24.12.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/83

---

PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 24. novembris)

par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Lihtenšteinas Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un par nolīgumu papildinošā Saprašanās memoranda apstiprināšanu un parakstīšanu

(2004/897/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 94. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2001. gada 16. oktobrī pilnvaroja Komisiju risināt sarunas ar Lihtenšteinas Firstisti par atbilstīgu līgumu, ar ko nodrošinātu to, ka Lihtenšteinas Firstiste pieņem pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro Kopienā, ar mērķi nodrošināt tādu ienākumu efektīvu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem.

(2)	Nolīguma teksts, kas izriet no šīm sarunām, atbilst sarunu pamatnostādnēm, kuras pieņēmusi Padome. Šim tekstam pievienots Saprašanās memorands starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Lihtenšteinas Firstisti.

(3)	Ņemot vērā lēmuma pieņemšanu par nolīguma noslēgšanu, nākamajā posmā ir vēlams parakstīt divus dokumentus, kuri parafēti 2004. gada 30. jūlijā un kurus apstiprināja Padome, pieņemot Saprašanās memorandu,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Ņemot vērā lēmuma pieņemšanu par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Lihtenšteinas Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots nosaukt personas, kas ir pilnvarotas Eiropas Kopienas vārdā parakstīt nolīgumu un to papildinošo Saprašanās memorandu, kā arī Eiropas Kopienas vēstules, kas minētas nolīguma 21. panta 2. punktā un Saprašanās memoranda pēdējā daļā.

Saprašanās memoranda tekstu ir apstiprinājusi Padome.

Nolīguma teksts un Saprašanās memoranda teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Lihtenšteinas Firstisti, ar ko nosaka līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli

EIROPAS KOPIENA, turpmāk “Kopiena”,

un

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE, turpmāk “Lihtenšteina”,

turpmāk tekstā abas minētas kā “Līgumslēdzēja puse” vai “Līgumslēdzējas puses”,

no jauna apstiprinot kopēju ieinteresētību turpmākā privileģētu attiecību attīstībā starp Kopienu un Lihtenšteinu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Ieturējums, ko veic Lihtenšteinas izmaksātāji

1.   Tiem procentu maksājumiem, ko Lihtenšteinas teritorijā izveidots izmaksātājs veic faktiskajiem īpašniekiem 4. panta izpratnē, kuri ir Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk -“dalībvalsts”) rezidenti, saskaņā ar 2. pantu piemēro ieturējumu no procentu maksājumu summas. Ieturējuma likme ir 15% pirmos trīs gadus no šā nolīguma piemērošanas dienas, 20% nākamajos trīs gados un 35% turpmākajā laikā.

2.   Lihtenšteina veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šā nolīguma īstenošanai nepieciešamos uzdevumus izpilda izmaksātāji, kas ir izveidoti Lihtenšteinas teritorijā, un īpaši nodrošina procedūru un sodu noteikumus.

2. pants

Brīvprātīga informācijas atklāšana

1.   Lihtenšteinai ir jānodrošina procedūra, kas ļautu atbilstīgi 4. pantam definētajam faktiskajam īpašniekam izvairīties no 1. pantā noteiktā ieturējuma, ja viņš īpaši pilnvaro savu izmaksātāju Lihtenšteinā ziņot par procentu maksājumiem attiecīgās valsts kompetentai iestādei. Šāda pilnvarošana attiecas uz visiem procentu maksājumiem, ko šis izmaksātājs ir veicis faktiskajam īpašniekam.

2.   Faktiskā īpašnieka īpaša pilnvarojuma gadījumā izmaksātāja ziņojumā ir jāuzrāda vismaz šādi dati:

a)	faktiskā īpašnieka identitāte un rezidences valsts, kas noteikta saskaņā ar 5. pantu;

b)	izmaksātāja nosaukums un adrese;

c)	faktiskā īpašnieka konta numurs vai, ja tāda nav, tās parādprasības identifikācija, kas rada procentus; un

d)	procentu maksājumu summa, kas aprēķināta saskaņā ar 3. pantu.

3.   Lihtenšteinas kompetentā iestāde paziņo 2. punktā minēto informāciju tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts. Šādiem paziņojumiem jānotiek automātiski, un tie jāveic vismaz reizi gadā un sešu mēnešu laikā kopš Lihtenšteinas nodokļu gada beigām attiecībā uz visiem procentu maksājumiem, kas veikti attiecīgajā gadā.

4.   Ja faktiskais īpašnieks izvēlas šo brīvprātīgo informācijas atklāšanu vai kā citādi deklarē savas rezidences dalībvalsts nodokļu administrācijai procentu ienākumus, kas iegūti no Lihtenšteinas izmaksātāja, attiecīgo procentu ienākumus apliek ar nodokļiem šajā dalībvalstī atbilstīgi tādām pašām likmēm, ar kādām apliek līdzīgus ienākumus, kas radušies šajā valstī.

3. pants

Ieturējuma bāzes noteikšana

1.   Izmaksātājs veic šādu ieturējumu saskaņā ar 1. panta 1. punktu:

a)	procentu maksājumam, kas minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā: par samaksāto vai ieskaitīto procentu bruto summu;

b)	procentu maksājumam, kas minēts 7. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunktā: par to procentu vai ienākumu summu, kas minēta šajos apakšpunktos;

c)	procentu maksājumam, kas minēts 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā: par to procentu summu, kas norādīta minētajā apakšpunktā.

2.   Piemērojot 1. punktu, ieturējumu ietur proporcionāli tam laikposmam, kura laikā faktiskajam īpašniekam ir piederējusi parādprasība. Ja izmaksātājs, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, nevar noteikt šo laikposmu, izmaksātājs uzskata, ka faktiskais īpašnieks ir bijis parādprasības īpašnieks visu tās pastāvēšanas laiku, ja vien pēdējais neuzrāda pierādījumus par tās iegūšanas dienu.

3.   Ieturējuma apjomu, ko aprēķina saskaņā ar šo pantu, samazina par nodokļu un ieturējumu apjomu, ko uzliek tam pašam procentu maksājumam, izņemot šajā nolīgumā paredzēto ieturējumu. Tas jo īpaši attiecas uz Lihtenšteinas kuponu nodokli (Liechtensteiner Couponsteuer), ko iekasē pēc 4 % likmes.

4. pants

Faktiskā īpašnieka definīcija

1.   Šajā nolīgumā “faktiskais īpašnieks” ir jebkura fiziska persona, kas saņem procentu maksājumu, vai jebkura fiziska persona, kuras labā nodrošina procentu maksājuma veikšanu, ja vien šāda persona nesniedz pierādījumus, ka tas nav saņemts vai tā maksājums nav nodrošināts tās labā. Fizisku personu neatzīst par faktisko īpašnieku, ja tā:

a)	darbojas kā izmaksātājs 6. panta nozīmē, vai

b)	darbojas saskaņā ar uzdevumu, ko tai devusi juridiska persona, investīciju fonds vai līdzvērtīga iestāde kopēju ieguldījumu veikšanai vērtspapīros; vai

c)	darbojas citas fiziskas personas uzdevumā, kas ir faktiskais īpašnieks un atklāj izmaksātājam savu identitāti vai rezidences valsti.

2.   Ja izmaksātājam ir informācija, kas liek domāt, ka fiziskā persona, kura saņem procentu maksājumu vai kuras labā nodrošina procentu maksājuma veikšanu, varētu nebūt faktiskais īpašnieks, tas veic pamatotus pasākumus, lai noteiktu faktiskā īpašnieka identitāti. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka identitāti, tas pret attiecīgo fizisko personu izturas kā pret faktisko īpašnieku.

5. pants

Faktiskā īpašnieka identitāte un rezidences valsts

Lai noteiktu faktiskā īpašnieka identitāti un rezidences valsti, kā definēts 4. pantā, izmaksātājs fiksē tā vārdu, uzvārdu, adresi un dzīvesvietu saskaņā ar Lihtenšteinas noteikumiem pret nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu. Attiecībā uz līgumattiecībām, kas noslēgtas 2004. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai arī attiecībā uz darījumiem, kas šajā laikā veikti, nepastāvot līgumattiecībām, fiziskām personām, kas uzrāda pasi vai oficiālu personas apliecību, kuru izsniegusi dalībvalsts, bet kuras paziņo, ka ir trešās valsts vai Lihtenšteinas rezidenti, rezidences valsti nosaka, izmantojot nodokļu rezidences apliecību, ko izdevusi tās valsts kompetentā iestāde, par kuru fiziskā persona apgalvo, ka ir tās rezidents. Ja nav uzrādīta šāda apliecība, par rezidences valsti uzskata dalībvalsti, kas izsniegusi pasi vai citu oficiālu personas dokumentu.

6. pants

Izmaksātāja definīcija

Šajā nolīgumā “izmaksātājs” Lihtenšteinā ir bankas Lihtenšteinas tiesību aktu par bankām nozīmē, vērtspapīru tirgotāji, fiziskas un juridiskas personas, kas ir Lihtenšteinas rezidenti vai izveidoti Lihtenšteinā, ieskaitot saimnieciskās vienības, kuru darbību regulē Lihtenšteinas personu un sabiedrību likums (PGR), personālsabiedrības un ārvalstu uzņēmumu pastāvīgas pārstāvniecības, pat tādas, kas neregulāri pieņem, glabā, iegulda vai pārskaita trešo pušu aktīvus, vai tikai maksā procentus vai nodrošina procentu maksājumus, veicot uzņēmējdarbību.

7. pants

Procentu maksājuma definīcija

1.   Šajā nolīgumā “procentu maksājums” ir:

a)

procenti, kurus iemaksā vai ieskaita kontā un kuri attiecas uz visa veida parādprasībām, tostarp uz procentiem, ko Lihtenšteinas izmaksātājs maksā faktiskajam īpašniekam par pilnvarojuma noguldījumu, kā noteikts 4. pantā, neatkarīgi no tā, vai tās ir nodrošinātas ar hipotēku vai nav, vai tās dod tiesības saņemt daļu no parādnieka peļņas vai nē, un jo īpaši uz ienākumiem no valsts vērtspapīriem un ienākumiem no obligācijām vai ķīlu zīmēm, tostarp prēmijām un balvām, kas attiecināmas uz šādiem vērtspapīriem, obligācijām vai ķīlu zīmēm, bet nav attiecināmas uz fizisko personu savstarpējiem aizdevumiem, kas doti, neveicot uzņēmējdarbību. Kavējuma naudas maksājumus par novēlotiem maksājumiem neuzskata par procentu maksājumiem;

b)	procentus, kas uzkrāti vai kapitalizēti, pārdodot, atmaksājot vai izpērkot a) apakšpunktā minētās parādprasības;

c)

ienākumi, kas rodas no procentu maksājumiem, kurus tieši vai ar vienības starpniecību, kas minēta 4. panta 2. punktā Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (turpmāk “direktīva”), izmaksā: i) kolektīvā ieguldījuma uzņēmumi, kuru juridiskā adrese ir dalībvalstī vai Lihtenšteinā, ii) vienības, kuru juridiskā adrese ir dalībvalstī, kuras izmanto izvēli saskaņā ar direktīvas 4. panta 3. punktu, par to informējot izmaksātāju, iii) kolektīvā ieguldījuma uzņēmumi, kas izveidoti ārpus Līgumslēdzēju pušu teritorijām;

d)

ienākumi, kas gūti, pārdodot, atmaksājot vai izpērkot akcijas vai daļas šādos turpmāk minētos uzņēmumos vai vienībās, ja tie tieši vai netieši ar citu tādu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vai vienību starpniecību, kas norādīti turpmāk, iegulda vairāk nekā 40 % no saviem aktīviem a) apakšpunktā minētajās parādprasībās: i) kolektīvā ieguldījuma uzņēmumi, kuru juridiskā adrese ir dalībvalstī vai Lihtenšteinā, ii) vienības, kuru juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī un kuras izmanto izvēli saskaņā ar direktīvas 4. panta 3. punktu, par to informējot izmaksātāju, iii) kolektīvā ieguldījuma uzņēmumi, kas izveidoti ārpus Līgumslēdzēju pušu teritorijām.

2.   Attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktu – ja izmaksātājam nav informācijas par to, cik liela ienākumu daļa gūta no procentu maksājumiem, par procentu maksājumu uzskata kopējo ienākumu summu.

3.   Attiecībā uz 1. punkta d) apakšpunktu – ja izmaksātājam nav informācijas par to, cik liela procentuālā daļa no aktīviem ieguldīta parādprasībās, akcijās vai daļās, kā noteikts minētajā apakšpunktā, uzskata, ka šāda procentuālā daļa ir lielāka nekā 40 %. Ja izmaksātājs nevar noteikt ienākumu summu, kādu guvis faktiskais īpašnieks, uzskata, ka ienākums atbilst ieņēmumiem no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksājuma vai izpirkšanas.

4.   Ienākumus, kas attiecas uz uzņēmumiem vai vienībām, kuri ir ieguldījuši līdz 15 % no saviem aktīviem parādprasībās 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, neuzskata par procentu maksājumiem atbilstīgi 1. punkta c) un d) apakšpunktam.

5.   Procentuālā daļa, kas minēta 1. punkta d) apakšpunktā un 3. punktā, no 2011. gada 1. janvāra ir 25 %.

6.   Procentuālās daļas, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā un 4. punktā, nosaka, atsaucoties uz fonda noteikumos vai attiecīgo uzņēmumu vai vienību dibināšanas dokumentos noteikto ieguldījumu politiku un, ja tādu noteikumu nav, atsaucoties uz attiecīgo uzņēmumu vai vienību aktīvu faktisko sastāvu.

8. pants

Ieņēmumu sadale

1.   Lihtenšteina patur 25 % no ieņēmumiem, kas gūti no ieturējuma saskaņā ar šo nolīgumu, un pārskaita 75 % no ieņēmumiem dalībvalstij, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts.

2.   Šādus pārskaitījumus veic katru gadu vienā maksājumā vēlākais sešus mēnešus pēc Lihtenšteinas nodokļu gada beigām.

9. pants

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1.   Ja procentiem, ko saņēmis faktiskais īpašnieks, izmaksātājs Lihtenšteinā ir piemērojis ieturējumu, tad dalībvalsts, kas ir faktiskā īpašnieka nodokļu rezidences valsts, atbilstīgi saviem tiesību aktiem piešķir viņam maksājamā nodokļa samazinājumu, kas ir vienāds ar ieturējuma summu. Ja šī summa pārsniedz nodokļa summu, kas saskaņā ar faktiskā īpašnieka nodokļu rezidences valsts tiesību aktiem jāmaksā par procentu summu, kurai piemēro ieturējumu, šī dalībvalsts atmaksā faktiskajam īpašniekam summu, par kādu ieturējuma summa pārsniedz maksājamā nodokļa summu.

2.   Ja faktiskā īpašnieka saņemtajiem procentiem bijis piemērots jebkāda cita veida nodoklis vai ieturējums nekā tie, kas paredzēti šajā nolīgumā, un nodokļu rezidences dalībvalsts piešķir maksājamā nodokļa samazinājumu par šādiem nodokļiem vai ieturējumiem saskaņā ar saviem tiesību aktiem vai konvencijām par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanu, maksājamā nodokļa samazinājumu par šādiem citiem nodokļiem vai ieturējumiem piemēro pirms 1. punktā noteiktās procedūras piemērošanas. Nodokļu rezidences dalībvalsts atzīst par atbilstīgiem pierādījumiem Lihtenšteinas izmaksātāju izdotās apliecības par uzlikto nodokli vai piemēroto ieturējumu, ar nosacījumu, ka nodokļu rezidences dalībvalsts kompetentā iestāde varēs iegūt no Lihtenšteinas kompetentās iestādes apstiprinājumu par informāciju, kas ietverta Lihtenšteinas izmaksātāju izdotajās apliecībās.

3.   Dalībvalsts, kas ir faktiskā īpašnieka nodokļu rezidences valsts, var aizstāt 1. un 2. punktā minēto maksājamā nodokļa samazinājuma mehānismu ar 1. pantā minētā ieturējuma atmaksājumu.

10. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Lihtenšteinas un jebkādas dalībvalsts kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par darbībām, ko lūgumu saņēmējas valsts tiesību aktos atzīst par nodokļu krāpšanu, vai līdzīgām darbībām attiecībā uz ienākumiem, kuriem piemērojams šis nolīgums. “Līdzīgas darbības” ietver pārkāpumus ar to pašu ļaunprātības pakāpi, kāda ir noteikta nodokļu krāpšanai lūgumu saņēmējas valsts likumos. Atbildot uz attiecīgi pamatotu lūgumu, lūgumu saņēmēja valsts saskaņā ar tās procesuālajām normām sniedz informāciju attiecībā uz jautājumiem, ko lūgumu iesniedzēja valsts izmeklē vai var izmeklēt administratīvās lietās, civillietās un krimināllietās. Jebkura informācija, ko saņem Lihtenšteina vai dalībvalsts, ir jāuzskata par tikpat slepenu kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, un var tikt izpausta tikai tām personām vai iestādēm ( arī tiesām un pārvaldes iestādēm), kas ir iesaistītas nodokļu, kuri attiecas uz ienākumu, kam piemēro šo nolīgumu, aprēķināšanā, iekasēšanā, piespiedu līdzekļu lietošanā, lietu iztiesāšanā vai apelāciju izskatīšanā saistībā ar nodokļiem, kas attiecas uz ienākumu, kuram piemēro šo nolīgumu. Šādām personām vai iestādēm šī informācija jāizmanto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas lēmumos.

2.   Nosakot to, vai var informāciju sniegt, atbildot uz lūgumu, lūgumu saņēmēja valsts piemēro noilguma termiņu, kas piemērojams saskaņā ar lūgumu iesniedzējas valsts tiesību aktiem, nevis noilguma termiņu, kas piemērojams saskaņā ar tās pašas tiesību aktiem.

3.   Lūgumu saņēmēja valsts sniedz informāciju, ja lūgumu iesniedzējai valstij ir pamatotas aizdomas, ka attiecīgās darbības būtu atzīstamas par nodokļu krāpšanu vai līdzīgām darbībām. Lūgumu iesniedzējas valsts aizdomas par nodokļu krāpšanu vai līdzīgām darbībām var balstīties uz:

a)	dokumentiem, kuru autentiskums ir vai nav apstiprināts, un kas ietver, bet neaprobežojas ar uzskaites dokumentiem, grāmatvedības uzskaites vai bankas konta informāciju;

b)	nodokļu maksātāja liecībām;

c)	informāciju, kas saņemta no ziņotāja vai citas trešās personas un ir neatkarīgi apstiprināta, vai citādi tāda, kas šķiet ticama; vai

d)	netiešiem pierādījumiem.

4.   Ja to pieprasa kāda dalībvalsts, Lihtenšteina uzsāk divpusējas sarunas ar šo valsti, lai definētu atsevišķas tādu gadījumu kategorijas, kuras atzīst par “līdzīgām darbībām” saskaņā ar tajā valstī piemērojamo nodokļu procedūru.

11. pants

Kompetentās iestādes

Šajā nolīgumā kompetentās iestādes ir iestādes, kas uzskaitītas I pielikumā.

12. pants

Apspriedes

Ja attiecībā uz šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu rodas domstarpības Lihtenšteinas kompetentās iestādes un vienas vai vairāku 11. pantā minēto pārējo kompetento iestāžu starpā, tās centīsies šīs domstarpības atrisināt, savstarpēji vienojoties. Tās tūlīt paziņo Eiropas Kopienu Komisijai un pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm par to apspriežu rezultātiem. Attiecībā uz interpretācijas jautājumiem Komisija var piedalīties apspriedēs pēc jebkuras kompetentās iestādes lūguma.

13. pants

Pārskatīšana

1.   Līgumslēdzējas puses apspriežas vismaz ik pa trim gadiem vai pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas puses lūguma, lai pārbaudītu šā nolīguma īstenošanas tehniskos aspektus un – ja Līgumslēdzējas puses to uzskata par vajadzīgu – to uzlabotu, un novērtētu starptautiskos notikumus. Apspriedes rīko viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas vai – steidzamos gadījumos – cik vien drīz iespējams.

2.   Balstoties uz šādu novērtējumu, Līgumslēdzējas puses var savstarpēji apspriesties, lai pārbaudītu, vai šajā nolīgumā ir jāveic izmaiņas, lai ņemtu vērā starptautiskos notikumus.

3.   Tiklīdz ir iegūta pietiekama pieredze 1. panta 1. punkta pilnīgā īstenošanā, Līgumslēdzējas puses savstarpēji apspriežas, lai pārbaudītu, vai šajā nolīgumā ir jāveic izmaiņas, lai ņemtu vērā starptautiskos notikumus.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajās apspriedēs katra Līgumslēdzēja puse informē otro Līgumslēdzēju pusi par iespējamajiem notikumiem, kas varētu ietekmēt šā nolīguma pareizu darbību. Šie notikumi ietver arī jebkuru attiecīgu kādas Līgumslēdzējas puses un trešās valsts nolīguma noslēgšanu.

14. pants

Saistība ar divpusējām konvencijām pret nodokļu dubultu uzlikšanu ienākumiem

Lihtenšteinas un dalībvalstu savstarpējās konvencijas pret nodokļu dubultu uzlikšanu ienākumiem neliedz iekasēt ieturējumu, ko paredz šis nolīgums.

15. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz tirgojamiem parāda vērtspapīriem (1)

1.   No šā nolīguma piemērošanas dienas un tikmēr, kamēr vismaz viena dalībvalsts arī piemēro līdzīgus noteikumus, vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim vietējās un starptautiskās obligācijas un citus tirgojamus parāda vērtspapīrus, kas pirmo reizi emitēti līdz 2001. gada 1. martam vai kuru sākotnējos emisijas prospektus līdz šim datumam apstiprinājušas kompetentās iestādes emisijas valstī, neuzskata par parādprasībām 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ar nosacījumu, ka nenotiek turpmākas šādu tirgojamu parāda vērtspapīru emisijas 2002. gada 1. martā vai pēc šīs dienas.

Taču tikmēr, kamēr vismaz viena dalībvalsts arī piemēro līdzīgus noteikumus, šā panta noteikumus turpina piemērot pēc 2010. gada 31. decembra attiecībā uz tirgojamiem parāda vērtspapīriem

—	kas ietver palielināšanas un pirmstermiņa izpirkšanas klauzulas, un

—	ja izmaksātājs, kā noteikts 6. pantā, ir reģistrēts Lihtenšteinā, un

—	ja šis izmaksātājs tieši maksā procentus vai nodrošina, ka procentus maksā tieši faktiskā īpašnieka labā, kurš ir kādas dalībvalsts rezidents.

Ja visas dalībvalstis pārstāj piemērot līdzīgus noteikumus, šā panta noteikumus turpina piemērot tikai attiecībā uz tirgojamiem vērtspapīriem

—	kas ietver palielināšanas un pirmstermiņa izpirkšanas klauzulas, un

—	ja emitenta izmaksātājs ir reģistrēts Lihtenšteinā, un

—	ja šis izmaksātājs tieši maksā procentus vai nodrošina, ka procentus maksā tieši faktiskā īpašnieka labā, kurš ir kādas dalībvalsts rezidents.

Ja valdība vai saistīta vienība, kura darbojas kā valsts iestāde vai kuras loma atzīta ar starptautisku līgumu (kuri uzskaitīti šā nolīguma II pielikumā), 2002. gada 1. martā vai vēlāk vēlreiz emitē iepriekš minēto tirgojamo parāda vērtspapīru, tad visu šādu vērtspapīru emisiju, ko veido sākotnējā emisija un jebkura turpmāka emisija, uzskata par parādprasību 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Ja iepriekš minēto tirgojamo parāda vērtspapīru turpmāku emisiju 2002. gada 1. martā vai vēlāk emitē kāds cits emitents, uz kuru neattiecas ceturtā daļa, tad šādu turpmāku emisiju uzskata par parādprasību 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

2.   Šis pants neliedz Lihtenšteinai un dalībvalstīm joprojām uzlikt nodokļus ienākumiem no tirgojamiem parāda vērtspapīriem, kas minēti 1. punktā, saskaņā ar to tiesību aktiem.

16. pants

Parakstīšana, stāšanās spēkā un darbības ilgums

1.   Šis nolīgums ir jāratificē vai jāapstiprina Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to procedūrām. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par šo procedūru pabeigšanu. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēdējam no paziņojumiem.

2.   Ievērojot Lihtenšteinas konstitucionālās prasības, kā arī Kopienas tiesību aktu prasības par starptautisku nolīgumu slēgšanu, kā arī neskarot 18. pantu, Lihtenšteina un attiecīgā gadījumā Kopiena praksē īsteno un piemēro šo nolīgumu no 2005. gada 1. jūlija un par to viena otrai paziņo.

3.   Šis nolīgums paliek spēkā, līdz to izbeidz kāda no Līgumslēdzējām pusēm.

4.   Jebkura Līgumslēdzēja puse var izbeigt šo nolīgumu, paziņojot par to otrai pusei. Šādā gadījumā nolīgums zaudē savu spēku divpadsmit mēnešus pēc paziņojuma.

17. pants

Piemērošana un piemērošanas apturēšana

1.   Šo nolīgumu piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstu atkarīgās un saistītās teritorijas, kas minētas (Ekonomikas un finanšu lietu) Padomes ziņojumā 2000. gada 19. un 20. jūnija Santamarija da Feiras Eiropadomei, kā arī attiecīgi Amerikas Savienotās Valstis, Šveice, Andora, Monako un Sanmarīno pieņem un īsteno pasākumus, kas atbilst vai ir līdzvērtīgi pasākumiem, kuri paredzēti direktīvā vai šajā nolīgumā, kā arī ar nosacījumu, ka šiem pasākumiem noteikti tie paši īstenošanas termiņi.

2.   Līgumslēdzējas puses vismaz sešus mēnešus pirms 16. panta 2. punktā minētās dienas, kopīgi vienojoties, nolemj, vai būs izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi, ņemot vērā attiecīgo pasākumu spēkā stāšanās dienas trešās valstīs un attiecīgajās atkarīgajās vai saistītajās teritorijās. Ja Līgumslēdzējas puses nenolemj, ka nosacījumi būs izpildīti, tās, kopīgi vienojoties, pieņem lēmumu noteikt jaunu datumu 16. panta 2. punktā paredzētajiem mērķiem.

3.   Šā nolīguma piemērošanu vai tā atsevišķu daļu piemērošanu jebkura Līgumslēdzēja puse var apturēt ar tūlītēju iedarbību, par to paziņojot otrai pusei, ja direktīva vai kāda direktīvas daļa vairs nav piemērojama vai nu uz laiku, vai pastāvīgi saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, vai ja attiecīgā dalībvalsts aptur tā īstenošanai paredzēto tiesību aktu piemērošanu.

4.   Jebkura Līgumslēdzēja puse var apturēt šā nolīguma piemērošanu, par to paziņojot otrai pusei, ja viena no trešām valstīm vai teritorijām, kas minētas 1. punktā, pārstāj piemērot minētajā punktā paredzētos pasākumus. Piemērošanas apturēšana notiek ne agrāk kā divus mēnešus pēc paziņošanas. Šā nolīguma piemērošanu atsāk, tiklīdz pasākumus atjauno.

18. pants

Prasības un galīgais norēķins

1.   Ja šo nolīgumu izbeidz vai tā piemērošanu aptur pilnībā vai daļēji, tas saskaņā ar 9. pantu neskar fizisko personu prasības.

2.   Šādā gadījumā Lihtenšteina līdz šā nolīguma piemērošanas posma beigām sastāda galīgo norēķinu un veic galīgo maksājumu dalībvalstīm.

19. pants

Teritoriālā darbības joma

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem, un, no otras puses, Lihtenšteinas teritorijā.

20. pants

Pielikumi

1.   Pielikumi ir šā nolīguma sastāvdaļa.

2.   Kompetento iestāžu sarakstu I pielikumā drīkst grozīt ar Lihtenšteinas vienkāršu paziņojumu otrai Līgumslēdzējai pusei par minētā pielikuma a) apakšpunktā norādīto iestādi, un ar Kopienas vienkāršu paziņojumu par citām iestādēm.

Saistīto vienību sarakstu II pielikumā var grozīt, savstarpēji vienojoties.

21. pants

Valodas

1.   Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un katrs no šiem tekstiem ir vienlīdz autentisks.

2.   Maltiešu valodas versijas autentiskumu apstiprinās Līgumslēdzējas puses, veicot vēstuļu apmaiņu. Šis teksts būs tikpat autentisks kā iepriekšējā punktā minētajās valodās.

---

(1)  Kā paredzēts direktīvā, šie pārejas noteikumi attiecas arī uz tirgojamiem parāda vērtspapīriem, kurus pārvalda investīciju fondi.

I PIELIKUMS

Kompetento iestāžu saraksts

Piemērojot šo nolīgumu, “kompetentās iestādes” ir šādas:

a)	Lihtenšteinas Firstistē: Die Regierung des Fürstentums Liechtenstein vai pilnvarots pārstāvis;

b)	Beļģijas Karalistē – De Minister van Financiën/Le Ministre des Finances vai pilnvarots pārstāvis,

c)	Čehijas Republikā – Ministr financí vai pilnvarots pārstāvis,

d)	Dānijas Karalistē – Skatteministeren vai pilnvarots pārstāvis,

e)	Vācijas Federatīvajā Republikā – Der Bundesminister der Finanzen vai autorizēts pārstāvis,

f)	Igaunijas Republikā – Rahandusminister vai pilnvarots pārstāvis,

g)	Grieķijas Republikā – Ο Υπουργός των Οικονομικών vai pilnvarots pārstāvis,

h)	Spānijas Karalistē – El Ministro de Hacienda vai pilnvarots pārstāvis,

i)	Francijas Republikā – Le Ministre chargé du budget vai pilnvarots pārstāvis,

j)	Īrijā – The Revenue Commissioners vai to pilnvarots pārstāvis,

k)	Itālijas Republikā – Il Capo del Dipartimento per le Politiche Fiscali vai pilnvarots pārstāvis,

l)	Kipras Republikā – Υπουργός Οικονομικών vai pilnvarots pārstāvis,

m)	Latvijas Republikā – Finanšu ministrs vai pilnvarots pārstāvis,

n)	Lietuvas Republikā – Finansų ministras vai pilnvarots pārstāvis,

o)	Luksemburgas Lielhercogistē – Le Ministre des Finances vai pilnvarots pārstāvis; taču 10. panta vajadzībām kompetentā iestāde ir “le Procureur Général d'Etat luxemburgeois”,

p)	Ungārijas Republikā – A pénzügyminiszter vai pilnvarots pārstāvis,

q)	Maltas Republikā – Il-Ministru responsabbli għall-Finanzi vai pilnvarots pārstāvis,

r)	Nīderlandes Karalistē – De Minister van Financiën vai pilnvarots pārstāvis,

s)	Austrijas Republikā – Der Bundesminister für Finanzen vai pilnvarots pārstāvis,

t)	Polijas Republikā – Minister Finansów vai pilnvarots pārstāvis,

u)	Portugāles Republikā – O Ministro das Finanças vai pilnvarots pārstāvis,

v)	Slovēnijas Republikā – Minister za finance vai pilnvarots pārstāvis,

w)	Slovākijas Republikā – Minister financií vai pilnvarots pārstāvis,

x)	Somijas Republikā – Valtiovarainministeriö/Finansministeriet vai pilnvarots pārstāvis,

y)	Zviedrijas Karalistē – Chefen för Finansdepartementet vai pilnvarots pārstāvis,

z)

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karalistē un Eiropas teritorijās, par kuru ārējām attiecībām ir atbildīga Apvienotā Karaliste: Commissioners of Inland Revenue vai to pilnvarots pārstāvis un kompetenta Gibraltāra iestāde, ko Apvienotā Karaliste norīkos atbilstīgi Nolīgumiem par Gibraltāra iestādēm tādu ES un EK tiesību aktu un saistīto nolīgumu sakarā, par ko dalībvalstīm un Eiropas Savienības iestādēm paziņots 2000. gada 19. aprīlī, kuru eksemplāru Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs dara zināmu Lihtenšteinai, un kurš attieksies uz šo nolīgumu.

II PIELIKUMS

SAISTĪTU VIENĪBU SARAKSTS

Šā nolīguma 15. panta nozīmē šādas vienības uzskata par “saistītām vienībām, kas darbojas kā valstu iestādes vai kuru nozīme ir atzīta ar kādu starptautisku līgumu”.

VIENĪBAS EIROPAS SAVIENĪBĀ:

Beļģijā

Vlaams Gewest (Flandrija)

Région wallonne (Valonija)

Région bruxelloise/Brussels Gewest (Briseles apgabals)

Communauté française (franču kopiena)

Vlaamse Gemeenschap (flāmu kopiena)

Deutschsprachige Gemeinschaft (vācvalodīgo kopiena)

Spānijā

Xunta de Galicia (Galīcijas reģiona izpildiestāde)

Junta de Andalucia (Andalūzijas reģiona izpildiestāde)

Junta de Extremadura (Estremadūras reģiona izpildiestāde)

Junta de Castilla-La Mancha (Kastīlijas un Lamančas reģiona izpildiestāde)

Junta de Castilla-León (Kastīlijas un Leonas reģiona izpildiestāde)

Gobierno Foral de Navarra (Navarras reģiona pašvaldība)

Govern de les Illes Balears (Baleāru salu reģiona pašvaldība)

Generalitat de Catalunya (Katalonijas autonomā novada pašvaldība)

Generalitat de Valencia (Valensijas autonomā reģiona pašvaldība)

Diputación General de Aragoi (Aragonas reģiona padome)

Gobierno de las Islas Canarias (Kanāriju salu pašvaldība)

Gobierno de Murcia (Mursijas pašvaldība)

Gobierno de Madrid (Madrides reģiona pašvaldība)

Gobierno de la Comunidad Autónoma del Pais Vasco/Euzkadi (Basku zemes autonomās kopienas valdība)

Diputacioi Foral de Guipúzcoa (Gipuskojas reģiona padome)

Diputacioi Foral de Vizcaya/Bizkaia (Biskajas reģiona padome)

Diputacioi Foral de Alava (Alavas reģiona padome)

Ayuntamiento de Madrid (Madrides pilsētas dome)

Ayuntamiento de Barcelona (Barselonas pilsētas dome)

Cabildo Insular de Gran Canaria (Grankanārijas salas padome)

Cabildo Insular de Tenerife (Tenerifes salas padome)

Institute de Crédito Oficial (Valsts kredītiestāde)

Institute Catalįn de Finanzas (Katalonijas Finanšu iestāde)

Institute Valenciano de Finanzas (Valensijas Finanšu iestāde)

Grieķijā

Оργανισμός Тηλεπικοινωνιών Ελλάδος (Valsts tālsakaru organizācija)

Оργανισμός Σιδηροδρόμων Ελλάδος (Valsts dzelzceļu organizācija)

Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού (Valsts elektrības sabiedrība)

Francijā

La Caisse d'amortissement de la dette sociale (CADES) (Sociālo parādu amortizācijas/izpirkšanas fonds)

L'Agence française de développement (AFD) (Francijas Attīstības aģentūra)

Réseau Ferré de France (RFF) (Francijas Dzelzceļu tīkls)

Caisse Nationale des Autoroutes (CNA) (Valsts autoceļu fonds)

Assistance publique Hôpitaux de Paris (APHP) (Parīzes Valsts slimnīcu atbalsta fonds)

Charbonnages de France (CDF) (Francijas Akmeņogļu pārvalde)

Entreprise minière et chimique (EMC) (Kalnrūpniecības un ķīmijas sabiedrība)

Itālijā

Reģioni

Provinces

Pašvaldības

Cassa Depositi e Prestiti (Noguldījumu un aizdevumu fonds)

Latvijā

Pašvaldības

Polijā

gminy (komūnas)

powiaty (apgabali)

województwa (vojevodistes/provinces)

związki gmin (komūnu apvienības)

związki powiatów (apgabalu apvienības)

związki województw (vojevodistu/provinču apvienības)

miasto stołeczne Warszawa (galvaspilsēta Varšava)

Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa (Lauksaimniecības pārstrukturizācijas un modernizācijas aģentūra)

Agencja Nieruchomości Rolnych (Lauksaimniecības īpašumu aģentūra)

Portugālē

Região Autónoma da Madeira (Madeiras autonomais apgabals)

Região Autónoma dos Açores (Azoru salu autonomais apgabals)

Pašvaldības

Slovākijā

mestá a obce (pašvaldības)

Železnice Slovenskej republiky (Slovākijas Dzelzceļa sabiedrība)

Štátny fond cestného hospodárstva (Valsts ceļu apsaimniekošanas fonds)

Slovenské elektrárne (Slovākijas elektrostacijas)

Vodohospodárska výstavba (Ūdens taupības būvsabiedrība)

STARPTAUTISKAS VIENĪBAS:

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

Eiropas Investīciju banka

Āzijas Attīstības banka

Āfrikas Attīstības banka

Pasaules banka/SRAB/SVF

Starptautiskā finanšu korporācija

Amerikas Attīstības banka

Eiropas Padomes Sociālās attīstības fonds

EURATOM

Eiropas Kopiena

Corporación Andina de Fomento (CAF) (Andu Attīstības sabiedrība)

Eurofima

Eiropas Ogļu un tērauda kopiena

Ziemeļvalstu investīciju banka

Karību jūras baseina valstu attīstības banka

15. pants neskar starptautiskas saistības, kādās Līgumslēdzējas puses varētu būt stājušās ar iepriekš minētajām starptautiskajām vienībām.

VIENĪBAS TREŠĀS VALSTĪS:

Vienības, kas atbilst šādiem kritērijiem:

1.	vienību nepārprotami uzskata par valsts iestādi saskaņā ar attiecīgas valsts kritērijiem;

2.	šāda valsts iestāde ir ārpustirgus ražotājs, kas veic un finansē vairākas darbības, galvenokārt piedāvājot ārpustirgus preces un pakalpojumus, kas paredzēti sabiedrībai, un šīs darbības efektīvi kontrolē valsts;

3.	šāda valsts iestāde ir liels un regulārs parāda instrumentu emitents;

4.	attiecīgā valsts spēj nodrošināt to, ka tāda valsts iestāde neizpērk obligācijas pirms termiņa gadījumā, ja līgumā ir ietvertas palielināšanas klauzulas.

---

SAPRAŠANĀS MEMORANDS

starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Lihtenšteinas Firstisti

EIROPAS KOPIENA,

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE

un

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE, še turpmāk “Lihtenšteina”,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1.   IEVADS

Lihtenšteina un Eiropas Kopiena noslēdz nolīgumu, ar ko nosaka pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi pasākumiem, ko paredz Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (še turpmāk "direktīva"). Šis Saprašanās memorands papildina šo nolīgumu.

2.   PĀRRUNAS AR CITĀM TREŠĀM VALSTĪM PAR LĪDZVĒRTĪGU PASĀKUMU NOTEIKŠANU.

Direktīvā paredzētajā pārejas laikā Eiropas Kopiena uzsāk pārrunas ar citiem svarīgiem finanšu centriem ar nolūku veicināt šajās jurisdikcijās tādu pasākumu pieņemšanu, kuri ir līdzvērtīgi Kopienas pieņemtajiem.

3.   NODOMA PAZIŅOŠANA

Šā Saprašanās memoranda parakstītāji paziņo, ka viņi uzskata: 1. punktā minētais nolīgums un šis memorands veido pieņemamu un līdzsvarotu vienošanos, ko var uzskatīt par tādu, kura nodrošina pušu intereses. Tādēļ viņi labā ticībā īstenos pasākumus, par ko ir vienojušies, un nedarbosies vienpusēji, lai bez pienācīga iemesla nesagrautu šo vienošanos.

Ja rastos jebkāda svarīga atšķirība starp 2003. gada 3. jūnijā pieņemtās direktīvas un nolīguma piemērošanas jomu, jo īpaši attiecībā uz nolīguma 6. pantu, Līgumslēdzējas puses nekavējoties sāk konsultācijas saskaņā ar nolīguma 13. pantu, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāts nolīgumā noteiktais pasākumu līdzvērtīgais raksturs.

Lihtenšteina apņemas pielikt vislielākās pūles, lai bez kavēšanās noteiktu, vai tiesiski pamatota prasība par informācijas apmaiņu saskaņā ar nolīguma 10. pantu ir pieņemama saskaņā ar tās procesuālajiem tiesību aktiem.

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis sadarbībā ar Lihtenšteinu ņems vērā Lihtenšteinas lēmumu nodrošināt pasākumus, kas ir līdzvērtīgi direktīvā noteiktajiem, to skaitā sadarbību fiskālajos jautājumos. Parakstītāji šajā kontekstā piekrīt, ka katra nolīguma 10. panta 4. punktā paredzētā sarunu puse paralēli šīm sarunām var izvirzīt citus nodokļu jautājumus, to skaitā jautājumus, kas saistīti ar nodokļu dubultās uzlikšanas ienākumam novēršanu vai samazināšanu.

Šis memorands ir parakstīts 2004. gada 7. decembrī divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un katrs no šiem tekstiem ir vienlīdz autentisks.

Maltiešu valodas versijas autentiskumu apstiprinās Līgumslēdzējas puses, veicot vēstuļu apmaiņu. Šis teksts būs tikpat autentisks kā iepriekšējā punktā minētajās valodās.

---