32004R0595

Komisijas Regula (EK) Nr. 595/2004

(2004. gada 30. marts),

ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē [1], un jo īpaši tās 24. pantu,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1788/2003 maksājumu sistēma piena un piena produktu nozarē no 2004. gada 1. aprīļa pagarināta vēl uz 11 secīgiem divpadsmit mēnešu periodiem. Jāparedz sīki izstrādāti noteikumi, kas vajadzīgi, lai ņemtu vērā šīs regulas jaunos noteikumus. Šajos sīki izstrādātajos noteikumos lielā mērā jāiekļauj arī noteikumi Komisijas 2001. gada 9. jūlija Regulā (EK) Nr. 1392/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EEK) Nr. 3950/92, ar ko ievieš papildmaksājumus piena un piena produktu nozarē [2]. Tādēļ Regula (EK) Nr. 1392/2001 jāatceļ.

(2) Jāparedz noteikumi par to, kā katrā dalībvalstī sadalāmi valsts daudzumi starp piegādēm un tiešo tirdzniecību. Šim nolūkam dalībvalstīm jāņem vērā Regulas (EK) Nr. 1788/2003 5. panta f) un g) punktā noteiktās "piegādes" un "tiešā tirdzniecība" jaunās definīcijas, kā arī jāinformē ražotāji, uz kuriem tās attiecas.

(3) Šajā regulā jānosaka arī papildfaktori, kuri vajadzīgi, lai galīgi aprēķinātu maksājamo summu par piegādēm un tiešo tirdzniecību, pasākumi, lai nodrošinātu maksājuma savlaicīgu smaksu, kas dalībvalstīm jāmaksā Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļai, un visbeidzot, noteikumi par pārbaudēm, lai nodrošinātu pareizu maksājuma iemaksas iekasēšanu.

(4) Jānosaka veids, kādā ņem vērā piena tauku saturu, sagatavojot piegādāto daudzumu galīgo pārskatu. Ir vajadzīgi īpaši noteikumi, kas attiecas uz gadījumiem, kad ir mainīts references daudzums piegādēm un kad references daudzumus piešķir no valsts rezerves.

(5) Regulā (EK) Nr. 1788/2003 noteiktas references tauku satura normas katrai dalībvalstij, tādēļ vajadzības gadījumam jāparedz noteikumi par individuālo references normu pielāgošanu.

(6) No vienas puses, ir svarīgi pārbaudīt, vai pircēju un ražotāju sniegtās ziņas ir precīzas un, no otras puses, nodrošināt, ka maksājuma pienākums faktiski attiecas uz ražotājiem, kas atbildīgi par valsts references daudzumu pārsniegšanu. Šajā nolūkā dalībvalstīm jāuzņemas lielāka atbildība par kontrolēm un sankcijām, kas tām jāievieš, lai nodrošinātu maksājuma iemaksas pareizu iekasēšanu. Dalībvalstīm jo īpaši jāizstrādā valsts kontroles plāns katram divpadsmit mēnešu periodam, par pamatu ņemot riska analīzi, un saimniecību, pārvadāšanas un pircēju līmenī jāveic pārbaudes, lai novērstu iespējamos pārkāpumus un krāpšanu. Jānosaka arī termiņi un pārbaužu skaits, kas vajadzīgs, lai konkrētajā laikposmā pārliecinātos, ka šo režīmu ir ievērojušas visas iesaistītās puses. Tādēļ gadījumos, kad šīs pamatprasības nav ievērotas, vajadzīgas sankcijas.

(7) Dalībvalstīm arī jāatzīst pircēji, kas darbojas to teritorijā, un jāizklāsta sīki izstrādāti noteikumi par gadījumiem, kad pircēji nav ievērojuši šo regulu.

(8) Paziņojumi Komisijai ir svarīga sastāvdaļa sistēmas pārvaldībā, un tādēļ tā jāpastiprina. Paziņojumi par sadali starp piegādēm un tiešo tirdzniecību, kā arī atbildes uz ikgadējo anketu jo īpaši ir svarīgas Komisijas veiktajai sistēmas pārvaldībai. Bez tam arī noteikto termiņu ievērošana ir faktors, kas veicina tās efektīvu pārvaldību. Komisiju ieteicams sīki informēt par īstenošanu valsts līmenī, lai tā labi pārzinātu dažādās sistēmas, kuras tiek izmantotas dalībvalstīs.

(9) Šī regula jāpiemēro no Regulas (EK) Nr. 1788/2003 spēkā stāšanās dienas.

(10) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

Šajā regulā ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērojama Regula (EK) Nr. 1788/2003 attiecībā uz valsts references daudzumu sadali starp piegādēm un tiešo tirdzniecību, maksājumu aprēķināšanu un maksājumu, kontroles pasākumiem un dalībvalstu paziņojumiem.

2. pants

Valsts references daudzumu sadale starp piegādēm un tiešo tirdzniecību

Katru gadu pēc 21. pantā minēto paziņojumu saņemšanas Komisija valsts references daudzumu, kas katrai dalībvalstij noteikts Regulas (EK) Nr. 1788/2003 I pielikumā, sadala starp piegādēm un tiešo tirdzniecību saskaņā ar minētās regulas 1. panta 2. punktu.

Šo sadali publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Pārrēķināšana

Regulas (EK) Nr. 1788/2003 6. panta 2. punktā minētā pārrēķināšana var būt pagaidu vai galīga.

Individuālo references daudzumu pagaidu pārrēķināšana ir pārrēķināšana, kurā uz konkrētu divpadsmit mēnešu periodu ražotājs pieprasa pārvērst piena daudzumu no viena references daudzuma otrā.

Galīgā pārrēķināšana ir pārrēķināšana, kurā uz konkrētu divpadsmit mēnešu periodu un uz turpmākajiem divpadsmit mēnešu periodiem ražotājs pieprasa pārvērst piena daudzumu no viena references daudzuma otrā.

4. pants

Informācija par jaunajām piegāžu un tiešās tirdzniecības definīcijām

1. Dalībvalstis informē attiecīgos ražotājus par jaunajām terminu "piegādes" un "tiešā tirdzniecība" definīcijām, kas ieviestas ar Regulas (EK) Nr. 1788/2003 5. panta f) un g) punktu.

2. Galīgo pārrēķināšanu no viena references daudzuma otrā, piemērojot 1. punktā minētās definīcijas, veic pēc ražotāja pieprasījuma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1788/2003 6. panta 2. punktu.

5. pants

Individuālo references daudzumu paziņošana

Dalībvalstis paziņo ražotājiem par katru jaunu individuālā references daudzuma piešķiršanu vai izmainīšanu veidā, ko tās uzskata par visatbilstošāko, ar nosacījumu, ka ražotājiem tiek nodrošināta informācija par spēkā esošo piešķirto references daudzumu.

II NODAĻA MAKSĀJUMA APRĒĶINĀŠANA

1. IEDAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

6. pants

Maksājuma aprēķināšanas metode

Regulas (EK) Nr. 1788/2003 5. panta h) punkta izpratnē realizētais piens vai piena produkti jāņem vērā, aprēķinot maksājumu brīdī, kad tos izved no dalībvalsts teritorijā esošās saimniecības vai arī tos komerciāliem mērķiem izmanto šajā saimniecībā.

Ja pienu vai piena produktus, kurus, īstenojot sanitāros pasākumus, atbilstoši dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumam izved no saimniecības, lai iznīcinātu, atbilstošie daudzumi nav attiecināmi uz piegādēm vai tiešo tirdzniecību.

Apstrādei vai pārstrādei paredzētais piens, ko saskaņā ar līgumu izved no saimniecības, jāuzskata par piegādēm.

7. pants

Individuālā references tauku satura izmainīšana

1. Ja no valsts rezerves piešķir papildu references daudzumus, Regulas (EK) Nr. 1788/2003 9. pantā minētais references tauku saturs paliek nemainīgs.

2. Ja references daudzums piegādēm ir palielināts vai noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1788/2003 6. panta 2. punktu, references tauku saturs saistībā ar references daudzumu, kas izteikts piegādēs, ir 3,8 %.

Tomēr piegādēm paredzētā references daudzuma references tauku saturs paliek nemainīgs, ja ražotājs iesniedz tam pamatojumu, kas apmierina kompetento iestādi.

3. Regulas (EK) Nr. 1788/2003 16., 17. pantā un 18. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētajos gadījumos references tauku saturu pārnes kopā ar references daudzumu, ar ko tas ir saistīts.

4. Regulas (EK) Nr. 1788/2003 18. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos piešķirto vai pārnesto references daudzumu kopējo references tauku saturu saglabā nemainīgu attiecībā uz izlaisto daudzumu references tauku saturu. Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 1788/2003 6. panta 5. punktu, pārdalei vai pārnešanai pieejamo piena daudzumu var pārrēķināt, izmantojot noteikto references tauku saturu, vai otrādi, references tauku saturu var pārrēķināt, par pamatu ņemot noteikto pieejamo piena daudzumu.

5. Gadījumos, kas minēti 2. punkta pirmajā daļā, kā arī 3. un 4. punktā, iegūtajam references tauku saturam jābūt vienādam ar vidējo lielumu no sākotnējās un pārnestās vai pārvērstās references normas, to aprēķinot pēc sākotnējiem un pārnestajiem vai pārvērstajiem references daudzumiem.

6. Attiecībā uz ražotājiem, kuri visu references daudzumu saņem no valsts rezerves un kuri ir uzsākuši ražošanu pēc 2004. gada 1. aprīļa, references tauku saturam jābūt vienādam ar valsts references tauku saturu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1788/2003 II pielikumā.

2. IEDAĻA PIEGĀDES

8. pants

Pārskats par piegādēm

1. Katra divpadsmit mēnešu perioda beigās pircēji sagatavo pārskatu par katru ražotāju, norādot vismaz daudzumu un tauku saturu pienam, kuru ražotājs ir piegādājis minētajā periodā.

Garajā gadā piena daudzums jāsamazina par 1/60 no februārī un martā piegādātajiem daudzumiem.

2. Katru gadu līdz 15. maijam pircēji iesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei deklarāciju, kurā ir 1. punktā minēto pārskatu kopsavilkums, norādot vismaz viņiem piegādātā piena kopējo daudzumu un vidējo tauku saturu, un, ja tas prasīts ar dalībvalsts lēmumu, par katru ražotāju norādot references daudzumu un references tauku saturu saskaņā ar 10. panta 1. punktu koriģēto daudzumu, individuālo references daudzumu un koriģēto daudzumu summu, kā arī šo ražotāju produkcijas vidējo references tauku saturu.

Vajadzības gadījumā pircēji paziņo, ka attiecīgajā periodā tie nav saņēmuši piegādes.

3. Dalībvalsts pieprasa pircējiem, kuri nav ievērojuši 2. punktā noteikto termiņu, samaksāt summu, kas līdzvērtīga maksājumam par 0,01 % no pārsniegtajiem piena daudzumiem, ko tiem piegādājuši ražotāji par katru kalendāro nokavējuma dienu. Ja šie daudzumi nav zināmi tāpēc, ka nav iesniegtas deklarācijas, tos nosaka kompetentā iestāde. Minētā summa nedrīkst būt mazāka kā EUR 100 un lielāka kā EUR 100000.

4. Ja deklarācijas netiek iesniegtas līdz 1. jūlijam, tad dalībvalstis vai nu atsauc apstiprināšanu vai arī pieprasa maksājumu par summu, kas ir proporcionāla izmantotā piena daudzumam un pārkāpuma nopietnībai.

Pirmo daļu piemēro 30 dienas pēc tam, kad dalībvalsts ir nosūtījusi paziņojumu.

Paziņojumā norādītajā periodā turpina piemērot šā panta 3. punktu.

5. Sankcijas, kas minētas 3. un 4. punktā, nav piemērojamas, ja dalībvalsts atzīst force majeure gadījumu vai nosaka, ka pārkāpums nav noticis apzināti vai nopietnas nolaidības dēļ, vai arī, ja sistēmas darbības vai pārbaužu efektivitātes ziņā pārkāpums ir nenozīmīgs.

9. pants

Individuālā references tauku satura pielāgošana

1. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1788/2003 9. panta 5. punktu, dalībvalstis katru gadu līdz 1. jūlijam reģistrē jebkuru valsts references tauku satura pārsniegumu divpadsmit mēnešu periodā, kas beidzas attiecīgā gada 31. martā.

2. Visiem ražotājiem individuālo references tauku saturu pielāgo ar vienu un to pašu koeficientu tā, lai katrai dalībvalstij individuālā references tauku satura vidējais svērtais lielums nepārsniegtu Regulas (EK) Nr. 1788/2003 II pielikumā noteikto references tauku saturu vairāk kā 0,1 gramu uz kilogramu. Pielāgojumu līdz 1. augustam paziņo ražotājiem un piemēro no divpadsmit mēnešu perioda, skaitot no attiecīgā gada 1. aprīļa.

10. pants

References un faktiskā tauku satura salīdzinājums

1. Lai katrs ražotājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1788/2003 10. panta 1. punktu varētu sagatavot šīs regulas 8. panta 1. punktā minēto pārskatu, vidējo tauku saturu pienam, ko piegādājis ražotājs, jāsalīdzina ar attiecīgās regulas 9. panta 1. punktā minēto ražotāja references tauku saturu.

Ja konstatē pozitīvu atšķirību, tad piegādātā piena daudzums jāpalielina par 0,18 % uz 0,1 gramu papildu tauku piena kilogramā.

Ja konstatē negatīvu atšķirību, tad piegādātā piena daudzums jāsamazina par 0,18 % uz 0,1 gramu papildu tauku piena kilogramā.

Ja piegādātā piena daudzumu izsaka litros, tad 0,18 % pielāgojums uz 0,1 g tauku satura jāreizina ar koeficientu 0,971.

2. Dalībvalstis valsts līmenī nosaka piegāžu pielāgojumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1788/2003 10. panta 2. punktu.

3. IEDAĻA TIEŠĀ TIRDZNIECĪBA

11. pants

Tiešās tirdzniecības deklarācijas

1. Katra divpadsmit mēnešu perioda beigās ražotājs noformē deklarāciju, kurā norādīts viss viņa tiešās tirdzniecības apjoms pēc produkcijas.

Garajā gadā piens vai piena ekvivalenta daudzums jāsamazina par 1/60 no februārī un martā pārdotajiem daudzumiem vai par 1/366 no daudzumiem, kas pārdoti attiecīgajā divpadsmit mēnešu periodā.

2. Līdz katra gada 15. maijam ražotāji 1. punktā paredzētās deklarācijas iesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei.

Attiecīgajā gadījumā dalībvalsts var prasīt, lai ražotāji, kam piešķirti references daudzumi tiešajai tirdzniecībai, paziņo, ka tie attiecīgajā periodā nav pārdevuši pienu vai citus piena produktus.

3. Dalībvalsts pieprasa, lai ražotāji, kuri nav ievērojuši 2. punktā noteikto termiņu, samaksātu summu, kas līdzvērtīga maksājamajai summai, 0,01 % apmērā no tiešajai tirdzniecībai paredzētā references daudzumu pārsnieguma par katru kalendāro nokavējuma dienu. Tomēr minētā summa nevar būt mazāka kā EUR 100 un lielāka kā EUR 1000.

Ja tiešajā tirdzniecībā pārsniegts arī valsts references daudzums, tad ražotājiem, kas pārsnieguši savu references daudzumu, arī jāveic iemaksa par maksājumu, ko aprēķina par pilnu to references daudzuma pārsniegumu, un viņi nevar gūt labumu no jebkādas neizlietoto references daudzumu pārdales, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1788/2003 12. panta 1. punktā.

Ja ražotāji iesniedz nepareizas deklarācijas, dalībvalsts pieprasa, lai viņi samaksātu summu, kas ir proporcionāla attiecīgajam piena daudzumam un pārkāpuma nopietnībai, līdz pat maksimālajai summai, kas vienāda ar teorētisko maksājumu, kas piemērojams piena daudzumam, kurš iegūts, veicot korekciju, un reizinot ar 1,5.

4. Ja deklarācijas nav iesniegtas līdz 1. jūlijam, tad attiecīgā ražotāja references daudzums tiešajai tirdzniecībai atgriežas valsts rezervē 30 dienu laikā pēc tam, kad dalībvalsts ir nosūtījusi paziņojumu. Paziņojumā norādītajā laikā turpina piemērot šā panta 3. punkta pirmo daļu.

5. Šā panta 3. un 4. punktā minētās sankcijas nav piemērojamas, ja dalībvalsts atzīst force majeure gadījumu vai nosaka, ka pārkāpums nav noticis apzināti vai nopietnas nolaidības dēļ, vai arī, ja sistēmas darbības vai pārbaužu efektivitātes ziņā pārkāpums ir nenozīmīgs.

12. pants

Atbilstība

1. Attiecībā uz realizētajiem produktiem, kas nav piens, dalībvalstis nosaka piena daudzumus, kas izmantojami pārstrādei. Šim nolūkam izmantojamā atbilstības formula ir:

a) 1 kg krējuma = 0,263 kg piena x krējuma tauku saturs %, izsakot kā masu;

b) 1 kg sviesta = 22,5 kg piena.

Attiecībā uz sieriem un visiem citiem piena produktiem dalībvalstis nosaka ekvivalences, jo īpaši izmantojot sausnas un tauku saturu sieru veidos vai attiecīgajos produktos.

Ja ražotājs var kompetentajai iestādei iesniegt pierādījumu par daudzumiem, kas faktiski izlietoti attiecīgo produktu pārstrādei, dalībvalsts var izmantot minēto pierādījumu pirmajā un otrajā daļā noteikto ekvivalenču vietā.

2. Ja ir sarežģīti noteikt pārstrādei izmantotā piena daudzumus, par pamatu ņemot realizētos produktus, dalībvalstis var noteikt piena ekvivalenta daudzumus saskaņā ar vienotu normu, atsaucoties uz to piena govju skaitu, ko tur ražotāji, un uz ganāmpulkam raksturīgu vidējo govs piena izslaukumu.

III NODAĻA MAKSĀJUMA VEIKŠANA

13. pants

Paziņojums par maksājumu

1. Piegāžu gadījumā kompetentā iestāde paziņo vai apliecina pircējiem maksājuma iemaksas, kas tiem jāmaksā vai nav jāmaksā pēc pārdales, pēc tam, kad ar dalībvalsts lēmumu vai nu tieši attiecīgajiem ražotājiem vai pircējiem, paredzot, ka viņi veic turpmāku sadali starp attiecīgajiem ražotājiem, pārdalīti visi neizlietotie references daudzumi vai daļa no tiem.

2. Tiešās tirdzniecības gadījumā kompetentā iestāde paziņo ražotājiem par maksājuma iemaksām, kas tiem jāmaksā vai nav jāmaksā pēc pārdales, pēc tam, kad ar dalībvalsts lēmumu tieši attiecīgajiem ražotājiem pārdalīti visi neizlietotie references daudzumi vai daļa no tiem.

3. Valsts līmenī netiek veikta neizlietoto daudzumu pārdale attiecībā uz piegādes un tiešās tirdzniecības references daudzumiem.

14. pants

Maiņas kursi

Noteicošā diena maksājamās summas pārrēķina kursam norādītajā periodā ir attiecīgā perioda 31. marts.

15. pants

Maksājuma termiņš

1. Līdz katra gada 1. septembrim pircēji, bet tiešās tirdzniecības gadījumā — par maksājuma samaksu atbildīgie ražotāji maksā kompetentajai iestādei tādu summu, kas jāmaksā saskaņā ar dalībvalstī paredzētajiem noteikumiem.

2. Ja nav ievērots 1. punktā noteiktais maksājuma termiņš, tad maksājamajām summām pievieno gada procentus ar trīs mēnešu atsauces likmi, kas piemērojama katra gada 1. septembrī, kā noteikts II pielikumā, pieskaitot viena procenta punktu.

Procenti jāizmaksā dalībvalstij.

3. Dalībvalstis paziņo Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļai summas, kuras iegūst, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1788/2003 3. pantu, kopā ar izdevumiem, kas par katru gadu paziņoti vēlākais septembrī.

4. Ja pēc Regulas (EK) Nr. 296/96 [3] 3. panta 5. punktā minētajiem dokumentiem atklājas, ka šā panta 3. punktā minētais termiņš nav ievērots, tad Komisija samazina avansus lauksaimniecības izdevumu kontos proporcionāli maksājamajai summai vai atbilstoši saviem aprēķiniem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1788/2003 3. panta 2. punktu.

16. pants

Kritēriji pārmaksājuma atkārtotai sadalīšanai

1. Vajadzības gadījumā dalībvalstis nosaka ražotāju prioritārās kategorijas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1788/2003 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā, pamatojoties uz vienu vai vairākiem objektīviem kritērijiem, prioritātes secībā:

a) dalībvalsts kompetentās iestādes oficiāls apliecinājums par to, ka viss maksājums vai daļa no tā nav iekasēts pareizi;

b) saimniecības ģeogrāfiskā atrašanās vieta, vispirms — kalnu apgabali, kā minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 [4] 18. pantā;

c) maksimālais ganāmpulka blīvums saimniecībā nolūkā ekstensīvi paplašināt lopkopības produkcijas ražošanu;

d) procentuālā daļa, par kādu individuālais references daudzums ir pārsniegts;

e) ražotāja references daudzums.

2. Ja par attiecīgo periodu pieejamais pārmaksājums, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1788/2003 13. panta 1. punktā, pēc pārdales nav izlietots saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, tad pēc apspriešanās ar Komisiju dalībvalsts pieņem citus objektīvus kritērijus.

Pārmaksājuma pārdale jāpabeidz vēlākais piecpadsmit mēnešos pēc attiecīgā divpadsmit mēnešu perioda beigām.

17. pants

Maksājuma iekasēšana

Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu maksājuma pareizu iekasēšanu un lai to maksātu ražotāji, kas atbildīgi par pārsniegumu.

IV NODAĻA DALĪBVALSTU KONTROLES UN PIRCĒJU UN RAŽOTĀJU PIENĀKUMI

1. IEDAĻA KONTROLES

18. pants

Dalībvalstu kontroles pasākumi

Dalībvalstis veic visus kontroles pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu un jo īpaši 19. līdz 22. pantā minētos pasākumus.

19. pants

Kontroles plāns

1. Dalībvalstis, pamatojoties uz riska analīzi, izstrādā vispārīgu kontroles plānu katram divpadsmit mēnešu periodam. Šajā kontroles plānā iekļauj vismaz:

a) plāna izstrādāšanai pieņemtos kritērijus;

b) atlasītos pircējus un ražotājus;

c) pārbaudes uz vietas, kas veicamas par 12 mēnešu periodu;

d) kontroles par pārvadājumiem starp ražotājiem un pircējiem;

e) pircēju vai ražotāju gada deklarāciju kontroles.

Dalībvalstis var nolemt par vispārīgā kontroles plāna papildināšanu ar sīkākiem periodiskiem plāniem.

Riska analīzē jāņem vērā to uzņēmēju reprezentativitāte, kuri darbojas piena nozarē, kā arī jāievēro produkcijas sezonalitāte attiecībā uz kontroļu grafiku.

2. Kontroles daļēji veic attiecīgajā divpadsmit mēnešu periodā, daļēji pēc minētā perioda, par pamatu ņemot gada deklarācijas.

3. Kontroles jāuzskata par pabeigtām tad, kad ir pieejams pārbaudes ziņojums par kontrolēm.

Visi pārbaužu ziņojumi jāpabeidz ne vēlāk kā astoņpadsmit mēnešus pēc attiecīgā divpadsmit mēnešu perioda beigām.

Ja tomēr 20. pantā paredzētās kontroles apvieno ar citām kontrolēm, tad ir jāievēro citām kontrolēm noteiktais termiņš un attiecīgo pārbaužu ziņojumu izstrāde.

20. pants

Pārbaudes uz vietas

Par pārbaudēm uz vietas iepriekš nav jāpaziņo. Iepriekšēju paziņojumu, kas ierobežots līdz stingri noteiktam vajadzīgajam minimumam, tomēr var sniegt ar nosacījumu, ka netiek apdraudēts kontroles mērķis.

Attiecīgā gadījumā šajā regulā paredzētās pārbaudes uz vietas, kā arī visas citas pārbaudes, kas paredzētas Kopienas noteikumos, veic vienlaikus.

21. pants

Kontroles par piegādēm un tiešo tirdzniecību

1. Kontroles par piegādēm jāveic saimniecību līmenī, piena pārvadāšanas laikā, kā arī pircēju līmenī. Dalībvalstis visos posmos, veicot pārbaudes uz vietas, fiziski pārbauda realizētā piena reģistrāciju un uzskaiti, un jo īpaši:

a) saimniecību līmenī ražotāja statusu Regulas (EK) Nr. 1788/2003 5. panta c) punkta izpratnē, kā arī atbilstību starp piegādēm un ražošanas jaudu;

b) pārvadāšanas līmenī šīs regulas 24. panta 4. punktā minēto dokumentu, piena tilpuma un kvalitātes noteikšanas instrumentu precizitāti, savākšanas metodes precizitāti, tostarp iespējamos savākšanas starppunktus, kā arī izkraujot savāktā piena daudzuma precizitāti;

c) pircēju līmenī šīs regulas 8. pantā minēto deklarāciju precizitāti, jo īpaši vispārēji pārbaudot šīs regulas 24. panta no 2. līdz 5. punktam minētos dokumentus, kā arī šīs regulas 24. panta 2. un 3. punktā minēto krājumu un piegāžu uzskaites ticamību, ievērojot tirdzniecības dokumentus un citus dokumentus, kuri norāda uz to, kā savāktais piens ir izlietots.

2. Kontrolēs par tiešo tirdzniecību jo īpaši iekļauj:

a) saimniecību līmenī ražotāja statusu Regulas (EK) Nr. 1788/2003 5. panta c) punkta izpratnē, kā arī atbilstību starp tiešajām piegādēm un ražošanas jaudu;

b) šīs regulas 11. panta 1. punktā minētās deklarācijas precizitāti, jo īpaši izmantojot šīs regulas 24. panta 6. punktā minētos dokumentus.

22. pants

Kontroļu biežums

1. Šīs regulas 21. panta 1. punktā minētajās kontrolēs iekļauj vismaz:

a) 2004./2005. gada divpadsmit mēnešu periodam — 1 % ražotāju, turpmākajiem divpadsmit mēnešu periodiem — 2 % ražotāju;

b) 40 % no piena daudzuma, kas deklarēts pirms pielāgošanas attiecīgajam periodam;

c) raksturīgu piena pārvadāšanas paraugu starp atlasītajiem ražotājiem un pircējiem.

Jo īpaši šā punkta c) apakšpunktā minētās pārvadāšanas kontroles jāveic, izkraujot piena pārstrādes uzņēmumos.

2. Šīs regulas 21. panta 2. punktā minētajās kontrolēs iekļauj vismaz 5 % no ražotājiem.

3. Katrs pircējs jākontrolē vismaz reizi piecos gados.

2. IEDAĻA PIENĀKUMI

23. pants

Pircēju atzīšana

1. Lai pircējs varētu iegādāties pienu no ražotājiem un lai varētu darboties dalībvalsts teritorijā, tam jābūt attiecīgās dalībvalsts atzītam.

2. Neierobežojot stingrākus attiecīgās dalībvalsts paredzētos noteikumus, pircējs jāatzīst tikai tad, ja:

a) saskaņā ar valsts noteikumiem tas iesniedz pierādījumu par savu tirgotāja statusu;

b) viņam ir telpas attiecīgajā dalībvalstī, kur krājumu uzskaites dokumentus, reģistrus un citus dokumentus, kas minēti 24. panta 2. punktā, var apspriest ar kompetento iestādi;

c) apņemas atjaunināt krājumu uzskaites dokumentus, reģistrus un citus dokumentus, kas minēti 24. panta 2. punktā;

d) apņemas vismaz vienreiz gadā attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei nosūtīt pārskatus un deklarācijas, kas paredzētas 8. panta 2. punktā.

3. Neierobežojot attiecīgajā dalībvalstī noteiktās sankcijas, atzīšana jāatsauc, ja vairs netiek ievēroti 2. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi.

Ja konstatē, ka pircējs nosūtījis nepareizu pārskatu vai deklarāciju vai nav ievērojis apņemšanos, kas minēta 2. punkta c) apakšpunktā, vai atkārtoti nav ievērojis kādu no pienākumiem, kas tam uzlikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1788/2003, šo regulu vai attiecīgiem valsts noteikumiem, dalībvalsts vai nu atsauc atzīšanu, vai pieprasa samaksāt summu, kas proporcionāla attiecīgajam piena daudzumam vai pārkāpuma nopietnībai.

4. Atzīšanu var atjaunot pēc pircēja pieprasījuma pēc tam, kad pagājuši vismaz seši mēneši, ar nosacījumu, ka turpmāk rūpīgi veiktās pārbaudes rezultāti ir apmierinoši.

Šā panta 3. punktā minētās sankcijas nav piemērojamas, ja dalībvalsts atzīst force majeure gadījumu vai nosaka, ka pārkāpums nav noticis apzināti vai nopietnas nolaidības dēļ, vai arī, ja sistēmas darbības vai pārbaužu efektivitātes ziņā pārkāpums ir nenozīmīgs.

24. pants

Pircēju un ražotāju pienākumi

1. Ražotāji ir atbildīgi par to, ka pircēji, kuriem viņi veic piegādes, ir atzīti. Dalībvalstis var paredzēt sankcijas gadījumā, ja piegādes veic pircējiem, kas nav atzīti.

2. Dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pieejami pircēju vismaz trīs gadus, sākot no tā gada beigām, kurā dokumenti noformēti, saglabāti krājumu uzskaites dokumenti par divpadsmit mēnešu periodu, sīki norādot katra ražotāja vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi, 8. panta 2. punktā paredzēto informāciju, ko par piegādātajiem daudzumiem ieraksta katru mēnesi vai ik pēc četrām nedēļām, bet attiecībā uz citām ziņām — reizi gadā, papildinot ar tirdzniecības dokumentiem, saraksti un citu informāciju, kas minēta Padomes Regulā (EEK) Nr. 4045/89 [5], ļaujot pārbaudīt šādus krājumu uzskaites dokumentus.

3. Pircēji ir atbildīgi par visu tiem piegādāto piena daudzumu uzskaiti. Šim nolūkam kompetentajai iestādei ir pieejams pircēju vismaz trīs gadus, sākot no gada, kurā dokumenti noformēti, saglabāts saraksts, kurā norādīti pircēji un piena un/vai citu piena produktu apstrādes vai pārstrādes uzņēmumi, kas tiem piegādājuši pienu, un par katru mēnesi — katra piegādātāja piegādātos daudzumus.

4. Ja piena savākšana notiek saimniecībā, pienam jāpievieno dokuments, kas ļauj identificēt piegādi. Turklāt par katru atsevišķu piegādi pircēji saglabā uzskaiti vismaz trīs gadus, sākot no tā gada beigām, kurā veikta uzskaite.

5. Dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pieejami ražotāju, kas veic piegādes, vismaz trīs gadus, sākot no tā gada beigām, kurā dokumenti noformēti, saglabāti dokumenti par pircējiem piegādātā piena daudzumiem. Dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pieejami attiecīgā ražotāja saglabāti reģistri par mājlopiem, ko tur saimniecībās un ko izmanto piena ražošanai, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 [6] 7. pantu.

6. Dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pieejami ražotāju, kas nodarbojas ar tiešo tirdzniecību, vismaz trīs gadus, sākot no tā gada beigām, kurā dokumenti noformēti, saglabāti krājumu uzskaites dokumenti, kuros ieraksti veikti par divpadsmit mēnešu periodu un kuros norādītas sīkas ziņas (pa mēnešiem un pēc produkta) par piena vai piena produktu daudzumiem, kas pārdoti vai nodoti, kā arī par produktiem, kas saražoti, bet nav pārdoti vai nodoti.

Kompetentajai iestādei ir arī pieejami viņu saglabāti reģistri par mājlopiem, ko tur saimniecībās un ko izmanto piena ražošanai, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1760/2000 7. pantu, kā arī apliecinoši dokumenti, kas ļauj pārbaudīt šādus krājumu uzskaites dokumentus.

V NODAĻA PAZIŅOJUMI

25. pants

Paziņojumi par sadali starp piegādēm un tiešo tirdzniecību

1. Dalībvalstis līdz 2004. gada 1. jūlijam paziņo Komisijai sadali starp piegādēm un tiešo tirdzniecību attiecībā uz individuālajiem references daudzumiem, kuri izriet no Regulas (EK) Nr. 1788/2003 6. panta 1. punkta piemērošanas un kuri vajadzības gadījumā ir pārrēķināmi saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu.

2. Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1788/2003 8. panta 2. punkta a) apakšpunktu katru gadu līdz 1. februārim paziņo daudzumus, kas pēc ražotāju pieprasījuma ir galīgi pārrēķināti starp individuāliem references daudzumiem piegādēm un tiešajai tirdzniecībai.

26. pants

Anketa

1. Dalībvalstis katru gadu līdz 1. septembrim nosūta Komisijai I pielikumā norādīto anketu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1788/2003 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu ir attiecīgi aizpildīta.

Portugāle aizpilda anketu, sniedzot papildinformāciju, lai atšķirtu maksājuma aprēķināšanu cietzemei un Azoru salām saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1453/2001 [7].

2. Ja nav ievērotas 1. punkta prasības, tad Komisija saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2040/2000 [8] 14. pantu, pārskaitot avansus uz dalībvalstu lauksaimniecības izdevumu kontiem, no tiem ietur vienotas likmes summu. Minētajai summai jābūt vienādai ar maksājamu par attiecīgā kopējā references daudzuma teorētisko pārsniegumu, un to aprēķina šādi:

a) ja anketa nav nosūtīta līdz 1. septembrim vai ja tajā trūkst ziņu, kas būtiskas maksājuma aprēķināšanā, teorētiskā pārsnieguma procentuālais daudzums ir 0,005 % par katru kavējuma nedēļu;

b) ja starp piegādāto vai tieši pārdoto daudzumu summu, kā paziņots šā panta 3. punktā paredzētajos precizējumos, un summu, kas sākotnēji norādīta anketā, ir konstatēta neatbilstība, kas lielāka nekā 10 %, tad teorētiskā pārsnieguma procentuālais daudzums ir 0,005 %.

3. Ja anketā prasītā informācija, jo īpaši 18. līdz 21. pantā paredzēto pārbaužu rezultātā, mainās, tad attiecīgā dalībvalsts katru gadu līdz 1. decembrim, 1. martam, 1. jūnijam un 1. septembrim paziņo Komisijai anketas precizējumus.

27. pants

Cita veida paziņojumi

1. Dalībvalstis paziņo Komisijai par pasākumiem, kas noteikti, lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 1788/2003 un šo regulu, kā arī par visiem to grozījumiem viena mēneša laikā pēc to noteikšanas. Paziņojumam par pasākumiem, kas noteikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1788/2003 16., 17. un 18. pantu vai šīs regulas 7. pantu, jāpievieno noteikto pasākumu un to mērķa izskaidrojums.

2. Dalībvalstis paziņo Komisijai par metodi(-ēm), kas izmantotas šīs regulas vajadzībām, lai noteiktu masu vai, vajadzības gadījumā, tilpumu pārvērstu masā, sniedzot izvēlēto koeficientu pamatojumu, kā arī precīzus apstākļus, kādos tos piemēro, kopā ar visiem turpmākiem grozījumiem.

3. Dalībvalstis līdz 2004. gada 1. septembrim sniedz Komisijai īsu ziņojumu par savu valsts references daudzumu pārvaldības sistēmu, bet šīs sistēmas izmaiņu gadījumā līdz katra nākamā gada 1. septembrim sniedz atjauninātu minēto ziņojumu.

Ziņojumā ietver pašreizējās situācijas aprakstu, jo īpaši par pasākumiem, kas noteikti pagaidu nodošanas, zemes nodošanas, citu konkrētu nodošanas pasākumu, neizlietoto daudzumu pārdales izmantošanas un valsts rezerves izmantošanas gadījumā.

VI NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants

Atcelšana

Regula (EK) Nr. 1392/2001 tiek atcelta.

Tomēr to turpina piemērot 2003./2004. gada periodam un vajadzības gadījumā arī iepriekšējiem periodiem, ja vien Padomes Regulā (EK) Nr. 1788/2003 nav paredzēts citādi.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās jālasa saskaņā ar III pielikumā norādīto atbilstības tabulu.

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2004. gada 1. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 30. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 270, 21.10.2003., 123. lpp.

[2] OV L 187, 10.7.2001., 19. lpp.

[3] OV L 39, 17.2.1996., 5. lpp.

[4] OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

[5] OV L 388, 30.12.1989., 18. lpp.

[6] OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.

[7] OV L 198, 21.7.2001., 26. lpp.

[8] OV L 244, 29.9.2000., 27. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Standarta procentu likmes, kas minētas 15. panta 2. punktā

- eiro zonā esošajām dalībvalstīm:

Starpbanku aizņēmumu procentu likme eiro (EURIBOR),

- Dānijai:

Kopenhāgenas starpbanku aizņēmumu procentu likme (CIBOR),

- Zviedrijai:

Stokholmas starpbanku aizņēmumu procentu likme (STIBOR),

- Apvienotajai Karalistei:

Londonas starpbanku aizņēmumu procentu likme (LIBOR),

- Kiprai:

Nikozijas starpbanku aizņēmumu procentu likme (NIBOR),

- Čehijai:

Prāgas starpbanku aizņēmumu procentu likme (PRIBOR),

- Igaunijai:

Tallinas starpbanku aizņēmumu procentu likme (TALIBOR),

- Ungārijai:

Budapeštas starpbanku aizņēmumu procentu likme (BUBOR),

- Lietuvai:

Viļņas starpbanku aizņēmumu procentu likme (VILIBOR),

- Latvijai:

Rīgas starpbanku aizņēmumu procentu likme (RIGIBOR),

- Maltai:

Maltas starpbanku aizņēmumu procentu likme (MIBOR),

- Polijai:

Varšavas starpbanku aizņēmumu procentu likme (WIBOR),

- Slovēnijai:

Slovēnijas starpbanku aizņēmumu procentu likme (SITIBOR),

- Slovākijai:

Bratislavas starpbanku aizņēmumu procentu likme (BRIBOR).

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Atbilstības tabul

Šī regula | Regula (EK) Nr. 1392/2001 |

1. pants | 1. pants |

2. pants | — |

3. pants | — |

4. pants | — |

5. pants | — |

6. pants | 2. panta. 1. un 2. punkts |

7. pants | 3. pants |

8. pants | 5. pants |

9. pants | 4. pants |

10. pants | — |

11. pants | 6. pants |

12. pants | 2. panta 3. punkts |

13. pants | 7. pants |

14. pants | — |

15. pants | 8. pants |

16. pants | 9. pants |

17. pants | 11. panta 1. punkts |

18. pants | — |

19. panta 1., 2. un 3. punkts | 12. panta 1. — un 2. punkts |

20. pants | — |

21. panta 1. un 2. punkts | 11. panta 3. punkts |

22. pants | 12. panta 2. punkts |

23. pants | 13. pants |

24. pants | 14. pants |

25. pants | 15. panta 1. punkta c) apakšpunkts |

26. pants | 15. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 2. un 3. punkts |

27. pants | 15. panta 1. punkta a), b), d) un f) apakšpunkts |

28. pants | 16. pants |

29. pants | 17. pants |

I pielikums — Ikgadējā anketa | I pielikums |

II pielikums — Standarta procentu likmes | II pielikums |

III pielikums — Atbilstības tabula | III pielikums |

--------------------------------------------------