31992R0684

Padomes Regula (EEK) Nr. 684/92

(1992. gada 16. marts)

par kopējiem noteikumiem attiecībā uz starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 75. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā saskaņā ar Līguma 75. panta 1. punkta a) apakšpunktu kopējās transporta politikas izveide cita starpā ir saistīta, ar kopējo noteikumu pieņemšanu, ko piemēro starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autotransportu;

tā kā šādi noteikumi tika izklāstīti Padomes Regulās Nr. 117/66/EEK [4], (EEK) Nr. 516/72 [5] un (EEK) Nr. 517/72 [6]; tā kā šī regula neapstrīd ar minētajām regulām sasniegto liberalizāciju;

tā kā pakalpojumu sniegšanas brīvība ir kopējās transporta politikas pamatprincips, kas prasa, lai pārvadātājiem no visām dalībvalstīm būtu nodrošināta piekļūšana starptautiskā transporta tirgum bez diskriminācijas – neatkarīgi no pilsonības vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas;

tā kā, lai apmierinātu tirgus pieprasījumu, jāparedz elastīgs režīms, kas pakļauts zināmiem nosacījumiem un attiecas uz turp un atpakaļ reisiem ar izmitināšanu, uz speciāliem regulāriem reisiem un dažiem neregulāriem reisiem;

tā kā, saglabājot spēkā atļauju izsniegšanas režīmu regulāriem reisiem, kā arī turp un atpakaļ reisiem bez izmitināšanas, dažos noteikumos jāizdara grozījumi, īpaši attiecībā uz atļauju izsniegšanas procedūrām;

tā kā jānodrošina Līguma konkurences noteikumu ievērošana;

tā kā administratīvās formalitātes būtu jāvienkāršo, ciktāl tas ir iespējams, neatceļot kontroles līdzekļus un sankcijas, kas nodrošina šīs regulas pareizu piemērošanu;

tā kā dalībvalstīm jāparedz pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai;

tā kā šīs regulas piemērošana būtu jākontrolē ar pārskata palīdzību, ko iesniedz Komisija, un visas turpmākas darbības šajā jomā būtu jāizskata, ievērojot šā pārskata saturu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I IEDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1. Šo regulu piemēro starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem Kopienas teritorijā, ko veic pārvadātāji, izīrējot vai par samaksu, vai arī pārvadātāji, kas darbojas uz pašu rēķina, ir reģistrēti dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem, izmantojot šajā dalībvalstī reģistrētus transportlīdzekļus, kuri pēc konstrukcijas un aprīkojuma ir derīgi vairāk nekā deviņu personu, vadītāju ieskaitot, pārvadāšanai, un kuri ir domāti šim nolūkam, kā arī šādu transportlīdzekļu tukšbraucieniem sakarā ar šādiem pārvadājumiem.

Transportlīdzekļa maiņa vai pārvadājuma pārtraukšana, lai dotu iespēju veikt brauciena daļu, izmantojot citu transporta veidu, neietekmē šīs regulas piemērošanu.

2. Ja pārvadājums tiek veikts no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, šo regulu piemēro tās dalībvalsts teritorijā esošai brauciena daļai, kur notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana, iepriekš noslēdzot nepieciešamo nolīgumu starp Kopienu un šo trešo valsti.

3. Līdz nolīgumu noslēgšanai starp Kopienu un attiecīgām trešajām valstīm šī regula neietekmē noteikumus, kas attiecas uz 2. punktā minēto pārvadājumu un iekļauti divpusējos nolīgumos, ko dalībvalstis noslēdz ar šīm trešajām valstīm. Tomēr dalībvalstis pieliek visas pūles, lai šos nolīgumus piemērotu tā, ka tie atbilst diskriminācijas novēršanas principam starp Kopienas pārvadātājiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas.

1. Regulāri reisi

1.1. Regulāri reisi ir tādi braucieni, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus noteiktos laika intervālos pa noteiktiem maršrutiem, pasažieriem iekāpjot un izkāpjot iepriekš noteiktās pieturvietās. Regulārie reisi ir pieejami visiem, izņemot, kad vajadzības gadījumā tas ir atkarīgs no obligātas rezervācijas.

1.2. Reisi, neatkarīgi no tā, kas ir to organizētājs, kuri nodrošina noteiktu pasažieru kategoriju pārvadājumus, pārējos pasažierus atskaitot, tiek uzskatīti par regulāriem reisiem, ciktāl šos reisus veic saskaņā ar 1. punkta 1. apakšpunktā norādītiem noteikumiem. Šādi reisi še turpmāk saukti "speciāli regulāri reisi".

Speciāli regulāri reisi ietver:

a) strādnieku pārvadājumus starp mājām un darbu;

b) skolnieku un studentu pārvadājumus uz mācību iestādi un atpakaļ;

c) karavīru un viņu ģimeņu pārvadājumus starp viņu izcelsmes valsti un kazarmu rajonu;

d) pārvadājumus pilsētās pierobežas rajonos.

Tas, ka speciālos reisus var dažādot saskaņā ar lietotāju vajadzībām, neietekmē to klasificēšanu kā regulāros reisus.

1.3. Uz paralēlu vai pagaidu reisu organizēšanu, kas apkalpo tos pašus pasažierus kā esošie regulārie reisi, papildu transportlīdzekļu izmantošanu un īsāku intervālu ieviešanu, neapstāšanos atsevišķās pieturvietās vai apturēšanu papildu pieturvietās esošo regulāro reisu maršrutos, attiecas tie paši noteikumi, ko piemēro esošajiem regulārajiem reisiem.

2. Turp un atpakaļ reisi

2.1. Turp un atpakaļ reisi ir tādi reisi, kad, atkārtoti veicot braucienus turp un atpakaļ, iepriekš izveidotās pasažieru grupas tiek pārvadātas no izbraukšanas vietas uz brauciena gala vietu. Šīs grupas, kas sastāv no pasažieriem, kuri veikuši braucienu vienā virzienā, turpmākā brauciena gaitā tiek pārvestas atpakaļ uz izbraukšanas vietu. "Brauciena sākumpunkts" un "brauciena galamērķis" attiecīgi nozīmē vietu, kur brauciens sākas, un vietu, kur brauciens beidzas, abos gadījumos ieskaitot apvidu 50 km rādiusā.

Ārpus brauciena sākuma un beigu punkta pasažieru grupas var attiecīgi iekāpt un izkāpt ne vairāk kā trijās atsevišķās vietās.

Brauciena sākuma un beigu punkts, kā arī papildu iekāpšanas un izkāpšanas punkti var būt vienas vai vairāku dalībvalstu teritorijā.

2.2. Turp un atpakaļ reisi ar izmitināšanu papildus transportēšanai ietver vismaz 80 % pasažieru izmitināšanu ar ēdināšanu vai bez tās brauciena galamērķa vietā un, ja vajadzīgs, brauciena laikā.

Pasažieri pavada brauciena galamērķī ne mazāk kā divas naktis.

Turp un atpakaļ reisu ar izmitināšanu pakalpojumus var sniegt pārvadātāju grupa, kas darbojas vienas un tās pašas līgumslēdzējas puses vārdā, un pasažieri var:

- vai nu, atgriežoties no brauciena, veikt braucienu atpakaļ ar citu pārvadātāju, kas pieder tai pašai grupai,

- vai ceļā kādas dalībvalsts teritorijā pārsēsties cita tās pašas grupas pārvadātāja transportlīdzeklī.

Šādu pārvadātāju nosaukumus un ceļā pārsēšanas punktus paziņo attiecīgās dalībvalsts kompetentām iestādēm saskaņā ar procedūrām, kuras Komisija noteiks pēc konsultēšanās ar dalībvalstīm.

2.3. Saistībā ar 2. punktu, iepriekš izveidota grupa ir grupa, kuras vārdā organizācija vai persona, kas ir atbildīga saskaņā ar tās valsts noteikumiem, kurā tā veic uzņēmējdarbību, uzņēmusies līguma noslēgšanu vai kopīgās apmaksas veikšanu par pakalpojumiem, vai arī kurai pirms izbraukšanas pieteiktas visas rezervācijas un kura saņēmusi visus maksājumus.

3. Neregulārie reisi

3.1. Neregulārie reisi ir reisi, kas neatbilst nedz regulāro reisu definīcijai, nedz turp un atpakaļ reisu definīcijai.

Šādi reisi ietver:

a) turnejas, kas ir reisi, kad vienu un to pašu transportlīdzekli izmanto vienas vai vairāku iepriekš izveidotu pasažieru grupu pārvadāšanai un katra grupa tiek atvesta atpakaļ uz tās izbraukšanas vietu;

b) pakalpojumus,

- kas tiek veikti iepriekš izveidotām pasažieru grupām, kad pasažierus neved atpakaļ uz viņu izbraukšanas punktiem viena un tā paša brauciena gaitā, un

- kas iekļauj, gadījumos, kad reisa galamērķī paredzēta apstāšanās uz laiku, arī izmitināšanu vai citu tūrisma pakalpojumu, kam nav palīgpakalpojuma raksturs saistībā ar pārvadāšanu vai izmitināšanu;

c) reisus, ko organizē īpašos gadījumos, piemēram, sarīkojot seminārus, konferences un kultūras vai sporta pasākumus, un kas neatbilst a) un b) apakšpunkta definīcijām;

d) reisus, kas minēti šīs regulas pielikumā;

e) reisus, kas neatbilst a), b), c) un d) apakšpunkta kritērijiem, tas ir, pārējos reisus.

3.2. 3. punkta nozīmē, iepriekš izveidota grupa ir tāda grupa,

a) kuras vārdā organizācija vai persona, kas ir atbildīga saskaņā ar tās valsts noteikumiem, kurā tā veic uzņēmējdarbību, uzņēmusies līguma noslēgšanu vai kopīgas apmaksas veikšanu par pakalpojumiem, vai arī kurai pirms izbraukšanas pieteiktas visas rezervācijas un kura saņēmusi visus maksājumus;

b) kurā ir

- vismaz divpadsmit cilvēki,

- vai tāds cilvēku skaits, kas ir vismaz 40 % no transportlīdzekļa ietilpības, tā vadītāju neskaitot.

3.3. Braucieni, kas minēti 3. punktā, nepārstāj būt neregulāri braucieni tikai un vienīgi tāpēc, ka tos veic ar zināmiem intervāliem.

3.4. Neregulārus reisus var veikt pārvadātāju grupa, kas darbojas vienas un tās pašas līgumslēdzējas puses vārdā, un ceļotāji var ceļā kādas dalībvalsts teritorijā pārsēsties cita tās pašas grupas pārvadātāja transportlīdzeklī.

Šādu pārvadātāju nosaukumus un ceļā pārsēšanas punktus paziņo attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar procedūrām, kuras Komisija paredz pēc konsultēšanās ar dalībvalstīm.

4. Uz pašu rēķina sniegtie transporta pakalpojumi

Uz pašu rēķina sniegtie transporta pakalpojumi ir tādi, ko uzņēmums veic savu darbinieku labā vai bezpeļņas organizācija veic, pārvadājot savus biedrus saistībā ar tās sociālajiem mērķiem, ar noteikumu, ka:

- transporta pakalpojumiem ir tikai palīgpakalpojumu raksturs uzņēmuma vai organizācijas darbībā,

- izmantojamie transportlīdzekļi ir šā uzņēmuma vai organizācijas īpašums, vai šis uzņēmums vai organizācija tos iegādājusies uz nomaksu, vai arī tie ir ilgtermiņa līzinga līguma priekšmets, un transportlīdzekļu vadītāji ir šā uzņēmuma vai organizācijas darbinieki.

3. pants

Pakalpojumu sniegšanas brīvība

1. Jebkuram 1. pantā minētajam pārvadātājam, kas darbojas izīrējot vai par samaksu, atļauts sniegt 2. pantā definētos transporta pakalpojumus bez diskriminācijas – neatkarīgi no pilsonības vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas, ja:

- valstī, kur viņš ir reģistrēts, viņam ir atļauts ar autobusiem veikt pārvadājumus regulāro reisu, turp un atpakaļ reisu vai neregulāro reisu veidā,

- viņš atbilst nosacījumiem, kas pieņemti saskaņā ar Kopienas noteikumiem par pasažieru autotransporta vadītāja pielaišanu iekšzemes un starptautisko transporta operāciju veikšanai,

- viņš atbilst tiesību aktu prasībām par ceļu satiksmes drošību, ciktāl tās attiecas uz standartiem, ko piemēro vadītājiem un transportlīdzekļiem.

2. Jebkuram 1. pantā minētajam pārvadātājam, kas darbojas uz paša rēķina, atļauts sniegt 13. pantā definētus transporta pakalpojumus bez diskriminācijas – neatkarīgi no pilsonības vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas, ja:

- valstī, kur viņš veic uzņēmējdarbību, viņam ir atļauts veikt pārvadājumus ar autobusiem saskaņā ar šīs valsts tiesību aktos noteiktajiem tirgus pieejamības nosacījumiem,

- viņš atbilst tiesību aktu prasībām par ceļu satiksmes drošību, ciktāl tās attiecas uz standartiem, ko piemēro vadītājiem un transportlīdzekļiem.

4. pants

Piekļūšana tirgum

1. Turp un atpakaļ reisiem ar izmitināšanu, kas definēti 2. panta 2.2. punktā, un neregulāriem reisiem, kas minēti 2. panta 3.1. punkta otrās daļas a), b), c) un d) apakšpunktā, atļauja nav vajadzīga.

2. Speciāliem regulāriem reisiem, kas minēti 2. panta 1.2. punkta otrās daļas a), b), c) un d) apakšpunktā, atļauja nav vajadzīga, ja tos veic saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp organizētāju un pārvadātāju.

3. Transportlīdzekļu tukšbraucieniem sakarā ar 1. un 2. punktā minētajām transporta operācijām atļauja līdzīgā veidā nav vajadzīga.

4. Regulāriem reisiem un turp un atpakaļ reisiem bez izmitināšanas vajadzīga atļauja saskaņā ar 5. līdz 10. pantu. Pārējiem neregulāriem reisiem, kas definēti 2. panta 3.1. punkta otrās daļas e) apakšpunktā, un speciāliem regulāriem reisiem, kas atšķiras no šā panta 2. punktā minētajiem, arī vajadzīga atļauja saskaņā ar minētajiem pantiem.

5. Noteikumi pārvadātājiem, kas darbojas uz pašu rēķina, ir izklāstīti 13. pantā.

II IEDAĻA

REGULĀRIE REISI, TURP UN ATPAKAĻ REISI BEZ IZMITINĀŠANAS UN PĀRĒJIE REISI, KURIEM VAJADZĪGA ATĻAUJA

5. pants

Atļaujas raksturojums

1. Atļaujas izsniedz uz transporta uzņēmuma vārda un šis uzņēmums nedrīkst tās nodot trešajām personām. Tomēr pārvadātājs, kas ir saņēmis atļauju, ar 6. panta 1. punktā minētās iestādes piekrišanu var veikt transporta pakalpojumus ar apakšuzņēmēja starpniecību. Šādā gadījumā pēdējā nosaukumu un tā veikto apakšuzņēmēja lomu norāda atļaujā. Apakšuzņēmējam jāatbilst 3. panta 1. punkta nosacījumiem.

Gadījumā, ja regulāro reisu vai turp un atpakaļ reisu veikšanai uzņēmumi apvienojas, atļauju izsniedz uz visu šo uzņēmumu vārda. To saņem uzņēmums, kas pārvalda operāciju veikšanu, bet pārējiem uzņēmumiem izsniedz kopijas. Atļaujā norāda visu pārvadātāju nosaukumus.

2. Atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz piecus gadus regulārajiem reisiem un divus gadus turp un atpakaļ reisiem bez izmitināšanas. Šo termiņu var noteikt arī īsāku vai nu pēc pieteicēja prasības vai pēc to dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējas piekrišanas, kuru teritorijā notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana.

3. Atļaujās uzrāda šādus datus:

a) reisa tipu;

b) brauciena maršrutu, konkrēti norādot izbraukšanas vietu un brauciena galamērķi;

c) atļaujas derīguma termiņu;

d) regulārajiem reisiem – pieturvietas un kustības grafiku.

4. Atļaujas atbilst paraugam, ko Komisija izstrādā pēc konsultēšanās ar dalībvalstīm.

5. Atļaujas piešķir to turētājam (turētājiem) tiesības veikt regulāros reisus un turp un atpakaļ reisus bez izmitināšanas visu to dalībvalstu teritorijās, kuras šķērso minēto braucienu maršruti.

6. pants

Atļaujas pieteikumu iesniegšana

1. Atļaujas pieteikumus iesniedz tās dalībvalsts kompetentā iestādē, kuras teritorijā atrodas izbraukšanas punkts, un šī iestāde še turpmāk saukta "atļaujas izdevējiestāde".

Regulāro reisu gadījumā "izbraukšanas punkts" nozīmē vienu no galapunktiem.

2. Pieteikumi atbilst paraugam, ko Komisija izstrādā pēc apspriešanās ar dalībvalstīm.

3. Personas, kas lūdz izsniegt atļauju, iesniedz arī visu papildu informāciju, ko tās uzskata lietderīgu vai ko pieprasa atļaujas izdevējiestāde.

7. pants

Atļauju izsniegšanas procedūra

1. Atļaujas izsniedz ar visu to dalībvalstu kompetento iestāžu piekrišanu, kuru teritorijā notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana. Atļaujas izdevējiestāde nosūta šīm iestādēm – kā arī to dalībvalstu kompetentām iestādēm, kuru teritorija tiek šķērsotas bez pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas – atļaujas pieteikuma kopiju kopā ar visu citu attiecīgo dokumentu kopijām, kā arī savu novērtējumu.

2. To dalībvalstu kompetentās iestādes, kuru piekrišana pieprasīta, dara atļaujas izdevējiestādei zināmu savu lēmumu par pieteikumu divu mēnešu laikā. Šo termiņu aprēķina, skaitot no dienas, kad saņemta prasība par atzinuma izteikšanu. Ja šajās laika robežās atļaujas izdevējiestāde atbildi nesaņem, uzskata, ka iestādes, kurām lūgta konsultācija, ir devušas savu piekrišanu.

To dalībvalstu iestādes, kuru teritorija tiek šķērsota bez pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas, var paziņot atļaujas izdevējiestādei savas piezīmes pirmajā apakšpunktā minētajā termiņā.

3. Pamatojoties uz 7. un 8. panta norādījumiem, atļaujas izdevējiestāde pieņem lēmumu par pieteikumu trīs mēnešu laikā, skaitot no pieteikuma iesniegšanas dienas.

4. a) Pieteikumu var noraidīt,

- ja pieteicējs ar tam tieši pieejamo aprīkojumu nav spējīgs sniegt pakalpojumu, uz ko attiecas pieteikums,

- ja pieteicējs iepriekš ir pārkāpis savas valsts vai starptautiskos tiesību aktus par ceļu transportu, jo īpaši noteikumus un prasības, kas attiecas uz atļaujām veikt starptautiskus pasažieru pārvadājumus pa autoceļiem, vai izdarījis nopietnus likumpārkāpumus attiecībā uz ceļu pārvadājumu drošību, konkrēti, attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro transportlīdzekļiem un to vadītāju darba un atpūtas laikposmiem,

- ja atļaujas atjaunošanas pieteikuma gadījumā pārkāpti atļaujas nosacījumi.

b) Pieteikumu var noraidīt arī tad,

i) ja izrādās, ka pieteiktais pakalpojums varētu tieši apdraudēt jau atļauto regulāro reisu pastāvēšanu, izņemot gadījumus, kad šos regulāros reisus veic tikai viens pārvadātājs vai viena pārvadātāju grupa,

ii) ja izrādās, ka minētais pakalpojums varētu nopietni apdraudēt līdzvērtīgu dzelzceļa pārvadājumu izdzīvošanas spējas attiecīgos tiešās satiksmes iecirkņos, vai

iii) ja izrādās, ka pieteikumā iekļauto pakalpojumu sniegšanas mērķis ir vienīgi piekļūšana pašiem ienesīgākiem pakalpojumiem, kas pastāv attiecīgajās satiksmes līnijās.

Tas, ka pārvadātājs piedāvā zemākas cenas nekā tās, ko piedāvā citi autopārvadātāji vai dzelzceļa pārvadātāji, vai tas, ka attiecīgajā satiksmes līnijā jau darbojas citi autopārvadātāji vai dzelzceļa pārvadātāji, pats par sevi nevar kalpot par pieteikuma noraidīšanas attaisnojumu.

5. Atļaujas izdevējiestāde var noraidīt pieteikumus, tikai pamatojoties uz iemesliem, kas ir saskaņā ar šo regulu.

6. Ja 1. punktā minētā piekrišanas saņemšanas procedūra nedod atļaujas sniedzējai iestādei iespēju pieņemt lēmumu par pieteikumu, jautājumu var nodot izskatīšanai Komisijā 3. punktā noteiktajā termiņā.

7. Pēc apspriedes ar attiecīgām dalībvalstīm Komisija sešu nedēļu laikā pieņem lēmumu, kas stājas spēkā 30 dienas pēc tā izziņošanas šīm dalībvalstīm.

8. Komisijas lēmumu piemēro līdz laikam, līdz attiecīgās dalībvalstis panāk vienošanos.

9. Pabeidzot šajā pantā noteikto procedūru, atļaujas izdevējiestāde paziņo savu lēmumu visām 1. punktā minētajām iestādēm, nosūtot tām visu piešķirto atļauju kopijas; tranzīta dalībvalstu kompetentas iestādes var norādīt savu nevēlēšanos būt šādā veidā informētām.

8. pants

Atļauju piešķiršana un atjaunošana

1. Tiklīdz 7. pantā minētās procedūras ir izpildītas, atļaujas izdevējiestāde piešķir atļauju vai oficiāli noraida pieteikumu.

2. Lēmumos par pieteikuma noraidīšanu jāizklāsta iemesli, kas ir tās pamatā. Dalībvalstis nodrošina, ka transporta uzņēmumiem tiek dota iespēja iesniegt protestu, ja to pieteikums ir noraidīts.

3. Šīs direktīvas 7. pantu mutatis mutandis piemēro pieteikumiem par atļauju atjaunošanu vai par noteikumu maiņu, ar kuriem jāveic pakalpojumi, par ko saņemta atļauja.

Ja darbības noteikumos izdara maznozīmīgas izmaiņas, proti, koriģējot braukšanas maksu un kustības grafikus, atļaujas izdevējiestādei vienīgi jāpaziņo šī informācija parējām attiecīgām dalībvalstīm.

Attiecīgās dalībvalstis var arī piekrist tam, ka atļaujas izdevējiestāde vienpusēji lemj par izmaiņām pakalpojuma sniegšanas noteikumos.

9. pants

Atļaujas darbības pārtraukšana

1. Neskarot Regulas (EEK) Nr. 1191/69 [7] 14. pantu, regulāro reisu veikšanas atļaujas darbība izbeidzas tās derīguma termiņa beigās vai trīs mēnešus pēc tam, kad atļaujas izdevējiestāde saņem no atļaujas turētāja paziņojumu par viņa nodomu izbeigt pakalpojuma sniegšanu. Šādā paziņojumā jābūt iekļautam pienācīgam iemeslu pamatojumam.

2. Ja pieprasījums pēc pakalpojuma vairs nepastāv, 1. punktā minēto laika periodu saīsina līdz vienam mēnesim.

3. Atļaujas izdevējiestāde paziņo pārējo attiecīgo dalībvalstu kompetentām iestādēm par atļaujas darbības pārtraukšanu.

4. Atļauja veikt turp un atpakaļ reisus bez izmitināšanas tiek pārtraukta dienā, kuru norāda atļaujas turētājs savā paziņojumā, ko nosūta atļaujas izdevējiestādei.

5. Atļaujas turētājs informē attiecīgā pakalpojuma izmantotājus par tā sniegšanas izbeigšanu vienu mēnesi iepriekš, izmantojot attiecīgus masu informācijas līdzekļus.

10. pants

Pārvadātāju pienākumi

1. Izņemot force majeure gadījumus, pārvadātājs regulārajā satiksmē līdz viņam piešķirtās atļaujas derīguma termiņa beigām veic visus pasākumus, lai garantētu transporta pakalpojumus, kas atbilst nepārtrauktības, regularitātes un kapacitātes standartiem, kā arī citiem noteikumiem, ko kompetenta iestāde nosaka saskaņā ar 5. panta 3. punktu.

2. Pārvadātājs norāda reisa maršrutu, autobusu pieturvietas, kustības grafiku, braukšanas maksas apmērus un pārvadājuma noteikumus – ciktāl tie nav noteikti kādā tiesību aktā – tādā veidā, lai nodrošinātu šīs informācijas brīvu pieejamību visiem lietotājiem.

3. Neskarot Regulu (EEK) Nr. 1191/69, attiecīgām dalībvalstīm ir iespējams, vienojoties savā starpā vai ar atļaujas turētāju, izdarīt izmaiņas darbības noteikumos, kas attiecas uz regulāro satiksmi.

III IEDAĻA

NEREGULĀRIE REISI, TURP UN ATPAKAĻ REISI AR IZMITINĀŠANU UN CITI REISI, KURIEM NAV VAJADZĪGA ATĻAUJA

11. pants

Kontroles dokuments

1. Šīs regulas 4. panta 1. punktā minētos reisus veic kontroles dokumenta ietvaros.

2. Kontroles dokuments sastāv no ceļazīmes un tās tulkojumu komplekta.

3. Pārvadātājs, kas veic neregulāros reisus un turp un atpakaļ reisus ar izmitināšanu, aizpilda ceļazīmi pirms katra brauciena.

4. Ceļazīmē ir vismaz šāda informācija:

a) brauciena veids;

b) pamatmaršruts;

c) turp un atpakaļ reisam ar izmitināšanu – reisa ilgums, izbraukšanas un atgriešanās datumi vai dienas, izbraukšanas un brauciena galamērķa rajoni, kā arī iekāpšanas un izkāpšanas punkti;

d) pārvadātājs (pārvadātāji), kas piesaistīts reisa veikšanai.

5. Ceļazīmju grāmatiņas piegādā tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kur transporta uzņēmums veic darbību, vai šo iestāžu izraudzītās organizācijas.

6. Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm pieņem kontroles dokumenta paraugu un nosaka šā dokumenta lietošanas veidu.

12. pants

Vietējas ekskursijas

Veicot starptautiskus turp un atpakaļ reisus ar izmitināšanu vai starptautiskus neregulāros reisus, pārvadātājs var veikt neregulāros reisus (vietējas ekskursijas) dalībvalstī, kas nav viņa uzņēmējdarbības veikšanas vieta.

Šādus reisus paredz pasažieriem, kas nav minētās dalībvalsts iedzīvotāji un ir pirms tam tā paša pārvadātāja pārvesti vienā no pirmajā daļā minētajiem starptautiskiem braucieniem, un kas jāaizved ar to pašu transportlīdzekļi vai ar citu tā paša pārvadātāja vai pārvadātāju grupas transportlīdzekli.

IV IEDAĻA

UZ PAŠU RĒĶINA SNIEGTIE TRANSPORTA PAKALPOJUMI

13. pants

1. Uz pašu rēķina sniegtie autotransporta pakalpojumi, kas definēti 2. panta 4. punktā, atbrīvo no jebkāda veida atļaujām, bet tiem piemēro sertifikātu sistēmu.

2. Uz pašu rēķina sniegtajiem autotransporta pakalpojumiem, kas atšķiras no 2. panta 4. punktā definētajām, izsniedz atļaujas saskaņā ar 5. līdz 10. pantu.

3. Sertifikātus, kas paredzēti 1. punktā, izsniedz tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā transportlīdzeklis reģistrēts, un tie ir derīgi visam reisam, tranzītu ieskaitot.

Tiem jāatbilst paraugam, ko Komisija paredz pēc konsultēšanās ar dalībvalstīm.

V IEDAĻA

KONTROLES LĪDZEKĻI UN SANKCIJAS

14. pants

Transporta biļetes

1. Pasažieriem, kas izmanto regulāro reisu pakalpojumus, izņemot speciālus regulārus reisus, vai turp un atpakaļ reisu pakalpojumus, visu reisa laiku ir klāt transporta biļetes – vai nu individuālās vai kolektīvās, kuras parāda:

- izbraukšanas vietu un brauciena galamērķi, kā arī, attiecīgā gadījumā, tiesības uz atpakaļbraucienu,

- biļetes derīguma termiņu,

- pārvadājuma cenu un – tiem pasažieriem, kas ir samaksājuši par izmitināšanu – brauciena kopējo cenu, izmitināšanu ieskaitot, kā arī sīkāku informāciju par izmitināšanu.

2. Transporta biļeti, kas minēta 1. punktā, uzrāda pēc pilnvarota inspekcijas darbinieka pieprasījuma.

15. pants

Pārbaudes ceļā un uzņēmumos

1. Atļauja vai kontroles dokuments atrodas transportlīdzeklī un to uzrāda pēc pilnvarotā inspekcijas darbinieka pieprasījuma.

Braucieniem, kas minēti 4. panta 2. punktā, par kontroles dokumentu kalpo līgums vai tā notariāli apstiprināta kopija.

2. Pārvadātāji, kas starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem izmanto autobusus, dod iespēju veikt visas pārbaudes, kuru nolūks ir nodrošināt, ka transporta pakalpojumi tiek veikti pareizi, īpaši attiecībā uz autobusu vadītāju darba un atpūtas periodiem. Saistībā ar šīs regulas īstenošanu pilnvarotiem inspekcijas darbiniekiem ir tiesības:

a) pārbaudīt grāmatvedības un citu dokumentāciju, kas saistīta ar transporta uzņēmuma darbību;

b) nokopēt uzņēmuma telpās esošas grāmatas un dokumentus vai veikt izrakstus no tiem;

c) iekļūt visās transporta uzņēmuma telpās, visos objektos un transportlīdzekļos;

d) pieprasīt jebkādas informācijas uzrādīšanu, ko satur grāmatas, dokumenti vai datu bāzes.

16. pants

Savstarpēja palīdzība

1. Dalībvalstis pēc pieprasījuma paziņo parējām attiecīgām dalībvalstīm visu to rīcībā esošo informāciju par:

- pārkāpumiem šīs regulas un citu Kopienas noteikumu pasažieru starptautisko pārvadājumu ar autobusiem jomā, ko šo valstu teritorijā izdarījis pārvadātājs no citas dalībvalsts, un par uzliktajām sankcijām,

- sankcijām, ko valstis uzlikušas pārvadātājiem par pārkāpumiem, kas izdarīti citas dalībvalsts teritorijā.

2. Atļaujas izdevējiestāde atsauc atļauju, ja tās turētājs vairs neatbilst nosacījumiem, uz kuru pamata šī atļauja tika izsniegta saskaņā ar šo regulu, īpaši ja to pieprasa dalībvalsts, kurā šis pārvadātājs veic uzņēmējdarbību. Atļaujas izdevējiestāde tūlīt informē attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.

3. Dalībvalstu kompetentās iestādes aizliedz pārvadātājam nodarboties ar starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem saskaņā ar šo regulu, ja viņš atkārtoti nopietni pārkāpj regulas, kas attiecas uz ceļu satiksmes drošību, jo īpaši tos noteikumus, ko piemēro transportlīdzekļiem un to vadītāju darba un atpūtas periodiem.

VI IEDAĻA

PĀREJAS POSMA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Pārejas posma noteikums

Atļaujas pasažieru pārvadājumiem, kas pastāv šīs regulas spēkā stāšanās dienā, saglabā derīgumu līdz to termiņa beigām, ja vien minētajiem pārvadājumiem joprojām vajadzīgas atļaujas.

18. pants

Nolīgumi starp dalībvalstīm

1. Dalībvalstis var noslēgt divpusējus un daudzpusējus nolīgumus par to pārvadājumu turpmāku liberalizāciju, uz kuriem attiecas šī regula, īpaši attiecībā uz atļauju sistēmu un kontroles dokumentu vienkāršošanu vai atcelšanu.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par visiem nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar 1. punktu.

19. pants

Īstenošana

Līdz 1992. gada 1. jūnijam pēc konsultēšanās ar Komisiju dalībvalstis paredz pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, un par šiem pasākumiem paziņo Komisijai.

Dalībvalstis paredz pasākumus, kas jo īpaši saistīti ar atbilstības pārbaužu veikšanas līdzekļiem un pārkāpumu gadījumā piemērojamām sankcijām. Tās nodrošina, ka visi šie pasākumi tiek piemēroti bez diskriminācijas – neatkarīgi no pārvadātāja pilsonības vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas.

20. pants

Komisijas ziņojums un priekšlikums

1. Līdz 1995. gada 1. jūlijam Komisija iesniedz Padomē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Līdz 1996. gada 1. janvārim tā iesniedz Padomē ar regulu saistītu priekšlikumu par procedūru vienkāršošanu, tai skaitā – ievērojot pārskata secinājumus – atļauju atcelšanu.

2. Līdz 1997. gada 1. janvārim Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par 1. punktā minēto Komisijas priekšlikumu.

21. pants

Atcelšana

1. Ar šo ir atceltas Regulas Nr. 117/66/EEK, (EEK) Nr. 516/72 un (EEK) Nr. 517/72.

2. Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

22. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 1992. gada 1. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1992. gada 16. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Jorge Braga De Macedo

[1] OV C 120, 6.5.1987., 9. lpp.,OV C 301, 26.11.1988., 5. lpp. unOV C 31, 7.2.1989., 9. lpp.

[2] OV C 94, 11.4.1988., 126. lpp.

[3] OV C 356, 31.12.1987., 62. lpp.

[4] OV 147, 9.8.1966., 2688/66. lpp.

[5] OV L 67, 20.3.1972, 13. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2778/78 (OV L 133, 30.11.1978., 4. lpp.).

[6] OV L 67, 20.3.1972., 19. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1301/78 (OV L 158, 16.6.1978., 1. lpp.)

[7] Padomes Regula (EEK) Nr. 1191/69 (1969. gada 26. jūnijs) par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē (OV L 156, 28.6.1969., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1893/91 (OV L 169, 29.6.1991., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Reisi, kas minēti 2. panta 3.1. punkta d) apakšpunktā

Šie reisi iekļauj šādus braucienus.

1. "Aizvērto durvju" pakalpojumus, tas ir, reisus, ko veic, izmantojot vienu un to pašu transportlīdzekli, ar kuru vienu un to pašu pasažieru grupu transportē visu brauciena laiku un atved to atpakaļ uz izbraukšanas vietu.

2. Reisus, kas ietver braucienu ar pasažieriem no izbraukšanas punkta līdz brauciena galamērķim, kam seko tukšbrauciens uz transportlīdzekļa izbraukšanas vietu.

3. Reisus ar iepriekšējo tukšbraucienu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, kuras teritorijā ceļotāji iekāpj transportlīdzeklī, ar nosacījumu, ka šie ceļotāji

- ir sagrupēti pēc pārvadājuma līgumiem, kas noslēgti pirms viņu ierašanās valstī, kur viņi iekāpj transportlīdzeklī,

- pirms tam tikuši tā paša pārvadātāja atvesti saskaņā ar 2. punktu uz to valsti, kur viņi atkal iekāpj transportlīdzeklī un tiek izvesti no šīs valsts,

- vai ielūgti apmeklēt citu dalībvalsti, un transporta izdevumus sedz persona, kas viņus ielūgusi. Pasažieriem jāveido viendabīga grupa, kuras veidošanas mērķis nedrīkst būt vienīgi brauciens kā tāds.

--------------------------------------------------