EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32005R0422

Komisijas Regula (EK) Nr. 422/2005 (2005. gada 14. marts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 94/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2826/2000 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū

OV L 68, 15.3.2005, p. 5–27 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 17/07/2005

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2005/422/oj

15.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 422/2005

(2005. gada 14. marts),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 94/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2826/2000 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2826/2000 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū (1), un jo īpaši tās 12. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2826/2000 3. pants paredz kritērijus to sektoru un produktu noteikšanai, attiecībā uz kuriem var tikt veikti informatīvi un/vai veicināšanas pasākumi iekšējā tirgū. Šīs tēmas un produkti ir uzskaitīti Komisijas Regulas (EK) Nr. 94/2002 I pielikumā (2).

(2)

Regulas (EK) Nr. 2826/2000 4. pantā noteikts, ka ik pēc diviem gadiem Komisija iezīmē tēmu un produktu sarakstu, kas minēti attiecīgās Regulas 3. pantā.

(3)

Kopienas izcelsmes sēklu eļļas, it īpaši rapšu eļļa, kā arī medus un biškopības produkti ir produkti, kam tirgus bilance var tikt uzlabota ar informatīvu un/vai veicināšanas pasākumu palīdzību, it īpaši nodrošinot patērētājiem atbilstošu un visjaunāko informāciju par šo produktu kvalitāti, uzturvērtību, garšu, attiecināmajiem standartiem un marķējumu. Tādā veidā šie produkti jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 94/2002 I pielikumā.

(4)

Lai veicinātu kvalitatīvu produktu patēriņu gaļas sektorā, ir nepieciešams panākt, lai visa kvalitatīvā gaļa tiek ražota saskaņā ar Kopienas vai nacionālās kvalitātes shēmu, kas atbilst veicināšanas pasākumiem. Tādā veidā šie produkti ir jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 94/2002 I pielikumā.

(5)

Skaidrības un vienkāršības labad nepieciešams visas Regulas (EK) Nr. 94/2002 I a) pielikuma tēmas un I b) pielikuma produktus apvienot vienā kopīgā sarakstā, kas atbildīs gan tēmām, gan produktiem, un iekļaut, katram produktam un tēmai atbilstošas prasības attiecībā uz veicināšanas vadlīnijām iekšējā tirgū šīs regulas III pielikumā.

(6)

Produkti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (PDO), ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (PGI) vai ar garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG), saskaņā ar 1992. gada 14. jūlija Padomes Regulu (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (3) vai Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2082/92 par īpaša rakstura sertifikātiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (4) un bioloģiskās lauksaimniecības produkti saskaņā ar 1991. gada 24. jūnija Padomes Regulu (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (5), ir kvalitatīvi produkti, kuru ražošana un patērēšana ir uzskatāma par prioritāti kopīgās lauksaimniecības politikas kontekstā. Tādējādi šie produkti ir jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 94/2002 I pielikumā, lai nodrošinātu, ka tie iegūst no visiem veicināšanas un informatīvajām kampaņām, kas paredzētas iekšējā tirgus veicināšanas režīmā.

(7)

Nepieciešams iezīmēt jaunas vadlīnijas attiecībā uz tikko pievienotajiem produktiem, lai sasniegtu gaidāmos veicināšanas pasākumu rezultātus, un pārskatīt pastāvošās vadlīnijas, lai ņemtu vērā tirgus situācijas un kopīgās lauksaimniecības politikas attīstību, kā arī pieejamo pieredzi no pēdējo veicināšanas un informatīvo pasākumu izvērtēšanas.

(8)

Tādējādi Regula (EK) Nr. 94/2002 ir attiecīgi jāgroza.

(9)

Pēc šo pasākumu pieņemšanas pirmais termiņš, kas jāievēro, iesniedzot Kopienas atbalsta pieteikumus veicināšanas programmu sakarā, ir 31. janvāris. Tādējādi piedāvājumu iesniedzējām organizācijām un valstīm nav daudz laika, lai pielāgotu vai sagatavotu piedāvājumus atbilstīgi noteikumiem no jauna grozītajā regulā. Tāpēc šai regulai ir jāstājas spēkā pēc 31. janvāra.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sanāksmē sniegusi lauksaimniecības produktu veicināšanas apvienotā vadības komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regula (EK) Nr. 94/2002 ir jāgroza šādi:

1)

I pielikums ir aizvietojams ar šīs regulas I pielikumu.

2)

III pielikums ir aizvietojams ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Šai regulai ir jāstājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tā ir piemērojama no 2005. gada 1. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 14. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 328, 23.12.2000., 2. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2060/2004 (OV L 357, 2.12.2004., 3. lpp.).

(2)  OV L 17, 19.1.2002., 20. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1803/2004 (OV L 318, 19.10.2004., 4. lpp.).

(3)  OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1215/2004 (OV L 232, 1.7.2004., 21. lpp.).

(4)  OV L 208, 24.7.1992., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(5)  OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2254/2004 (OV L 385, 29.12.2004., 20. lpp.).


I PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

PRODUKTU SARAKSTS UN TĒMAS

Svaigi augļi un dārzeņi

Pārstrādāti augļi un dārzeņi

Linšķiedra

Dzīvi augi un dekoratīvās dārzkopības produkti

Olīveļļa un galda olīvas

Sēklu eļļas

Piens un piena produkti

Svaiga atdzesēta vai saldēta gaļa kas ražota saskaņā ar Kopienas vai nacionālās kvalitātes shēmu

Cilvēka patēriņa olu marķēšana

Medus un biškopības produkti

Kvalitatīvi vīni psr galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

Grafiski simboli visattālākajiem reģioniem, kā noteikts lauksaimniecības likumdošanā

Aizsargāts preču cilmes vietas nosaukums(-i) (PDO), aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde(-s) (PGI) vai garantēta tradicionāla īpatnība(-s) (TSG) saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2081/92 (1) un (EEK) Nr. 2082/92 (2), un produkti, kas reģistrēti šajās shēmās

bioloģiska lauksaimniecība saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2092/91 (3) un produkti kas reģistrēti saskaņā ar šo regulu.


(1)  OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp.

(2)  OV L 208, 24.7.1992., 9. lpp.

(3)  OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp.”


II PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

VADLĪNIJAS VIRZĪBAI IEKŠĒJĀ TIRGŪ

Še turpmāk sniegtās vadlīnijas sniedz ievirzi attiecībā uz saturu, mērķa grupām un instrumentiem, pamatojoties uz ko īstenojamas dažādu produktu kategoriju sekmēšanas vai informācijas programmas.

Neskarot prioritātes, kas izvirzītas Regulas (EK) 2826/2000 6. panta 4. punktā programmu priekšlikumi principā sagatavojami, ņemot vērā šādus principus:

gadījumā, kad programmas ierosinājušas vairākas dalībvalstis, ir jābūt saskaņotām stratēģijām, darbībām un saturam,

labāk, ja ierosinātās programmas ir daudzgadu programmas ar pietiekami plašu darbības jomu, lai jūtami ietekmētu mērķa tirgus. Vajadzības gadījumā tās jāīsteno vairāku dalībvalstu tirgos,

programmu saturam jābūt tādam, lai tiktu nodrošināta objektīva informācija par produktu raksturīgajām īpašībām un/vai uzturvērtību kā sabalansētas diētas sastāvdaļu, par to ražošanas metodēm vai nekaitību videi,

lai tiktu izvirzītas galvenās idejas, kas var ieinteresēt vairāku dalībvalstu patērētājus, profesionāļus un/vai tirdzniecības nozares pārstāvjus.

Svaigi augļi un dārzeņi

1.   SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Lai gan Kopienas augļu un dārzeņu ražošanas apjomi pieaug, to patēriņš visumā ir nemainīgs.

Var konstatēt, ka patērētājiem vecumā līdz 35 gadiem raksturīgs intereses trūkums; un vēl izteiktāks tas ir skolas vecuma bērniem. Tas kaitē sabalansētai diētai.

2.   MĒRĶI

Mērķis ir uzlabot produktu tēlu kā “svaigu” un “dabīgu” un samazināt vidējo patērētāju vecumu, galvenokārt mudinot jaunus cilvēkus lietot minētos produktus.

3.   GALVENĀS MĒRĶA AUDITORIJAS

Jaunas ģimenes vecumā līdz 35 gadiem

Skolas vecuma bērni, pusaudži un to vecāki

Sabiedriskās ēdināšanas iestādes un skolas ēdnīcas

Ārsti un dietologi.

4.   GALVENĀS TĒMAS

Veicināt “5 reizes dienā” tipa pieeju (ieteikums ēst vismaz 5 augļu vai dārzeņu porcijas dienā)

Dabīgi un svaigi produkti

Kvalitāte (drošība, uzturvērtība un garša, ražošanas metodes, vides aizsardzība, saikne ar produkta izcelsmes vietu)

Baudījums

Sabalansēta diēta

Svaigu produktu apgādes dažādība un sezonas raksturs; informācija par to garšu un izmantojumu

Izsekojamība

Pieejamība un pagatavošanas vienkāršība: daudziem svaigiem augļiem un dārzeņiem nav nepieciešama gatavošana.

5.   GALVENIE LĪDZEKĻI

Elektroniskie informācijas avoti (interneta lappuses, kas piedāvā produktus, ar tiešsaistes bērnu spēlēm)

Informācijas tālruņa līnija

Sabiedrisko attiecību kontakti ar medijiem un reklāmu (piemēram, specializētiem žurnālistiem, sieviešu presi, jauniešu žurnāliem un avīzēm)

Kontakti ar ārstiem un dietologiem

Izglītojoši pasākumi, kas vērsti uz bērniem un pusaudžiem, iesaistot skolotājus un skolas ēdnīcu vadītājus

Tirdzniecības vietu informācijas akcijas patērētājiem

Citi informācijas avoti (izdales materiāli un prospekti ar informāciju par produktiem un receptēm, bērnu spēlēm utt.)

Vizuālie mediji (kino, specializēti TV kanāli)

Radio raidījumi

Dalība tirdzniecības gadatirgos.

6.   PROGRAMMU ILGUMS

12 – 36 mēnešus, prioritāti piešķirot daudzgadīgām programmām, kas nosaka katra posma mērķus.

7.   INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

4 miljoni EUR.

Pārstrādāti augļi un dārzeņi

1.   SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Nozare saskaras ar pieaugošu konkurenci ar vairākām trešajām valstīm.

Lai gan pieprasījums pakāpeniski pieaug, it īpaši šo produktu patēriņa vienkāršības dēļ, ir svarīgi, lai Kopienas rūpniecības nozare varētu izmantot šā potenciāla priekšrocības. Tāpēc atbalsts informēšanas un sekmēšanas darbībām ir pamatots.

2.   MĒRĶI

Produkta tēlu nepieciešams modernizēt, padarīt “jauneklīgāku”, sniedzot patēriņa veicināšanai nepieciešamo informāciju.

3.   GALVENĀS MĒRĶA AUDITORIJAS

Ģimenes

Sabiedriskās ēdināšanas iestādes un skolu ēdnīcas

Ārsti un dietologi.

4.   GALVENĀS TĒMAS

Kvalitāte (drošība, uzturvērtība un garša, pagatavošanas metodes)

Vienkārša izmantošana

Baudījums

Apgādes dažādība un pieejamība visa gada garumā

Sabalansēta diēta

Izsekojamība.

5.   GALVENIE LĪDZEKĻI

Elektroniskie informācijas avoti (interneta lappuses)

Informācija tālruņa līnija

Sabiedrisko attiecību kontakti ar medijiem un reklāmu (piemēram, specializētiem žurnālistiem, sieviešu presi, kulinārijas un profesionālo presi)

Prezentācijas tirdzniecības vietās

Kontakti ar ārstiem un dietologiem

Citi informācijas avoti (izdales materiāli un prospekti par produktiem un receptēm)

Vizuālie mediji

Dalība tirdzniecības gadatirgos.

6.   PROGRAMMU ILGUMS

12 – 36 mēnešus, prioritāti piešķirot daudzgadīgām programmām, kas nosaka katra posma mērķus.

7.   INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

2 miljoni EUR.

Linšķiedra

1.   SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Starptautiskās tekstila un apģērba tirdzniecības liberalizācijas rezultātā Kopienas linšķiedra nonākusi sīvā sāncensībā ar linšķiedru no Kopienas ārpuses, kas tiek piedāvāta par ļoti pievilcīgām cenām. Tā tas ir arī konkurencē ar citām šķiedrām. Tajā pašā laikā tekstila izstrādājumu patēriņš paliek nemainīgs.

2.   MĒRĶI

Attīstīt Kopienas linšķiedras tēlu un reputāciju un uzsvērt tai raksturīgās īpašības

Palielināt šī produkta patēriņu

Informēt patērētājus par jauno, tirgū laisto produktu, īpašībām.

3.   MĒRĶA GRUPAS

Vadošie profesionāļi nozarē (stilisti, dizaineri, izgatavotāji, redaktori)

Izplatītāji

Tekstila, modes un interjera dizaina izglītībā iesaistīto loks (skolotāji un studenti)

Vadošie speciālisti

Patērētāji.

4.   GALVENĀS TĒMAS

Produkta kvalitāte rodas nosacījumos, kur tiek ražots neapstrādāts materiāls, adekvātu paveidu izmantošanā un prasmē, kas tiek lietota visos ražošanas posmos.

Kopienas linšķiedra piedāvā plašu produktu klāstu (apģērbi, rotājumi, mājsaimniecības lini) un lielu kreativitātes un jaunievedumu pārpilnību.

5.   GALVENIE LĪDZEKĻI

Elektroniskie informācijas avoti (interneta lappuses)

Profesionālie šovi un gadatirgi

Informatīvi pasākumi, kas paredzēti pārstrādes sektora lietotājiem (dizaineriem, izgatavotājiem, izplatītājiem, redaktoriem)

Informācija tirdzniecības vietās

Attiecības ar presi speciālistiem

Izglītojoši informatīvi pasākumi modes skolās, tekstila apstrādes kursos utt.

6.   PROGRAMMU ILGUMS

12 – 36 mēnešus, prioritāti piešķirot daudzgadīgām programmām, kas nosaka katra posma mērķus.

7.   INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

1 miljons EUR.

Dzīvi augi un dekoratīvās dārzkopības produkti

1.   SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Apgādes situācija sektorā raksturojama ar pieaugošu konkurenci starp Kopienas produktiem un produktiem no trešajām valstīm.

Izvērtēšanas pētījumi par virzīšanas kampaņām, kas norosinājās laika posmā no 1997. līdz 2000. gadam, norāda, ka, lai nodrošinātu Kopienas produkcijas noietu Eiropas Savienībā, visa ražošana – no ražotāja līdz izplatītājam – ir jāorganizē un jāracionalizē labāk, kā arī ir labāk jāinformē patērētāji par Kopienas produktu raksturīgajām īpašībām un dažādību.

2.   MĒRĶI

Palielināt Kopienas izcelsmes ziedu un augu patēriņu

Veicināt prakses, kas uzlabo vidi un paplašina zināšanas par videi draudzīgām metodēm

Stiprināt sadarbību starp vairāku dalībvalstu profesionāļiem, pieļaujot, citu starpā, apmaiņu ar visjaunāko informāciju nozarē, un labāk informēt visus ražošanas posmu dalībniekus.

3.   GALVENĀS MĒRĶA AUDITORIJAS

Ražotāji, audzētāji, izplatītāji un citi sektora operatori

Studenti un skolēni

Vadošie speciālisti: žurnālisti, skolotāji

Patērētāji.

4.   GALVENĀS TĒMAS

Informācija par Kopienas produktu kvalitāti un dažādību

Videi draudzīgas ražošanas metodes

Tehnika, kas paredzēta izturīgāku produktu ražošanai

Optimāls ziedu un augu veidu sajaukums

Augu un ziedu loma labklājībā un dzīves kvalitātē.

5.   GALVENIE LĪDZEKĻI

Kontakti ar medijiem

Gadatirgi un izstādes: stendi, kas pārstāv vairāku dalībvalstu produktus

Apmācības pasākumi profesionāļiem, patērētājiem un studentiem

Akcijas zināšanu apmaiņai par lielāku produktu izturību

Patērētāju informēšanas pasākumi ar preses starpniecību, kā arī ar jauniem pasākumiem, piemēram, katalogu publicēšanu, dārznieku kalendāriem un, iespējams, “mēneša auga” kampaņām

Palielināts elektronisko mediju izmantojums (internets, CD-ROM utt.)

6.   PROGRAMMAS ILGUMS

12 - 36 mēnešus, prioritāti piešķirot daudzgadīgām programmām, kas piedāvā stratēģiju un rūpīgi pamatotus katra posma mērķus

7.   INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

3 miljoni EUR.

Olīveļļa un galda olīvas

1.   SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Lai gan olīveļļas un galda olīvu apgāde atrodas pieauguma stadijā, lai pasargātu Kopienas tirgus līdzsvaru, svarīgs ir noiets iekšējos un starptautiskos tirgos. Situācija vietējā pieprasījuma līmenī šiem produktiem plaši mainās starp tradicionāliem patēriņa tirgiem un tiem, kur tie ir samērā jauna parādība.

“Tradicionālā patēriņa” dalībvalstīs (Spānijā, Itālijā, Grieķijā un Portugālē) minētie produkti ir labi zināmi, un to patēriņa līmenis ir augsts. Šie ir stabili tirgi, kur jebkura vispārīga pieprasījuma pieauguma izredzes ir ierobežotas, taču, ņemot vērā to pašreizējo olīveļļas patēriņa daļu, tie nozarē joprojām izraisa lielu interesi.

“Jauna patēriņa”, dalībvalstīs patēriņš uz cilvēku ir pieaudzis, taču joprojām ir ievērojami zemāks (Kopienā, kas pastāvēja pirms 2004. gada 1. maija) vai minimāls (lielākajā daļā dalībvalstu). Daudzi patērētāji nav informēti par olīveļļas un galda olīvu kvalitātēm un dažādiem pielietojuma veidiem. To izraisa tirgus ar ievērojamu pieprasījuma pieauguma sfēru.

2.   MĒRĶI

Prioritāte: palielināt patēriņu “jaunā patēriņa” dalībvalstīs, paplašinot iespiešanos tirgū, un pastiprināt izmantošanu, dažādojot šo produktu lietošanu un nodrošinot nepieciešamo informāciju.

Nostiprināt un attīstīt patēriņu “tradicionālā patēriņa”, dalībvalstīs, uzlabojot informāciju patērētājiem par mazāk zināmiem aspektiem un iesaistot jaunus cilvēkus produktu pirkšanas ieradumos.

3.   MĒRĶA GRUPAS

Personas, kas atbildīgas par iepirkumiem “tradicionālā patēriņa”, dalībvalstu gadījumā ir vecumā starp 20 un 40 gadiem

Vadošie speciālisti (gastronomi, šefpavāri, restorāni, žurnālisti) un vispārīga, un specializēta prese (gastronomija, sieviešu un dažādu stilu prese)

Medicīnas prese

Izplatītāji (“jaunā patēriņā” dalībvalstis).

4.   GALVENĀS TĒMAS

Neapstrādātas olīveļļas gastronomiskajām kvalitātēm un organoleptiskajām raksturiezīmēm (smarža, krāsa, garša) ir nianses, kas savienotas ar dažādiem veidiem, apvidiem, ražām, PDO/PGI utt. Šī dažādība piedāvā plašu kulinārijas sajūtu un iespēju klāstu

Dažādas olīveļļas kategorijas

Olīveļļa tās uzturvērtības kvalitāšu dēļ ir svarīga veselīgas un sabalansētas diētas sastāvdaļa: tā veiksmīgi savieno kulinārijas baudījumu ar veselīgas un sabalansētas diētas prasībām

Informācija par olīveļļas kontroles, kvalitātes sertifikācijas un marķēšanas noteikumiem

Informācija par visām olīveļļām un/vai galda olīvām, kas ir reģistrētas kā PDO/GGI viscaur Kopienai

Galda olīvas ir veselīgs un dabīgs produkts, kas pielāgots gan vienkāršam patēriņam, gan dažādu ēdienu pagatavošanai

Galda olīvu dažādas raksturiezīmes.

Sevišķi “jaunā patēriņa” dalībvalstīs:

Olīveļļa, un it īpaši neapstrādātā augstākās kvalitātes kategorijas eļļa, ir dabīgs produkts, kas radīts saskaņā ar tradīcijām un senām metodēm, kas atbilst smaržu pilnai mūsdienu virtuvei, Olīveļļa viegli var tikt saistīta ne tikai ar Vidusjūras kulināriju, bet arī jebkuru mūsdienu virtuvi.

Padomi attiecībā uz pagatavošanu.

Sevišķi “tradicionālā patēriņa” dalībvalstīs:

Kondicionētas olīveļļas pirkuma priekšrocības (ar marķējumu, kas satur patērētājam nepieciešamu informāciju)

Produkta tēla modernizācija, kam ir gara vēsture un ievērojams vēsturisks apjoms

Neskarot 2. panta 3. punktu, informācijai par olīveļļas un galda olīvu uzturvērtības kvalitātēm jābūt pamatotai uz vispārīgi pieņemtiem zinātniskiem datiem un jāatbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2000/13/EK (1) attiecībā uz pārtikas marķēšanu, prezentāciju un reklāmu, un jebkuriem specifiskiem noteikumiem, kas uz tiem šajā sakarā attiecināmi.

5.   GALVENIE LĪDZEKĻI

Internets un citi elektroniski līdzekļi (CD-ROM, DVD utt.)

Virzīšana tirdzniecības vietās (degustācija, receptes, informācija)

Attiecības ar presi un sabiedriskās attiecības (pasākumi, dalība komerciālos gadatirgos utt.)

Reklāma (vai redakcionāla reklāma) presē (vispārīgā, sieviešu, gastronomijas, dzīves stila)

Kopīgas akcijas ar medicīnas un vidējās klases medicīnas darbiniekiem (medicīnas sabiedriskās attiecības)

Audiovizuālie mediji (TV un radio)

Dalība tirdzniecības gadatirgos.

6.   PROGRAMMU ILGUMS UN SFĒRA

12 – 36 mēnešus, prioritāti piešķirot daudzgadīgām programmām, kas piedāvā stratēģiju un rūpīgi pamatotus katra posma mērķus.

Prioritātes statuss tiks piešķirts tām programmām, kas paredzētas īstenošanai vismaz divās “jaunā patēriņa” dalībvalstīs.

7.   INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

4 miljoni EUR.

Sēklu eļļas

Šajā sektorā prioritāte tiks piešķirta programmām, kas koncentrējas uz rapšu eļļu vai iepazīstina ar citām sēklu eļļu īpašībām.

Indikatīvs gada budžets sēkļu eļļu sektoram:

2 miljoni EUR.

A.   Rapšu eļļa

1.   SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Jaunās kopējās lauksaimniecības politikas rezultātā rapšu ražošana nesaņem īpašu atbalstu un ir orientēta uz tirgu. Pieaugot ražošanas iespējām un pastāvot kā graudu ražošanas alternatīva, ko raksturo strukturāla pārprodukcija, rapšu eļļas virzība veicinās aramzemes tirgus balansu un dažādu augu eļļu patēriņu Kopienā. Kopiena pagaidām ir rapšu eļļas eksportētājs.

Pēdējās desmitgadēs ir selekcionētas augstas uzturvērtības rapšu šķirnes. Tā rezultātā ir uzlabojusies kvalitāte. Ieviesti tādi jauni produkti kā augsti spiestas rapšu eļļas ar riekstu garšu.

Rapšu eļļas uzturvērtības pētījumi veikti pasaules līmenī; rezultāti ir apstiprinājuši šī produkta labās diētiskās un fizioloģiskās raksturiezīmes. Vispārīgiem praktiķiem, dietologiem, kā arī patērētājiem jābūt informētiem par šiem jaunākajiem pētījumu rezultātiem.

2.   MĒRĶI

Uzlabot informētību par rapšu eļļas īpašībām un to pašreizējo attīstību

Palielināt patēriņu, informējot patērētājus un medicīnas speciālistus par rapšu eļļas izmantošanu un uzturvērtību.

3.   MĒRĶA GRUPAS

Ģimenes, it īpaši personas, kas ir atbildīgas par iepirkumiem

Vadošie speciālisti (žurnālisti, šefpavāri, medicīnas un dietoloģijas speciālisti)

Izplatītāji

Medicīnas prese

Lauksaimniecības pārtikas industrija.

4.   GALVENĀS TĒMAS

Rapšu eļļas uzturvērtība padara to par daļu no sabalansētas un veselīgas diētas

Īpašais taukskābju sastāvs rapšu eļļā

Padomi pagatavošanai

Informācija par produkta attīstību un tā veidiem.

Neskarot 2. panta 3. punktu, informācijai par rapšu eļļas uzturvērtības kvalitātēm jābūt pamatotai ar vispārīgi pieņemtiem zinātniskiem datiem un jāatbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2000/13/EK attiecībā uz pārtikas marķēšanu, prezentāciju un reklāmu, un jebkuriem specifiskiem noteikumiem šajā sakarā.

5.   GALVENIE LĪDZEKĻI

Virzīšana tirdzniecības vietās (degustācija, receptes, informācija)

Reklāma (vai redakcionāla reklāma) presē (vispārīgā, sieviešu, gastronomijas, dzīves stila)

Sabiedriskās attiecības (pasākumi, dalība pārtikas gadatirgos)

Kopīgas akcijas ar medicīnas profesionāļiem

Kopīgas akcijas ar restorāniem, ēdināšanas biznesa pārstāvjiem un šefpavāriem

Internets.

6.   PROGRAMMU ILGUMS

12 – 36 mēneši.

B.   Saulespuķu eļļa

Saulespuķu eļļas programmām tiks piešķirta prioritāte tikai, ja un kad to pamatos tirgus nosacījumi.

1.   SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Kopienā vairāk nekā 2 miljonos hektāru tiek audzētas saulespuķes, un saulespuķu sēklu produkcija pārsniedz 3,5 miljonus tonnu gadā. Kopienā patērētā saulespuķu eļļa galvenokārt ir ražota no Kopienā audzētām sēklām. Tomēr pārstrādes apjomu samazināšanās izraisīs ES saulespuķu eļļas produkcijas samazināšanos 2004./2005. tirdzniecības gadā. Cenām pasaules tirgū pieaugot un ievērojot to, ka apgāde, iespējams, nebūs pietiekama, prioritāte netiek piešķirta programmām, kas koncentrējas vienīgi uz saulespuķu eļļu. Tomēr šīs programmas var prezentēt kā daļu programmu kopumā, kas skar vairākas Kopienas izcelsmes sēklu eļļas.

Saulespuķu eļļai kā produktam piemīt noteiktas priekšrocības noteiktiem nolūkiem, piemēram, cepšanai. Tajā arī ir liels nepiesātināto taukvielu un E vitamīna saturs. Šo kampaņu mērķis ir informēt patērētājus un pārdevējus/izplatītājus par saulespuķu eļļas dažādajiem pielietojumu veidiem, tipiem un īpašībām, kā arī par Kopienas likumdošanu attiecībā uz to kvalitāti. Kampaņai jābūt veidotai tā, lai tā sniegtu objektīvu informāciju.

2.   MĒRĶI

Informēt patērētājus un tirdzniecības operatorus par sekojošo:

dažādi saulespuķu eļļas pielietojumu veidi, tās īpašības un uzturvērtība,

kvalitātes uzraudzības likumdošana un standarti, marķējuma noteikumi.

3.   MĒRĶA GRUPAS

Ģimenes, it īpaši personas, kas ir atbildīgas par iepirkumiem

Vadošie speciālisti (žurnālisti, šefpavāri, medicīnas un dietoloģijas speciālisti)

Izplatītāji

Lauksaimniecības pārtikas industrija.

4.   GALVENĀS TĒMAS

Galvenajām programmās skartajām tēmām jānodrošina informācija par:

saulespuķu eļļas atbilstošas izmantošanas priekšrocībām, piemēram, saulespuķu eļļa, kas ražota no eļļas tipa saulespuķu sēklām, satur daudz E vitamīna, salīdzinot ar citām augu eļļām. Saulespuķu eļļa ir labi pazīstama tās vieglās garšas un cepšanas īpašību dēļ,

likumiem un standartiem, kas kontrolē saulespuķu eļļas kvalitāti,

saulespuķu eļļas taukskābju saturu un uzturvērtību,

saulespuķu un citu augu eļļu zinātnisko pētījumu un tehnisko uzlabojumu rezultātiem.

Neskarot 2. panta 3. punktu, informācijai par saulespuķu eļļas uzturvērtības kvalitātēm ir jābūt pamatotai ar vispārīgi pieņemtiem zinātniskiem datiem un jāatbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2000/13/EK attiecībā uz pārtikas marķēšanu, prezentāciju un reklāmu, un jebkuriem specifiskiem noteikumiem, šajā sakarā.

5.   GALVENIE LĪDZEKĻI

Informatīvu materiālu izplatīšana tirdzniecības vietās (POS un tirdzniecībai)

Reklāma (vai redakcionāla reklāma) presē (vispārīgā, gastronomijas, sieviešu, dzīves stila)

Sabiedriskās attiecības (pasākumi, dalība pārtikas gadatirgos)

Internets.

6.   PROGRAMMU ILGUMS

12 - 36 mēneši.

Piens un piena produkti

1.   SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Šķidrā piena patēriņš ir krities, it īpaši galvenajās patēriņa valstīs, lielākoties dēļ konkurences ar jauniešu bezalkoholiskajiem dzērieniem. Dažādi piena aizvietotāji pakāpeniski nomaina šķidrā piena patēriņu. Turpretī pastāv vispārīgs piena produktu pieaugums, kas izteikts piena pretvērtībā.

2.   MĒRĶI

Palielināt šķidrā piena patēriņu tirgos, kur pastāv pieauguma potenciāls, un saglabāt patēriņa līmeņus piesātinātos tirgos

Palielināt piena produktu patēriņu kopumā

Veicināt patēriņu jaunu cilvēku vidū, jo viņi ir nākamie pieaugušie patērētāji.

3.   GALVENĀS MĒRĶA AUDITORIJAS

Patērētāji kopumā, koncentrējoties uz:

bērniem un pusaudžiem, it īpaši meitenēm vecumā no 8 līdz 13 gadiem,

sievietēm dažādās vecuma grupās,

vecāka gada gājuma cilvēkiem.

4.   GALVENĀS TĒMAS

Piens un piena produkti ir veselīgi un dabīgi, atbilst mūsdienu dzīvei un ir patērētājiem baudāmi.

Pienam un piena produktiem ir specifiska, noteiktām vecuma grupām īpaši labvēlīga uzturvērtība.

Sniegtajai informācijai ir jābūt pozitīvai, un tajā ir jāņem vērā specifiskas patēriņa īpatnības dažādos tirgos.

Pastāv plašs piena produktu klāsts, kas atbilst dažādiem patērētājiem dažādās patēriņa situācijās.

Sniedzot informāciju, ir jāpiemin, ka ir pieejama zemāka tauku satura piena un piena produktu izvēle, kas konkrētiem patērētājiem var būt atbilstošāka.

Visas programmas laikā jānodrošina secīgums, sniedzot galveno informāciju, lai pārliecinātu patērētājus par regulāra piena un piena produktu patēriņa priekšrocībām.

Neskarot 2. panta 3. punktu, informācijai par piena un piena produktu uzturvērtības kvalitātēm jābūt pamatotai ar vispārīgi pieņemtiem zinātniskiem datiem un jāatbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2000/13/EK attiecībā uz pārtikas marķēšanu, prezentāciju un reklāmu, un jebkuriem specifiskiem noteikumiem šajā sakarā.

5.   GALVENIE LĪDZEKĻI

Elektroniskie informācijas avoti.

Informācijas tālruņa līnija.

Kontakti ar medijiem un reklāmu (piemēram, specializētiem žurnāliem, sieviešu un jauniešu presi).

Kontakti ar ārstiem un dietologiem.

Kontakti ar skolotājiem un skolām.

Citi informācijas avoti (izdales materiāli un prospekti, bērnu spēles utt.).

Prezentācijas tirdzniecības vietās.

Vizuālie mediji (kino, specializēti TV kanāli).

Radio raidījumi.

Dalība izstādēs un gadatirgos.

6.   PROGRAMMU ILGUMS UN SFĒRA

12 – 36 mēnešus, prioritāti piešķirot daudzgadīgām programmām, kas nosaka katra posma mērķus.

7.   INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

4 miljoni EUR.

Svaiga, atdzesēta vai saldēta gaļa, kas ražota saskaņā ar kopienas vai nacionālu kvalitātes shēmu

1.   SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Veselības aizsardzības problēmas, kas ietekmējušas daudzus galvenos dzīvnieku izcelsmes produktus, ir nostiprinājušas vajadzību stiprināt patērētāju uzticību Kopienas gaļas produktiem.

Tas aptver vajadzību sniegt objektīvu informāciju par Kopienas un valsts kvalitātes sistēmām un pārbaudēm, kas tajās ir paredzētas papildus vispārējai likumdošanai par pārbaudēm un pārtikas drošumu. Šie noteikumi un pārbaudes ir papildu garantija, ko nodrošina produktu specifikācijas un papildu pārbaudes struktūras.

2.   MĒRĶI

Šīs informatīvās kampaņas aptver vienīgi tos produktus, ko ražo saskaņā ar Eiropas kvalitātes sistēmu režīmiem (PDO/PFI/TSG un Bioloģiskā lauksaimniecība) un saskaņā ar kvalitātes shēmām, ko dalībvalstis ir atzinušas un kas atbilst kritērijiem, kas definēti Regulas 1257/1999 24.b pantā. Informatīvās kampaņas, ko finansē saskaņā ar šo regulu, nedrīkst finansēt arī saskaņā ar Regulu 1257/1999.

To mērķis ir nodrošināt objektīvu un izsmeļošu informāciju par noteikumiem, kas regulē Kopienas un valsts kvalitātes shēmas gaļas produktiem. Tām jāinformē patērētāji, personas, kuru viedoklis ir nozīmīgs citiem, izplatītāji par produkta specifikācijām un faktiskajām pārbaudēm, ko paredz šīs kvalitātes sistēmas.

3.   GALVENĀS MĒRĶAUDITORIJAS

Patērētāji un to asociācijas.

Personas, kas atbildīgas par mājsaimniecības iepirkumiem.

Institūcijas (restorāni, slimnīcas, skolas utt.).

Izplatītāji un to asociācijas.

Prese un vadošie speciālisti.

4.   GALVENĀS TĒMAS

Kvalitātes režīmi garantē īpašu ražošanas metodi un pārbaudes, kas ir stingrākas par tām, kas paredzētas likumdošanā.

Kvalitatīvus gaļas produktus raksturo specifiskas iezīmes vai kvalitāte, kas pārsniedz to, ko nodrošina ierastās tirdzniecības normas.

Kopienas un valsts kvalitātes režīmi ir pārskatāmi un nodrošina pilnīgu produktu izsekojamību.

Gaļas marķējums ļauj patērētājam identificēt kvalitatīvus produktus, to izcelsmes vietu un īpašības.

5.   GALVENIE INFORMĀCIJAS AVOTI

Internets.

Sabiedriskās attiecības ar medijiem un reklāmas speciālistiem (zinātniskā un specializētā presē, sieviešu un kulinārijas žurnālos).

Kontakti ar patērētāju asociācijām.

Audiovizuālie mediji.

Rakstiska dokumentācija (brošūras, izdales materiāli utt.).

Informācija tirdzniecības vietās.

6.   PROGRAMMU ILGUMS UN SFĒRA

Programmām ir jāsedz vismaz nacionālā sfēra vai dažas dalībvalstis.

12 – 36 mēnešus, prioritāti piešķirot daudzgadu programmām, kas nosaka pamatotus katra posma mērķus.

7.   INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

4 miljoni EUR.

Patēriņam cilvēka uzturā paredzētu olu marķēšana

1.   SITUĀCIJAS PĀRSKATS

No 2004. gada 1. janvāra kods, kas identificē ražotāju un sistēmu, kas tiek izmantotas vistu audzēšanā, ir jāuzspiež uz katras olas čaulas, kas paredzētas cilvēku patēriņam. Šim kodam ir jāsastāv no skaitļa, kas identificē lauksaimniecības metodi (0 = organiska, 1 = brīva veida, 2 = kūts, 3 = sprosta), tās dalībvalsts ISO koda, kur atrodas ražošana centrs, un numura, ko ražošanas centram piešķir atbilstošā iestāde.

2.   MĒRĶI

Informēt patērētājus par jaunajiem olu marķēšanas standartiem un pilnībā izskaidrot uz olām uzdrukātā koda nozīmi.

Nodrošināt informāciju par olu ražošanas sistēmām ar uz olām uzdrukātā koda palīdzību.

Nodrošināt informāciju par pastāvošajām izsekojamības sistēmām.

3.   MĒRĶA GRUPAS

Patērētāji un izplatītāji.

Vadošie speciālisti.

4.   GALVENĀS TĒMAS

Publicēt un izskaidrot jauno uz olām uzdrukāto kodu saskaņā ar Direktīvu 2002/4/EK (2), un dažādo olu kategoriju īpašības, uz kurām attiecas šis kods.

Sniedzot informāciju, nav jāizceļ kāda no ražošanas metodēm un nav jāizsaka pretenzijas attiecībā uz olu patēriņa iedarbību uz uzturvērtību un veselību. Nav pieļaujama nekāda diskriminācija attiecībā uz olām no dažādām dalībvalstīm.

5.   GALVENIE INFORMĀCIJAS AVOTI

Elektroniskie informācijas avoti (interneta lappuses utt.).

Drukātie materiāli (brošūras, izdales materiāli utt.).

Informācija tirdzniecības vietās.

Reklāma preses un ēdienu žurnālos, sieviešu žurnālos utt.

Attiecības ar medijiem.

6.   PROGRAMMAS ILGUMS

12 – 24 mēneši.

7.   INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

2 miljoni EUR.

Medus un biškopības produkti

1.   SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Kopienas kvalitatīvā medus un biškopības produktu nozare, kas saņem ļoti nelielu Kopienas atbalstu, saskaras ar pieaugošu globālu konkurenci. Fakts, ka ražošanas izmaksas Kopienā ir augstas, padara situāciju vēl sarežģītāku.

Kopš 2001. gada nozare attiecas uz Direktīvu Nr. (EK) 2001/110 attiecībā uz medu (3), padarot marķējumu par obligātu nosacījumu, kas apvieno kvalitāti un izcelsmes vietu. Atbalstītajām programmām jākoncentrējas uz Kopienas medus un biškopības produktiem ar papildu norādi attiecībā uz reģionālo, teritoriālo vai topogrāfisko izcelsmes vietu, vai kvalitātes marķējumiem, kas sertificēti vai nu Kopienā (PDO, PGI, TSG vai “bioloģiskās lauksaimniecības produkts”), vai dalībvalstī.

2.   MĒRĶI

Informēt patērētājus par Kopienas biškopības produktu daudzveidību, organoleptiskajām īpašībām un ražošanas nosacījumiem.

Informēt patērētājus par Kopienas nefiltrēto un nepasterizēto medu kvalitātēm.

Palīdzēt patērētājiem saprast Kopienas medus marķējumu un mudināt ražotājus attīstīt to marķējumu skaidrību.

Virzīt medus patēriņu kvalitatīvu produktu virzienā, pievēršot uzmanību to izsekojamībai.

3.   GALVENĀS MĒRĶA AUDITORIJAS

Patērētāji, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem vecumā no 20 līdz 40 gadiem.

Vecāka gada gājuma cilvēki un bērni.

Vadošie speciālisti.

4.   GALVENĀS TĒMAS

Informācija par Kopienas drošības, ražošanas higiēnas, kvalitātes sertifikācijas un marķējuma likumdošanu.

Medus ir dabīgs produkts, kam pamatā ir tradicionālas un iesakņojušās prasmes un kam ir dažāda veida pielietojums mūsdienīgā virtuvē.

Dažādu ģeogrāfisku un botānisku izcelsmes vietu un/vai dažādu gadalaiku medu lielā daudzveidība.

Padomi lietošanā un uzturvērtība.

Apputeksnēšanas aizsardzība ir svarīga bioloģiskās dažādības saglabāšanai.

5.   GALVENIE LĪDZEKĻI

Reklāma vispārīgajā un specializētājā presē (gastronomija – dzīves stils).

Internets, kino un citi audiovizuālie mediji (TV, radio).

Tirdzniecības vietas.

Dalība izstādēs un gadatirgos.

Sabiedriskās attiecības ar sabiedrību, pasākumu organizācija akcijām restorānos un ēdināšanas biznesā.

Informācija skolās (instrukcijas skolotājiem un viesnīcu un restorānu skolu studentiem).

6.   PROGRAMMAS ILGUMS UN SFĒRA

12 – 36 mēnešus, prioritāti piešķirot daudzgadīgām programmām, kas piedāvā stratēģiju un rūpīgi pamatotus katra posma mērķus.

7.   INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

1 miljons EUR.

Kvalitatīvi vīni PSR, galda vīni ar ģeogrāfisku norādi

1.   SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Vīna ražošana ir plaša, taču tā patēriņš ir statisks vai pat samazinās noteiktiem vīnu tipiem, kamēr piegāde no trešajām valstīm pieaug.

2.   MĒRĶI

Palielināt Kopienas vīnu patēriņu

Informēt patērētājus par Kopienas vīnu daudzveidību, kvalitāti un ražošanas apstākļiem, un zinātnisko pētījumu rezultātiem.

3.   GALVENĀS MĒRĶA AUDITORIJAS

Izplatītāji.

Patērētāji, izņemot jaunus cilvēkus un pusaudžus, kas minēti 2001. gada 5. jūnija Padomes Rekomendācijā 2001/458/EK (4).

Vadošie speciālisti: žurnālisti, gastronomijas eksperti.

Viesnīcu un restorānu sektora izglītojošās institūcijas.

4.   GALVENĀS TĒMAS

Kopienas likumdošana stingri regulē ražošanu, kvalitātes norādes, marķēšanu un tirgvedību, tādā veidā garantējot patērētājiem piedāvāto vīnu kvalitāti un izsekojamību.

Piesaiste, ļaujot izvēlēties no ļoti plaša Kopienas vīnu klāsta no dažādām izcelsmes vietām.

Informācija par Kopienas vīna darīšanu un tās saistību ar reģionāliem un vietējiem apstākļiem, kultūrām un gaumēm.

5.   GALVENIE LĪDZEKĻI

Informatīvie un sabiedrisko attiecību pasākumi:

izplatītāju un sabiedriskās ēdināšanas iestāžu apmācība,

attiecības ar specializētu presi,

citi informācijas avoti (interneta lappuses, izdales materiāli un brošūras), lai palīdzētu patērētājiem viņu izvēlē un radītu idejas patēriņam ģimenes un svētku pasākumos,

gadatirgi un izstādes: stendi, kas apvieno produktus no vairākām dalībvalstīm.

6.   PROGRAMMU ILGUMS

12 – 36 mēnešus, prioritāti piešķirot daudzgadīgām programmām, kas nosaka katra posma mērķus.

7.   INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

3 miljoni EUR.

Produkti ar aizsargātiem preču cilmes vietas nosaukumiem (PDO), aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (PGI) un garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG)

1.   SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Kopienas sistēma produktu nosaukumu aizsardzībai, kas nodrošināta Regulās (EK) Nr. 2081/92 un (EK) Nr. 2082/92, ir prioritāra kopējā lauksaimniecības politikas kvalitātes nodaļas īstenošanai. Tāpēc nepieciešams tupināt iepriekšējos pūliņus kampaņu rīkošanai, kuras aizsargāto nosaukumu produkti un nosaukumi tiek darīti zināmi visām potenciālajām ieinteresētajām personām šo produktu ražošanas, sagatavošanas, tirgošanas un patērēšanas ķēdē.

2.   MĒRĶI

Virzības un informācijas kampaņām nav jākoncentrējas uz vienu vai tikai ļoti ierobežotu produktu nosaukumu skaitu, bet gan uz nosaukumu grupām vai nu noteiktās produktu kategorijās, vai produktos, kas ražoti vienā vai vairākos reģionos vienā vai vairākās dalībvalstīs.

Šo kampaņu mērķiem jābūt:

nodrošināt aptverošu informāciju par saturu, funkcionēšanu un Kopienas režīmu raksturu, un it īpaši to efektiem uz produktu rūpniecisko vērtību ar aizsargātiem nosaukumiem, kas iegūst no šīs aizsardzības, ko garantē režīmi,

uzlabot patērētāju, izplatītāju un pārtikas industrijas profesionāļu zināšanas par Kopienas logotipiem PDO/PGI un TSG produktiem,

mudināt ražotāju/pārstrādātāju grupas, kas vēl nepiedalās režīmos, izmantot sistēmu, reģistrējot to produktu nosaukumus, kas atbilst reģistrācijas iegūšanas pamatprasībām,

mudināt attiecīgo reģionu ražotājus/pārstrādātājus, kas vēl nepiedalās režīmos, piedalīties produktu ražošanā, kam ir reģistrēti nosaukumi, apstiprinot specifikācijas un inspekcijas prasības, kas noteikti dažādiem aizsargātiem nosaukumiem,

stimulēt attiecīgo produktu pieprasījumu, informējot patērētājus un izplatītājus par šo režīmu pastāvēšanu, nozīmību un ieguvumiem, kā arī informējot tos par logotipiem, nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tiek piešķirti nosaukumi, atbilstošajām pārbaudēm un kontrolēm, izsekojamības sistēmu.

3.   GALVENĀS MĒRĶA AUDITORIJAS

Ražotāji un pārstrādātāji.

Izplatītāji (lielveikali, vairumtirgotāji, mazumtirgotāji, ēdināšanas iestādes, ēdnīcas, restorāni).

Patērētāji un to asociācijas.

Vadošie speciālisti.

4.   GALVENĀS TĒMAS

Produktiem, kam ir aizsargātie nosaukumi, ir īpašas iezīmes, kas saistās ar ģeogrāfisko izcelsmes vietu; PDO produktu gadījumā produktu kvalitāte un īpašības ir īpaši un ekskluzīvi saistītas ar konkrēto ģeogrāfisko vidi (ar tās raksturīgajiem dabīgajiem un cilvēku faktoriem); PGI produktu gadījumā produktiem ir specifiska kvalitāte vai reputācija, kas var tikt attiecināta uz ģeogrāfisko izcelsmes vietu, un ģeogrāfiskajai saiknei ir jāparādās vismaz vienā no ražošanas, pārstrādes vai sagatavošanas posmā.

TSG produktiem ir specifiskas iezīmes, kas asociējas ar to īpašajām tradicionālajām ražošanas metodēm vai ar tradicionālo izejmateriālu izmantošanu.

Kopienas PDO, PGI un TSG logotipi ir simboli, kas ir saprotami visā Kopienā kā produkti, kas atbilst īpašiem ražošanas nosacījumiem saistībā ar ģeogrāfisko izcelsmes vietu vai tradīciju, un tie tiek pakļauti kontrolei.

Citi attiecīgo produktu kvalitātes aspekti (drošība, uzturvērtība, garša, izsekojamība).

Dažu PDO, PGI vai TSG produktu prezentācija kā paraugs potenciāli veiksmīgam produktu komerciālam uzlabojumam, kuru nosaukumi ir reģistrēti saskaņā ar aizsardzības režīmiem.

Šie aizsardzības režīmi atbalsta Kopienas kultūras mantojumu un lauksaimnieciskās ražošanas dažādību, kā arī lauku saglabāšanu.

5.   GALVENIE LĪDZEKĻI

Elektroniskie (interneta lappuses).

SA kontakti ar medijiem (specializētu, sieviešu un kulinārijas presi).

Kontakti ar patērētāju asociācijām.

Informācijas un prezentācijas tirdzniecības vietās.

Audiovizuālie mediji (koncentrējoties uz TV raidījumiem).

Rakstiska dokumentācija (brošūras, izdales materiāli utt.).

Dalība tirdzniecības gadatirgos un šovos.

Informatīvie un apmācības semināri/akcijas par Kopienas režīmu PDO, PGI un TSG funkcionēšanu.

6.   PROGRAMMU ILGUMS

12 – 36 mēneši. Prioritāte tiks piešķirta daudzgadu programmām, kas piedāvā stratēģiju un rūpīgi pamatotus katra posma mērķus.

7.   INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

3 miljoni EUR.

Informācija par visattālāko ŗegionu grafiskajiem simboliem

1.   SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Šī pamatnostādne skar visattālākos Kopienas reģionus, kas definēti Līguma 299. panta 2. punktā. Ārējās izvērtēšanas pētījums parāda, ka Kopienas 1998./1999. gada informatīvo kampaņu par grafiskajiem simboliem (logo) visattālākajiem reģioniem šīs nozares uzņēmēji uztvēra ar lielu interesi.

Rezultātā daži ražotāji un pārstrādātāji centās iegūt to kvalitatīvo produktu apstiprinājumu logo izmantošanai.

Ņemot vērā šīs kampaņas īso darbības laiku, ir vēlams turpināt uzlabot dažādu mērķa grupu logo atpazīstamību, turpinot pasākumus, lai informētu tos par tā nozīmi un ieguvumiem.

2.   MĒRĶI

Reklamēt logo pastāvēšanu, nozīmi un ieguvumus.

Mudināt ražotājus un pārstrādātājus attiecīgajos reģionos izmantot logo.

Uzlabot logo atpazīstamību izplatītāju un patērētāju vidū.

3.   GALVENĀS MĒRĶA AUDITORIJAS

Vietējie ražotāji un pārstrādātāji.

Izplatītāji un patērētāji.

Vadošie speciālisti.

4.   GALVENĀS TĒMAS

Produkts ir raksturīgs un dabīgs.

Tā izcelsme ir kādā Kopienas reģionā.

Kvalitāte (drošība, uzturvērtība un garša, ražošanas metode, saistība ar izcelsmes vietu).

Produkta eksotiskā daba.

Apgādes dažādība, ieskaitot ārpus sezonas laikā.

Izsekojamība.

5.   GALVENIE LĪDZEKĻI

Elektroniskie informācijas avoti (interneta lappuses).

Informācija tālruņa līnija.

Sabiedriskās attiecības ar medijiem (piemēram, specializētiem žurnālistiem, sieviešu presi, kulinārijas presi).

Prezentācijas tirdzniecības vietās, gadatirgos, šovos utt.

Kontakti ar ārstiem un dietologiem.

Citi informācijas avoti (izdales materiāli, brošūras, receptes utt.).

Audiovizuālie mediji.

Reklāma specializētā un lokālā presē.

6.   PROGRAMMU ILGUMS

12 – 36 mēneši.

7.   INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

1 miljons EUR.

Bioloģiskās lauksaimniecības produkti

1.   SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Bioloģiskās lauksaimniecības produktu patēriņš ir īpaši populārs urbanizētās sabiedrības vidū, taču šo produktu tirgus daļa joprojām ir visai ierobežota.

Bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metožu atpazīstamības līmenis patērētāju un ieinteresēto grupu vidū pieaug, taču joprojām ir diezgan zems.

Kopienas Bioloģiskās pārtikas un lauksaimniecības darbības plānā virzības un informatīvās akcijas ir uzskatāmas par galveno līdzekli dabīgās pārtikas pieprasījuma tālākattīstībai.

2.   MĒRĶI

Virzības un informatīvajām kampaņām nav jākoncentrējas uz vienu vai dažiem atlasītiem produktiem, bet gan uz produktu grupām vai uz bioloģiskās lauksaimniecības režīmiem, kas lietoti vienā vai vairākos reģionos vienā vai vairākās dalībvalstīs.

Šo kampaņu mērķiem ir:

jāveicina dabīgās pārtikas patēriņš,

jāuzlabo patērētāju zināšanas par marķējumu, ieskaitot Kopienas dabīgo produktu logo,

jānodrošina aptveroša informācija un jāpaplašina bioloģiskās lauksaimniecības ieguvumu atpazīstamība, it īpaši attiecībā uz vides aizsardzību, dzīvnieku labklājību, lauku saglabāšanu un lauksaimniecības reģionu attīstību,

jānodrošina aptveroša informācija par Kopienas bioloģiskās lauksaimniecības režīma saturu un funkcionēšanu,

jāmudina individuālie ražotāji, pārstrādātāji un ražotāju/pārstrādātāju/mazumtirgotāju grupa, kas vel nepiedalās bioloģiskajā lauksaimniecībā, pievērsties šai ražošanas metodei; jāmudina mazumtirgotāji, mazumtirgotāju grupas un restorānus pārdot dabīgus produktus.

3.   GALVENĀS MĒRĶA AUDITORIJAS

Patērētāji kopumā, patērētāju asociācijas un specifiskas patērētāju apakšgrupas.

Viedokļa izplatītāji.

Izplatītāji (lielveikali, vairumtirgotāji, specializētie mazumtirgotāji, ēdināšanas iestādes, ēdnīcas, restorāni), pārtikas pārstrādātāji.

Skolotāji un skolas.

4.   GALVENĀS TĒMAS

Dabīgie produkti ir dabīgi, piemēroti mūsdienu ikdienai un ir baudāmi; tie tiek radīti ar tādām ražošanas metodēm, kas īpaši ievēro vides un dzīvnieku labklājību; bioloģiskā lauksaimniecība atbalsta lauksaimnieciskās ražošanas daudzveidību, kā arī lauku saglabāšanos,

Produkti tiek pakļauti stingriem ražošanas un pārbaudes noteikumiem, ieskaitot pilnu izsekojamību, lai nodrošinātu, ka produktu izcelsmes vieta ir fermas, kas darbojas saskaņā ar bioloģiskās pārbaudes sistēmu,

Vārdu “dabīgs”, “ekoloģisks” un “bioloģisks” un to ekvivalentu citās valodās izmantošana attiecībā uz pārtikas produktiem ir aizsargāta ar likumu,

Kopienas logo ir dabīgo produktu simbols, kas ir saprotams visā Kopienā un kas nosaka, ka produkti atbilst stingriem Kopienas ražošanas kritērijiem un ir izturējuši stingras pārbaudes. Informācija par Kopienas logo var tikt papildināta ar informāciju par logotipiem, kas ieviesti dalībvalstīs,

Citi attiecīgo produktu kvalitātes aspekti var tikt uzsvērti (drošība, uzturvērtība, garša, izsekojamība).

5.   GALVENIE LĪDZEKĻI

Elektroniskie (interneta lappuses).

Informācijas tālruņa līnijas.

Sabiedrisko attiecību kontakti ar medijiem (piemēram, specializētiem žurnālistiem, sieviešu presi, kulinārijas presi, pārtikas industrijas presi).

Kontakti ar patērētāju asociācijām.

Informācija tirdzniecības vietās.

Akcijas skolās.

Audiovizuālie mediji (koncentrējoties uz TV raidījumiem).

Rakstiska dokumentācija (brošūras, izdales materiāli utt.).

Dalība tirdzniecības gadatirgos un šovos.

Informatīvie un apmācības semināri/akcijas par Kopienas bioloģiskās pārtikas un lauksaimniecības režīmu funkcionēšanu.

6.   PROGRAMMU ILGUMS

12 – 36 mēneši. Prioritāte tiks piešķirta daudzgadīgāmprogrammām, kas piedāvā stratēģiju un rūpīgi pamatotus katra posma mērķus.

7.   INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

3 miljoni EUR.”


(1)  OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.

(2)  OV L 30, 31.1.2002., 44. lpp.

(3)  OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp.

(4)  OV L 161, 16.6.2001., 38. lpp.


Top