I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1365/2006 A līdz F pielikumu aizstāj ar šādu tekstu.

---

(1)  Ja reģiona kods nav zināms vai nav pieejams, izmantos šādu kodifikāciju:

—	“NUTS0 + ZZ”, ja partnervalstij ir NUTS kods;

—	“ISO kods + ZZ”, ja partnervalstij nav NUTS koda;

—	“ZZZZ”, ja partnervalsts nav pilnīgi zināma.

(2)  Tikai par 2007. atsauces gadu klasifikāciju NST/R var izmantot preces tipa paziņošanai, kā skaidrots F pielikumā.

(3)  Ja reģiona kods nav zināms vai nav pieejams, izmantos šādu kodifikāciju:

—	“NUTS0 + ZZ”, ja partnervalstij ir NUTS kods;

—	“ISO kods + ZZ”, ja partnervalstij nav NUTS koda;

—	“ZZZZ”, ja partnervalsts nav pilnīgi zināma.

(4)  Ja kuģa reģistrācijas valstij nav NUTS koda, tiks paziņots ISO valsts kods. Gadījumā, ja kuģa valstspiederība nav zināma, jāizmanto kods “ZZ”.

(5)  Ja reģiona kods nav zināms vai nav pieejams, izmantos šādu kodifikāciju:

—	“NUTS0 + ZZ”, ja partnervalstij ir NUTS kods;

—	“ISO kods + ZZ”, ja partnervalstij nav NUTS koda;

—	“ZZZZ”, ja partnervalsts nav pilnīgi zināma.

(6)  Tikai par 2007. atsauces gadu klasifikāciju NST/R var izmantot preces tipa paziņošanai, kā skaidrots F pielikumā.

(7)  Ja kuģa reģistrācijas valstij nav NUTS koda, tiks paziņots ISO valsts kods. Gadījumā, ja kuģa valstspiederība nav zināma, jāizmanto kods “ZZ”.

(8)  Ja kuģa reģistrācijas valstij nav NUTS valsts koda, tiks paziņots ISO valsts kods. Gadījumā, ja kuģa valstspiederība nav zināma, jāizmanto kods “ZZ”.

(9)  Tikai par 2007. atsauces gadu klasifikāciju NST/R var izmantot preces veida paziņošanai, kā skaidrots F pielikumā.

(10)  Pārvadājumu statistikas standartizētā preču klasifikācija (2000. gads), kas pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas ekonomikas komisijas Iekšzemes transporta komitejas sešdesmit ceturtajā sesijā (no 2002. gada 18. līdz 21. februārim) un pārskatīta Pārvadājumu statistikas darba grupas piecdesmit sestajā sesijā (no 2005. gada 8. līdz 10. jūnijam) un iekļauta dokumentā TRANS/WP.6/2004/1/Rev.2.

(11)  Pārvadājumu statistikas standartizētā preču klasifikācija/pārskatīta, 1967. gads. Eiropas Kopienu Statistikas biroja publikācija (1968. gads, redakcija franču valodā).

II PIELIKUMS

PAPILDU DEFINĪCIJAS, SKAIDROJUMI UN DATU PAZIŅOŠANAS PAMATNOSTĀDNES REGULAS (EK) Nr. 1365/2006 ĪSTENOŠANAI

I NODAĻA.   IEKŠĒJO ŪDENSCEĻU PĀRVADĀJUMI

1.   Kuģojami iekšējie ūdensceļi

Šis termins attiecas uz kuģojamām upēm, ezeriem, kanāliem un grīvām. Par iekšējo ūdensceļu, kas veido kopīgu robežu starp divām valstīm, ziņo abas šīs valstis.

2.   Iekšējo ūdensceļu pārvadājumi

Šajā regulā preču un/vai pasažieru pārvadājumus, ko, izmantojot okeāna kuģus, veic pilnībā kuģojamos iekšējos ūdeņos, uzskatīs par iekšējiem ūdensceļu pārvadājumiem, un uz tiem attiecinās tos pašus datu sniegšanas pienākumus neatkarīgi no tā, vai okeāna kuģi ir īpaši minēti citās definīcijās.

Šīs regulas darbības jomā nav iekļauta tādu preču aprite, kuras nosūtītas uz ārzonas iekārtām. Šīs regulas darbības jomā nav iekļauti konteineri degvielai un krājumi, kas piegādāti ostā uz kuģiem, bet ir iekļauta bunkera degviela, kas nosūtīta uz ārzonu.

3.   Valsts iekšējo ūdensceļu pārvadājumi

Valsts iekšējo ūdensceļu pārvadājumi var būt saistīti ar tranzītu caur otru valsti, lai gan šai valstij par šiem pārvadājumiem jāziņo kā par tranzītu. Ir iekļauti kabotāžas pārvadājumi, kas noteikti kā valsts iekšējo ūdensceļu pārvadājumi un kurus veic citā valstī reģistrēts kuģis.

4.   Starptautiskie iekšējo ūdensceļu pārvadājumi

Starptautiskie iekšējo ūdensceļu pārvadājumi var būt saistīti ar tranzītu caur vienu vai vairākām trešām valstīm. Minētajām trešām valstīm par šiem pārvadājumiem jāziņo kā par tranzītu.

5.   Iekšējo ūdensceļu pārvadājumu tranzīts

Iekšējo ūdensceļu pārvadājumu tranzītu par tādu uzskata vienīgi ar noteikumu, ka visā maršrutā valsts teritorijā neveic pārkraušanu.

6.   Iekraušanas valsts/reģions

Tā ir ostas valsts vai reģions (NUTS2 līmenis (1)), kurā pārvadātās preces iekrauj kuģī.

7.   Izkraušanas valsts/reģions

Tā ir ostas valsts vai reģions (NUTS2 līmenis), kurā pārvadātās preces izkrauj no kuģa.

8.   Preču iepakojuma veids

Preces uz kuģa var pārvadāt, izmantojot divu veidu iepakojumu:

—	konteineros, kā noteikts III nodaļas 1. punktā;

—	bez konteineriem.

II NODAĻA.   KUĢU VEIDI

1.   Pašpiedziņas liellaiva

Ikviens pašgājējs iekšējo ūdensceļu kravas kuģis, kas nav pašpiedziņas tankkuģis.

2.   Liellaiva, kas nav pašpiedziņas

Ikviens iekšējo ūdensceļu kravas kuģis, kas nav pašgājējs un kas nav pašpiedziņas tankkuģis. Šajā kategorijā ir iekļautas liellaivas, kuras velk, stumj velkoņi.

3.   Pašpiedziņas tankkuģis

Pašpiedziņas tankkuģis, kas paredzēts šķirdumu vai gāzu pārvadāšanai uzstādītās tvertnēs.

4.   Tankkuģis, kas nav pašpiedziņas

Pašpiedziņas tankkuģis, kas paredzēts šķidrumu vai gāzu pārvadāšanai uzstādītās tvertnēs.

5.   Citi kravas kuģi

Jebkurš cits zināms vai nezināms iekšējo ūdensceļu kravas kuģa veids, kas paredzēts preču pārvadāšanai un nav definēts iepriekšējās kategorijās.

6.   Okeāna kuģis

Kuģis, kas nav tāds kuģis, kurš pārsvarā kuģo pa kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem vai piekrastes ūdeņiem, vai ūdeņiem, kas atrodas tiem cieši blakus, vai teritorijās, kurās piemēro ostu noteikumus.

III NODAĻA.   KONTEINERI

1.   Konteiners

Kravas konteiners ir transporta aprīkojuma priekšmets, kas ir:

1)	pastāvīgs un līdz ar to pietiekami izturīgs, lai to izmantotu atkārtoti;

2)	īpaši konstruēts, lai atvieglinātu preču pārvadāšanu, izmantojot vienu vai vairākus pārvadājumu veidus, neveicot preču starppārkraušanu;

3)	aprīkots ar ierīcēm, kuras dod iespēju to ātri pārkraut, jo īpaši no viena pārvadājuma veida uz citu;

4)	konstruēts tā, lai to varētu viegli piepildīt un iztukšot;

5)	20 vai vairāk pēdu garš.

2.   Konteineru izmērs

Šīs regulas mērķim konteineru izmērs tiks paziņots atbilstīgi četrām kategorijām:

1)	20 pēdu ISO konteineri (garums – 20 pēdas un platums – 8 pēdas);

2)	40 pēdu ISO konteineri (garums – 40 pēdas un platums – 8 pēdas);

3)	ISO konteineri, kuru garums no 20 – 40 pēdām;

4)	ISO konteineri, kuru garums pārsniedz 40 pēdas.

Par konteineriem, kuri ir īsāki par 20 pēdām vai kuru garums nav zināms, jāpaziņo atbilstīgi pirmajai kategorijai.

3.   Konteineru iekraušanas un izkraušanas stāvoklis

Neatkarīgi no izmēra konteineriem var būt divu veidu iekraušanas un izkraušanas stāvokļi:

—	piekrauts, veicot jebkura veida tādu preču pārvedumus, kuras atrodas konteinerī;

—	tukšs, kad konteinerī preces nav iekrautas.

IV NODAĻA.   IEKŠĒJO ŪDENSCEĻU SATIKSME

1.   Piekrautu kuģu pārvadājumu skaits

Par vienu piekrauta kuģa pārvadājumu uzskata kuģa pārvietošanos no ostas, kurā iekrauj jebkura veida preces, uz nākamo iekraušanas vai izkraušanas ostu.

2.   Tukšu kuģu pārvadājumu skaits

Par vienu tukša kuģa pārvadājumu uzskata tāda kuģa pārvietošanos no vienas ostas uz citu, kuram preču bruto svars ir nulle. Kuģi, ar kuru pārvadā tukšus konteinerus, neuzskata par tukšu kuģi.

V NODAĻA.   MĒRVIENĪBAS

1.   Tonna

Mērvienība preču pārvadājuma svara mērīšanai ir 1 000 kilogrami.

Svars, kas jāņem vērā, ir preču bruto svars. Svars, ko ņem vērā, ir vienāds ar preču un iepakojuma kopējo svaru un aprīkojuma, piemēram, konteineru, maināmo korpusu un paliktņu svaru. Svars ir bruto svars, ja neņem vērā iepakojuma svaru.

2.   Tonnkilometri

Šī preču pārveduma mērvienība ir vienāda ar vienu tonnu tādu preču, kuras pārvadā viena kilometra attālumā.

Sniedzot pārskatus par tonnkilometriem, ņem vērā vienīgi attālumu, kas veikts maršrutā pa kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem.

3.   TEU (nosacītā konteineru mērvienība)

Mērvienība konteinera izmēra mērīšanai, un tā ir 20 pēdas. Šajā regulā piemēro šādas vienādības:

1)	=	20 pēdu ISO konteineri (garums 20 pēdas un platums – 8 pēdas);	=	1 TEU
2)	=	40 pēdu ISO konteineri (garums 40 pēdas un platums – 8 pēdas);	=	2 TEU
3)	=	ISO konteineri, kuru garums ir lielāks par 20 pēdām un mazāks par 40 pēdām;	=	1,5 TEU
4)	=	ISO konteineri, kuru garums pārsniedz 40 pēdas.	=	2,25 TEU

4.   TEU-kilometri

Šī preču pārveduma mērvienība ir vienāda ar vienu TEU, ko pārvadā viena kilometra attālumā.

Sniedzot pārskatus par TEU-kilometriem, ņem vērā vienīgi attālumu, kas veikts maršrutā pa kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem.

5.   Kuģis – kilometri

Šī preču pārveduma mērvienība ir vienāda ar kuģa pārvadājumu, ko veic viena kilometra attālumā. Sniedzot pārskatus par kuģa kilometriem, ņem vērā vienīgi tonnkilometrus, kas veikti maršrutā pa kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem.

---

(1)  Teritoriālo vienību nomenklatūra atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.). Jebkurš šīs klasifikācijas turpmākais precizējums, ko pielāgo, īstenojot Komisijas regulas, tiks piemērots šīs regulas mērķim.

III PIELIKUMS

DATU DATŅU UN NOSŪTĪŠANAS VIDES APRAKSTS REGULAS (EK) Nr. 1365/2006 ĪSTENOŠANAI

Katrā datu datnē izmantojamo elementu apraksts

To elementu kopsavilkums, kas jāsniedz katrā šīs regulas datu datnē (tabulā), ir ieteikts šādā tabulā.

Elementi	Formāts un lielums	Tabula
		A1	B1	B2	C1	D1	D2	E1
Dimensijas
Tabulas numurs	an2	X	X	X	X	X	X	X
Ziņotājvalsts	a2	X	X	X	X	X	X	X
Gads	n4	X	X	X	X	X	X	X
Ceturksnis	n2					X	X
Iekraušanas valsts/reģions	an4	X	X		X
Izkraušanas valsts/reģions	an4	X	X		X
Pārvadājuma veids	n1	X	X	X	X	X	X	X
Preces veids	n2	X			X			X
Iepakojuma veids	n1	X
Kuģa veids	n1		X
Kuģa valstspiederība	a2		X			X	X
Konteineru izmērs	n1				X
Kravas stāvoklis	n1				X		X
Vērtības
Pārvadātais apjoms tonnās	n..12	X	X		X	X	X	X
Tonnkilometri	n..18	X	X		X	X	X	X
Piekrautu kuģu pārvadājumu skaits	n..12			X
Tukšu kuģu pārvadājumu skaits	n..12			X
Kuģis – km (piekrauti kuģi)	n..18			X
Kuģis – km (tukši kuģi)	n..18			X
TEU (nosacītā konteineru mērvienība)	n..12				X		X
TEU-kilometri	n..18				X		X

Divi dažādi lauki ir atzīmēti kolonā, kas saistīta ar attiecīgo tabulu:

—	“X”: lauki, kam jābūt tabulā,

—	“” (atstarpe): lauki, kas nav saistīti ar tabulu (nav jānorāda).

Katra lauka formāts ir vai nu cipars (n), vai burts (a), vai burtcipars (an). Lielums ir vai nu nemainīgs (“formāts + skaitlis”, piemēram, “n4”), vai mainīgs ar maksimālo novietojumu skaitu (“formāts + “..” + maksimālais novietojumu skaits”, piemēram, “n..12”).

Nosūtīšanas vides apraksts

Izmantojamam nosūtīšanas formātam jābūt saderīgam ar datu automātisko pārraidi (EDI pieeja).

Ir pieņemams CSV (ar komatu atdalāmas vērtības) formāts ar semikolu (;) kā lauka atdalītāju. Cita modernāka formāta pamatā ir atbilstīgs apmaiņas standarts, kuru Eurostat var arī norādīt. Tādā gadījumā Eurostat padarītu pieejamu sīkāku dokumentāciju par to, kā atbilstīgi šīs regulas noteikumiem ieviest šo standartu.

Datus elektroniski nosūta vai augšupielādē vienā datu saņemšanas vietā Eurostat.

Jānosūta viena atsevišķa datne ar regulas tabulu un periodu.

Datnei ir vajadzīgs nosaukums atbilstīgi šādai metodikai:

“IWW_Table_Frequency_Country_Year_Period[_OptionalField].format”, kur:

IWW	Iekšējiem ūdensceļu datiem
Tabula	“A1”, “B1”, “B2”, “C1”, “D1”, “D2” vai “E1”
Biežums	“A” – reizi gadā “Q” – reizi ceturksnī
Valsts	Ziņotājvalsts: izmantot NUTS0
Gads	Datu sniegšanas gads – četrās pozīcijās (piemēram, 2007)
Periods	“0000” par gadu “0001” par pirmo ceturksni Q01 “0002” par otro ceturksni Q02 “0003” par trešo ceturksni Q03 “0004” par ceturto ceturksni Q04
[_Brīvizvēles lauks]	Tajā var būt virkne, kas sastāv no 1 līdz 220 simboliem (ir atļauts tikai no “A” līdz “Z”, no “0” līdz “9” vai “_”). Šo lauku neinterpretē ar Eurostat rīkiem.
.Formāts	Datnes formāts: (piemēram, “CSV” – ar komatu atdalāmai vērtībai, “GES” – GESMES)

Piemērs:

Datne “IWW_D1_Q_FR_2007_0002.csv” ir datu datne, kurā ir Francijas dati par 2007. gada otro ceturksni, regulas datu tabula D1.