

    (8)

    Informācija par vienkāršām darbībām, kurām nav radioloģiskas ietekmes uz citām dalībvalstīm vai tā ir maznozīmīga, Komisijai nav jāiesniedz.

    (9)

    Dalībvalstis var darīt zināmu, ka informācija par sarežģītu objektu, kur ilgā periodā vairākos posmos ir ieplānots veikt būtiskas izmaiņas, kurās ietilpst jaunu struktūru darbība, tiks iesniegta apvienoti; pirmajos vispārīgajos datos iekļautai informācijai jābūt tik pilnīgai, lai ļautu Komisijai pildīt tās pienākumus saskaņā ar Euratom līguma 37. pantu un sniegt pamatotu atzinumu.

    (10)

    Attiecībā uz vairākām pašreizējām atomelektrostacijām, par kurām vēl nav sniegts atzinums Līguma 37. panta izpratnē un uz kurām var attiekties izmaiņas vai demontāžas darbības, vajadzīgs norādīt, kāda informācija iesniedzama kā vispārīgi dati, lai ļautu Komisijai pildīt tās pienākumu, neskarot taisnīguma principu starp tām būvēm vai iekārtām, uz kurām izmaiņas attiecas, un tām, uz kurām neattiecas.

    (11)

    Gadījumos, kad iedzīvotāju apstarojums attiecīgā objekta apkārtnē ir ļoti mazs, šī informācija var būt pietiekama, lai novērtētu ietekmi uz citām dalībvalstīm.

    (12)

    Lai konsekventi novērtētu radioloģisko ietekmi uz citām dalībvalstīm negadījumos, vispārīgos datos pieprasītā informācija par neplānotu noplūdi no kodolreaktoriem un pārstrādes rūpnīcām jāpaplašina, papildus standartnegadījumiem tajā iekļaujot negadījumus, kuri ņemti vērā ar objektu saistītu valsts ārkārtas situāciju plāna izveidē.

    (13)

    Lai precizētu un ierobežotu Komisijas pieprasīto informāciju attiecībā uz radioaktīvo atkritumu pirmsapglabāšanas apsaimniekošanu un tāda plāna izmaiņām, par kuru vēl nav sniegts Komisijas atzinums, ir pievienoti divi jauni pielikumi.

    (14)

    Šobrīd visas dalībvalstis ir deklarējušas, ka tās atturēsies no radioaktīvo atkritumu izgāšanas jūrā un neviena dalībvalsts neplāno veikt radioaktīvo atkritumu apglabāšanu zem jūras gultnes,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

    1.

    “Radioaktīvo atkritumu apglabāšana” Līguma 37. panta izpratnē jāattiecina uz jebkuru plānotu vai nejaušu gāzveida, šķidru vai cietu radioaktīvo vielu noplūdi apkārtējā vidē, kas ir saistīta ar turpmāk uzskaitītajām darbībām:

    1)

    kodolreaktoru ekspluatācija (izņemot pētniecības reaktorus, kuru maksimālā jauda nepārsniedz 1 MW pastāvīgās termiskās slodzes);

    2)

    apstarotas kodoldegvielas pārstrāde;

    3)

    urāna un torija ieguve, sasmalcināšana un konversija;

    4)

    U-235 urāna bagātināšana;

    5)

    kodoldegvielas ražošana;

    6)

    apstarotas kodoldegvielas glabāšana (6) tam īpaši paredzētās glabātavās (izņemot apstarotas kodoldegvielas glabāšanu konteineros, kas licencēti pārvadāšanai vai glabāšanai, pašreizējos kodolobjektos);

    7)

    mākslīgu radioaktīvu vielu pārkraušana un apstrāde rūpnieciskā apjomā;

    8)

    no 1) līdz 7) un 9) apakšpunktā minētās darbības rezultātā radīto radioaktīvo atkritumu pirmsapglabāšanas apsaimniekošana (7);

    9)

    kodolreaktoru, jauktu oksīdu (8) degvielas ražošanas rūpnīcu un pārstrādes rūpnīcu (izņemot pētniecības reaktorus, kuru maksimālā jauda nepārsniedz 50 MW pastāvīgās termiskās slodzes) demontāža (9);

    10)

    radioaktīvo atkritumu novietošana virs vai zem zemes, neparedzot to izcelšanu;

    11)

    tādu dabā sastopamu radioaktīvu materiālu rūpnieciska apstrāde, uz kuriem attiecas emisijas atļauja;

    12)

    visas pārējās attiecīgās darbības.

    2.

    “Vispārīgi dati” Līguma 37. panta izpratnē jāsaprot šādi:

    —

    attiecībā uz 1. punkta 1) līdz 7) apakšpunktā norādītajām darbībām – I pielikumā noteiktā informācija,

    —

    attiecībā uz 1. punkta 8) apakšpunktā norādītajām darbībām – II pielikumā noteiktā informācija,

    —

    attiecībā uz 1. punkta 9) apakšpunktā norādītajām darbībām – III pielikumā noteiktā informācija,

    —

    attiecībā uz 1. punkta 10) apakšpunktā norādītajām darbībām – IV pielikumā noteiktā informācija,

    —

    attiecībā uz 1. punkta 11) apakšpunktā norādītajām darbībām – I pielikumā noteiktā attiecīgā informācija (lielākajā daļā gadījumu nav piemērojama I pielikuma 6. un 7. iedaļa).

    3.

    1. punkta 12) apakšpunkta jomā ietilpstošās darbības nav uzskatāmas par tādām, kuras varētu radīt veselības ziņā svarīgu radioaktīvo piesārņojumu citā dalībvalstī, ja vien Komisija katrā konkrētā gadījumā nepieprasa nodrošināt vispārīgus datus.

    4.

    Attiecībā uz darbībām, kuras ietilpst 1. punkta 9) apakšpunktā, vispārīgus datus iesniedz saskaņā ar šiem nosacījumiem:

    a)

    ir vajadzīgs iesniegt vispārīgus datus, ja:

    —

    dalībvalsts demontāžai ir paredzējusi jaunu licenci vai atļauju plānam attiecībā uz radioaktīvo atkritumu apglabāšanu jebkādā formā, vai

    —

    tiks uzsākta rūpnīcas piesārņoto vai aktivizēto daļu demontāža;

    b)

    ja dalībvalsts ir paredzējusi tādas 1. punkta 9) apakšpunktā norādītās būves vai iekārtas demontāžu, par kuru vēl nav sniegts atzinums saskaņā ar 37. panta noteikumiem, vispārīgi dati jāiesniedz III pielikumā noteiktajā formā;

    c)

    ja dalībvalsts ir paredzējusi tādas 1. punkta 9) apakšpunktā norādītās rūpnīcas demontāžu, par kuru jau ir sniegts atzinums saskaņā ar 37. panta noteikumiem, vispārīgi dati jāiesniedz III pielikumā noteiktajā formā. Tomēr attiecībā uz objekta un tā apkārtnes aprakstu, ārkārtas situāciju plāniem un vides monitoringu pietiek ar atsauci uz agrākai procedūrai iesniegtu vispārīgu informāciju, ja par iespējamām izmaiņām ir sniegta visa attiecīgā papildinformācija.

    5.

    Ja dalībvalsts ir paredzējusi mainīt (10) radioaktīvo atkritumu apglabāšanas plānu, vispārīgus datus iesniedz saskaņā ar šiem nosacījumiem:

    a)

    ja dalībvalsts ir paredzējusi grozīt radioaktīvo atkritumu apglabāšanas plānu, par ko jau ir sniegts atzinums atbilstoši 37. panta noteikumiem, vajadzīgs iesniegt vispārīgus datus vismaz ar informāciju, kas noteikta V pielikuma standarta veidlapā, ja atļautie limiti vai saistītās prasības radioaktīvo atkritumu apglabāšanai ir mazāk stingras nekā pašreizējā plānā vai ja ir smagākas iespējamās sekas tādai neplānotai noplūdei, kura var rasties pēc licencēšanas procedūrā novērtētā(-ajiem) negadījuma(-iem);

    b)

    ja vien Komisija nepieprasa paziņot vispārīgus datus, tie nav jāiesniedz, ja nav vajadzīga jauna atļauja vai licence;

    c)

    ja vien Komisija nepieprasa paziņot vispārīgus datus, tie nav jāiesniedz, ja:

    —

    radioaktīvo atkritumu apglabāšanas plāna grozījumi neparedz mainīt atļautos limitus un saistītās prasības vai ir paredzēts tās noteikt stingrākas nekā pašreizējā plānā, un

    —

    nav mainītas vai ir samazinātas iespējamās sekas tādai neplānotai noplūdei, kura var rasties pēc licencēšanas procedūrā novērtētā(-ajiem) standartnegadījuma(-iem);

    d)

    ja tiek iesniegts tāds radioaktīvo atkritumu apglabāšanas plāns, par kuru vēl nav sniegts atzinums saskaņā ar 37. panta noteikumiem, ir vajadzīgs iesniegt vispārīgus datus, ja vien dalībvalsts Komisijai neiesniedz ziņojumu, kur apliecināts, ka ir izpildīti b) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi. Ja nav izpildīts kāds no šiem nosacījumiem, vispārīgos datos iekļauj atbilstošo VI pielikumā noteikto informāciju.

    6.

    Vispārīgi dati jāiesniedz Komisijai:

    a)

    kad radioaktīvo atkritumu apglabāšanas plāns ir pilnībā pabeigts un – tiklīdz iespējams – gada laikā, taču ne ātrāk par sešiem mēnešiem:

    —

    pirms kompetentās iestādes piešķir jebkuru atļauju radioaktīvo atkritumu emisijai, un

    —

    pirms tādu darbību uzsākšanas, kurām nav paredzēta radioaktīvo atkritumu emisijas atļauja;

    b)

    gadījumos, kad Komisija ir pieprasījusi vispārīgus datus saskaņā ar 3. punktu, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma, neskarot nevienu atļauju, ko pienācīgi piešķīrušas kompetentās iestādes, gaidot, kad tiks saņemts Komisijas pieprasījums. Jebkura atļauja, kura piešķirta, pirms Komisija pieprasījusi vispārīgus datus, jāpārskata saskaņā ar vēlāko Komisijas atzinumu.

    7.

    Ja dalībvalstis dara zināmu, ka kopā tiks iesniegti vispārīgi dati par sarežģītu objektu, kur ilgos periodos vairākos posmos ir ieplānots veikt būtiskas izmaiņas, kurās inter alia ietilpst jaunu struktūru ekspluatācija, pirmajā iesniegšanas reizē iesniedz arī pilnīgu un sīku pārskatu par plānotajām darbībām, ko papildina nākamajās iesniegšanas reizēs, ja pašreizējā plānā tiek veiktas izmaiņas. Attiecībā uz negadījumu scenārijiem pirmajā iesniegšanas reizē vispārīgos datos jāiekļauj vismaz informācija par katrā objektā esošo radionuklīdu aprēķināto skaitu un fizikālķīmisko formu, kā arī daudzumu, kas varētu noplūst, ja katrā no objektiem notiek attiecīgais negadījums. Vispārīgajos datos var sniegt papildinformāciju par iepriekšējām un pašreizējām operācijām objektā, ņemot vērā, ka Komisijas atzinumi attieksies vienīgi uz turpmākajām operācijām.

    8.

    Tā kā par radioaktīvo atkritumu apglabāšanas plāna iesniegšanu atbild attiecīgā dalībvalsts, šai valstij arī jāuzņemas atbildība par visu informāciju, kas iesniegta Komisijai saistībā ar šo plānu.

    9.

    Pēc atzinuma saņemšanas attiecīgai dalībvalstij jāinformē Komisija par tās plānoto rīcību, atbildot uz ieteikumiem, kas sniegti Komisijas atzinumā par apglabāšanas plānu.

    10.

    Pēc atzinuma saņemšanas attiecīgai dalībvalstij jānosūta Komisijai emisijas atļauja, kā arī visi turpmākie grozījumi salīdzināšanai ar vispārīgo datu informāciju, uz kuras pamata sagatavots Komisijas atzinums.

    Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.

    Ar to aizstāj Ieteikumu 1999/829/Euratom.

    Briselē, 2010. gada 11. oktobrī

    Komisijas vārdā –

    Komisijas loceklis

    Günther OETTINGER

    (1)  OV 81, 21.12.1960., 1893./60. lpp.

    (2)  OV L 83, 29.3.1982., 15. lpp.

    (3)  OV L 6, 9.1.1991., 16. lpp.

    (4)  OV L 324, 16.12.1999., 23. lpp.

    (5)  1988, ECR, 5013. lpp

    (6)  Ar nosacījumu, ka darbība nav iekļauta plānā, kas ir iesniegts ar citu nosaukumu.

    (7)  Termins “pirmsapglabāšanas apsaimniekošana” attiecas arī uz radioaktīvo atkritumu glabāšanu.

    (8)  Urāna un plutonija oksīdi.

    (9)  Ekspluatācijas pārtraukšanā ietilpst visas tehniskās un administratīvas procedūras, darbības un pasākumi, kas veikti pēc iekārtas galīgās apturēšanas, līdz objekta nodošanai neierobežotā vai citā licencētā lietošanā. Šo darbību kontekstā “demontāžā” ietilpst piesārņoto vai aktivizēto sastāvdaļu, sistēmu un konstrukciju izjaukšana, sagriešana un nojaukšana, ieskaitot to iepakošanu un pārvietošanu prom no objekta.

    (10)  Plāna izmaiņas var būt arī sagatavošanās darbi attiecībā uz 1. punkta 9) apakšpunktā minētajām darbībām.

    I PIELIKUMS

    Vispārīgi dati, kas piemērojami 1. punkta 1) līdz 7) apakšpunktā norādītajām darbībām

    Ievads

    —

    plāna vispārīgs izklāsts,

    —

    licencēšanas procedūras pašreizējā fāze, paredzētie ekspluatācijā nodošanas posmi.

    1.   OBJEKTS UN TĀ APKĀRTNE

    1.1.   Objekta un reģiona ģeogrāfiskās, topogrāfiskās un ģeoloģiskās iezīmes ar:

    —

    reģiona karti, kurā redzama objekta atrašanās vieta un ģeogrāfiskās koordinātas (grādi, minūtes),

    —

    attiecīgām reģiona iezīmēm, tostarp ģeoloģiskām iezīmēm,

    —

    būves vai iekārtas atrašanās vietu attiecībā pret citām šādām būvēm vai iekārtām, no kurām veiktas emisijas jāanalizē saistībā ar attiecīgo būvi vai iekārtu,

    —

    objekta atrašanās vietu attiecībā pret citām dalībvalstīm, norādot attālumus līdz to robežām un attiecīgajām konurbācijām, kā arī to iedzīvotāju skaitu.

    1.2.   Seismoloģija

    —

    seismiskās aktivitātes pakāpe reģionā; maksimālā iespējamā seismiskā aktivitāte un būves vai iekārtas projektētā seismiskā noturība.

    1.3.   Hidroloģija

    Būvei vai iekārtai, kura atrodas netālu no ūdenstilpes, kas var būt iespējama piesārņojuma ceļš uz citu dalībvalsti, – īss to attiecīgo hidroloģisko iezīmju apraksts, kuras ir saistītas ar citu(-ām) dalībvalsti(-īm), piemēram:

    —

    īss ceļa(-u), pieteku, estuāra, ūdens ņemšanas, applūstošo teritoriju utt. apraksts,

    —

    vidējās, maksimālās un minimālās ūdens plūsmas un to biežums,

    —

    gruntsūdeņu līmenis, pazemes ūdeņu līmeņi un plūsmas,

    —

    īss piekrastes teritoriju apraksts,

    —

    straumju virziens un spēks, plūdmaiņas un cirkulācijas režīms vietējā un reģiona mērogā,

    —

    būves vai iekārtas applūšanas varbūtība un aizsardzība pret applūšanu.

    1.4.   Meteoroloģija

    Vietējā klimatoloģija ar biežuma sadalījumu attiecībā uz:

    —

    vēja virzieniem un ātrumiem,

    —

    nokrišņu intensitāti un ilgumu,

    —

    katra vēja sektora atmosfēriskās dispersijas apstākļiem, temperatūras inversijas ilgumu,

    —

    ekstremālām meteoroloģiskām parādībām (piemēram, viesuļvētrām, stiprām vētrām, stiprām lietusgāzēm, sausuma periodiem).

    1.5.   Dabas resursi un pārtikas produkti

    Īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:

    —

    ūdens izmantojums reģionā un attiecīgā gadījumā kaimiņos esošajās dalībvalstīs,

    —

    galvenie pārtikas resursi reģionā un attiecīgā gadījumā citās dalībvalstīs: laukaugi, lopkopība, zivsaimniecība un – attiecībā uz emisijām jūrā – dati par zveju teritoriālajos un ekstrateritoriālajos ūdeņos,

    —

    pārtikas produktu sadales sistēma un jo īpaši eksports uz citām dalībvalstīm no attiecīgajiem reģioniem, ciktāl tie ir saistīti ar apstarošanas risku, ko var radīt emisijas pa būtiskiem apstarošanas ceļiem.

    1.6.   Citas darbības objekta tuvumā

    —

    vajadzības gadījumā citi kodolobjekti vai jebkuras bīstamas rūpnieciskas un militāras darbības, virszemes un gaisa transports, cauruļvadi, noliktavas un jebkuri citi faktori, kas var ietekmēt būves vai iekārtas drošību,

    —

    aizsardzības pasākumi.

    2.   BŪVE VAI IEKĀRTA

    2.1.   Būves vai iekārtas galvenās iezīmes

    —

    īss būves vai iekārtas apraksts,

    —

    procesu tips, nolūks un galvenās iezīmes,

    —

    objekta izvietojuma plāns,

    —

    drošības noteikumi.

    2.2.   Ventilācijas sistēmas un gāzveida un gaisa nesto atkritumu apstrāde

    Ventilācijas, radioaktīvās sabrukšanas, filtrēšanas un emisijas sistēmu apraksts normālos apstākļos un negadījuma apstākļos, ieskaitot plūsmu diagrammas

    2.3.   Šķidro atkritumu apstrāde

    Šķidro atkritumu apstrādes iekārtu, glabāšanas jaudas un emisijas sistēmu apraksts, ieskaitot plūsmu diagrammas

    2.4.   Cieto atkritumu apstrāde

    Cieto atkritumu apstrādes iekārtu un glabāšanas jaudas apraksts

    2.5.   Ietvērums

    Radioaktīvās vielas ierobežojošu sistēmu un noteikumu apraksts

    2.6.   Ekspluatācijas pārtraukšana un demontāža

    —

    būvei vai iekārtai paredzētais darbības laiks,

    —

    apsvērumi par ekspluatācijas pārtraukšanu un demontāžu,

    —

    reglamentējošo un administratīvo noteikumu pārskats attiecībā uz ekspluatācijas pārtraukšanu un demontāžu.

    3.   GAISA NESTU RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS

    3.1.   Spēkā esošā atļaujas piešķiršanas procedūra

    —

    spēkā esošās procedūras pārskats,

    —

    iestāžu paredzētie emisijas limiti un saistītās prasības, ieskaitot nosacīto radionuklīdu sastāvu.

    3.2.   Tehniskie aspekti

    —

    paredzētās gada emisijas,

    —

    radioaktīvo izmešu izcelsme, to sastāvs un fizikālķīmiskās formas,

    —

    šo izmešu apsaimniekošana, metodes un noplūdes ceļi.

    3.3.   Emisiju monitorings

    —

    emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes,

    —

    monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes,

    —

    attiecībā uz darbībām, kuras norādītas 1) un 2) apakšpunktā, galvenajiem radionuklīdiem un saistītajām noteikšanas (detektēšanas) robežām ir vismaz jāatbilst Komisijas Ieteikumā 2004/2/Euratom (1) noteiktajām specifikācijām,

    —

    trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas).

    3.4.   Cilvēka apstarojuma novērtējums

    Izņemot attiecībā uz 1) un 2) apakšpunktā norādītajām darbībām, ja novērtētie maksimālie starojuma līmeņi no noplūdes normālos apstākļos pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 10 μSv gadā un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par efektīvo devu citās apdraudētajās  (2) dalībvalstīs, ja ir norādītas devas kritiskajai grupai rūpnīcas tuvumā.

    3.4.1.   Modeļi, vajadzības gadījumā ieskaitot vispārējus modeļus, un parametru vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu sekas noplūdei rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm:

    —

    izmešu dispersija atmosfērā,

    —

    nogulsnēšanās zemē un atkārtota suspensija,

    —

    barības ķēdes, ieelpošana, ārējā apstarošana, …

    —

    dzīvesveida paradumi (uzturs, apstarošanas laiks utt.),

    —

    citas aprēķinos izmantotās parametru vērtības.

    3.4.2.   Koncentrācijas un apstarošanas līmeņu novērtējums saistībā ar paredzētajiem emisijas limitiem, kas norādīti iepriekš 3.1. punktā:

    —

    gada vidējās aktivitātes koncentrācijas piezemes atmosfērā un zemes virsmas piesārņojuma līmenis attiecībā uz visvairāk apstarotajām teritorijām rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs,

    —

    attiecībā uz kritisko(-ajām) grupu(-ām) rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs – atbilstošie gada apstarojuma līmeņi: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, ņemot vērā visus būtiskos apstarošanas ceļus.

    3.5.   Radioaktīvās emisijas gaisā no citām būvēm vai iekārtām

    Procedūras koordinācijai ar radioaktīvām emisijām no citām būvēm vai iekārtām, kas norādītas 1.1. punkta trešajā ievilkumā

    4.   ŠĶIDRO RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS

    4.1.   Spēkā esošā atļaujas piešķiršanas procedūra

    —

    veiktās vispārīgās procedūras pārskats,

    —

    iestāžu paredzētie emisijas limiti un saistītās prasības, ieskaitot nosacīto radionuklīdu sastāvu.

    4.2.   Tehniskie aspekti

    —

    paredzētās gada emisijas,

    —

    radioaktīvo izmešu izcelsme, to sastāvs un fizikālķīmiskās formas,

    —

    izmešu apsaimniekošana, metodes un noplūdes ceļi.

    4.3.   Emisiju monitorings

    —

    emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes,

    —

    monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes,

    —

    attiecībā uz darbībām, kuras norādītas 1) un 2) apakšpunktā, galvenajiem radionuklīdiem un saistītajām detektēšanas (noteikšanas) robežām ir vismaz jāatbilst Ieteikumā 2004/2/Euratom noteiktajām specifikācijām,

    —

    trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas).

    4.4.   Cilvēka apstarojuma novērtējums

    Izņemot attiecībā uz 1) un 2) apakšpunktā norādītajām darbībām, ja novērtētie maksimālie apstarojuma līmeņi no noplūdes normālos apstākļos pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 10 μSv gadā un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par efektīvo devu citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādītas devas kritiskajām grupām rūpnīcas tuvumā.

    4.4.1.   Modeļi, vajadzības gadījumā ieskaitot vispārējus modeļus, un parametru vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu sekas noplūdei rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm:

    —

    izmešu dispersija ūdenī,

    —

    to pārnese nogulsnēšanās un jonu apmaiņas rezultātā,

    —

    barības ķēdes, jūras šļakatu ieelpošana, ārējā apstarošana, …

    —

    dzīvesveida paradumi (uzturs, apstarošanas laiks utt.),

    —

    citas aprēķinos izmantotās parametru vērtības.

    4.4.2.   Koncentrācijas un apstarošanas līmeņu novērtējums saistībā ar emisijas limitiem, kas minēti iepriekš 4.1. punktā:

    —

    gada vidējā aktivitātes koncentrācija virszemes ūdeņos vietās, kur šāda koncentrācija ir visaugstākā, rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs,

    —

    attiecībā uz kritisko(-ajām) grupu(-ām) rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, ņemot vērā visus būtiskos apstarošanas ceļus.

    4.5.   Radioaktīvās emisijas tajos pašos saņemošajos ūdeņos no citām būvēm vai iekārtām

    Procedūras koordinācijai ar emisijām no citām būvēm vai iekārtām, kas norādītas 1.1. punkta trešajā ievilkumā

    5.   BŪVES VAI IEKĀRTAS CIETO RADIOAKTĪVO ATKRITUMU APGLABĀŠANAI

    5.1.   Cietie radioaktīvie atkritumi

    —

    cieto radioaktīvo atkritumu kategorijas un aprēķinātais daudzums,

    —

    apstrāde un iepakošana,

    —

    glabāšanas kārtība objektā.

    5.2.   Radioloģiskais vides risks

    —

    vides riska novērtējums,

    —

    veiktie piesardzības pasākumi.

    5.3.   Ārpus objekta noteiktā kārtība atkritumu pārvietošanai

    5.4.   Materiālu atbrīvojums no drošības pamatstandartu prasībām

    —

    valsts stratēģija, kritēriji un procedūras piesārņoto un aktivizēto materiālu atbrīvojumam,

    —

    kompetento iestāžu noteiktās atbrīvojuma pakāpes pārstrādei un otrreizējai izmantošanai,

    —

    paredzamais to materiālu veids un daudzums, uz ko attiecināts atbrīvojums.

    6.   RADIOAKTĪVO IZMEŠU NEPLĀNOTA NOPLŪDE

    6.1.   Tādu iekšējas un ārējas izcelsmes negadījumu pārskats, kas var radīt radioaktīvo vielu neplānotu noplūdi

    Drošības pārskatā pētīto negadījumu saraksts

    6.2.   Standartnegadījums(-i), ko kompetentās valsts iestādes ņēmušas vērā, novērtējot iespējamās radioloģiskās sekas neplānotai noplūdei

    Turklāt attiecībā uz 1) un 2) apakšpunktā minētajām darbībām negadījumi, ko kompetentās iestādes ņēmušas vērā ar objektu saistītu valsts ārkārtas situāciju plāna izveidē.

    Apskatītā(-o) negadījuma(-u) un tā (to) izvēles iemeslu pārskats

    6.3.   Standartnegadījuma(-u) un – attiecībā uz 1) un 2) apakšpunktā minētajām darbībām – tāda(-u) negadījuma(-u), ko kompetentās iestādes ņēmušas vērā ar objektu saistītu valsts ārkārtas situāciju plāna izveidē, radioloģisko seku novērtējums

    6.3.1.   Negadījumi, kas rada noplūdi atmosfērā

    Izņemot attiecībā uz 1) un 2) apakšpunktā norādītajām darbībām, ja novērtētie maksimālie apstarojuma līmeņi no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.

    —

    pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi atmosfērā,

    —

    noplūdes ceļi; noplūdes dinamika laikā,

    —

    to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā,

    —

    modeļi un parametru vērtības, kas izmantotas, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju atmosfērā, nogulsnēšanos zemē, atkārtotu suspensiju un pārnesi pa barības ķēdēm un lai novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm,

    —

    maksimālā laikā integrētā radioaktivitātes koncentrācija piezemes atmosfērā un maksimālais virsmas piesārņojuma līmenis (sausā un slapjā laikā) attiecībā uz visvairāk apstarotajām teritorijām rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz attiecīgajām teritorijām citās apdraudētajās dalībvalstīs,

    —

    to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm,

    —

    atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus.

    6.3.2.   Negadījumi, kas rada noplūdi ūdens vidē

    Izņemot attiecībā uz 1) un 2) apakšpunktā norādītajām darbībām, ja novērtētais maksimālais apstarojuma līmenis no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.

    —

    pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi,

    —

    noplūdes ceļi, noplūdes dinamika laikā,

    —

    to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā,

    —

    modeļi un parametri, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju ūdenī, to pārnesi nogulsnēšanās un jonu apmaiņas ceļā, to pārnesi pa barības ķēdēm un lai novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem,

    —

    to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm,

    —

    atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus.

    7.   ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PLĀNI, NOLĪGUMI AR CITĀM DALĪBVALSTĪM

    Saistībā ar iespējamām radioloģiskām ārkārtas situācijām, kas var apdraudēt citas dalībvalstis, lai veicinātu radioloģiskās aizsardzības organizēšanu šajās valstīs:

    īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:

    —

    dažādu tipu pretpasākumiem noteiktie iejaukšanās līmeņi,

    —

    ārkārtas situāciju plānošanas kārtība, ieskaitot būvei vai iekārtai pieņemtās ārkārtas situāciju plānošanas zonas,

    —

    pastāvošā kārtība savlaicīgai informācijas apmaiņai ar citām dalībvalstīm, divpusējie vai daudzpusējie nolīgumi par pārrobežu informāciju, ārkārtas situāciju plānu koordinācija un to īstenošana un savstarpēja palīdzība,

    —

    ārkārtas situāciju plāna pārbaudes kārtība, īpaši norādot citu dalībvalstu iesaistīšanu.

    8.   VIDES MONITORINGS

    —

    ārējās radiācijas monitorings,

    —

    radioaktīvo vielu monitorings gaisā, ūdenī, augsnē un barības ķēdēs neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes.

    Saskaņā ar iepriekš minēto 3.1. un 4.1. punktu monitoringa programmas, ko apstiprinājušas kompetentās valsts iestādes, organizācija, paraugu ņemšanas veids un biežums, normālos un negadījuma apstākļos izmantoto monitoringa instrumentu tips, attiecīgā gadījumā sadarbības kārtība šajā saistībā ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm.

    (1)  Komisijas 2003. gada 18. decembra Ieteikums par standartizētu informāciju par radioaktīvo gāzu un šķidrumu emisijām vidē no kodolreaktoriem un pārstrādes rūpnīcām normālas ekspluatācijas apstākļos (OV L 2, 6.1.2004., 36. lpp.).

    (2)  Apdraudētās dalībvalstis nosaka, ņemot vērā attālumu līdz būvei vai iekārtai, vēja virzienu attiecībā uz gāzveida izmešu noplūdi un ūdensteču virzienu attiecībā uz šķidro izmešu noplūdi.

    II PIELIKUMS

    Vispārīgi dati, kas piemērojami 1. punkta 8) apakšpunktā norādītajai darbībai

    1. punkta 1) līdz 7) un 9) apakšpunktā minēto darbību rezultātā radušos radioaktīvo atkritumu pirmsapglabāšanas apsaimniekošana

    Ievads

    —

    plāna vispārīgs izklāsts,

    —

    licencēšanas procedūras pašreizējā fāze un

    —

    paredzētie ekspluatācijā nodošanas posmi.

    1.   OBJEKTS UN TĀ APKĀRTNE

    1.1.   Objekta un reģiona ģeogrāfiskās, topogrāfiskās un ģeoloģiskās iezīmes ar:

    —

    reģiona karti, kurā redzama objekta atrašanās vieta un ģeogrāfiskās koordinātas (grādi, minūtes),

    —

    attiecīgām reģiona iezīmēm, tostarp ģeoloģiskām iezīmēm,

    —

    būves vai iekārtas atrašanās vietu attiecībā pret citām šādām būvēm vai iekārtām, no kurām veiktas emisijas jāanalizē saistībā ar attiecīgo būvi vai iekārtu,

    —

    objekta atrašanās vietu attiecībā pret citām dalībvalstīm, norādot attālumus līdz to robežām un attiecīgajām konurbācijām, kā arī to iedzīvotāju skaitu.

    1.2.   Seismoloģija

    —

    seismiskās aktivitātes pakāpe reģionā; maksimālā iespējamā seismiskā aktivitāte un būves vai iekārtas projektētā seismiskā noturība.

    1.3.   Hidroloģija

    Būvei vai iekārtai, kura atrodas netālu no ūdenstilpes, kas var būt iespējama piesārņojuma ceļš uz citu dalībvalsti, īss to attiecīgo hidroloģisko iezīmju apraksts, kuras ir saistītas ar citu(-ām) dalībvalsti(-īm), piemēram:

    —

    īss ceļa(-u), pieteku, estuāra, ūdens ņemšanas, applūstošo teritoriju utt. apraksts,

    —

    vidējās, maksimālās un minimālās ūdens plūsmas un to biežums,

    —

    gruntsūdeņu līmenis, pazemes ūdeņu līmeņi un plūsmas,

    —

    īss piekrastes teritoriju apraksts,

    —

    straumju virziens un spēks, plūdmaiņas un cirkulācijas režīms vietējā un reģiona mērogā,

    —

    būves vai iekārtas applūšanas varbūtība un aizsardzība pret applūšanu.

    1.4.   Meteoroloģija

    Vietējā klimatoloģija ar biežuma sadalījumu attiecībā uz:

    —

    vēja virzieniem un ātrumiem,

    —

    nokrišņu intensitāti un ilgumu,

    —

    katra vēja sektora atmosfēriskās dispersijas apstākļiem, temperatūras inversijas ilgumu,

    —

    ekstremālām meteoroloģiskām parādībām (piemēram, viesuļvētrām, stiprām vētrām, stiprām lietusgāzēm, sausuma periodiem).

    1.5.   Dabas resursi un pārtikas produkti

    Īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:

    —

    ūdens izmantojums reģionā un attiecīgā gadījumā kaimiņos esošajās dalībvalstīs,

    —

    galvenie pārtikas resursi reģionā un attiecīgā gadījumā citās dalībvalstīs: laukaugi, lopkopība, zivsaimniecībā un – attiecībā uz emisijām jūrā – dati par zveju teritoriālajos un ekstrateritoriālajos ūdeņos,

    —

    pārtikas produktu sadales sistēma un jo īpaši eksports uz citām dalībvalstīm no attiecīgajiem reģioniem, ciktāl tie ir saistīti ar apstarošanas risku, ko var radīt emisijas pa būtiskiem apstarošanas ceļiem.

    1.6.   Citas darbības objekta tuvumā

    —

    vajadzības gadījumā citi kodolobjekti un jebkuras bīstamas rūpnieciskas vai militāras darbības, virszemes un gaisa transports, cauruļvadi, noliktavas un jebkuri citi faktori, kas var ietekmēt būves vai iekārtas drošību,

    —

    aizsardzības pasākumi.

    2.   BŪVE VAI IEKĀRTA

    2.1.   Būves vai iekārtas galvenās iezīmes

    —

    īss būves vai iekārtas apraksts,

    —

    procesu tips, nolūks un galvenās iezīmes,

    —

    turpmāk norādītā apraksts: radioaktīvie atkritumi, kurus paredzēts saņemt glabāšanai un apstrādei, iekārtas un glabāšanas jauda, glabāšanai un apstrādei paredzēto radioaktīvo atkritumu kategorijas un tipi (piemēram, zema vai vidēja līmeņa atkritumi, metāls, viegli uzliesmojoši atkritumi), ieskaitot apjomu un radionuklīdu saturu,

    —

    objekta izvietojuma plāns,

    —

    drošības noteikumi.

    2.2.   Ventilācijas sistēmas un gāzveida un gaisa nesto atkritumu apstrāde

    Ventilācijas, radioaktīvās sabrukšanas, filtrēšanas un emisijas sistēmu apraksts normālos apstākļos un negadījuma apstākļos, ieskaitot plūsmu diagrammas

    2.3.   Šķidro atkritumu apstrāde

    Sekundāro šķidro atkritumu apstrādes iekārtu, glabāšanas jaudu un emisijas sistēmu apraksts, ieskaitot plūsmu diagrammas

    2.4.   Cieto atkritumu apstrāde

    Sekundāro cieto atkritumu apstrādes iekārtu un glabāšanas jaudu apraksts

    2.5.   Ietvērums

    Radioaktīvās vielas ierobežojošu sistēmu un noteikumu apraksts

    2.6.   Ekspluatācijas pārtraukšana un demontāža

    —

    būvei vai iekārtai paredzētais darbības laiks,

    —

    apsvērumi par ekspluatācijas pārtraukšanu un demontāžu,

    —

    reglamentējošo un administratīvo noteikumu pārskats attiecībā uz ekspluatācijas pārtraukšanu un demontāžu.

    3.   GAISA NESTU RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS

    3.1.   Spēkā esošā atļaujas piešķiršanas procedūra

    —

    spēkā esošās procedūras pārskats,

    —

    iestāžu paredzētie emisijas limiti un saistītās prasības, ieskaitot nosacīto radionuklīdu sastāvu.

    3.2.   Tehniskie aspekti

    —

    paredzētās gada emisijas,

    —

    radioaktīvo izmešu izcelsme, to sastāvs un fizikālķīmiskās formas,

    —

    šo izmešu apsaimniekošana, metodes un noplūdes ceļi.

    3.3.   Emisiju monitorings

    —

    emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes,

    —

    monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes,

    —

    trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas).

    3.4.   Cilvēka apstarojuma novērtējums

    Ja novērtētie maksimālie starojuma līmeņi no noplūdes normālos apstākļos pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 10 μSv gadā un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par efektīvo devu citās apdraudētajās  (1) dalībvalstīs, ja ir norādītas devas kritiskajai grupai rūpnīcas tuvumā.

    3.4.1.   Modeļi, vajadzības gadījumā ieskaitot vispārējus modeļus, un parametru vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu sekas noplūdei rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm:

    —

    izmešu dispersija atmosfērā,

    —

    nogulsnēšanās zemē un atkārtota suspensija,

    —

    barības ķēdes, ieelpošana, ārējā apstarošana, …

    —

    dzīvesveida paradumi (uzturs, apstarošanas laiks utt.),

    —

    citas aprēķinos izmantotās parametru vērtības.

    3.4.2.   Koncentrācijas un apstarošanas līmeņu novērtējums saistībā ar paredzētās emisijas limitiem, kas minēti iepriekš 3.1. punktā:

    —

    gada vidējās aktivitātes koncentrācijas piezemes atmosfērā un zemes virsmas piesārņojuma līmenis attiecībā uz visvairāk apstarotajām teritorijām būves vai iekārtas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs,

    —

    attiecībā uz kritisko(-ajām) grupu(-ām) rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs – atbilstošie gada apstarojuma līmeņi: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, ņemot vērā visus būtiskos apstarošanas ceļus.

    3.5.   Radioaktīvās emisijas gaisā no citām būvēm vai iekārtām

    Procedūras koordinācijai ar radioaktīvām emisijām no citām būvēm vai iekārtām, kas norādītas 1.1. punkta trešajā ievilkumā

    4.   ŠĶIDRO RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS

    4.1.   Spēkā esošā atļaujas piešķiršanas procedūra

    —

    veiktās vispārīgās procedūras pārskats,

    —

    iestāžu paredzētie emisijas limiti un saistītās prasības, ieskaitot nosacīto radionuklīdu sastāvu.

    4.2.   Tehniskie aspekti

    —

    paredzētās gada emisijas,

    —

    radioaktīvo izmešu izcelsme, to sastāvs un fizikālķīmiskās formas,

    —

    izmešu apsaimniekošana, metodes un noplūdes ceļi.

    4.3.   Emisiju monitorings

    —

    emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes,

    —

    monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes,

    —

    trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas).

    4.4.   Cilvēka apstarojuma novērtējums

    Ja novērtētie maksimālie starojuma līmeņi no noplūdes normālos apstākļos pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 10 μSv gadā un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par efektīvo devu citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādītas devas kritiskajai grupai rūpnīcas tuvumā.

    4.4.1.   Modeļi, vajadzības gadījumā ieskaitot vispārējus modeļus, un parametru vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu sekas noplūdei rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm:

    —

    izmešu dispersija ūdenī,

    —

    to pārnese nogulsnēšanās un jonu apmaiņas rezultātā,

    —

    barības ķēdes, jūras šļakatu ieelpošana, ārējā apstarošana, …

    —

    dzīvesveida paradumi (uzturs, apstarošanas laiks utt.),

    —

    citas aprēķinos izmantotās parametru vērtības.

    4.4.2.   Koncentrācijas un apstarošanas līmeņu novērtējums saistībā ar emisijas limitiem, kas minēti iepriekš 4.1. punktā:

    —

    gada vidējā aktivitātes koncentrācija virszemes ūdeņos vietās, kur šāda koncentrācija ir visaugstākā, rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs,

    —

    attiecībā uz kritisko(-ajām) grupu(-ām) rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, ņemot vērā visus būtiskos apstarošanas ceļus.

    4.5.   Radioaktīvās emisijas tajos pašos saņemošajos ūdeņos no citām būvēm vai iekārtām

    Procedūras koordinācijai ar emisijām no citām būvēm vai iekārtām, kas norādītas 1.1. punkta trešajā ievilkumā

    5.   BŪVES VAI IEKĀRTAS CIETO RADIOAKTĪVO ATKRITUMU APGLABĀŠANAI

    5.1.   Cietie radioaktīvie atkritumi

    —

    cieto radioaktīvo atkritumu kategorijas un aprēķinātais daudzums,

    —

    apstrāde un iepakošana,

    —

    glabāšanas kārtība objektā.

    5.2.   Radioloģiskais vides risks

    —

    vides riska novērtējums,

    —

    veiktie piesardzības pasākumi.

    5.3.   Ārpus objekta noteiktā kārtība atkritumu pārvietošanai

    5.4.   Materiālu atbrīvojums no drošības pamatstandartu prasībām

    —

    valsts stratēģija, kritēriji un procedūras piesārņoto un aktivizēto materiālu atbrīvojumam,

    —

    kompetento iestāžu noteiktās atbrīvojuma pakāpes pārstrādei un otrreizējai izmantošanai,

    —

    paredzamais to materiālu veids un daudzums, uz ko attiecināts atbrīvojums.

    6.   RADIOAKTĪVO IZMEŠU NEPLĀNOTA NOPLŪDE

    6.1.   Tādu iekšējas un ārējas izcelsmes negadījumu pārskats, kas var radīt radioaktīvo vielu neplānotu noplūdi

    Drošības pārskatā pētīto negadījumu saraksts

    6.2.   Standartnegadījums(-i), ko kompetentās valsts iestādes ņēmušas vērā, novērtējot iespējamās radioloģiskās sekas neplānotai noplūdei

    Apskatītā(-o) negadījuma(-u) un tā (to) izvēles iemeslu pārskats

    6.3.   Standartnegadījuma(-u) radioloģisko seku novērtējums

    6.3.1.   Negadījumi, kas rada noplūdi atmosfērā

    Ja novērtētie maksimālie apstarojuma līmeņi no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.

    —

    pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi atmosfērā,

    —

    noplūdes ceļi, noplūdes dinamika laikā,

    —

    to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā,

    —

    modeļi un parametru vērtības, kas izmantotas, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju atmosfērā, nogulsnēšanos zemē, atkārtotu suspensiju un pārnesi pa barības ķēdēm un novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm,

    —

    maksimālā laikā integrētā radioaktivitātes koncentrācija piezemes atmosfērā un maksimālais virsmas piesārņojuma līmenis (sausā un slapjā laikā) attiecībā uz visvairāk apstarotajām teritorijām rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz attiecīgajām teritorijām citās apdraudētajās dalībvalstīs,

    —

    to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm,

    —

    atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus.

    6.3.2.   Negadījumi, kas rada noplūdi ūdens vidē

    Ja novērtētais maksimālais apstarojuma līmenis no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.

    —

    pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi,

    —

    noplūdes ceļi, noplūdes dinamika laikā,

    —

    to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā,

    —

    modeļi un parametri, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju ūdenī, to pārnesi nogulsnēšanās un jonu apmaiņas ceļā, to pārnesi pa barības ķēdēm un lai novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem,

    —

    to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm,

    —

    atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus.

    7.   ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PLĀNI, NOLĪGUMI AR CITĀM DALĪBVALSTĪM

    Saistībā ar iespējamām radioloģiskām ārkārtas situācijām, kas var apdraudēt citas dalībvalstis, lai veicinātu radioloģiskās aizsardzības organizēšanu šajās valstīs:

    īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:

    —

    dažādu tipu pretpasākumiem noteiktie iejaukšanās līmeņi,

    —

    ārkārtas situāciju plānošanas kārtība, ieskaitot būvei vai iekārtai pieņemtās ārkārtas situāciju plānošanas zonas,

    —

    pastāvošā kārtība savlaicīgai informācijas apmaiņai ar citām dalībvalstīm, divpusējie vai daudzpusējie nolīgumi par pārrobežu informāciju, ārkārtas situāciju plānu koordinācija un to īstenošana un savstarpēja palīdzība,

    —

    ārkārtas situāciju plāna pārbaudes kārtība, īpaši norādot citu dalībvalstu iesaistīšanu.

    8.   VIDES MONITORINGS

    —

    ārējās radiācijas monitorings,

    —

    radioaktīvo vielu monitorings gaisā, ūdenī, augsnē un barības ķēdēs neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes.

    Saskaņā ar iepriekš minēto 3.1. un 4.1. punktu monitoringa programmas, ko apstiprinājušas kompetentās valsts iestādes, organizācija, paraugu ņemšanas veids un biežums, normālos un negadījuma apstākļos izmantoto monitoringa instrumentu tips, attiecīgā gadījumā sadarbības kārtība šajā saistībā ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm.

    (1)  Apdraudētās dalībvalstis nosaka, ņemot vērā attālumu līdz būvei vai iekārtai, vēja virzienu attiecībā uz gāzveida izmešu noplūdi un ūdensteču virzienu attiecībā uz šķidro izmešu noplūdi.

    III PIELIKUMS

    Vispārīgi dati, kas piemērojami 1. punkta 9) apakšpunktā norādītajām darbībām

    Kodolreaktoru, jauktu oksīdu degvielas ražošanas rūpnīcu un pārstrādes rūpnīcu (izņemot pētniecības reaktorus, kuru maksimālā jauda nepārsniedz 50 MW vidējās siltumspējas) demontāža

    Ievads

    —

    plāna vispārīgs izklāsts,

    —

    dažādu paredzēto ekspluatācijas pārtraukšanas un demontāžas fāžu apraksts,

    —

    ekspluatācijas pārtraukšanas un demontāžas licencēšanas procedūras.

    1.   OBJEKTS UN TĀ APKĀRTNE

    1.1.   Objekta un reģiona ģeogrāfiskās, topogrāfiskās un ģeoloģiskās iezīmes ar:

    —

    reģiona karti, kurā redzama objekta atrašanās vieta un ģeogrāfiskās koordinātas (grādi, minūtes),

    —

    attiecīgām reģiona iezīmēm, tostarp ģeoloģiskām iezīmēm,

    —

    būves vai iekārtas atrašanās vietu attiecībā pret šādām būvēm vai iekārtām, no kurām veiktas emisijas jāanalizē saistībā ar attiecīgo būvi vai iekārtu,

    —

    objekta atrašanās vietu attiecībā pret citām dalībvalstīm, norādot attālumus līdz to robežām un attiecīgajām konurbācijām, kā arī to iedzīvotāju skaitu.

    1.2.   Hidroloģija

    Būvei vai iekārtai, kura atrodas netālu no ūdenstilpes, kas var būt iespējama piesārņojuma ceļš uz citu dalībvalsti, īss to atbilstošo hidroloģisko iezīmju apraksts, kuras ir saistītas ar citu(-ām) dalībvalsti(-īm), piemēram:

    —

    īss ceļa(-u), pieteku, estuāra, ūdens ņemšanas, applūstošo teritoriju utt. apraksts,

    —

    vidējās, maksimālās un minimālās ūdens plūsmas un to biežums,

    —

    gruntsūdeņu līmenis, pazemes ūdeņu līmeņi un plūsmas,

    —

    īss piekrastes teritoriju apraksts,

    —

    straumju virziens un spēks, plūdmaiņas un cirkulācijas režīms vietējā un reģiona mērogā,

    —

    būves vai iekārtas applūšanas varbūtība un aizsardzība pret applūšanu.

    1.3.   Meteoroloģija

    Vietējā klimatoloģija ar biežuma sadalījumu attiecībā uz:

    —

    vēja virzieniem un ātrumiem,

    —

    nokrišņu intensitāti un ilgumu,

    —

    katra vēja sektora atmosfēriskās dispersijas apstākļiem, temperatūras inversijas ilgumu,

    —

    ekstremālām meteoroloģiskām parādībām (piemēram, viesuļvētrām, stiprām vētrām, stiprām lietusgāzēm, sausuma periodiem).

    1.4.   Dabas resursi un pārtikas produkti

    Īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:

    —

    ūdens izmantojums reģionā un attiecīgā gadījumā kaimiņos esošajās dalībvalstīs,

    —

    galvenie pārtikas resursi reģionā un attiecīgā gadījumā citās dalībvalstīs: laukaugi, lopkopība, zivsaimniecība un – attiecībā uz emisijām jūrā – dati par zveju teritoriālajos un ekstrateritoriālajos ūdeņos,

    —

    pārtikas produktu sadales sistēma un jo īpaši eksports uz citām dalībvalstīm no attiecīgajiem reģioniem, ciktāl tie ir saistīti ar apstarošanas risku, ko var radīt emisijas pa būtiskiem apstarošanas ceļiem.

    2.   BŪVE VAI IEKĀRTA

    2.1.   Īss demontējamās būves vai iekārtas apraksts un vēsture

    2.2.   Ventilācijas sistēmas un gāzveida un gaisa nesto atkritumu apstrāde

    Ventilācijas, radioaktīvās sabrukšanas, filtrēšanas un emisijas sistēmu apraksts demontāžas laikā, normālos apstākļos un negadījuma apstākļos, ieskaitot plūsmu diagrammas

    2.3.   Šķidro atkritumu apstrāde

    Turpmāk norādītā apraksts: šķidro atkritumu apstrādes iekārtas demontāžas laikā, glabāšanas jauda un emisijas sistēmas, ieskaitot plūsmu diagrammas

    2.4.   Cieto atkritumu apstrāde

    Turpmāk norādītā apraksts: cieto atkritumu apstrādes iekārtas un glabāšanas jauda objektā demontāžas laikā

    2.5.   Ietvērums

    Radioaktīvās vielas ierobežojošu sistēmu un noteikumu apraksts

    3.   GAISA NESTU RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS

    3.1.   Spēkā esošā atļaujas piešķiršanas procedūra

    —

    spēkā esošās procedūras pārskats,

    —

    iestāžu paredzētie emisijas limiti un saistītās prasības demontāžas darbībām, ieskaitot nosacīto radionuklīdu sastāvu,

    —

    salīdzinājumam: emisijas limiti un saistītās prasības, kas ir spēkā attiecībā uz laiku pirms paredzētajām demontāžas darbībām, ieskaitot radionuklīdu sastāvu.

    3.2.   Tehniskie aspekti

    —

    paredzētās gada emisijas demontāžas laikā,

    —

    radioaktīvo izmešu izcelsme, to sastāvs un fizikālķīmiskās formas,

    —

    šo izmešu apsaimniekošana, metodes un noplūdes ceļi.

    3.3.   Emisiju monitorings

    —

    emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes,

    —

    monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes,

    —

    trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas).

    3.4.   Cilvēka apstarojuma novērtējums

    Ja novērtētie maksimālie starojuma līmeņi no noplūdes normālos apstākļos pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 10 μSv gadā un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par efektīvo devu citās apdraudētajās  (1) dalībvalstīs, ja ir norādītas devas kritiskajai grupai rūpnīcas tuvumā.

    3.4.1.   Modeļi, vajadzības gadījumā ieskaitot vispārējus modeļus, un parametru vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu sekas noplūdei rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm:

    —

    izmešu dispersija atmosfērā,

    —

    nogulsnēšanās zemē un atkārtota suspensija,

    —

    barības ķēdes, ieelpošana, ārējā apstarošana, …

    —

    dzīvesveida paradumi (uzturs, apstarošanas laiks utt.),

    —

    citas aprēķinos izmantotās parametru vērtības.

    3.4.2.   Koncentrācijas un apstarošanas līmeņu novērtējums saistībā ar paredzētās emisijas limitiem attiecībā uz demontāžas darbībām, kas minētas iepriekš 3.1. punktā:

    —

    gada vidējās aktivitātes koncentrācijas piezemes atmosfērā un zemes virsmas piesārņojuma līmenis attiecībā uz visvairāk apstarotajām teritorijām rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs,

    —

    attiecībā uz kritisko(-ajām) grupu(-ām) rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs – atbilstošie gada apstarojuma līmeņi: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, ņemot vērā visus būtiskos apstarošanas ceļus.

    4.   ŠĶIDRO RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS

    4.1.   Spēkā esošā atļaujas piešķiršanas procedūra

    —

    veiktās vispārīgās procedūras pārskats,

    —

    iestāžu paredzētie emisijas limiti un saistītās prasības demontāžas darbībām, ieskaitot nosacīto radionuklīdu sastāvu,

    —

    salīdzinājumam: emisijas limiti un saistītās prasības, kas ir spēkā pirms paredzētajām demontāžas darbībām, ieskaitot radionuklīdu sastāvu.

    4.2.   Tehniskie aspekti

    —

    paredzētās gada emisijas demontāžas laikā,

    —

    radioaktīvo izmešu izcelsme, to sastāvs un fizikālķīmiskās formas,

    —

    izmešu apsaimniekošana, metodes un noplūdes ceļi.

    4.3.   Emisiju monitorings

    —

    emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes,

    —

    monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes,

    —

    trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas).

    4.4.   Cilvēka apstarojuma novērtējums

    Ja novērtētie maksimālie starojuma līmeņi no noplūdes normālos apstākļos pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 10 μSv gadā un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par efektīvo devu citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādītas devas kritiskajai grupai rūpnīcas tuvumā.

    4.4.1.   Modeļi, vajadzības gadījumā ieskaitot vispārējus modeļus, un parametru vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu sekas noplūdei rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm:

    —

    izmešu dispersija ūdenī,

    —

    to pārnese nogulsnēšanās un jonu apmaiņas rezultātā,

    —

    barības ķēdes, jūras šļakatu ieelpošana, ārējā apstarošana, …

    —

    dzīvesveida paradumi (uzturs, apstarošanas laiks utt.),

    —

    citas aprēķinos izmantotās parametru vērtības.

    4.4.2.   Koncentrācijas un apstarošanas līmeņu novērtējums saistībā ar paredzētās emisijas robežām attiecībā uz demontāžas darbībām, kas minētas iepriekš 4.1. punktā:

    —

    gada vidējā aktivitātes koncentrācija virszemes ūdeņos vietās, kur šāda koncentrācija ir visaugstākā, rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs,

    —

    attiecībā uz kritisko(-ajām) grupu(-ām) rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs – atbilstošie gada apstarojuma līmeņi: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, ņemot vērā visus būtiskos apstarošanas ceļus.

    5.   BŪVES VAI IEKĀRTAS CIETO RADIOAKTĪVO ATKRITUMU APGLABĀŠANAI

    5.1.   Cietie radioaktīvie atkritumi

    —

    cieto radioaktīvo atkritumu kategorijas un aprēķinātais daudzums,

    —

    apstrāde un iepakošana,

    —

    glabāšanas kārtība objektā.

    5.2.   Radioloģiskais vides risks

    —

    vides riska novērtējums,

    —

    veiktie piesardzības pasākumi.

    5.3.   Ārpus objekta noteiktā kārtība atkritumu pārvietošanai

    5.4.   Materiālu atbrīvojums no drošības pamatstandartu prasībām

    —

    valsts stratēģija, kritēriji un procedūras piesārņoto un aktivizēto materiālu atbrīvojumam,

    —

    kompetento iestāžu noteiktās atbrīvojuma pakāpes pārstrādei vai otrreizējai izmantošanai,

    —

    paredzamais to materiālu veids un daudzums, uz ko attiecināts atbrīvojums.

    6.   RADIOAKTĪVO IZMEŠU NEPLĀNOTA NOPLŪDE

    6.1.   Tādu iekšējas un ārējas izcelsmes negadījumu pārskats, kas var radīt radioaktīvo vielu neplānotu noplūdi

    Drošības pārskatā pētīto negadījumu saraksts

    6.2.   Standartnegadījums(-i), ko kompetentās valsts iestādes ņēmušas vērā, novērtējot iespējamās radioloģiskās sekas neplānotai noplūdei

    Apskatītā(-o) negadījuma(-u) un tā (to) izvēles iemeslu pārskats

    6.3.   Standartnegadījuma(-u) radioloģisko seku novērtējums

    6.3.1.   Negadījumi, kas rada noplūdi atmosfērā

    Ja novērtētie maksimālie apstarojuma līmeņi no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.

    —

    pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi atmosfērā,

    —

    noplūdes ceļi, noplūdes dinamika laikā,

    —

    to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā,

    —

    modeļi un parametru vērtības, kas izmantotas, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju atmosfērā, nogulsnēšanos zemē, atkārtotu suspensiju un pārnesi pa barības ķēdēm un lai novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm,

    —

    maksimālā laikā integrētā radioaktivitātes koncentrācija piezemes atmosfērā un maksimālais virsmas piesārņojuma līmenis (sausā un slapjā laikā) attiecībā uz visvairāk apstarotajām teritorijām rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz attiecīgajām teritorijām citās apdraudētajās dalībvalstīs,

    —

    to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm,

    —

    atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus.

    6.3.2.   Negadījumi, kas rada noplūdi ūdens vidē

    Ja novērtētais maksimālais apstarojuma līmenis no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.

    —

    pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi,

    —

    noplūdes ceļi, noplūdes dinamika laikā,

    —

    to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā,

    —

    modeļi un parametri, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju ūdenī, to pārnesi nogulsnēšanās un jonu apmaiņas ceļā, to pārnesi pa barības ķēdēm un lai novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem,

    —

    to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm,

    —

    atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus.

    7.   ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PLĀNI, NOLĪGUMI AR CITĀM DALĪBVALSTĪM

    Saistībā ar iespējamām radioloģiskām ārkārtas situācijām, kas var apdraudēt citas dalībvalstis, lai veicinātu radioloģiskās aizsardzības organizēšanu šajās valstīs:

    īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:

    —

    dažādu tipu pretpasākumiem noteiktie iejaukšanās līmeņi,

    —

    ārkārtas situāciju plānošanas kārtība, ieskaitot būvei vai iekārtai pieņemtās ārkārtas situāciju plānošanas zonas,

    —

    pastāvošā kārtība savlaicīgai informācijas apmaiņai ar citām dalībvalstīm, divpusējie vai daudzpusējie nolīgumi par pārrobežu informāciju, ārkārtas situāciju plānu koordinācija un to īstenošana un savstarpēja palīdzība,

    —

    ārkārtas situāciju plāna pārbaudes kārtība, īpaši norādot citu dalībvalstu iesaistīšanu.

    Reaktoru gadījumā dati nav vajadzīgi, ja visa kodoldegviela ir pārvietota ārpus objekta uz licencētu iekārtu vai ir pārvietota uz tādu glabātavu objektā, par kuru jau ir sniegts atzinums saskaņā ar 37. panta noteikumiem.

    8.   VIDES MONITORINGS

    —

    ārējās radiācijas monitorings,

    —

    radioaktīvo vielu monitorings gaisā, ūdenī, augsnē un barības ķēdēs neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes.

    Saskaņā ar iepriekš minēto 3.1. un 4.1. punktu monitoringa programmas, ko apstiprinājušas kompetentās valsts iestādes, organizācija, paraugu ņemšanas veids un biežums, normālos un negadījuma apstākļos izmantoto monitoringa instrumentu tips, attiecīgā gadījumā sadarbības kārtība šajā saistībā ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm.

    (1)  Apdraudētās dalībvalstis nosaka, ņemot vērā attālumu līdz būvei vai iekārtai, vēja virzienu attiecībā uz gāzveida izmešu noplūdi un ūdensteču virzienu attiecībā uz šķidro izmešu noplūdi.

    IV PIELIKUMS

    Vispārīgi dati, kas piemērojami 1. punkta 10) apakšpunktā norādītajām darbībām

    Radioaktīvo atkritumu novietošana virszemē vai pazemē, neparedzot to izcelšanu

    Ievads

    —

    atkritumu novietošanas plāna vispārīgs izklāsts,

    —

    atkritumu glabātavas, tipa un klases vispārīgs apraksts,

    —

    projekta un licencēšanas procedūras pašreizējā fāze, paredzētie ekspluatācijā nodošanas un licencēšanas posmi,

    —

    laika periods, paredzētais sākuma datums, darbības laiks un beigu datums.

    1.   OBJEKTS UN TĀ APKĀRTNE

    1.1.   Objekta un reģiona ģeogrāfiskās, topogrāfiskās un ģeoloģiskās iezīmes ar:

    —

    reģiona karti, kurā redzama objekta atrašanās vieta un ģeogrāfiskās koordinātas (grādi, minūtes),

    —

    attiecīgām reģiona iezīmēm, tostarp ģeoloģiskām iezīmēm,

    —

    glabātavas atrašanās vietu attiecībā pret citām šādām būvēm vai iekārtām, no kurām veiktas emisijas jāanalizē saistībā ar attiecīgo būvi vai iekārtu,

    —

    objekta atrašanās vietu attiecībā pret citām dalībvalstīm, norādot attālumus līdz to robežām un tuvākajām konurbācijām, kā arī to iedzīvotāju skaitu,

    —

    gaidāmām ģeogrāfiskām un topogrāfiskām izmaiņām laika periodā, ko analizē, novērtējot pēcslēgšanas ietekmi.

    1.2.   Ģeoloģija un seismoloģija

    —

    ģeoloģiskais novietojums,

    —

    aktīvie tektoniskie procesi, zemestrīču vēsture, seismiskās aktivitātes pakāpe reģionā; maksimālā iespējamā seismiskā aktivitāte,

    —

    grunts struktūras un ģeotehniskās īpašības, grunts sašķidrināšanās (vajadzības gadījumā),

    —

    virsmas procesi (zemes nogruvumi un erozija) (1),

    —

    gaidāmās ģeoloģiskās izmaiņas laika periodā, ko analizē, novērtējot pēcslēgšanas ietekmi.

    1.3.   Hidroloģija un hidroģeoloģija

    Īss to hidroģeoloģisko iezīmju apraksts, kas var būt iespējama piesārņojuma ceļš uz citu dalībvalsti:

    —

    reģiona un vietēja mēroga gruntsūdens līmeņi un to sezonālās izmaiņas,

    —

    gruntsūdens plūsmas virziens un ātrums, ūdens izvades un ieguves punkti,

    —

    pašreizējie un plānotie lielākie ūdens lietotāji, glabātavas atrašanās vieta attiecībā pret iespējamiem dzeramā ūdens nesējslāņiem,

    —

    īss virszemes ūdenstilpju (upju, ezeru, estuāra, ūdens ņemšanas, applūstošo teritoriju utt.) un piejūras teritoriju (vajadzības gadījumā) apraksts,

    —

    vidējās, maksimālās un minimālās ūdens plūsmas un to biežums (vajadzības gadījumā),

    —

    gruntsūdens ķīmiskais sastāvs,

    —

    būves vai iekārtas applūšanas varbūtība un aizsardzība pret applūšanu (vajadzības gadījumā),

    —

    gaidāmās hidroloģiskās, hidroģeoloģiskās izmaiņas laika periodā, ko analizē, novērtējot pēcslēgšanas ietekmi.

    1.4.   Meteoroloģija un klimats

    Īss klimata un meteoroloģisko iezīmju apraksts:

    —

    vēja virzieni un ātrumi,

    —

    nokrišņu intensitāte (lietus un sniegs) un ilgums,

    —

    temperatūra (vidējā, minimālā un maksimālā),

    —

    atmosfēriskās dispersijas apstākļi,

    —

    ekstremālas meteoroloģiskas parādības (piemēram, viesuļvētras, stipras vētras, stipras lietusgāzes, sausuma periodi) (1),

    —

    gaidāmās klimata pārmaiņas (piemēram, glaciālā iedarbība, globālās sasilšanas iespējamais iespaids) un – attiecībā uz piekrastes objektiem – jūras līmeņa izmaiņas un krasta erozija laika periodā, ko analizē, novērtējot pēcslēgšanas ietekmi.

    1.5.   Dabas resursi un pārtikas produkti

    Īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:

    —

    ūdens izmantojums reģionā un attiecīgā gadījumā kaimiņos esošajās dalībvalstīs,

    —

    galvenie pārtikas resursi reģionā un attiecīgā gadījumā citās dalībvalstīs: laukaugi, lopkopība, zivsaimniecība un – attiecībā uz emisijām jūrā – dati par zveju teritoriālajos un ekstrateritoriālajos ūdeņos,

    —

    pārtikas produktu sadales sistēma un jo īpaši eksports uz citām dalībvalstīm no attiecīgajiem reģioniem, ciktāl tie ir saistīti ar apstarošanas risku, ko var radīt emisijas pa būtiskiem apstarošanas ceļiem,

    —

    izdarītie pieņēmumi par iedzīvotāju struktūru, paradumiem un pārtikas avotiem nākotnē.

    1.6.   Citas darbības objekta tuvumā

    —

    vajadzības gadījumā citi kodolobjekti un jebkuras bīstamas rūpnieciskas vai militāras darbības, virszemes un gaisa transports, cauruļvadi, noliktavas un jebkuri citi faktori, kas var ietekmēt būves vai iekārtas drošību,

    —

    aizsardzības pasākumi (vajadzības gadījumā),

    —

    gaidāmā aktivitāšu attīstība laika periodā, kas ir analizēts ilgtermiņa ietekmes novērtēšanai.

    2.   GLABĀTAVA

    2.1.   Konceptuāla pieeja un konstrukcija

    —

    apglabāšanas iecere,

    —

    dziļums un atrašanās vieta attiecībā uz ģeoloģiskajiem slāņiem (vajadzības gadījumā)  (2),

    —

    konstrukcijas kritēriji attiecībā uz dabas parādībām,

    —

    atkritumu novietošanas metodes, aizbēršanas un noblīvēšanas stratēģija un metodes,

    —

    drošības pieeja: ģeoloģisko un inženiertehnisko barjeru nozīme,

    —

    glabātavas slēgšana,

    —

    pieeja iespējai atkritumus izcelt (attiecīgā gadījumā),

    —

    atkritumu papildapstrāde, kondicionēšanas un pagaidu glabāšanas iekārtas, kuras paredzēts būvēt glabātavas objektā.

    2.2.   Glabātavā apglabājamie atkritumi

    —

    atkritumu tipi,

    —

    atkritumu veids, lietotās kondicionēšanas metodes un atkritumu iepakojumu īpašības (vajadzības gadījumā),

    —

    atkritumu uzskaitīšana; daudzums un radionuklīdu aktivitāte,

    —

    potenciālā siltuma veidošanās, potenciālā gāzu veidošanās, potenciālais kodolkritiskums (vajadzības gadījumā),

    —

    atkritumu pieņemšanas prasības/kritēriji, atkritumu iepakojumu pārbaudes procedūra un paņēmieni, lai nodrošinātu atbilstību pastāvošajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem.

    2.3.   Ventilācijas sistēmas un gāzveida un gaisa nesto atkritumu apstrāde

    Ventilācijas, filtrēšanas un emisijas sistēmu apraksts normālos apstākļos un negadījuma apstākļos (vajadzības gadījumā)

    2.4.   Kanalizācijas sistēma un šķidro izmešu apstrāde

    Potenciāli piesārņotā ūdens savākšanas, kanalizācijas un emisijas sistēmu apraksts normālos apstākļos un negadījuma apstākļos (vajadzības gadījumā)

    2.5.   Sekundāro cieto un šķidro atkritumu apsaimniekošana normālos apstākļos un negadījuma apstākļos

    —

    sekundāro šķidro un cieto radioaktīvo atkritumu kategorijas un aprēķinātais daudzums,

    —

    atkritumu uzglabāšana un pārvadāšana,

    —

    atkritumu apstrāde.

    3.   GAISA NESTU RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS

    Atkritumu glabātavām darbojoties normāli, ir gaidāma vien ļoti neliela vai pat nekāda radioaktīvo vielu noplūde, un nav sagaidāms, ka varētu notikt būtiska iedzīvotāju apstarošana. Tādēļ šī iedaļa nav piemērojama, ja nav piešķirta radioaktīvo emisiju atļauja. Tomēr, ja ir paredzēti radionuklīdu emisiju limiti un notiek emisiju monitorings, vispārīgi dati jāiesniedz saskaņā ar II pielikuma 3. iedaļā noteiktajām prasībām.

    4.   ŠĶIDRO RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS

    Atkritumu glabātavām darbojoties normāli, ir gaidāma vien ļoti neliela vai pat nekāda radioaktīvo vielu noplūde, ja tāda ir iespējama, un nav sagaidāms, ka varētu notikt būtiska iedzīvotāju apstarošana. Tādēļ šī iedaļa nav piemērojama, ja nav piešķirta radioaktīvo emisiju atļauja. Tomēr, ja ir paredzēti radionuklīdu emisiju limiti un notiek emisiju monitorings, vispārīgi dati jāiesniedz saskaņā ar II pielikuma 4. iedaļā noteiktajām prasībām.

    5.   BŪVES VAI IEKĀRTAS CIETO RADIOAKTĪVO ATKRITUMU APGLABĀŠANAI

    Šī iedaļa parasti nav piemērojama.

    6.   RADIOAKTĪVO IZMEŠU NEPLĀNOTA NOPLŪDE

    6.1.   Tādu iekšējas un ārējas izcelsmes negadījumu pārskats, kas var radīt radioaktīvo vielu neplānotu noplūdi. Drošības novērtējuma pārskatā pētītie negadījumi un novērtētās radioloģiskās sekas, notiekot neplānotai noplūdei.

    6.2.   Noplūdes atmosfērā radīto radioloģisko seku novērtējums

    Ja novērtētie maksimālie apstarojuma līmeņi no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās  (3) dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.

    —

    pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi atmosfērā,

    —

    noplūdes ceļi, noplūdes dinamika laikā,

    —

    to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā,

    —

    modeļi un parametru vērtības, kas izmantotas, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju atmosfērā, nogulsnēšanos zemē, atkārtotu suspensiju un pārnesi pa barības ķēdēm un lai novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm,

    —

    maksimālā laikā integrētā radioaktivitātes koncentrācija piezemes atmosfērā un maksimālais virsmas piesārņojuma līmenis (sausā un slapjā laikā) attiecībā uz visvairāk apstarotajām teritorijām rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz attiecīgajām teritorijām citās apdraudētajās dalībvalstīs,

    —

    to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm,

    —

    atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus.

    6.3.   Noplūdes ūdens vidē radīto radioloģisko seku novērtējums

    Ja novērtētais maksimālais apstarojuma līmenis no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.

    —

    pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi,

    —

    noplūdes ceļi, noplūdes dinamika laikā,

    —

    to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā,

    —

    modeļi un parametri, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju ūdenī, to pārnesi nogulsnēšanās un jonu apmaiņas ceļā, to pārnesi pa barības ķēdēm un lai novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem,

    —

    to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm,

    —

    atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus.

    7.   ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PLĀNI; NOLĪGUMI AR CITĀM DALĪBVALSTĪM

    Saistībā ar iespējamām radioloģiskām ārkārtas situācijām, kas var apdraudēt citas dalībvalstis, lai veicinātu radioloģiskās aizsardzības organizēšanu šajās valstīs:

    īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:

    —

    dažādu tipu pretpasākumiem noteiktie iejaukšanās līmeņi,

    —

    ārkārtas situāciju plānošanas kārtība, ieskaitot būvei vai iekārtai pieņemtās ārkārtas situāciju plānošanas zonas,

    —

    pastāvošā kārtība savlaicīgai informācijas apmaiņai ar citām dalībvalstīm, divpusējie vai daudzpusējie nolīgumi par pārrobežu informāciju, ārkārtas situāciju plānu koordinācija un to īstenošana un savstarpēja palīdzība,

    —

    ārkārtas situāciju plāna pārbaudes kārtība, īpaši norādot citu dalībvalstu iesaistīšanu.

    8.   PĒCSLĒGŠANAS PERIODS

    Vajadzības gadījumā jāņem vērā dažādās pēcslēgšanas fāzes (piemēram, aktīvās un pasīvās institucionālās kontroles fāzes).

    8.1.   Reglamentējošie un administratīvie noteikumi

    —

    glabātavas slēgšanas plāni,

    —

    apskatītie laika periodi (aktīvās un pasīvās institucionālās kontroles periodi),

    —

    aktīvajam institucionālās kontroles periodam paredzēto pasākumu apraksts,

    —

    pasīvajam institucionālās kontroles periodam paredzēto pasākumu apraksts,

    —

    uzskaite,

    —

    palīgbūvju vai palīgiekārtu demontēšanas programma,

    —

    periodiskas drošības pārbaudes pirms slēgšanas.

    8.2.   Radioloģiskā ietekme pēcslēgšanas periodā

    Ja novērtētie maksimālie starojuma līmeņi no tādas noplūdes, kas radusies saskaņā ar pamatscenāriju un no pāragras barjeru degradācijas, pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem būves vai iekārtas tuvumā ir zem 1 mSv gadā un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par efektīvo devu citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādītas devas kritiskajai grupai būves vai iekārtas tuvumā.

    —

    barjeru redundance (rezerves sistēmas) un lietderība (attiecīgā gadījumā),

    —

    apskatītie laika periodi,

    —

    analizētās iezīmes, notikumi un procesi, pieņēmumu scenāriju apraksts (īss apraksts par pamatscenāriju, iespējamāko scenāriju, ja notikusi degradācija, un cilvēka iejaukšanās scenāriju),

    —

    metodes un paņēmieni, kas izmantoti radioloģiskās ietekmes novērtēšanai,

    —

    parametri un pieņēmumi,

    —

    galvenie apstarošanas ceļi glabātavas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs, kas rodas pamatscenārija īstenošanās un pāragras barjeru degradācijas rezultātā,

    —

    radionuklīdu noplūdes aktivitāte un laiks,

    —

    atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva un/vai aprēķinātais risks pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus,

    —

    neskaidrību novērtējums.

    9.   VIDES MONITORINGS

    —

    gaisā, ūdenī, augsnē un barības ķēdēs esošās ārējās radiācijas un radioaktīvo vielu darbības monitorings neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes (paraugu ņemšanas veids un biežums, normālos un negadījuma apstākļos izmantoto monitoringa instrumentu tips),

    —

    vadlīnijas pēcslēgšanas perioda radioaktīvo vielu monitoringam gaisā, ūdenī, augsnē un barības ķēdēs neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes (1),

    —

    kārtība sadarbībai ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm attiecībā uz vides kontroli.

    Piezīmes:

    (1)  Attiecas tikai uz jaunām virszemes glabātavām.

    (2)  Attiecas tikai uz ģeoloģiskajām glabātavām.

    (3)  Apdraudētās dalībvalstis nosaka, ņemot vērā attālumu līdz būvei vai iekārtai, vēja virzienu attiecībā uz gāzveida izmešu noplūdi un ūdensteču virzienu attiecībā uz šķidro izmešu noplūdi.

    V PIELIKUMS

    Vispārīgi dati, kas piemērojami tāda plāna izmaiņām, par kuru jau ir sniegts atzinums

    STANDARTA VEIDLAPA

    1.

    Attiecīgā objekta nosaukums un atrašanās vieta:

    2.

    Komisijas atzinuma datums:

    3.

    Īss plānoto izmaiņu apraksts:

    4.

    Pašreizējā plānā atļautie emisiju limiti un citi atbilstošie nosacījumi:

    4.1.

    Gāzveida izmeši:

    4.2.

    Šķidrie izmeši:

    4.3.

    Cietie atkritumi:

    5.

    Jaunie iestāžu noteiktie emisiju limiti, ieskaitot izmaiņas pieņemtajā radionuklīdu sastāvā, un citi atbilstošie nosacījumi:

    5.1.

    Gāzveida izmeši:

    5.2.

    Šķidrie izmeši:

    5.3.

    Cietie atkritumi:

    6.

    Jauno emisiju limitu un saistīto prasību sekas (gāzveida un/vai šķidrie izmeši) attiecībā uz citu dalībvalstu iedzīvotāju apstarojuma novērtējumu:

    7.

    Izmaiņu sekas attiecībā uz cieto atkritumu apglabāšanu:

    8.

    Izmaiņu sekas attiecībā uz standartnegadījumu(-iem), kas ņemts(-i) vērā iepriekšējā atzinumā:

    9.

    Jauna(-u) standartnegadījuma(-u) gadījumā: radioloģisko seku apraksts un novērtējums:

    10.

    Izmaiņu iespaids attiecībā uz pašreizējiem ārkārtas situāciju plāniem un pašreizējo vides kontroli:

    VI PIELIKUMS

    Vispārīgi dati, kas piemērojami tāda plāna izmaiņām, par kuru vēl nav sniegts atzinums

    Ievads

    —

    plāna vispārīgs izklāsts,

    —

    licencēšanas procedūras pašreizējā fāze.

    1.   OBJEKTS UN TĀ APKĀRTNE

    1.1.   Objekta un reģiona ģeogrāfiskās, topogrāfiskās un ģeoloģiskās iezīmes ar:

    —

    reģiona karti, kurā redzama objekta atrašanās vieta un ģeogrāfiskās koordinātas (grādi, minūtes),

    —

    attiecīgām reģiona iezīmēm, tostarp ģeoloģiskām iezīmēm,

    —

    būves vai iekārtas atrašanās vietu attiecībā pret citām šādām būvēm vai iekārtām, no kurām veiktas emisijas jāanalizē saistībā ar attiecīgo būvi vai iekārtu,

    —

    objekta atrašanās vietu attiecībā pret citām dalībvalstīm, norādot attālumus līdz to robežām un tuvākajām konurbācijām, kā arī to iedzīvotāju skaitu.

    1.2.   Hidroloģija

    Šajā 1.2. punktā minētie dati ir vajadzīgi tikai tad, ja izmaiņas, kas veiktas attiecībā uz rūpnīcas šķidro radioaktīvo izmešu emisijām normālos apstākļos, paredz mazāk stingrus atļautos limitus vai saistītās prasības nekā pašreizējā plānā vai ja ir palielinātas tāda(-u) standartnegadījuma(-u) gaidāmās sekas, kas rada noplūdi ūdens vidē.

    Būvei vai iekārtai, kura atrodas netālu no ūdenstilpes, kas var būt iespējama piesārņojuma ceļš uz citu dalībvalsti, īss to atbilstošo hidroloģisko iezīmju apraksts, kuras ir saistītas ar citu(-ām) dalībvalsti(-īm), piemēram:

    —

    īss ceļa(-u), pieteku, estuāra, ūdens ņemšanas, applūstošo teritoriju utt. apraksts,

    —

    vidējās, maksimālās un minimālās ūdens plūsmas un to biežums,

    —

    īss piekrastes teritoriju apraksts,

    —

    straumju virziens un spēks, plūdmaiņas un cirkulācijas režīms vietējā un reģiona mērogā.

    1.3.   Meteoroloģija

    Šajā 1.3. punktā minētie dati ir vajadzīgi tikai tad, ja izmaiņas, kas veiktas attiecībā uz rūpnīcas gāzveida radioaktīvo izmešu emisijām normālos apstākļos, paredz mazāk stingras atļautās robežas vai saistītās prasības nekā pašreizējā plānā vai ja ir palielinātas tāda(-u) standartnegadījuma(-u) gaidāmās sekas, kas rada noplūdi atmosfērā.

    Vietējā klimatoloģija ar biežuma sadalījumu attiecībā uz:

    —

    vēja virzieniem un ātrumiem,

    —

    nokrišņu intensitāti un ilgumu,

    —

    katra vēja sektora atmosfēriskās dispersijas apstākļiem, temperatūras inversijas ilgumu,

    —

    ekstremālām meteoroloģiskām parādībām (piemēram, viesuļvētrām, stiprām vētrām, stiprām lietusgāzēm, sausuma periodiem).

    1.4.   Dabas resursi un pārtikas produkti

    Īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:

    —

    ūdens izmantojums reģionā un attiecīgā gadījumā kaimiņos esošajās dalībvalstīs,

    —

    galvenie pārtikas resursi reģionā un attiecīgā gadījumā citās dalībvalstīs: laukaugi, lopkopība, zivsaimniecība, medības un – attiecībā uz emisijām jūrā – dati par zveju teritoriālajos un ekstrateritoriālajos ūdeņos,

    —

    pārtikas produktu sadales sistēma un jo īpaši eksports uz citām dalībvalstīm no attiecīgajiem reģioniem, ciktāl tie ir saistīti ar apstarošanas risku, ko var radīt emisijas pa būtiskiem apstarošanas ceļiem.

    2.   BŪVE VAI IEKĀRTA

    —

    īss būves vai iekārtas apraksts,

    —

    procesu tips, nolūks un galvenās iezīmes,

    —

    objekta izvietojuma plāns,

    —

    drošības noteikumi,

    —

    atkritumu apstrāde,

    —

    atbilstošā informācija par izmaiņām.

    3.   GAISA NESTU RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS

    Šajā 3. iedaļā minētie dati ir vajadzīgi tikai tad, ja izmaiņas, kas veiktas attiecībā uz rūpnīcas gāzveida radioaktīvo izmešu emisijām normālos apstākļos, paredz mazāk stingrus atļautos limitus vai saistītās prasības nekā pašreizējā plānā.

    3.1.   Spēkā esošā atļaujas piešķiršanas procedūra

    —

    spēkā esošās procedūras pārskats,

    —

    pašreizējās atļaujas ierobežojumi,

    —

    iestāžu paredzētie emisijas limiti un saistītās prasības, ieskaitot nosacīto radionuklīdu sastāvu.

    3.2.   Tehniskie aspekti

    —

    paredzētās gada emisijas,

    —

    radioaktīvo izmešu sastāvs un fizikālķīmiskās formas,

    —

    šo izmešu apsaimniekošana, metodes un noplūdes ceļi.

    3.3.   Emisiju monitorings

    —

    emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes,

    —

    monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes,

    —

    trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas).

    3.4.   Cilvēka apstarojuma novērtējums

    Ja novērtētie maksimālie starojuma līmeņi no noplūdes normālos apstākļos pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 10 μSv gadā un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par efektīvo devu citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādītas devas kritiskajai grupai rūpnīcas tuvumā.

    3.4.1.   Modeļi, vajadzības gadījumā ieskaitot vispārējus modeļus, un parametru vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu sekas noplūdei būves vai iekārtas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām (1) dalībvalstīm:

    —

    izmešu dispersija atmosfērā,

    —

    nogulsnēšanās zemē un atkārtota suspensija,

    —

    barības ķēdes, ieelpošana, ārējā apstarošana, ...

    —

    dzīvesveida paradumi (uzturs, apstarošanas laiks utt.),

    —

    citas aprēķinos izmantotās parametru vērtības.

    3.4.2.   Koncentrācijas un apstarošanas līmeņu novērtējums saistībā ar paredzētās emisijas limitiem, kas minēti iepriekš 3.1. punktā:

    —

    gada vidējās aktivitātes koncentrācijas piezemes atmosfērā un zemes virsmas piesārņojuma līmenis attiecībā uz visvairāk apstarotajām teritorijām rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs,

    —

    attiecībā uz kritisko(-ajām) grupu(-ām) rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs – atbilstošie gada apstarojuma līmeņi: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, ņemot vērā visus būtiskos apstarošanas ceļus.

    3.5.   Radioaktīvās emisijas gaisā no citām būvēm vai iekārtām

    Procedūras koordinācijai ar radioaktīvām emisijām no citām būvēm vai iekārtām, kas norādītas 1.1. punkta trešajā ievilkumā

    4.   ŠĶIDRO RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS

    Šajā 4. iedaļā minētie dati ir vajadzīgi tikai tad, ja izmaiņas, kas veiktas attiecībā uz rūpnīcas šķidro radioaktīvo izmešu emisijām normālos apstākļos, paredz mazāk stingras atļautās robežas vai saistītās prasības nekā pašreizējā plānā.

    4.1.   Spēkā esošā atļaujas piešķiršanas procedūra

    —

    veiktās vispārīgās procedūras pārskats,

    —

    pašreizējās atļaujas ierobežojumi,

    —

    iestāžu paredzētie emisijas limiti un saistītās prasības, ieskaitot nosacīto radionuklīdu sastāvu.

    4.2.   Tehniskie aspekti

    —

    paredzētās gada emisijas,

    —

    radioaktīvo izmešu sastāvs un fizikālķīmiskās formas,

    —

    izmešu apsaimniekošana, metodes un noplūdes ceļi.

    4.3.   Emisiju monitorings

    —

    emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes,

    —

    monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes,

    —

    trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas).

    4.4.   Cilvēka apstarojuma novērtējums

    Ja novērtētie maksimālie starojuma līmeņi no noplūdes normālos apstākļos pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 10 μSv gadā un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par efektīvo devu citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādītas devas kritiskajai grupai rūpnīcas tuvumā.

    4.4.1.   Modeļi, vajadzības gadījumā ieskaitot vispārējus modeļus, un parametru vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu sekas noplūdei rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm:

    —

    izmešu dispersija ūdenī,

    —

    to pārnese nogulsnēšanās un jonu apmaiņas rezultātā,

    —

    barības ķēdes, jūras šļakatu ieelpošana, ārējā apstarošana, ...

    —

    dzīvesveida paradumi (uzturs, apstarošanas laiks utt.),

    —

    citas aprēķinos izmantotās parametru vērtības.

    4.4.2.   Koncentrācijas un apstarošanas līmeņu novērtējums saistībā ar emisijas limitiem, kas minēti iepriekš 4.1. punktā:

    —

    gada vidējā aktivitātes koncentrācija virszemes ūdeņos vietās, kur šāda koncentrācija ir visaugstākā, rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs,

    —

    attiecībā uz kritisko(-ajām) grupu(-ām) rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, ņemot vērā visus būtiskos apstarošanas ceļus.

    4.5.   Radioaktīvās emisijas tajos pašos saņemošajos ūdeņos no citām būvēm vai iekārtām

    Procedūras koordinācijai ar emisijām no citām būvēm vai iekārtām, kas norādītas 1.1. punkta trešajā ievilkumā

    5.   BŪVES VAI IEKĀRTAS CIETO RADIOAKTĪVO ATKRITUMU APGLABĀŠANAI

    Šajā 5. iedaļā minētie dati ir vajadzīgi tikai tad, ja izmaiņas, kas veiktas attiecībā uz rūpnīcas cieto radioaktīvo atkritumu apglabāšanu normālos apstākļos, paredz mazāk stingrus atļautos limitus vai saistītās prasības nekā pašreizējā plānā.

    5.1.   Cietie radioaktīvie atkritumi

    —

    cieto radioaktīvo atkritumu kategorijas un aprēķinātais daudzums,

    —

    apstrāde un iepakošana,

    —

    glabāšanas kārtība objektā.

    5.2.   Radioloģiskais vides risks

    —

    vides riska novērtējums,

    —

    veiktie piesardzības pasākumi.

    5.3.   Ārpus objekta noteiktā kārtība atkritumu pārvietošanai

    5.4.   Materiālu atbrīvojums no drošības pamatstandartu prasībām

    —

    valsts stratēģija, kritēriji un procedūras piesārņoto un aktivizēto materiālu atbrīvojumam,

    —

    kompetento iestāžu noteiktās atbrīvojuma pakāpes pārstrādei un otrreizējai izmantošanai,

    —

    paredzamais to materiālu veids un daudzums, uz ko attiecināts atbrīvojums.

    6.   RADIOAKTĪVO IZMEŠU NEPLĀNOTA NOPLŪDE

    Šajā 6. iedaļā minētie dati ir vajadzīgi tikai tad, ja ir palielinātas standartnegadījuma(-u) gaidāmās sekas.

    6.1.   Tādu iekšējas un ārējas izcelsmes negadījumu pārskats, kas var radīt radioaktīvo vielu neplānotu noplūdi

    Drošības pārskatā pētīto negadījumu saraksts

    6.2.   Standartnegadījums(-i), ko kompetentās valsts iestādes ņēmušas vērā, novērtējot iespējamās radioloģiskās sekas neplānotai noplūdei

    Apskatītā(-o) negadījuma(-u) un tā (to) izvēles iemeslu pārskats

    Izmaiņu ietekme uz standartnegadījumu(-iem)

    6.3.   Standartnegadījuma(-u) radioloģisko seku novērtējums

    6.3.1.   Negadījumi, kas rada noplūdi atmosfērā

    Šajā 6.3.1. punktā minētie dati ir vajadzīgi tikai tad, ja ir palielinātas tāda(-u) standartnegadījuma(-u) gaidāmās sekas, kas rada noplūdi atmosfērā.

    Ja novērtētie maksimālie apstarojuma līmeņi no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.

    —

    pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi atmosfērā,

    —

    noplūdes ceļi, noplūdes dinamika laikā,

    —

    to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā,

    —

    modeļi un parametru vērtības, kas izmantotas, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju atmosfērā, nogulsnēšanos zemē, atkārtotu suspensiju un pārnesi pa barības ķēdēm un lai novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm,

    —

    maksimālā laikā integrētā radioaktivitātes koncentrācija piezemes atmosfērā un maksimālais virsmas piesārņojuma līmenis (sausā un slapjā laikā) attiecībā uz visvairāk apstarotajām teritorijām rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz attiecīgajām teritorijām citās apdraudētajās dalībvalstīs,

    —

    to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm,

    —

    atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus.

    Ja šie dati jau nav iesniegti atbilstoši 3.3. punktam:

    —

    emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes,

    —

    monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes,

    —

    trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas).

    6.3.2.   Negadījumi, kas rada noplūdi ūdens vidē

    Šajā 6.3.2. punktā minētie dati ir vajadzīgi tikai tad, ja ir palielinātas tāda(-u) standartnegadījuma(-u) gaidāmās sekas, kas rada noplūdi ūdens vidē.

    Ja novērtētais maksimālais apstarojuma līmenis no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.

    —

    pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi,

    —

    noplūdes ceļi, noplūdes dinamika laikā,

    —

    to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā,

    —

    modeļi un parametri, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju ūdenī, to pārnesi nogulsnēšanās un jonu apmaiņas ceļā, to pārnesi pa barības ķēdēm un lai novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem,

    —

    to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm,

    —

    atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus.

    Ja šie dati jau nav iesniegti atbilstoši 4.3. punktam:

    —

    emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes,

    —

    monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes,

    —

    trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas).

    7.   ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PLĀNI; NOLĪGUMI AR CITĀM DALĪBVALSTĪM

    Saistībā ar iespējamām radioloģiskām ārkārtas situācijām, kas var apdraudēt citas dalībvalstis, lai veicinātu radioloģiskās aizsardzības organizēšanu šajās valstīs:

    īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:

    —

    dažādu tipu pretpasākumiem noteiktie iejaukšanās līmeņi,

    —

    ārkārtas situāciju plānošanas kārtība, ieskaitot būvei vai iekārtai pieņemtās ārkārtas situāciju plānošanas zonas,

    —

    pastāvošā kārtība savlaicīgai informācijas apmaiņai ar citām dalībvalstīm, divpusējie vai daudzpusējie nolīgumi par pārrobežu informāciju, ārkārtas situāciju plānu koordinācija un to īstenošana un savstarpēja palīdzība,

    —

    ārkārtas situāciju plāna pārbaudes kārtība, īpaši norādot citu dalībvalstu iesaistīšanu.

    8.   VIDES MONITORINGS

    Atbilstoša informācija attiecībā uz izmaiņām

    (1)  Apdraudētās dalībvalstis nosaka, ņemot vērā attālumu līdz būvei vai iekārtai, vēja virzienu attiecībā uz gāzveida izmešu noplūdi un ūdensteču virzienu attiecībā uz šķidro izmešu noplūdi.

    Top