Kopsavilkums

Ietekmes novērtējums par priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI attiecībā uz informācijas apmaiņu par trešo valstu valstspiederīgajiem un attiecībā uz Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS) un ar ko aizstāj Padomes Lēmumu 2009/316/TI

A. Rīcības nepieciešamība

Kāpēc? Kāda ir risināmā problēma?

Esošā elektroniskā sistēma (ECRIS – Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma) informācijas apmaiņai par iepriekšējiem notiesājošiem spriedumiem pret konkrētu personu, ko pieņēmušas krimināltiesas ES, krimināltiesvedības vajadzībām un, ja to pieļauj valsts tiesību akti, citos nolūkos, nav efektīva attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem. ECRIS neietver mehānismu, ar ko viegli noteikt dalībvalstis, kas uzglabā sodāmības reģistra informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem. Dalībvalstīm, kas vēlas iegūt šādu informāciju, ir jānosūta vispārēji pieprasījumi visām dalībvalstīm, tostarp (vairumam) dalībvalstu, kuras pieprasīto informāciju neuzglabā. Secināts, ka administratīvais slogs, ko radītu pienākums atbildēt uz vispārējiem pieprasījumiem, ir visdārgākais elements (līdz pat 78 miljoniem euro) ECRIS darba plūsmā, ja dalībvalstis sistemātiski nosūtītu šādus pieprasījumus. Tā kā ECRIS nav efektīva attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, praksē attiecībā uz tiem dalībvalstis pilnvērtīgi neizmanto ECRIS. Līdz ar to tiesām, tiesībaizsardzības iestādēm un citām administratīvajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav pieejama pilnvērtīga informācija par notiesāto trešo valstu valstspiederīgo sodāmību. Nepastāv citi vienlīdz efektīvi vai efektīvāki informācijas apmaiņas kanāli.

Ko paredzēts sasniegt ar šo iniciatīvu?

Vispārīgie mērķi

Uzlabot kopīgās drošības un tiesiskuma jomas darbību, uzlabojot informācijas apmaiņu krimināllietās.

Samazināt noziedzību un veicināt noziedzības novēršanu (arī attiecībā uz terorismu).

Nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem un ES valstspiederīgajiem attiecībā uz efektīvu apmaiņu ar sodāmības reģistru informāciju.

Īpašie mērķi

Samazināt ar trešo valstu valstspiederīgo sodāmības reģistru informāciju saistītu nevajadzīgu pieprasījumu skaitu un no tiem izrietošās izmaksas.

Palielināt apmaiņu ar sodāmības reģistra informāciju, izmantojot ECRIS, attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem.

Kāda ir pievienotā vērtība rīcībai ES līmenī? 

Gaidāms, ka iniciatīva nodrošinās kopīgu mehānismu, kura mērķis ir standartizēta, ātra, koordinēta un efektīva informācijas apmaiņa par notiesājošiem spriedumiem starp dalībvalstīm. Šo mērķi nevar sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tam ir nepieciešama visu dalībvalstu saskaņota rīcība. Nevar gaidīt, ka nesaskaņota rīcība dalībvalstu līmenī radīs pietiekamus apjomradītus ietaupījumus, lai novērstu trūkumus sistēmā tās pašreizējā formā.

B. Risinājumi

Kādi leģislatīvie un neleģislatīvie risinājumi tika apsvērti? Vai kādam risinājumam dodama priekšroka? Kāpēc? 

1. risinājums: status quo saglabāšana.

2. risinājums: neleģislatīvs risinājums: brīvprātīgs dalībvalstu projekts, ko līdzfinansē Komisija, efektīvākam mehānismam, lai apmainītos ar sodāmības reģistra informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem.

3. risinājums (vēlamais risinājums) leģislatīvs risinājums: meklēšanas mehānisms, lai noteiktu dalībvalstis, kuras uzglabā sodāmības reģistra informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ietver notiesātu trešo valstu valstspiederīgo identitātes datus (indeksfiltrs), kuriem var piekļūt ar "trāpījums/nav trāpījuma" meklēšanas sistēmu. Indeksfiltrs būtu anonimizēts un nodots visām pārējām dalībvalstīm, ļaujot tām meklēt sistēmā savās telpās. "Trāpījums" noteiktu dalībvalstis, kas uzglabā sodāmības reģistru informāciju par konkrētu trešās valsts valstspiederīgo. Pilnīgu informāciju pēc tam var pieprasīt, izmantojot izveidoto ECRIS.

4. risinājums: tāds pats kā 3. risinājums, bet indeksa dati tiktu uzglabāti centrālā ES vienībā un nebūtu anonimizēti.

3. risinājums ir vēlamais risinājums, jo tas piedāvā mehānismu, lai efektīvi noteiktu dalībvalstis, kas uzglabā sodāmības reģistru informāciju par konkrētu trešās valsts valstspiederīgo. Tā kā 3. risinājums ietver juridisku pienākumu visām dalībvalstīm, tas garantēs vienotu pieeju. 3. risinājumam nav nepieciešams izveidot papildu ES līmeņa sistēmu, tādēļ tas ir rentablāks nekā 4. risinājums.

Kuru risinājumu kurš atbalsta?

Visas dalībvalstis atbalsta regulējuma risinājumu. Liela daļa dalībvalstu var atbalstīt 3. risinājumu, ja nepieciešamo papildu programmatūru varētu vienmērīgi integrēt esošajos tīklos valsts līmenī un būtu pieejams finansiāls atbalsts. Tikai dažas dalībvalstis atbalsta 4. risinājumu. Pamattiesību jomas pārstāvji uzskata, ka decentralizēta sistēma sniegs vairāk ieguvumu nekā centrāla sistēma.

C. Vēlamākā risinājuma ietekme

Kādus ieguvumus nodrošinās vēlamais risinājums (ja tāds ir, pretējā gadījumā – galvenie risinājumi)? 

Nav būtiskas tiešas ietekmes uz ekonomikas, sociālo vai vides jomu.

Kādas ir vēlamā risinājums izmaksas (ja tāds ir, pretējā gadījumā – galveno risinājumu izmaksas)? 

Izveidošanas aplēses ir:

- ES: € 1 089 000,

- 28 dalībvalstīm: € 768 000,

- izveidošanas izmaksas kopā: € 1 857 000.

Pastāvīgās (ikgadējās kārtējās uzturēšanas un administratīvās) izmaksu aplēses ir:

- ES: € 668 000,

- 28 dalībvalstīm: paredzams, ka minētās izmaksas gadu gaitā pakāpeniski palielināsies, no € 5 304 000 līdz maksimums € 12 804 000.

- Paredzams, ka kopējās pastāvīgās izmaksas (28 dalībvalstīm un ES) pēc tam gadu gaitā pakāpeniski palielināsies, no € 5 972 000 līdz maksimums € 13 472 000.

Kā tas skars uzņēmumus, MVU un mikrouzņēmumus?

Neskars.

Vai būs būtiska ietekme uz valstu budžetu un pārvaldi?

Skatīt iepriekš sadaļu "vēlamā risinājuma izmaksas".

Vai būs kāda cita būtiska ietekme? 

Nebūs nekādas citas būtiskas ietekmes.

D. Turpmākā rīcība

Kad politika tiks pārskatīta?

Divus gadus pēc tiesību akta pieņemšanas.