26.9.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1405/2006

(2006. gada 18. septembris),

ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 36. un 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Dažu Egejas jūras salu īpašais ģeogrāfiskais novietojums rada papildu transporta izmaksas, piegādājot produktus, kas nepieciešami patēriņam, pārstrādei un kā lauksaimnieciskās ražošanas resursi. Turklāt objektīvi faktori, ko rada to izolētība un nošķirtība, rada uzņēmējiem un ražotājiem papildu grūtības, kas būtiski apgrūtina viņu darbību. Dažos gadījumos uzņēmēji un ražotāji ir divkārt izolēti. Šos traucējumus var mazināt, pazeminot minēto nepieciešamo produktu cenu. Tādēļ ir lietderīgi ieviest īpašu piegādes kārtību, lai garantētu piegādi Egejas jūras salām un kompensētu papildu izmaksas, ko rada to nošķirtība, izolētība un attālais novietojums.

(2)	Egejas jūras salās novērotās problēmas pastiprina salu mazā platība. Lai nodrošinātu paredzēto pasākumu efektivitāti, šie pasākumi būtu piemērojami tikai t.s. “nelielajām salām”.

(3)

Kopienas politika par atbalstu vietējai ražošanai nelielajās Egejas jūras salās, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2019/93 (1993. gada 19. jūlijs), ar ko nelielajām Egejas jūras salām ievieš īpašus pasākumus attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem (1), skar daudzus produktus un to ražošanas, tirdzniecības un pārstrādes pasākumus. Šie pasākumi ir apliecinājuši savu efektivitāti un ir nodrošinājuši lauksaimniecisko darbību nepārtrauktību un attīstību. Kopienai būtu jāturpina atbalstīt ražošanu, kas ir nelielo Egejas jūras salu vides, sociālā un ekonomiskā līdzsvara pamatfaktors. Pieredze rāda, ka, tāpat kā attiecībā uz lauku attīstības politiku, ciešāka sadarbība ar vietējām varas iestādēm var palīdzēt mērķtiecīgāk pievērsties attiecīgo salu problēmām. Tādējādi būtu jāturpina piešķirt vietējās ražošanas atbalstu, izmantojot vispārēju programmu, kas izstrādāta vispiemērotākajā ģeogrāfiskajā līmenī, un šī programma Grieķijai būtu jāiesniedz Komisijai.

(4)

Lai sasniegtu mērķi pazemināt cenas nelielajās Egejas jūras salās un mazinātu papildu izmaksas, ko rada salu nošķirtība, izolētība un attālais novietojums, tajā pašā laikā saglabājot Kopienas produktu konkurētspēju, būtu jāpiešķir atbalsts par Kopienas izcelsmes produktu piegādi Egejas jūras nelielajām salām. Piešķirot šādu atbalstu, būtu jāņem vērā transporta papildu izmaksas uz Egejas jūras nelielajām salām un attiecībā uz lauksaimniecības izejvielām un pārstrādei paredzētiem produktiem papildu izmaksas, ko rada to izolētība un attālais novietojums.

(5)

Tā kā daudzumi, uz ko attiecas īpašā piegādes kārtība, ir ierobežoti atbilstīgi nelielo Egejas salu apgādes prasībām, minētā kārtība netraucē iekšējā tirgus normālu darbību. Turklāt īpašās piegādes kārtības ekonomiskajām priekšrocībām nebūtu jārada attiecīgo produktu tirdzniecības plūsmas novirzīšanās. Tādēļ būtu jāaizliedz šo produktu nosūtīšanu vai eksportu no nelielajām Egejas jūras salām. Tomēr šo produktu nosūtīšanu vai eksportu būtu jāatļauj, ja priekšrocības, ko rada īpašā piegādes kārtība, tiek atlīdzinātas, vai, attiecībā uz pārstrādes produktiem, tas dod iespēju veikt reģionālo tirdzniecību. Būtu jāņem vērā eksports uz trešām valstīm un attiecīgi būtu jāatļauj tradicionālo pārstrādes produktu eksports. Tāpat nebūtu jāpiemēro ierobežojumi tradicionālajiem pārstrādes produktu sūtījumiem. Skaidrības labad šajā regulā būtu jāprecizē atskaites periods tradicionālā eksporta vai sūtījumu daudzumu noteikšanai.

(6)

Lai sasniegtu īpašās piegādes kārtības mērķus, pasākumu ekonomiskajām priekšrocībām ir jāatspoguļojas ražošanas izmaksās un cenu samazinājumā tiešajam patērētājam. Tādēļ šādas ekonomiskās priekšrocības būtu jāpiešķir vienīgi ar nosacījumu, ka tās faktiski nodod tālāk tiešajam patērētājam un tālab jāveic attiecīgas pārbaudes.

(7)

Lai palīdzētu sasniegt nospraustos mērķus – attīstīt vietējo lauksaimniecisko ražošanu un lauksaimniecības produktu piegādi, būtu jāsaskaņo programmas izstrāde attiecībā uz piegādēm attiecīgajām salām, un Komisijas un Grieķijas partnerībai vajadzētu būt sistemātiskai. Tādēļ piegādes programma būtu jāizstrādā Grieķijas izraudzītām iestādēm un jāiesniedz Komisijai apstiprināšanai.

(8)	Būtu jāveicina, lai Egejas jūras nelielo salu lauksaimnieki piegādātu kvalitatīvus produktus un būtu jāpalīdz šādu produktu tirdzniecībā.

(9)

Lai mazinātu Egejas jūras nelielo salu lauksaimniecības specifiskās grūtības, ko rada to nošķirtība, izolētība un attālais novietojums, mazā platība, kalnainais reljefs, klimats un ekonomiskā atkarība no nedaudziem produktiem, var pieļaut atkāpi no Komisijas konsekventās politikas neatļaut valsts darbības atbalstu Līguma I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu ražošanai, pārstrādei un tirdzniecībai.

(10)

Šīs regulas īstenošanai nebūtu jāapdraud tā īpašā atbalsta apjoms, ko līdz šim ir saņēmušas Egejas jūras nelielās salas. Lai Grieķija varētu veikt attiecīgos pasākumus, tās rīcībā arī turpmāk vajadzētu būt summai, kas ir līdzvērtīga atbalstam, ko Kopiena jau ir piešķīrusi atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 2019/93. Jaunā lauksaimnieciskās ražošanas atbalsta sistēma Egejas jūras nelielajās salās, kas izveidota ar šo regulu, būtu jākoordinē ar atbalstu, ko attiecībā uz līdzīgu ražošanu piemēro pārējā Kopienā, un tādēļ Regula (EEK) Nr. 2019/93 būtu jāatceļ.

(11)

Ievērojot subsidiaritātes principu un atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (2), ir lietderīgi īpašo Egejas jūras nelielajām salām paredzēto pasākumu pārvaldību nodot Grieķijai. Tādēļ minētos pasākumus var īstenot, izmantojot Komisijas apstiprināto atbalsta programmu, ko iesniegusi Grieķija.

(12)	Grieķija ir nolēmusi no 2006. gada 1. janvāra visai valstij piemērot vienreizēja maksājuma shēmu. Lai nodrošinātu Egejas jūras nelielajām salām paredzēto attiecīgo pasākumu koordināciju, Regula (EK) Nr. 1782/2003 būtu atbilstīgi jāgroza.

(13)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (3).

(14)	Šajā regulā paredzētā programma būtu jāuzsāk 2007. gada 1. janvārī. Tomēr, lai programmu varētu uzsākt minētajā datumā, Grieķijai un Komisijai būtu jāatļauj veikt visus sagatavošanās pasākumus laikposmā starp šīs regulas stāšanos spēkā un minētās programmas īstenošanas sākumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Piemērošanas joma un definīcija

1.   Šī regula nosaka īpašus pasākumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā un lauksaimnieciskās ražošanas līdzekļiem, lai novērstu grūtības, kas rodas Egejas jūras nelielo salu īpašo apstākļu – nošķirtības un izolētības – dēļ.

2.   Šajā regulā “nelielās salas” nozīmē jebkuru Egejas jūras salu, izņemot Krētas un Eibojas salu.

2. pants

Kopienas atbalsta programma

Tiek izveidota Kopienas atbalsta programma nelielajām salām. Tā ietver:

a)	īpašu piegādes kārtību, kā paredzēts II nodaļā, un

b)	īpašus pasākumus, lai palīdzētu vietējai lauksaimnieciskajai ražošanai, kā paredzēts III nodaļā.

II   NODAĻA

ĪPAŠĀ PIEGĀDES KĀRTĪBA

3. pants

Piegādes bilances prognoze

1.   Ar šo ievieš īpašu piegādes kārtību lauksaimniecības produktiem, kas nelielajās salās ir cilvēku patēriņa pirmās nepieciešamības preces, vai arī vajadzīgi citu produktu ražošanai vai ir lauksaimniecības resursi.

2.   Tiek sagatavota piegādes bilances prognoze, kurā norāda 1. punktā minēto lauksaimniecības produktu daudzumu, kas vajadzīgs, lai katru gadu izpildītu piegādes prasības. Tādēļ piegādes bilances prognoze būtu jāizstrādā Grieķijas izraudzītām iestādēm un jāiesniedz Komisijai apstiprināšanai.

Atsevišķu bilances prognozi var izstrādāt iepakošanas un pārstrādes uzņēmumu vajadzībām, kuru produkti paredzēti vietējam tirgum, tradicionālajiem sūtījumiem uz pārējo Kopienu vai tradicionālajam eksportam uz trešām valstīm.

4. pants

Īpašās piegādes kārtības darbība

1.   Atbalstu piešķir par 3. panta 1. punktā minēto produktu piegādi nelielajām salām.

Atbalsta apjomu nosaka, ņemot vērā papildu izmaksas, kas saistītas ar šo produktu tirdzniecību nelielajās salās un kuras aprēķina saistībā ar attālumu no parastajām nosūtīšanas ostām kontinentālajā Grieķijā un saistībā ar attālumu no tranzīta vai iekraušanas salu ostām līdz galamērķa salām.

2.   Īstenojot īpašo piegādes kārtību, jo īpaši ņem vērā šādus aspektus:

a)	nelielo salu īpašās vajadzības un precīzas kvalitātes prasības;

b)	tradicionālās tirdzniecības plūsmas uz kontinentālās Grieķijas ostām un starp Egejas jūras salām;

c)	piedāvātā atbalsta ekonomisko aspektu;

d)	attiecīgā gadījumā, vajadzību neradīt šķēršļus vietējās produkcijas potenciālai attīstībai.

3.   Īpašo piegādes kārtību piemēro tikai tad, ja ekonomiskās priekšrocības faktiski tiek nodotas tiešajam patērētājam.

5. pants

Eksports uz trešām valstīm un sūtījumi uz pārējo Kopienu

1.   Produktus, uz kuriem attiecas īpašā piegādes kārtība, var eksportēt uz trešām valstīm vai nosūtīt uz pārējo Kopienu tikai, ievērojot nosacījumus, kas noteikti saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru.

Šādos nosacījumos jo īpaši iekļauj tā atbalsta atlīdzinājums, kas saņemts saskaņā ar īpašo piegādes kārtību.

2.   Eksports uz trešām valstīm vai nosūtīšana uz pārējo Kopienu ir iespējama attiecībā uz produktiem, kas pārstrādāti nelielajās salās no produktiem, kuriem ir piemērota īpašā piegādes kārtība, nepārsniedzot tradicionālā eksporta vai tradicionālo sūtījumu apjomu. Daudzumu, ko var eksportēt vai nosūtīt, precizē saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru.

Šādi eksportētajiem produktiem nepiešķir eksporta kompensāciju.

6. pants

Sīki izstrādāti noteikumi īpašās kārtības piemērošanai

Saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas piemērošanai. Šajos noteikumos jo īpaši jānosaka nosacījumi, ar kādiem Grieķija var grozīt daudzumus un resursus, kas katru gadu tiek piešķirti dažādiem produktiem, kuri ir tiesīgi uz īpašo piegādes kārtību, un vajadzības gadījumā izstrādāt piegādes apliecību sistēmu.

III   NODAĻA

VIETĒJO LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU ATBALSTA PASĀKUMI

7. pants

Atbalsta pasākumi

1.   Atbalsta programmā ir pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu vietējās lauksaimnieciskās ražošanas nepārtrauktību un attīstību nelielajās salās.

2.   Atbalsta programma jāizstrādā ģeogrāfiskajā līmenī, ko Grieķija uzskata par visvairāk piemēroto. To sagatavo kompetentā iestāde, ko izraudzījusies Grieķija un kuru tā, apspriedusies ar kompetentām iestādēm un organizācijām attiecīgajā vietējā līmenī, iesniedz Komisijai apstiprināšanai.

8. pants

Saderība un konsekvence

1.   Atbilstīgi atbalsta programmai veiktie pasākumi saskan ar Kopienas tiesību aktiem, un ir saderīgi ar citām Kopienas politikas jomām un pasākumiem, kas veikti šo politiku ieviešanā.

2.   Atbalsta programmas pasākumi ir saderīgi ar pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar citiem kopējās lauksaimniecības politikas instrumentiem, un jo īpaši ar kopējām tirgus organizācijām, lauku attīstību, produktu kvalitāti, dzīvnieku labturību un vides aizsardzību.

Jo īpaši, nevienu pasākumu saskaņā ar šo nodaļu nevar finansēt kā:

a)	papildu atbalstu piemaksu režīmam vai atbalsta shēmu saskaņā ar kopējo tirgus organizāciju, izņemot īpašus gadījumus, kad to attaisno objektīvi kritēriji;

b)	atbalstu pētniecības projektiem, pasākumus pētniecības projektu atbalstam vai pasākumus, kuriem ir tiesības uz Kopienas finansējumu saskaņā ar Padomes Lēmumu 90/424/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par izdevumiem veterinārijas jomā (4);

c)	atbalstu pasākumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (5) darbības jomā.

9. pants

Atbalsta programmas saturs

Atbalsta programma var ietvert:

a)	skaitlisku pašreizējās lauksaimnieciskās ražošanas stāvokļa aprakstu, ņemot vērā pieejamo novērtējumu rezultātus, parādot attīstības atšķirības, nepilnības un potenciālu;

b)	ierosinātās stratēģijas, izvēlēto prioritāšu, programmas skaitlisko mērķu aprakstu un aplēsi, kas parāda gaidāmo ekonomisko, vides un sociālo ietekmi, tostarp ietekmi uz nodarbinātību;

c)	pasākumu īstenošanas grafiku un vispārēju provizorisku finanšu tabulu, kurā redzami izvietojamie resursi;

d)	pierādījumu, ka vairāki atbalsta programmas pasākumi ir saderīgi un saskaņoti, un uzraudzībai un novērtēšanai izmantojamos kritērijus;

e)	pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu efektīvu un pienācīgu atbalsta programmas īstenošanu, tostarp reklāmas, uzraudzības un novērtēšanas pasākumus un pārbaužu un administratīvo sodu noteikumus;

f)	tādas kompetentas iestādes izvirzīšanu, kas ir atbildīga par atbalsta programmas īstenošanu, kā arī attiecīgo līmeņu iestāžu vai asociēto iestāžu izvirzīšanu.

10. pants

Uzraudzība

Atbalsta programmas īstenošanas efektīvas uzraudzības nodrošināšanas procedūras un fiziskos un finansiālos rādītājus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru.

IV   NODAĻA

PAPILDU PASĀKUMI

11. pants

Valsts atbalsts

1.   Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, uz kuriem attiecas Līguma 87., 88. un 89. pants, Komisija var atļaut darbības atbalstu šo produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības nozarēm, lai mazinātu specifiskās grūtības nelielo salu lauksaimniecībā, ko rada to nošķirtība, izolētība un attālais novietojums.

2.   Grieķija var piešķirt papildu finansējumu atbalsta programmas īstenošanai. Šādā gadījumā Grieķija paziņo Komisijai par valsts atbalstu un Komisija saskaņā ar šo regulu to var apstiprināt kā atbalsta programmas daļu. Šādi paziņoto atbalstu uzskata par paziņojumu Līguma 88. panta 3. punkta pirmā teikuma nozīmē.

V   NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

12. pants

Finanšu resursi

1.   Šajā regulā paredzētie pasākumi uzskatāmi par intervences pasākumiem, kas ir paredzēti lauksaimniecības tirgu stabilizēšanai Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (6) 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

2.   Kopiena II un III nodaļā paredzētos pasākumus finansē maksimāli līdz EUR 23,93 miljoniem gadā.

3.   Īpašajai piegādes kārtībai, kas minēta II nodaļā, gadā piešķirtā summa nedrīkst pārsniegt EUR 5,47 miljonus.

VI   NODAĻA

VISPĀRĒJI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Atbalsta programmas projekts

1.   Grieķija vēlākais līdz 2006. gada 31. oktobrim iesniedz Komisijai atbalsta programmas projektu 12. panta 2. un 3. punktā minētajā finansiālajā apjomā.

Atbalsta programmas projektā ir prognozētās piegādes bilances projekts, kurā norādīti produkti, to daudzumi un Kopienas piegādes atbalsta summa, pievienojot vietējās ražošanas atbalsta programmas projektu.

2.   Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru novērtē ierosināto atbalsta programmu un pieņem lēmumu par tās apstiprināšanu.

3.   Atbalsta programmu uzsāk 2007. gada 1. janvārī.

14. pants

Īstenošanas noteikumi

Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Tajos jo īpaši ietver:

a)	nosacījumus, ar kādiem Grieķija var mainīt piegādes atbalsta daudzumus un līmeņus un atbalsta pasākumus vai to resursu sadali, kas piešķirti vietējās ražošanas atbalstam;

b)	noteikumus attiecībā uz to pārbaužu un administratīvo sodu specifikāciju minimumu, kas Grieķijai ir jāpiemēro.

15. pants

Pārvaldības komiteja

1.   Komisijai palīdz Tiešo maksājumu pārvaldības komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 144. pantu (turpmāk – “Komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

16. pants

Valsts pasākumi

Grieķija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz pārbaudēm un administratīvajiem sodiem, un informē par to Komisiju.

17. pants

Paziņojumi un ziņojumi

1.   Grieķija ne vēlāk kā līdz katra gada 15. februārim paziņo Komisijai par tās rīcībā nodotajām apropriācijām, ko tā paredzējusi izlietot atbalsta programmas īstenošanā turpmākajā gadā.

2.   Grieķija vēlākais līdz katra gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumu par iepriekšējā gadā īstenotajiem pasākumiem, kas paredzēti šajā regulā.

3.   Komisija vēlākais līdz 2011. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju pārskatu, kurā norāda saskaņā ar šo regulu veikto darbību ietekmi, vajadzības gadījumā tam pievienojot attiecīgus priekšlikumus.

18. pants

Atcelšana

Ar šo no 2007. gada 1. janvāra atceļ Regulu (EEK) Nr. 2019/93.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar šīs regulas pielikumā esošo korelācijas tabulu.

19. pants

Pārejas posma pasākumi

Saskaņā ar 15. panta 2. punktā paredzēto procedūru Komisija var pieņemt vajadzīgos pārejas posma pasākumus, lai nodrošinātu netraucētu pāreju no pasākumiem, kas paredzēti Regulā (EEK) Nr. 2019/93, uz pasākumiem, ko ievieš ar šo regulu.

20. pants

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 grozījumi

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1782/2003 groza šādi:

1)

regulas 70. pantu groza šādi: a) panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu: “b) visus pārējos tiešos maksājumus, kas uzskaitīti VI pielikumā un pārskata periodā piešķirti lauksaimniekiem Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās un Madeirā, Kanāriju salās un Egejas jūras salās”; b) panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu: “2.   Dalībvalstis 1. punktā minētos tiešos maksājumus piešķir 64. panta 2. punktā noteiktajā maksimālajā apjomā, ievērojot nosacījumus, kas noteikti IV sadaļas 3., 6. un 7.–13. nodaļā”;

2)

regulas 71. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu: “2.   Neskarot 70. panta 2. punktu, pārejas posmā attiecīgā dalībvalsts piemēro katru tiešo maksājumu, kas minēts VI pielikumā, ievērojot nosacījumus, kas noteikti IV sadaļas 3., 6. un 7.–13. nodaļā, tādā budžeta maksimālajā apjomā, kas atbilst 41. pantā minēto tiešo maksājumu komponentam, kas noteikts saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.”;

3)	regulas I un VI pielikumā svītro rindu attiecībā uz “Egejas jūras salām”.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra. Tomēr 11., 13. un 14. pantu piemēro no tās spēkā stāšanās dienas.

---

(1)  OV L 184, 27.7.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1156/2006 (OV L 208, 29.7.2006., 3. lpp.).

(3)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(4)  OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/53/EK (OV L 29, 2.2.2006., 37. lpp.).

(5)  OV L 227, 21.10.2005., 1. lpp.

(6)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 320/2006 (OV L 58, 28.2.2006., 42. lpp.).

---

---