29.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/1

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/6/EK (2002. gada 18. februāris) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri pienāk Kopienas dalībvalstu ostās un/vai atiet no tām (4), ir izvirzīta prasība dalībvalstīm satiksmes atvieglināšanas nolūkā pieņemt konkrētas standartizētas veidlapas (“FAL veidlapas”), kā tās definētas Starptautiskās jūrniecības organizācijas (SJO) Konvencijā par starptautiskās jūras satiksmes atvieglināšanu (FAL konvencija), kura pieņemta 1965. gada 9. aprīlī, ar attiecīgajiem grozījumiem.

(2)

Lai atvieglinātu jūras pārvadājumus un kuģošanas sabiedrībām samazinātu administratīvo slogu, ir jāvienkāršo un pēc iespējas plašāk jāsaskaņo ziņošanas formalitātes, ko nosaka Savienības tiesību akti un dalībvalstis. Tomēr šai direktīvai nevajadzētu skart sniedzamās informācijas veidu un saturu, un ar to nedrīkstētu paredzēt nekādas papildu ziņošanas prasības kuģiem, kuriem šāds pienākums līdz šim vēl nav noteikts saskaņā ar dalībvalstīs piemērojamiem tiesību aktiem. Tai būtu jāattiecas tikai un vienīgi uz to, kā var vienkāršot un saskaņot minētās informācijas procedūras un kā var efektīvāk iegūt informāciju.

(3)

FAL veidlapas pilnībā atspoguļo informāciju, kuras sniegšanu, kuģiem ienākot ostās un/vai izejot no tām, pieprasa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/59/EK (2000. gada 27. novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. marts) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (pārstrādāta) (8), un attiecīgā gadījumā Starptautisko jūras bīstamo kravu kodeksu, kuru pieņēma 1965. gadā, ar attiecīgajiem grozījumiem, kas pieņemti un stājušies spēkā. Tādēļ, ja šāda informācija atbilst prasībām, kas noteiktas iepriekš minētajos tiesību aktos, FAL veidlapas būtu jāpieņem kā piemērots veids tās sniegšanai.

(4)

Tā kā jūras transports darbojas pasaules mērogā, Savienības tiesību aktos jāņem vērā SJO prasības, ja ir jāveic vienkāršošana.

(5)

Dalībvalstīm būtu jāpadziļina sadarbība starp tādām kompetentām iestādēm kā muitas, robežsardzes, sabiedrības veselības un transporta iestādes, lai turpinātu Savienībā vienkāršot un saskaņot ziņošanas formalitātes un pēc iespējas efektīvāk izmantotu elektroniskās datu pārraides un informācijas apmaiņas sistēmas, pēc iespējas vienlaicīgi novēršot šķēršļus jūras transportam un izveidojot Eiropas jūras transporta telpu bez robežām.

(6)

Vajadzētu būt pieejamai detalizētai statistikai par jūras transportu, lai novērtētu tādu politikas pasākumu efektivitāti un nepieciešamību pēc tiem, kuru mērķis ir atvieglot jūras transportu Savienībā, ņemot vērā vajadzību izvairīties no jaunu nevajadzīgu prasību ieviešanas attiecībā uz statistikas apkopošanu dalībvalstīm, un lai pilnībā izmantotu Eurostat. Šīs direktīvas piemērošanai būtu svarīgi apkopot nepieciešamos datus par kuģu satiksmi/pārvietošanos Savienībā un/vai kuģiem, kas ieiet trešās valsts ostās vai brīvzonā.

(7)

Kuģošanas sabiedrībām būtu vieglāk gūt labumu no “atļautas regulāras kuģu satiksmes” statusa saistībā ar mērķiem, kas izvirzīti Komisijas 2009. gada 21. janvāra paziņojumā “Paziņojums un rīcības plāns ar mērķi izveidot Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem”.

(8)

Pēc iespējas nekavējoties un ne vēlāk kā 2015. gada 1. jūnijā, kārtojot visas ziņošanas formalitātes, plaši būtu jāizmanto elektroniskie datu pārraides līdzekļi, kad vien iespējams, izmantojot FAL konvencijas izstrādātos starptautiskos standartus. Lai racionalizētu un paātrinātu, iespējams, ļoti liela apjoma informācijas pārraidi, ziņošanas formalitātēm, ja vien iespējams, būtu jāizmanto elektroniski formāti. Savienībā informācijas sniegšana FAL veidlapās papīra formātā būtu izmantojama tikai ārkārtas gadījumā un ierobežotu laiku. Dalībvalstis ir aicinātas izmantot administratīvos līdzekļus, tostarp ekonomiskos stimulus, lai veicinātu elektronisko formātu izmantošanu. Iepriekš minēto iemeslu dēļ informācijas apmaiņai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jānotiek elektroniski. Lai veicinātu šādu pāreju, jāpalielina elektronisko sistēmu tehniskā savietojamība, turklāt tas pēc iespējas jādara vienlaicīgi, lai nodrošinātu Eiropas jūras transporta telpas bez robežām netraucētu darbību.

(9)

Pildot ziņošanas formalitātes, tirdzniecībā un satiksmē iesaistītajām pusēm būtu jāspēj iesniegt informāciju un dokumentus, izmantojot vienu elektronisku kontaktpunktu. Atsevišķi datu elementi būtu jāiesniedz tikai vienu reizi.

(10)

Valsts un Savienības līmenī ieviestajām SafeSeaNet sistēmām vajadzētu vienkāršot informācijas saņemšanu, apmaiņu un izplatīšanu starp tām dalībvalstu informācijas sistēmām, kas attiecas uz jūrniecību. Lai atvieglinātu jūras satiksmi un samazinātu tai uzliktos administratīvos slogus, SafeSeaNet sistēmai vajadzētu būt savstarpēji savietojamai ar citām Savienības sistēmām ziņošanas prasību izpildei. SafeSeaNet sistēma būtu jāizmanto papildu informācijas apmaiņai, lai atvieglinātu jūras satiksmi. SafeSeaNet sistēmā nebūtu jāievieš ziņošanas formalitātes, kas attiecas uz tādu informāciju, kura nepieciešama tikai un vienīgi valstu vajadzībām.

(11)

Pieņemot jaunus Savienības pasākumus, būtu jānodrošina, ka dalībvalstis var saglabāt datu elektronisku pārraidi un tām nav pienākuma izmantot papīra formātus.

(12)

Elektroniskas datu pārraides priekšrocības pilnībā var izmantot tikai tad, ja ir netraucēta un efektīva saziņa starp SafeSeaNet, e-muitu un elektroniskajām sistēmām datu ievadīšanai vai to saņemšanai. Tāpēc, lai ierobežotu administratīvos šķēršļus, pirmām kārtām būtu jāizmanto piemērojamie standarti.

(13)

FAL veidlapas regulāri atjaunina. Tāpēc šai direktīvai vajadzētu attiekties uz pašlaik spēkā esošo veidlapu versiju. Jebkāda informācija, kas ir prasīta dalībvalstu tiesību aktos, kura pārsniedz FAL konvencijas prasības, būtu jānosūta formātā, ko izstrādā, pamatojoties uz FAL konvencijas standartiem.

(14)

Šai direktīvai nevajadzētu skart Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (9), Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (10), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (11), vai to dalībvalstu tiesību aktus robežkontroles jomā, kuras nepiemēro Šengenas robežkontroles tiesību aktus, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 450/2008 (2008. gada 23. aprīlis), ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais muitas kodekss) (12).

(15)

Lai informācijas elektronisku pārraidi padarītu par standarta praksi un atvieglotu jūras satiksmi, dalībvalstīm būtu saskaņā ar atbilstīgu grafiku jāpaplašina elektronisko datu pārraides līdzekļu izmantošana un sadarbībā ar Komisiju būtu jāapspriež iespēja saskaņot elektronisko datu pārraides līdzekļu izmantošanu. Šim nolūkam būtu jāņem vērā SafeSeaNet sistēmas augsta līmeņa vadības grupas darbs attiecībā uz SafeSeaNet ceļvedi, kad to pieņems, un konkrētās finansējuma vajadzības un Savienības finanšu līdzekļu attiecīga piešķiršana elektroniskas datu pārraides attīstībai.

(16)

No FAL veidlapās minētās informācijas nosūtīšanas būtu jāatbrīvo kuģi, kuri kuģo maršrutā starp Savienības muitas teritorijā esošām ostām, ja šie kuģi neienāk no kādas ostas ārpus minētās teritorijas vai no kādas brīvzonas, kurai piemēro I tipa kontroles kārtību muitas tiesību aktu nozīmē, neienāk šādā ostā vai neiet uz šādu ostu, neskarot piemērojamos Savienības tiesību aktus un informāciju, ko dalībvalstis var pieprasīt, lai aizsargātu iekšējo kārtību un drošību un piemērotu tiesību aktus muitas, fiskālajā, imigrācijas, vides vai sanitāro prasību jomā.

(17)

Atbrīvojumu no administratīvo formalitāšu kārtošanas vajadzētu atļaut arī atkarībā no kuģa kravas, ne tikai atkarībā no tā galamērķa un/vai atiešanas ostas. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka papildu formalitātes kuģiem, kas ienākuši trešās valsts ostā vai brīvzonā, ir samazinātas. Komisijai būtu jāizskata šis jautājums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ziņojumu par šīs direktīvas darbību.

(18)

Būtu jāievieš jauna pagaidu veidlapa, lai saskaņotu aizsardzības informāciju, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 725/2004 tiek pieprasīta pirms kuģa ienākšanas ostā.

(19)

Valstu prasības par valodu bieži vien ir piekrastes kuģniecības tīkla izveides kavēklis. Dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai atvieglotu rakstisko un mutisko saziņu starp dalībvalstu jūras transporta apkalpēm atbilstīgi starptautiskajai praksei, lai rastu kopīgu saziņas veidu.

(20)

Komisijai vajadzētu būt tiesīgai atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šīs direktīvas pielikumu. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.

(21)

Dažādie Savienības tiesību akti, kuros ienākšanai ostā noteiktas iepriekšēja paziņojuma formalitātes, piemēram, Direktīva 2009/16/EK, var paredzēt atšķirīgus termiņus šo iepriekšēja paziņojuma formalitāšu pabeigšanai. Saistībā ar ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību, kurā vajadzības gadījumā iekļauj tiesību akta priekšlikumu, Komisijai būtu jāizskata iespēja šos termiņus saīsināt un saskaņot, izmantojot priekšrocības, ko sniedz elektroniskās datu apstrādes pastāvīgā attīstība.

(22)

Saistībā ar ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību Komisijai būtu jāapsver, cik lielā mērā šīs direktīvas nolūku, proti, administratīvo formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz kuģiem, kuri ienāk ES ostās un/vai iziet no tām, būtu jāattiecina arī uz šo ostu iekšzemes teritorijām, jo īpaši uz upju transportu, lai panāktu ātrāku un raitāku jūras transporta plūsmu uz iekšzemi un ilgtspējīgi atrisinātu jūras ostu un ap tām esošo teritoriju pārmērīgās noslodzes problēmu.

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus – proti, saskaņotā veidā visā Savienībā atvieglot jūras satiksmi, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(24)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, ja direktīvas transponēšana ir bezjēdzīga ģeogrāfisku iemeslu dēļ, šī transponēšana nav obligāta. Tāpēc šajā direktīvā paredzētās prasības neattiecas uz dalībvalstīm, kam nav ostu, kurās var ienākt kuģi, uz ko attiecas šī direktīva.

(25)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir ieguldījums Lisabonas stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanā.

(26)

Piekļuvei SafeSeaNet un citām elektroniskajām sistēmām vajadzētu būt regulētai, lai aizsargātu komerciālu un konfidenciālu informāciju un netiktu skarti komerciālu datu aizsardzības jomā piemērojamie tiesību akti, bet attiecībā uz personas datiem – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (13) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (14). Dalībvalstīm un Savienības iestādēm un struktūrām vajadzētu pievērst īpašu uzmanību nepieciešamībai aizsargāt komerciālu un konfidenciālu informāciju ar pienācīgām piekļuves kontroles sistēmām.

(27)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (15) dalībvalstīm ir ieteikts gan pašu, gan arī Savienības vajadzībām sastādīt tabulas, kurās pēc iespējas labāk parādītu atbilstību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, kā arī darīt tās zināmas atklātībai.

(28)

Skaidrības labad Direktīva 2002/6/EK būtu jāaizstāj ar šo direktīvu,

a)

“ziņošanas formalitātes” ir informācija, kā norādīts pielikumā, kas, kuģim ienākot dalībvalsts ostā vai izejot no tās, jāsniedz administratīvos un procedūras nolūkos saskaņā ar dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem;

b)

“FAL konvencija” ir SJO Konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu, kas pieņemta 1965. gada 9. aprīlī, ar attiecīgajiem grozījumiem;

c)

“FAL veidlapas” ir standartizētas veidlapas, kas paredzētas FAL konvencijā;

d)

“kuģis” ir jebkura veida jūras kuģis vai jūras transportlīdzeklis;

e)

“SafeSeaNet” ir Savienības jūrlietu informācijas apmaiņas sistēma, kā noteikts Direktīvā 2002/59/EK;

f)

“elektroniska datu pārraide” ir ciparu formātā kodētas informācijas pārraides process, izmantojot pārskatāmu strukturētu formātu, kuru var tieši izmantot glabāšanai un apstrādei datoros.

a)

vismaz 24 stundas iepriekš; vai

b)

ne vēlāk kā brīdī, kad kuģis iziet no iepriekšējās ostas, ja reisa laiks ir mazāks par 24 stundām; vai

c)

tiklīdz šī informācija ir pieejama, ja ierašanās osta nav zināma vai mainās reisa laikā.

a)

iespēju ar šo direktīvu ieviesto vienkāršošanu attiecināt arī uz iekšējo ūdensceļu transportu;

b)

to, kā Upju informācijas dienesti ievēro šajā direktīvā minētās elektroniskās datu pārraidīšanas procedūras;

c)

virzību, kas atbilstīgi 3. pantam panākta, saskaņojot un koordinējot ziņošanas formalitātes;

d)

iespējām izvairīties no formalitātēm vai vienkāršot tās kuģiem, kas ienāk trešās valsts ostā vai brīvzonā;

e)

pieejamiem datiem par kuģu satiksmi/pārvietošanos Savienībā un/vai ienākšanu trešo valstu ostās vai brīvzonā.