21.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/11

---

PADOMES DIREKTĪVA 2008/7/EK

(2008. gada 12. februāris)

par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 93. un 94. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)	Padomes Direktīva 69/335/EEK (1969. gada 17. jūlijs) par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (3), ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Tā kā tajā ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības dēļ būtu lietderīgi to pārstrādāt.

(2)

Netiešie nodokļi, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, proti, kapitāla nodoklis (nodoklis, ko uzliek par kapitāla iemaksām uzņēmējsabiedrībās), vērtspapīru zīmognodeva un nodoklis par pārstrukturēšanas darbībām, neatkarīgi no tā, vai minētās darbības ir saistītas ar kapitāla palielinājumu, ir iemesls diskriminācijai, nodokļu divkāršai uzlikšanai un atšķirībām, kas traucē kapitāla brīvu apriti. Tas pats attiecas uz citiem netiešajiem nodokļiem, kuri būtībā ir līdzīgi kapitāla nodoklim un vērtspapīru zīmognodevai.

(3)	Tāpēc iekšējā tirgus interesēs ir saskaņot tiesību aktus par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, lai pēc iespējas novērstu faktorus, kuri var būt par iemeslu konkurences nosacījumu kropļošanai vai traucēt kapitāla brīvu apriti.

(4)	Kapitāla nodoklis ekonomiskā ziņā kaitē uzņēmumu pārgrupēšanai un attīstībai. Tas ir īpaši kaitīgs pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad ir ārkārtīgi svarīgi piešķirt prioritāti ieguldījumu veicināšanai.

(5)	Labākais risinājums šo mērķu sasniegšanai būtu atcelt kapitāla nodokli.

(6)

Tomēr ieņēmumu zaudējumi, kas rastos šādu pasākumu tūlītējas piemērošanas dēļ, nav pieņemami dalībvalstīm, kurās patlaban piemēro kapitāla nodokli. Šā iemesla dēļ minētajām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai turpināt kapitāla nodokļa uzlikšanu visiem attiecīgajiem darījumiem vai daļai darījumu, nosakot, ka vienā dalībvalstī nodoklis jāiekasē ar vienotu likmi. Ja dalībvalsts ir nolēmusi neuzlikt kapitāla nodokli visiem darījumiem vai daļai darījumu, uz ko attiecas šī direktīva, tai būtu jāliedz iespēja atkārtoti ieviest šādu nodokli.

(7)

Iekšējam tirgum ir raksturīgs princips, ka nodoklis par kapitāla piesaistīšanu uzņēmējsabiedrībai iekšējā tirgū nav jāiekasē vairāk nekā vienu reizi. Tāpēc, ja dalībvalsts, kurai ir piešķirtas tiesības uzlikt nodokli, neuzliek kapitāla nodokli dažiem vai visiem darījumiem, uz ko attiecas šī direktīva, neviena cita dalībvalsts nedrīkst izmantot tiesības uzlikt nodokli šādiem darījumiem.

(8)	Ir lietderīgi paredzēt stingrus nosacījumus gadījumiem, kad dalībvalstis turpina uzlikt kapitāla nodokli, jo īpaši attiecībā uz atbrīvojumiem un atvieglojumiem.

(9)	Kapitāla piesaistīšanai nebūtu jāuzliek netiešie nodokļi, izņemot kapitāla nodokli. Jo īpaši nav jāuzliek vērtspapīru zīmognodeva – neatkarīgi no šādu vērtspapīru izcelsmes un neatkarīgi no tā, vai tie nodrošina līdzdalību uzņēmējsabiedrības pašu kapitālā vai aizņēmuma kapitālā.

(10)	Direktīvā 69/335/EEK iekļautais kapitālsabiedrību saraksts ir nepilnīgs, un tāpēc tas būtu jāpielāgo.

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(12)	Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kuros ieviestas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt nemainītos noteikumus ir paredzēts iepriekšējās direktīvās.

(13)	Šī direktīva nedrīkstētu ierobežot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valstu tiesību aktos.

(14)	Ņemot vērā kapitāla nodokļa negatīvo ietekmi, Komisijai būtu jāziņo par šīs direktīvas darbību ik pēc trim gadiem, lai šo nodokli atceltu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Priekšmets

Ar šo direktīvu reglamentē netiešo nodokļu uzlikšanu šādiem darījumiem:

a)	kapitāla iemaksas kapitālsabiedrībās;

b)	pārstrukturēšanas darbības, kurās iesaistītas kapitālsabiedrības;

c)	noteiktu kapitāla vērtspapīru un obligāciju emisija.

2. pants

Kapitālsabiedrība

1.   Šajā direktīvā “kapitālsabiedrība” ir:

a)	jebkura sabiedrība, kuras uzņēmējdarbības forma ir viena no I pielikumā minētajām;

b)	jebkura uzņēmējsabiedrība, apvienība vai juridiska persona, ar kuras kapitāla daļām vai aktīviem var veikt darījumus biržā;

c)

jebkura uzņēmējsabiedrība, apvienība vai juridiska persona, kura darbojas, lai gūtu peļņu, un kuras dalībnieki ir tiesīgi savas kapitāla daļas atsavināt trešām personām bez iepriekšējas piekrišanas un par uzņēmējsabiedrības, apvienības vai juridiskas personas parādiem atbild vienīgi ar savām kapitāla daļām.

2.   Šajā direktīvā par kapitālsabiedrībām uzskata arī citas uzņēmējsabiedrības, apvienības vai juridiskas personas, kuras darbojas, lai gūtu peļņu.

3. pants

Kapitāla iemaksas

Šajā direktīvā un saskaņā ar 4. pantu par “kapitāla iemaksām” uzskata šādus darījumus:

a)	kapitālsabiedrības izveidošana;

b)	tādu uzņēmējsabiedrību, apvienību vai juridisku personu, kas nav kapitālsabiedrības, pārveidošana par kapitālsabiedrībām;

c)	kapitālsabiedrības kapitāla palielinājums ar jebkāda veida aktīvu iemaksām;

d)	kapitālsabiedrības aktīvu palielinājums ar jebkāda veida aktīvu iemaksām, kas nav uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas vai aktīvi, bet ir tāda paša veida tiesības kā dalībnieku tiesības, piemēram, balsstiesības, tiesības uz peļņas daļu vai tiesības uz atlikuma daļu likvidācijas gadījumā;

e)	tādas kapitālsabiedrības faktiskā vadības centra pārcelšana no trešās valsts uz dalībvalsti, kuras juridiskā adrese ir trešā valstī;

f)	tādas kapitālsabiedrības juridiskās adreses pārcelšana no trešās valsts uz kādu dalībvalsti, kuras faktiskais vadības centrs ir trešā valstī;

g)	kapitālsabiedrības kapitāla palielinājums, kas rodas, kapitalizējot peļņu vai pastāvīgas vai pagaidu rezerves;

h)	kapitālsabiedrības aktīvu palielinājums, ko radījuši kāda dalībnieka sniegti pakalpojumi, kuri automātiski neizraisa uzņēmējsabiedrības kapitāla pieaugumu, bet tomēr rada pārmaiņas kapitālsabiedrības tiesībās vai var palielināt uzņēmējsabiedrības kapitāla daļu vērtību;

i)	kapitālsabiedrības ņemts aizņēmums, ja kreditoram ir tiesības uz attiecīgās uzņēmējsabiedrības peļņas daļu;

j)	kapitālsabiedrības ņemts aizņēmums, ko piešķir dalībnieks, dalībnieka laulātais vai bērns, vai aizņēmums, ko piešķir trešā persona, ja to garantē kāds dalībnieks, ar nosacījumu, ka šādiem aizņēmumiem ir tāda pati funkcija kā uzņēmējsabiedrības kapitāla palielinājumam.

4. pants

Pārstrukturēšanas darbības

1.   Šajā direktīvā par kapitāla iemaksām neuzskata šādas pārstrukturēšanas darbības:

a)

vienas vai vairāku kapitālsabiedrību visu aktīvu un pasīvu vai vienas vai vairāku darbības nozaru pārvedums vienai vai vairākām kapitālsabiedrībām, kuras ir izveidošanas procesā vai jau ir izveidotas, ar nosacījumu, ka atlīdzību par pārvedumu vismaz daļēji veido vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguvējas sabiedrības kapitālā;

b)

darījums, kurā kapitālsabiedrība, kas ir izveidošanas procesā vai jau ir izveidota, iegādājas kapitāla daļas, kuras nodrošina balsstiesību vairākumu citā kapitālsabiedrībā, ar nosacījumu, ka atlīdzību par iegādātajām kapitāla daļām vismaz daļēji veido vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību bijušās sabiedrības kapitālā. Ja balsstiesību vairākumu panāk, veicot divus vai vairāk darījumus, par pārstrukturēšanas darbībām uzskata tikai darījumu, ar ko panāk balsstiesību vairākumu un visus turpmākos darījumus.

2.   Pārstrukturēšanas darbības ietver arī aktīvu un pasīvu pārvedumus no vienas kapitālsabiedrības uz citu kapitālsabiedrību, kas pilnībā pieder otrai minētajai kapitālsabiedrībai.

II   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

5. pants

Darījumi, kam neuzliek netiešos nodokļus

1.   Dalībvalstis neuzliek kapitālsabiedrībām nekāda veida netiešos nodokļus attiecībā uz šādiem darījumiem:

a)	kapitāla iemaksas;

b)	aizņēmumi vai pakalpojumu sniegšana, kas veido daļu no kapitāla iemaksām;

c)	reģistrācija vai citas formalitātes, kas jānokārto pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas un kas kapitālsabiedrībai var būt obligātas tās juridiskā statusa dēļ;

d)

pārmaiņas kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentā vai nolikumā, un jo īpaši šādas darbības: i) kapitālsabiedrības pārveidošana par cita veida kapitālsabiedrību; ii) kapitālsabiedrības faktiskā vadības centra vai juridiskās adreses pārcelšana no vienas dalībvalsts uz citu; iii) kapitālsabiedrības mērķu maiņa; iv) kapitālsabiedrības pastāvēšanas termiņa pagarinājums;

e)	šīs direktīvas 4. pantā minētās pārstrukturēšanas darbības.

2.   Dalībvalstis neuzliek netiešos nodokļus šādiem darījumiem:

a)	akciju vai citu šāda veida kapitāla vērtspapīru vai to sertifikātu radīšana, emisija, kotēšanas uzsākšana biržā, laišana tirgū vai darījumi ar tiem, neatkarīgi no to emitenta;

b)

aizņēmumi, tostarp valsts obligācijas, kas ir radušies, emitējot obligācijas vai citus tirgojamus vērtspapīrus, neatkarīgi no to emitenta vai visām ar tiem saistītām formalitātēm vai šādu obligāciju vai citu tirgojamu vērtspapīru radīšana, emisija, kotēšanas sākšana biržā, laišana tirgū vai darījumi ar tiem.

6. pants

Nodevas un pievienotās vērtības nodoklis

1.   Atkāpjoties no 5. panta, dalībvalstis var iekasēt šādas nodevas un nodokļus:

a)	nodevas par vērtspapīru pārvedumu neatkarīgi no tā, vai tās uzliktas, piemērojot vienotu likmi vai ne;

b)	pārvedumu nodevas, tostarp zemes reģistrācijas nodevu, par dalībvalstu teritorijā esošu uzņēmumu vai nekustamu īpašumu pārvedumiem uzņēmējsabiedrībai;

c)	nodevas par jebkāda veida aktīvu pārvedumiem kapitālsabiedrībām, ja šādus īpašumus pārved par atlīdzību, kas nav sabiedrības kapitāla daļas;

d)	nodevas par hipotēku vai citu apgrūtinājumu uz zemi vai citiem īpašumiem nodibināšanu, reģistrāciju vai atmaksāšanu;

e)	nodevas, ko iekasē kā maksu;

f)	pievienotās vērtības nodoklis.

2.   Summa, ko iekasē 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā uzskaitīto nodevu un nodokļu veidā, neatšķiras atkarībā no tā, vai kapitālsabiedrības faktiskais vadības centrs vai juridiskā adrese ir tās dalībvalsts teritorijā, kura iekasē nodevas vai nodokļus. Šīs summas nedrīkst pārsniegt nodevas vai nodokļus, ko piemēro līdzīgiem darījumiem, ko veic dalībvalstī, kura iekasē nodevas vai nodokļus.

III   NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI

7. pants

Kapitāla nodokļa uzlikšana atsevišķās dalībvalstīs

1.   Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta, dalībvalsts, kas 2006. gada 1. janvārī no kapitālsabiedrībām iekasēja nodokli par kapitāla iemaksām, turpmāk tekstā – “kapitāla nodoklis”, var turpināt šādi, ja tiek izpildīti 8. līdz 14. panta nosacījumi.

2.   Ja dalībvalsts jebkurā brīdī pēc 2006. gada 1. janvāra pārtrauc iekasēt kapitāla nodokli, tā nedrīkst atsākt šā nodokļa iekasēšanu.

3.   Ja dalībvalsts jebkurā brīdī pēc 2006. gada 1. janvāra pārtrauc iekasēt kapitāla nodokli par kapitāla iemaksām, kas minētas 3. panta g) līdz j) punktā, tā nedrīkst atsākt šā nodokļa iekasēšanu par šādām kapitāla iemaksām, atkāpjoties no 10. panta 2. punkta.

4.   Ja dalībvalsts jebkurā brīdī pēc 2006. gada 1. janvāra pārtrauc iekasēt kapitāla nodokli par pamatkapitāla vai apgrozāmā kapitāla nodrošināšanu filiālei, tā nedrīkst atsākt šā nodokļa piemērošanu šādām kapitāla iemaksām, atkāpjoties no 10. panta 4. punkta.

5.   Ja dalībvalsts jebkurā brīdī pēc 2006. gada 1. janvāra piešķir atbrīvojumus saskaņā ar 13. pantu, tā nedrīkst vēlāk iekasēt kapitāla nodokli par attiecīgajām kapitāla iemaksām.

8. pants

Kapitāla nodokļa likme

1.   Kapitāla nodokli iekasē, piemērojot vienotu likmi.

2.   Dalībvalsts piemērotā kapitāla nodokļa likme nedrīkst pārsniegt likmi, ko šī dalībvalsts piemēroja 2006. gada 1. janvārī.

Ja dalībvalsts pēc minētā datuma samazina piemēroto likmi, tā nedrīkst atsākt augstākas likmes piemērošanu.

3.   Kapitāla nodokļa likme nedrīkst pārsniegt 1 %.

9. pants

Konkrētu juridisku personu izslēgšana no direktīvas piemērošanas jomas

Dalībvalstis var noteikt, ka kapitāla nodokļa uzlikšanas nolūkos 2. panta 2. punktā minētās juridiskās personas neuzskata par kapitālsabiedrībām.

10. pants

Darījumi, kam uzliek kapitāla nodokli, un nodokļa uzlikšanas tiesību sadale

1.   Ja dalībvalsts atbilstīgi 7. panta 1. punktam turpina iekasēt kapitāla nodokli, tā kapitāla nodokli 3. panta a) līdz d) punktā minētajām kapitāla iemaksām uzliek tad, ja kapitālsabiedrības faktiskais vadības centrs atrodas šajā dalībvalstī laikā, kad tiek veikta attiecīgā kapitāla iemaksa.

Kapitāla nodokli uzliek arī 3. panta e) un f) punktā minētajām kapitāla iemaksām.

2.   Ja dalībvalsts turpina iekasēt kapitāla nodokli, tā drīkst uzlikt šo nodokli 3. panta g) līdz j) punktā minētajām kapitāla iemaksām, ja kapitālsabiedrības faktiskais vadības centrs atrodas šajā dalībvalstī laikā, kad tiek veikta attiecīgā kapitāla iemaksa.

3.   Ja kapitālsabiedrības faktiskais vadības centrs atrodas trešā valstī un tās juridiskā adrese ir dalībvalstī, kura turpina iekasēt kapitāla nodokli, kapitāla nodokli kapitāla iemaksām uzliek šajā dalībvalstī.

4.   Ja kapitālsabiedrības juridiskā adrese un faktiskais vadības centrs ir trešā valstī, kapitāla nodokli par pamatkapitāla vai apgrozāmā kapitāla nodrošināšanu filiālei, kas atrodas dalībvalstī, kura turpina iekasēt kapitāla nodokli, var uzlikt šajā dalībvalstī.

11. pants

Kapitāla nodokļa aprēķinu bāze

1.   Ja veic 3. panta a), c) un d) punktā minētās kapitāla iemaksas, kapitāla nodokļa aprēķinu bāze ir faktiskā visu aktīvu vērtība, ko iemaksājuši vai iemaksās dalībnieki pēc tam, kad atskaitītas uzņēmējsabiedrības saistības un izdevumi, kas sabiedrībai radušies katras iemaksas dēļ.

Kapitāla nodokļa iekasēšanu var atlikt tik ilgi, kamēr iemaksas ir izdarītas.

2.   Ja veic 3. panta b), e) un f) punktā minētās kapitāla iemaksas, kapitāla nodokļa aprēķinu bāze ir visu uzņēmējsabiedrības aktīvu faktiskā vērtība pārveidošanas vai pārcelšanas laikā pēc tam, kad atskaitītas saistības un izdevumi, par ko uzņēmējsabiedrība tajā laikā ir atbildīga.

3.   Ja veic 3. panta g) punktā minētās kapitāla iemaksas, kapitāla nodokļa aprēķinu bāze ir palielinājuma nominālvērtība.

4.   Ja veic 3. panta h) punktā minētās kapitāla iemaksas, kapitāla nodokļa aprēķinu bāze ir sniegto pakalpojumu faktiskā vērtība pēc tam, kad atskaitītas saistības un izdevumi, kas uzņēmējsabiedrībai radušies šo pakalpojumu sniegšanas dēļ.

5.   Ja veic 3. panta i) un j) punktā minētās kapitāla iemaksas, kapitāla nodokļa aprēķinu bāze ir saņemtā aizņēmuma nominālais apjoms.

6.   Gadījumos, kas minēti 1. un 2. punktā, par kapitāla nodokļa aprēķinu bāzi var izmantot katram dalībniekam piešķirto vai piederošo sabiedrības kapitāla daļu faktisko vērtību, izņemot gadījumus, kad iemaksas veic tikai skaidrā naudā.

Summa, no kuras iekasē nodokli, nekādā ziņā nav mazāka par to uzņēmējsabiedrības kapitāla daļu nominālvērtību summu, kas piešķirtas vai pieder katram tās dalībniekam.

12. pants

Izņēmumi attiecībā uz kapitāla nodokļa aprēķinu bāzi

1.   Kapitāla palielinājuma gadījumā kapitāla nodokļa aprēķinu bāzē neiekļauj:

a)	kapitālsabiedrībai piederošo aktīvu summu, kas ir atvēlēta kapitāla palielinājumam un kam jau uzlikts kapitāla nodoklis;

b)	kapitālsabiedrības saņemto aizņēmumu summu, kas ir konvertēta sabiedrības kapitāla daļās un kam jau uzlikts kapitāla nodoklis.

2.   Dalībvalsts kapitāla nodokļa aprēķinu bāzē var neiekļaut kapitāla summu, ko par kapitālsabiedrības saistībām ieguldījis dalībnieks ar neierobežotu atbildību, kā arī šāda dalībnieka daļu sabiedrības aktīvos.

Ja dalībvalsts izmanto minētās pilnvaras, kapitāla nodokli uzliek par ikvienu darījumu, par kuru katra dalībnieka atbildība aprobežojas ar viņa daļu uzņēmējsabiedrības kapitālā, jo īpaši, ja šīs atbildības ierobežojumu rada kapitālsabiedrības pārveidošana par cita veida kapitālsabiedrību.

Visos šajos gadījumos kapitāla nodokli iekasē par to uzņēmējsabiedrības aktīvu daļu, kas pieder dalībniekiem ar neierobežotu atbildību par uzņēmējsabiedrības saistībām.

3.   Ja pēc tam, kad sabiedrības kapitāls samazināts zaudējumu dēļ, tiek veikta 3. panta c) punktā minētā kapitāla iemaksa, to kapitāla iemaksas daļu, kas ir tikpat liela kā kapitāla samazinājums, var izslēgt no aprēķinu bāzes, ja kapitāla iemaksu veic četros gados pēc kapitāla samazināšanas.

13. pants

Atbrīvojumi attiecībā uz kapitāla iemaksām atsevišķās kapitālsabiedrībās

Dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumus no kapitāla nodokļa attiecībā uz kapitāla iemaksām šādās uzņēmējsabiedrībās:

a)	kapitālsabiedrības, kas sniedz sabiedriskus pakalpojumus, piemēram, sabiedriskā transporta uzņēmumi, ostu pārvaldes vai uzņēmumi, kas nodrošina ūdens, gāzes vai elektroenerģijas piegādi, ja valstij vai reģionu vai vietējām pašvaldībām pieder vismaz puse no uzņēmējsabiedrības kapitāla;

b)	kapitālsabiedrības, kuru darbība saskaņā ar to nolikumu, kā arī faktiski ir saistīta vienīgi un tieši ar mērķiem kultūras, sociālajā, palīdzības sniegšanas vai izglītības jomā.

Dalībvalstis, kas piešķir atbrīvojumus no kapitāla nodokļa attiecībā uz šādām iemaksām, piemēro attiecīgu atbrīvojumu arī pamatkapitāla vai apgrozāmā kapitāla nodrošināšanai filiālei, kas atrodas to teritorijā, kā minēts 10. panta 4. punktā.

14. pants

Atkāpes piešķiršanas procedūra

Uz konkrēta veida kapitāla iemaksām vai kapitālsabiedrībām var attiekties atbrīvojumi vai likmju samazinājumi taisnīgas nodokļu uzlikšanas vai sociālu apsvērumu dēļ, vai arī, lai dalībvalsts varētu risināt īpašus jautājumus.

Dalībvalsts, kas ierosina veikt šādus pasākumus, jautājumu laikus nodod izskatīšanai Komisijā, ņemot vērā Līguma 97. panta piemērošanu.

IV   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim izpildītu 3., 4., 5., 7., 8., 12., 13. un 14. panta prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu kopā atbilstības tabulu, kur atspoguļota atbilstība starp minētajiem noteikumiem un šo direktīvu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tāpat tajos iekļauj norādi, ka spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos esošās atsauces uz direktīvām, kuras atceļ ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces un formulēt šādu norādi.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

16. pants

Atcelšana

Direktīva 69/355/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar II pielikuma A daļā minētajām direktīvām, tiek atcelta no 2009. gada 1. janvāra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valstu tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

17. pants

Pārskatīšana

Komisija ik pēc trim gadiem ziņo Padomei par šīs direktīvas darbību, jo īpaši ar mērķi atcelt kapitāla nodokli. Lai palīdzētu Komisijai veikt pārskatīšanu, dalībvalstis sniedz tai informāciju par ienākumiem, kas gūti no kapitāla nodokļa.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Direktīvas 1., 2., 6., 9., 10. un 11. pantu piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

19. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 126, 7.6.2007., 6. lpp.

(3)  OV L 249, 3.10.1969., 25. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/98/EK (OV L 363, 20.12.2006., 129. lpp.).

(4)  Skatīt II pielikuma A daļu.

---

---

---

---