10.6.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 145/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 479/2009

(2009. gada 25. maijs)

par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru

(Kodificēta versija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 104. panta 14. punkta trešo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (3), ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)

Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru “valdības”, “deficīta” un “ieguldījuma” definīcijas ir noteiktas, atsaucoties uz Eiropas Integrēto tautsaimniecības pārskatu sistēmu (EKS), kas aizstāta ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (pieņemta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā; turpmāk “EKS 95”) (5). Nepieciešamas precīzas definīcijas, kas attiecas uz EKS 95 klasifikācijas kodiem. Šīs definīcijas var pārskatīt nepieciešamās valstu statistikas saskaņošanas kontekstā vai citu apsvērumu dēļ. Par jebkuru EKS pārskatīšanu lems Padome saskaņā ar Līgumā noteiktajiem kompetences un procedūras noteikumiem.

(3)	Saskaņā ar EKS 95 procentu plūsmu klasificēšana atbilstoši mijmaiņas darījumu līgumiem un nestandartizētiem procentu likmes nākotnes līgumiem ir nomainīta uz finanšu kontu, un pieprasot pēc īpašas apstrādes datiem, ko nosūta atbilstoši pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai.

(4)	Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru sniegto “parāda” definīciju nepieciešams paplašināt, attiecinot to uz EKS 95 klasifikācijas kodiem.

(5)

Atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kā tie definēti EKS 95, nav nominālvērtības, kas būtu identiska citu parāda instrumentu nominālvērtībai. Tādēļ atvasinātos finanšu instrumentus nedrīkst uzskatīt par saistībām, kas veido valdības parādu saistībā ar Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Saistībām, uz ko attiecas līgumi, kuri nosaka fiksētu valūtas maiņas kursu, šis kurss būtu jāņem vērā, šīs saistības konvertējot valsts valūtā.

(6)	EKS 95 paredz sīki izstrādātu definīciju iekšzemes kopproduktam tirgus cenās, kas ir svarīga, lai aprēķinātu Līguma 104. pantā minēto valsts budžeta deficīta attiecību pret iekšzemes kopproduktu un valsts parāda attiecību pret iekšzemes kopproduktu.

(7)

Konsolidētie valdības budžeta procentu izdevumi ir svarīgs rādītājs budžeta stāvokļa uzraudzībai dalībvalstīs. Procentu izdevumi ir būtiski saistīti ar valdības parādu. Valdības parāds, kas dalībvalstīm ir jāziņo Komisijai, ir jākonsolidē valsts pārvaldes sektorā. Valdības parāda un procentu izdevumu līmeņiem vajadzētu būt savstarpēji saskaņotiem. EKS 95 metodika (1.58. punkts) atzīst to, ka dažu analīžu veidiem konsolidētie rādītāji ir svarīgāki par kopējiem bruto rādītājiem.

(8)	Saskaņā ar Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisijai jānodrošina šajā procedūrā lietojamie statistikas dati.

(9)

Šajā sakarā Komisijas statistikas funkcijas tās vārdā konkrēti veic Eurostat. Komisijas Lēmumā 97/281/EK (1997. gada 21. aprīlis) par Eurostat lomu saistībā ar Kopienas statistikas apkopošanu (6) ir paredzēts, ka Eurostat kā Komisijas dienestam, kas atbild par Komisijai uzdoto Kopienas statistikas sagatavošanas uzdevumu izpildi, ir jāveic uzdevumi saskaņā ar objektivitātes, ticamības, būtiskuma, izmaksu efektivitātes, statistikas konfidencialitātes un pārskatāmības principiem. Īstenojot Komisijas 2005. gada 25. maija Ieteikumu par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību, valstu un Kopienas statistikas iestādēm būtu jāveicina profesionālās neatkarības princips, resursu pietiekamība un statistikas datu kvalitāte.

(10)	Eurostat ir Komisijas vārdā atbildīgs par tādu datu kvalitātes novērtēšanu un tādu datu sagatavošanu, kurus saskaņā ar Komisijas Lēmumu 97/281/EK izmanto pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā.

(11)	Lai nodrošinātu gan dalībvalstu iesniegto datu, gan saskaņā ar EKS 95 sastādīto valsts pārvaldes sektora attiecīgo kontu kvalitāti, Komisijai un dalībvalstu statistikas iestādēm būtu jāuztur pastāvīgs dialogs.

(12)	Nepieciešami sīki izstrādāti noteikumi, lai organizētu dalībvalstu tūlītēju un regulāru ziņošanu Komisijai (Eurostat) par savu plānoto un faktisko budžeta deficītu, kā arī par parāda līmeni.

(13)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 2. un 3. punktu Komisijai ir jāuzrauga budžeta un valsts parāda kopapjoma dinamika dalībvalstīs un jāpārbauda budžeta disciplīnas ievērošana, pamatojoties uz kritērijiem attiecībā uz valsts budžeta deficītu un valsts parādu. Ja dalībvalsts neatbilst viena vai abu šo kritēriju izvirzītajām prasībām, Komisijai jāņem vērā visi attiecīgie faktori. Komisijai ir jāpārbauda, vai dalībvalstī pastāv pārmērīga budžeta deficīta risks,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

DEFINĪCIJAS

1. pants

1.   Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru un šajā regulā lietotie termini definēti saskaņā ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (turpmāk “EKS 95”), kas pieņemta ar Regulu (EK) Nr. 2223/96. Kodi iekavās attiecas uz EKS 95.

2.   “Valdība” ir “valsts pārvaldes” sektors kopumā (S.13), kas ietver “centrālo valdību” (S.1311), “pavalsts valdību” (S.1312), “vietējo valdību” (S.1313) un “sociālās nodrošināšanas fondus” (S.1314), izņemot komercdarbības, kā noteikts EKS 95.

Izņēmums attiecībā uz komercdarbībām nozīmē to, ka “valsts pārvaldes” sektors kopumā (S.13) ietver vienīgi iestādes, kuru galvenā darbība ir pakalpojumi, kas nav tirgus pakalpojumi.

3.   “Valdības budžeta deficīts (pārpalikums)” ir “valsts pārvaldes” sektora kopumā (S.13) tīrie aizņēmumi (tīrie aizdevumi) (EDP B.9), kā noteikts EKS 95. Valdības budžeta deficīta procenti ir procenti (EDP D.41), kā noteikts EKS 95.

4.   “Valdības ieguldījums” ir “valsts pārvaldes” sektora kopumā (S.13) bruto ieguldījumi pamatkapitālā (P.51), kā noteikts EKS 95.

5.   “Valdības parāds” ir “valsts pārvaldes” sektora kopumā (S.13) parāda kopapjoms tā nominālvērtībā, kas līdz gada beigām nav nomaksāts, izņemot tādas saistības, kurām atbilstošie finanšu līdzekļi ir “valsts pārvaldes” sektora kopumā (S.13) rīcībā.

Valdības parādu veido vispārējās valdības saistības šādās kategorijās: valūta un noguldījumi (AF.2); vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (AF.33), un aizdevumi (AF.4), kas definēti EKS 95.

Līdz gada beigām nenokārtotas saistības nomināls ir tās nominālvērtība.

Indeksējamas saistības nominālvērtība atbilst tās nominālam, ko koriģē gada beigās kumulētais indeksētā kapitāla pieaugums.

Ārvalstu valūtā denominētas saistības vai saistības, ko saskaņā ar līgumiem no vienas ārvalstu valūtas konvertē vienā vai vairākās citās ārvalstu valūtās, konvertē citās ārvalstu valūtās pēc kursa, kas noteikts attiecīgajos līgumos, un valsts valūtā tās konvertē pēc reprezentatīva tirgus valūtas maiņas kursa, ko piemēro katra gada pēdējā darbadienā.

Valsts valūtā denominētas saistības, ko saskaņā ar līgumiem konvertē ārvalstu valūtā, attiecīgajā ārvalstu valūtā konvertē pēc kursa, kas noteikts attiecīgajos līgumos, un valsts valūtā tās konvertē pēc reprezentatīva tirgus valūtas maiņas kursa, ko piemēro katra gada pēdējā darbadienā.

Saistības ārvalstu valūtā un saskaņā ar līgumiem valsts valūtā konvertētas saistības valsts valūtā konvertē pēc kursa, kas noteikts attiecīgajos līgumos.

6.   “Iekšzemes kopprodukts” ir iekšzemes kopprodukts tirgus cenās (IKP tc) (B.1*g), kā definēts EKS 95.

2. pants

1.   “Plānotie valdības budžeta deficīta un valdības parāda skaitļi” ir skaitļi, ko dalībvalstis nosaka kārtējam gadam. Tās ir visjaunākās oficiālās prognozes, kurās ņemti vērā jaunākie budžeta lēmumi, kā arī ekonomikas attīstība un tās perspektīvas. Tās būtu jāsagatavo cik vien iespējams īsu laiku pirms datu iesniegšanas termiņa.

2.   “Faktiskie valdības budžeta deficīta un valdības parāda skaitļi” ir iepriekšējā gada aptuveni, provizoriski, daļēji pabeigti vai gala rezultāti. Plānotie dati un faktiskie dati veido saskanīgas laika rindas atbilstīgi definīcijām un koncepcijām.

II   NODAĻA

ZIŅOJUMU SATURS UN NOTEIKUMI

3. pants

1.   Dalībvalstis divreiz gadā iesniedz Komisijai (Eurostat) datus par plānoto un faktisko valdības budžeta deficītu un valdības parādu, pirmoreiz līdz kārtējā gada (n gada) 1. aprīlim un otrreiz – līdz n gada 1. oktobrim.

Dalībvalstis informē Komisiju (Eurostat) par tām valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par datu iesniegšanu sakarā ar pārmērīga budžeta deficīta procedūru.

2.   Dalībvalstis līdz n gada 1. aprīlim:

a)	ziņo Komisijai (Eurostat) par savu plānoto budžeta deficītu n gadam, par precizētu sava faktiskā budžeta deficīta kalkulāciju n–1 gadam un par savu faktisko budžeta deficītu n–2 gadam, n–3 gadam un n–4 gadam;

b)

vienlaikus iesniedz Komisijai (Eurostat) plānotos datus par n gadu un faktiskos datus par attiecīgo valdības kontu budžeta deficītu n–1, n–2, n–3 un n–4 gadā saskaņā ar attiecīgā valstī vispārpieņemto definīciju, kā arī skaitļus, kas izskaidro pāreju no valdības kontu budžeta deficīta uz valdības budžeta deficītu apakšsektorā S.1311;

c)	vienlaikus iesniedz Komisijai (Eurostat) faktiskos datus par n–1, n–2, n–3 un n–4 gadu saskaņā ar attiecīgām darba bilancēm, kā arī skaitļus, kas izskaidro pāreju no katra valsts apakšsektora darba bilances uz valdības budžeta deficītu apakšsektoros S.1312, S.1313 un S.1314;

d)	ziņo Komisijai (Eurostat) par plānoto valdības parāda apjomu n gada beigās, kā arī par faktisko valdības parādu n–1, n–2, n–3 un n–4 gada beigās;

e)	vienlaikus iesniedz Komisijai (Eurostat) skaitļus par n–1, n–2, n–3 un n–4 gadu, ar kuriem izskaidro valdības budžeta deficīta segumu un pārējos attiecīgos faktorus, kas ietekmē valdības parāda līmeņa variācijas apakšsektoros.

3.   Dalībvalstis līdz n gada 1. oktobrim ziņo Komisijai (Eurostat) par:

a)	precizēto plānoto valdības budžeta deficītu n gadam un faktisko valdības budžeta deficītu n–1, n–2, n–3 un n–4 gadā, ievērojot 2. punkta b) un c) apakšpunkta prasības;

b)	precizēto n gada beigās plānoto valdības parādu un faktisko valdības parādu n–1, n–2, n–3 un n–4 gada beigās, ievērojot 2. punkta e) apakšpunkta prasības.

4.   Skaitļus attiecībā uz plānoto valdības budžeta deficītu, kas darīti zināmi Komisijai (Eurostat) saskaņā ar 2. un 3. punktu, izsaka valsts valūtā un budžeta gados.

Skaitļus attiecībā uz faktisko valdības budžeta deficītu un faktisko valdības parāda līmeni, kas Komisijai (Eurostat) darīti zināmi saskaņā ar 2. un 3. punktu, izsaka valsts valūtā un kalendārajos gados, izņemot precizētas kalkulācijas n–1 gadam, ko var izteikt budžeta gados.

Ja budžeta gads atšķiras no kalendārā gada, dalībvalstis arī dara zināmus Komisijai (Eurostat) datus par faktisko valdības budžeta deficītu un faktisko valdības parāda līmeni budžeta gados diviem budžeta gadiem pirms kārtējā budžeta gada.

4. pants

Dalībvalstis saskaņā ar 3. panta 1., 2. un 3. punktā noteikto procedūru sniedz Komisijai (Eurostat) skaitļus attiecībā uz savu valdības ieguldījuma izlietojumu un procentu izdevumiem (konsolidētiem).

5. pants

Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) prognozi par savu iekšzemes kopproduktu n gadam un savu faktisko n–1, n–2, n–3 un n–4 gada iekšzemes kopprodukta apjomu, ievērojot tos pašus termiņus, kas noteikti 3. panta 1. punktā.

6. pants

1.   Dalībvalstis informē Komisiju (Eurostat) par katru iepriekš iesniegto faktiskā un plānotā valdības budžeta deficīta un valdības parāda datu būtisku pārskatīšanu, līdzko to konstatē.

2.   Iepriekš iesniegto faktiskā budžeta deficīta un parāda datu būtisku pārskatīšanu pienācīgi dokumentē. Jebkurā gadījumā ziņo par pārskatīšanām, kuru rezultātā vērtības pārsniedz Protokola par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru paredzētās attiecīgās atsauces vērtības, vai pārskatīšanām, kuru rezultātā dalībvalsts dati vairs nepārsniedz atsauces vērtības, un tās pienācīgi dokumentē.

7. pants

Dalībvalstis publicē faktiskos datus par valdības budžeta deficītu un valdības parādu, kā arī citus datus par iepriekšējiem gadiem, kuri saskaņā ar 3. līdz 6. pantu ir iesniegti Komisijai (Eurostat).

III   NODAĻA

DATU KVALITĀTE

8. pants

1.   Komisija (Eurostat) regulāri vērtē gan dalībvalstu iesniegto faktisko datu kvalitāti, gan saskaņā ar EKS 95 sastādīto valsts pārvaldes sektora ietverto apakšsektoru kontu kvalitāti (turpmāk “valdības konti”). Faktisko datu kvalitāte ir statistikas datu atbilstība uzskaites noteikumiem, to pilnīgums, ticamība, savlaicīgums un konsekvence. Novērtējumā uzmanību pievērsīs tādām jomām kā valsts pārvaldes sektora definēšana, valdības veikto darījumu un saistību klasifikācija, kā arī ieraksta laiks.

2.   Dalībvalstis cik drīz vien iespējams nodrošina Komisijai (Eurostat) attiecīgo statistikas informāciju, kas vajadzīga datu kvalitātes vērtējumam, neskarot statistikas konfidencialitātes noteikumus, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku (7).

“Statistikas informāciju”, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, ierobežo līdz informācijai, kas noteikti nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību EKS noteikumiem. Jo īpaši statistikas informācija ir:

a)	nacionālo kontu dati;

b)

apraksti;

c)	EDP paziņošanas tabulas;

d)	paziņojumiem pievienotās papildu aptaujas un skaidrojumi.

Aptauju formātu nosaka Komisija (Eurostat) pēc apspriešanās ar Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju (turpmāk “CMFB”).

3.   Komisija (Eurostat) regulāri iesniedz ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par dalībvalstu iesniegto faktisko datu kvalitāti. Ziņojumi attiecas uz dalībvalstu iesniegto faktisko datu vispārējo novērtējumu no uzskaites noteikumu ievērošanas, pilnīguma, ticamības, savlaicīguma un datu konsekvences viedokļa.

9. pants

1.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) detalizētus to metožu, procedūru un avotu aprakstus, ko tās izmanto, apkopojot datus par faktisko valdības budžeta deficītu un valdības parādu, un valdības kontiem.

2.   Aprakstus sagatavo saskaņā ar pamatnostādnēm, ko Komisija (Eurostat) pieņem pēc apspriešanās ar CMFB.

3.   Aprakstus atjaunina pēc tam, kad pārskatītas metodes, procedūras un avoti, ko dalībvalstis izmanto, apkopojot statistikas datus.

4.   Dalībvalstis publicē šos aprakstus.

5.   Šā panta 1., 2., un 3. punktā minētos jautājumus var risināt 11. pantā minētajos apmeklējumos.

10. pants

1.   Ja rodas šaubas par EKS 95 uzskaites noteikumu īstenošanas pareizību, attiecīgā dalībvalsts lūdz skaidrojumu Komisijai (Eurostat). Komisija (Eurostat) tūlīt izskata jautājumu un dara zināmu skaidrojumu attiecīgai dalībvalstij un – vajadzības gadījumā – CMFB.

2.   Ja no Komisijas vai attiecīgās dalībvalsts viedokļa gadījums ir sarežģīts vai rada vispārēju ieinteresētību, Komisija (Eurostat) pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar CMFB. Komisija (Eurostat) lēmumus publicē līdz ar CMFB atzinumu, neskarot Regulā (EK) Nr. 322/97 paredzētos statistikas konfidencialitātes noteikumus.

11. pants

1.   Komisija (Eurostat) nodrošina pastāvīgu dialogu ar dalībvalstu statistikas iestādēm. Šajā nolūkā Komisija (Eurostat) visās dalībvalstīs regulāri veiks ar dialogu saistītus, kā arī iespējamus metodikas izpētes apmeklējumus.

2.   Ar dialogu saistīti apmeklējumi ir paredzēti, lai pārskatītu iesniegtos datus, analizētu metodikas jautājumus, apspriestos par statistikas procesu un avotu aprakstiem un novērtētu atbilstību uzskaites noteikumiem. Ar dialogu saistīti apmeklējumi būtu jāizmanto, lai konstatētu riska faktorus vai iespējamas problēmas saistībā ar iesniegto datu kvalitāti.

3.   Metodikas izpētes apmeklējumi nepārsniedz tīri statistikas jomu. Tas būtu jāņem vērā, veidojot 12. pantā minēto delegāciju sastāvu.

Metodikas izpētes apmeklējumi ir paredzēti, lai uzraudzītu procesus un valdības kontus, kas ir iesniegto faktisko datu pamatā, un lai izdarītu detalizētus secinājumus par iesniegto datu kvalitāti, kā noteikts 8. panta 1. punktā.

Metodikas izpētes apmeklējumus veic vienīgi tādos gadījumos, ja konstatēti būtiski ar datu kvalitāti saistīti riska faktori vai iespējamas problēmas, jo īpaši attiecībā uz metodēm, koncepcijām un klasifikācijām, kas lietotas, sagatavojot datus, kurus dalībvalstīm ir pienākums iesniegt.

4.   Organizējot ar dialogu saistītus apmeklējumus un metodikas izpētes apmeklējumus, Komisija (Eurostat) attiecīgajām dalībvalstīm pārsūta savus provizoriskos secinājumus, lai tās varētu izteikt savus apsvērumus.

12. pants

1.   Veicot metodikas izpētes apmeklējumus dalībvalstīs, Komisija (Eurostat) var lūgt palīdzību citu dalībvalstu brīvprātīgi ieteiktiem nacionālo kontu ekspertiem, kā arī citu Komisijas departamentu ierēdņiem.

To nacionālo kontu ekspertu sarakstu, kuriem Komisija (Eurostat) var lūgt palīdzību, sagatavo, pamatojoties uz priekšlikumiem, ko Komisijai (Eurostat) iesūtījušas valstu iestādes, kuru atbildībā ir ziņošana par pārmērīgu deficītu.

2.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu metodikas izpētes apmeklējumus. Tiem būtu jāaprobežojas ar apmeklējumiem valsts iestādēs, kuras ir saistītas ar datu sniegšanu sakarā ar pārmērīga budžeta deficīta procedūru. Tomēr dalībvalstis nodrošina, lai to dienesti, kas ir tieši vai netieši iesaistīti valsts bilanču un parāda dokumentu gatavošanā, un vajadzības gadījumā valsts iestādes, kam uzlikta funkcionāla atbildība par valsts bilances kontroli, Komisijas ierēdņiem vai citiem 1. punktā minētiem ekspertiem sniegtu vajadzīgo palīdzību pienākumu izpildē, tostarp nodrošinot piekļuvi dokumentiem, lai apliecinātu iesniegtos datus par faktisko deficītu un parādu, un valdības kontiem. Attiecīgās valsts statistikas sistēmas konfidenciālus datus sniedz tikai Komisijai (Eurostat).

Neskarot dalībvalstu vispārīgo pienākumu veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu metodikas izpētes apmeklējumus, pirmajā daļā minētie Komisijas (Eurostat) sarunu dalībnieki metodikas izpētes apmeklējumiem katrā dalībvalstī ir tie dienesti, kuru atbildībā ir ziņošana par pārmērīgu budžeta deficītu.

3.   Komisija (Eurostat) nodrošina to, ka ierēdņi un eksperti, kas piedalās šajos apmeklējumos, atbilst visiem kritērijiem attiecībā uz tehnisko kompetenci, profesionālo neatkarību un konfidencialitātes principa ievērošanu.

13. pants

Komisija (Eurostat) ziņo Ekonomikas un finanšu lietu komitejai par dialoga un metodikas izpētes apmeklējumos konstatētiem faktiem, pievienojot jebkādus attiecīgo dalībvalstu apsvērumus par tiem. Šos ziņojumus līdz ar iespējamiem attiecīgas dalībvalsts apsvērumiem pēc pārsūtīšanas Ekonomikas un finanšu lietu komitejai publicē, neskarot Regulā (EK) Nr. 322/97 paredzētos statistikas konfidencialitātes noteikumus.

IV   NODAĻA

KOMISIJAS (EUROSTAT) SNIEGTIE DATI

14. pants

1.   Trīs nedēļās pēc 3. panta 1. punktā noteiktā pārskatu sniegšanas termiņa vai pēc 6. panta 1. punktā paredzētās datu pārskatīšanas Komisija (Eurostat) paziņo faktiskos valdības budžeta deficīta un valdības parāda datus, lai piemērotu Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Datus paziņo, tos publicējot.

2.   Ja kāda dalībvalsts šos datus nav sniegusi, Komisija (Eurostat) neaizkavē faktisko datu apkopošanu par dalībvalstu valdības budžeta deficītu un valdības parādu.

15. pants

1.   Komisija (Eurostat) var izteikt atrunu par dalībvalstu iesniegto faktisko datu kvalitāti. Komisija (Eurostat) paziņo attiecīgajai dalībvalstij un Ekonomikas un finanšu lietu komitejas priekšsēdētājam par atrunu, kuru tā gatavojas izteikt un publicēt, ne vēlāk kā trīs darbadienas pirms plānotās publicēšanas dienas. Ja jautājumu pēc datu un atrunas publikācijas atrisina, tūlīt pēc tam publicē atrunas atsaukumu.

2.   Komisija (Eurostat) var labot dalībvalstu iesniegtos faktiskos datus un ziņot labotos datus, pamatojot izdarītos labojumus, ja ir pierādījums tam, ka dalībvalstu iesniegtie faktiskie dati neatbilst 8. panta 1. punktā izvirzītajām prasībām. Ne vēlāk kā trīs darbadienas pirms plānotās publicēšanas dienas Komisija (Eurostat) paziņo attiecīgajai dalībvalstij un Ekonomikas un finanšu lietu komitejas priekšsēdētājam iesniedz labotos datus, kā arī labojuma izdarīšanas pamatojumu.

V   NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

16. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka faktiskos datus, ko iesniedz Komisijai (Eurostat), sniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 322/97 10. pantā noteiktajiem principiem. Šajā sakarā valstu statistikas iestāžu pienākums ir nodrošināt iesniegto datu atbilstību šīs regulas 1. pantam, kā arī EKS 95 uzskaites pamatnoteikumiem.

2.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ierēdņi, kas atbild par faktisko datu iesniegšanu Komisijai (Eurostat) un to pamatā esošajiem valdības kontiem, to dara saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 322/97 10. pantā noteiktajiem principiem.

17. pants

Gadījumā, ja tiek veikta EKS 95 pārskatīšana vai metodikas grozījumi, par ko jālemj Eiropas Parlamentam un Padomei vai Komisijai saskaņā ar Līgumā un Regulā (EK) Nr. 2223/96 paredzēto kompetenci un procedūru, Komisija šīs regulas 1. un 3. pantā ievieš jaunas atsauces attiecībā uz EKS 95.

18. pants

Atceļ Regulu (EK) Nr. 3605/93.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

19. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  2008. gada 21. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 88, 9.4.2008., 1. lpp.

(3)  OV L 332, 31.12.1993., 7. lpp.

(4)  Sk. I pielikumu.

(5)  OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.

(6)  OV L 112, 29.4.1997., 56. lpp.

(7)  OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp.

---

---

---