23.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 279/1

(1)

Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, kas tika pārdēvēta par Konvenciju par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (turpmāk “Barselonas konvencija”), Padome Eiropas Kopienas vārdā noslēdza ar Lēmumu 77/585/EEK (1) un Lēmumu 1999/802/EK (2).

(2)

Saskaņā ar Barselonas konvencijas 4. panta 3. punkta e) apakšpunktu Līgumslēdzējas puses sekmē kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību, ņemot vērā ekoloģiski un ainaviski nozīmīgu teritoriju aizsardzību un dabas resursu racionālu izmantošanu.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 30. maija Ieteikumā par kompleksas piekrastes teritoriju pārvaldības īstenošanu Eiropā (3) un jo īpaši tā V nodaļā dalībvalstis ir aicinātas saskaņā ar spēkā esošajām konvencijām kopīgi ar kaimiņvalstīm (tostarp tām, kas nav ES dalībvalstis), kas atrodas vienas reģionālās jūras krastos, īstenot kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību.

(4)

Eiropas Savienība veicina integrētu pārvaldību plašākā mērogā, izmantojot horizontālos instrumentus, tostarp vides aizsardzības jomā, un šim nolūkam ar pētniecības programmu palīdzību veidojot pārliecinošu zinātnisko bāzi. Tātad šie pasākumi ir noderīgi kompleksā piekrastes teritoriju pārvaldībā.

(5)

Kompleksa piekrastes teritoriju pārvaldība ir ES integrētās jūrniecības politikas elements, kuru Eiropadome apstiprināja 2007. gada 13. un 14. decembrī Lisabonā organizētajā sanāksmē un kas detalizēti aprakstīta Komisijas paziņojumā “Ceļā uz integrētu jūrniecības politiku labākai pārvaldībai Vidusjūras reģionā”, un kuru 2009. gada 16. novembra secinājumos par integrēto jūrniecības politiku atzinīgi novērtēja Vispārējo lietu padome.

(6)

Ar 2008. gada 4. decembra Lēmumu 2009/89/EK (4) Padome Eiropas Kopienas vārdā parakstīja Barselonas konvencijas Protokolu par kompleksu piekrastes zonas pārvaldību Vidusjūras reģionā (turpmāk “ICZM protokols”), ņemot vērā ICZM protokola noslēgšanu vēlāk.

(7)

Pēc tam, kad 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība informēja Spānijas valdību par to, ka Eiropas Savienība ir Eiropas Kopienas aizstājēja un pēctece.

(8)

Vidusjūras piekrastes teritorijās joprojām vērojams liels vides ietekmējums un piekrastes resursu degradācija. ICZM protokols ir pamatdokuments, kas dos iespēju rosināt saskaņotāku un integrētāku pieeju, iesaistot ieinteresētās aprindas no publiskā un privātā sektora, tostarp pilsonisko sabiedrību un uzņēmējus. Šāda visaptveroša pieeja, kura balstīta uz labākajiem pieejamajiem zinātnisko pētījumu rezultātiem un atziņām, ir vajadzīga, lai minētās problēmas risinātu efektīvāk un panāktu Vidusjūras piekrastes teritoriju ilgtspējīgāku attīstību.

(9)

ICZM protokolā ietverts plašs noteikumu klāsts, kas būs jāīsteno dažādos administratīvos līmeņos, ņemot vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principu. Lai gan Eiropas Savienībai būtu jādarbojas tā, lai tiktu atbalstīta kompleksa piekrastes teritoriju pārvaldība, ņemot vērā to, ka lielākajai daļai vides problēmu, cita starpā, ir pārrobežu raksturs, tieši dalībvalstis un to attiecīgās kompetentās iestādes būs atbildīgas par protokolā paredzētu konkrētu un sīki izstrādātu pasākumu sagatavošanu un īstenošanu piekrastes teritorijās, piemēram, neapbūvējamu zonu noteikšanu.

(10)

ICZM protokols būtu jāapstiprina,