UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES

PAR APSILDES UN DZESĒŠANAS STRATĒĢIJU

(bez ietekmes novērtējuma)

Dokumenta nolūks ir sabiedrību un ieinteresētās personas informēt par Komisijas darbu, lai tās varētu iesniegt atsauksmes un rezultatīvi piedalīties apspriešanā.

Aicinām šīs grupas paust viedokli par Komisijas skatījumu uz problēmu un iespējamajiem tās risinājumiem, kā arī sniegt būtisko informāciju, kas varētu būt to rīcībā.

Iniciatīvas nosaukums

Apsildes un dzesēšanas stratēģija

Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa

ENER B2 un C1

Paredzamais iniciatīvas veids

Komisijas paziņojums

Orientējošais laiks

2026. g 1. cet.

Papildinformācija

https://energy.ec.europa.eu/topics/eus-energy-system/energy-system-integration_en

https://energy.ec.europa.eu/topics/energy-efficiency/heating-and-cooling_en 

Dokuments ir izstrādāts tikai informatīvos nolūkos. Tas neskar Komisijas galīgo lēmumu par šīs iniciatīvas turpināšanu vai tās galīgo saturu. Visi dokumentā aprakstītie iniciatīvas elementi var mainīties, t. sk. hronoloģija.

A. Politiskais konteksts, problēmas definīcija un subsidiaritātes pārbaude

Politiskais konteksts

Pilnvarojuma vēstulē komisāram Jergensenam ir iekļauts aicinājums “veicināt energosistēmas integrāciju” un it īpaši “dekarbonizēt apsildi un dzesēšanu un palielināt energoefektivitāti”.

Lai pilnvarojuma vēstulē noteikto prioritātes līmeni saskaņotu ar energosistēmas integrāciju un balstītos uz REPowerEU plāna panākumiem, Lētākas enerģijas rīcības plānābija norādīts, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī tiks izstrādāta Apsildes un dzesēšanas stratēģija.

Iniciatīva ir arī atbilde uz Padomes aicinājumu Komisijai izstrādāt visaptverošu apsildes un dzesēšanas dekarbonizācijas stratēģiju kopā ar īpašu ģeotermālās rīcības plānu un Eiropas Parlamenta aicinājumu iesniegt ES ģeotermālās enerģijas stratēģiju.

Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu

Enerģijas izmantošana apsildē un dzesēšanā veido pusi no ES enerģijas patēriņa. Aptuveni 70 % veido fosilais kurināmais, galvenokārt gāze, savukārt atjaunīgo energoresursu īpatsvars pieaug ļoti lēni, un lielākā daļa no tiem ir cietā biomasa, ko izmanto visās nozarēs dažādās sistēmās un ar dažādu efektivitātes līmeni. Vairāk nekā pusi no cietās biomasas izmanto dzīvojamo ēku sektorā, kur aptuveni 14 % ir modernā biomasa (granulas), bet pārējo daļu joprojām veido kurināmā koksne, kura pienācīgi neizžāvēta rada cieto daļiņu emisijas, kas pasliktina gaisa kvalitāti; biomasas izmantošana ietekmē arī oglekļa emisijas no zemes izmantojuma sektora. Siltumsūkņu pārdošanas apjomi pēc vairāku gadu straujas izaugsmes ir palēninājušies, un tos var nelabvēlīgi ietekmēt augstās elektroenerģijas cenas salīdzinājumā ar gāzi, turklāt ģeotermālās enerģijas, saules siltumenerģijas un atlikumsiltuma atgūšanas potenciāls lielā mērā joprojām netiek pilnībā izmantots. Centralizētās siltumapgādes sistēmas, kas nodrošina efektīvāku apsildi un dzesēšanu pilsētu teritorijās, ir steidzami jādekarbonizē, jāmodernizē un jāpaplašina, lai tajās varētu iekļaut zemākas temperatūras atjaunīgos un atlikumsiltuma avotus. Apsilde un dzesēšana ir būtiska ikvienam iedzīvotājam; tā veido vairāk nekā 60 % no mājsaimniecību patērētās enerģijas, tieši ietekmējot cilvēku labsajūtu un veselību. Apsildes un dzesēšanas izmaksas tieši ietekmē arī konkurētspēju: tehnoloģiskais siltums veido 60 % no visas ES rūpniecībā patērētās enerģijas, un ir paredzams, ka fosilā kurināmā izmaksas par apsildi pieaugs. Apstākļos, kad temperatūra paaugstinās un karstuma viļņi kļūst aizvien biežāki, dzesēšana kļūst par nozīmīgu enerģētiskās drošības jautājumu gan iedzīvotājiem, gan energosistēmai kopumā. Vēl viens augošs dzesēšanas pieprasījuma avots ir datu centri.

Lai ES sasniegtu savus mērķus attiecībā uz enerģētisko drošību, pieejamību cenas ziņā, konkurētspēju un dekarbonizāciju, ir steidzami jānovērš energosistēmas neefektivitāte un citi trūkumi, novēršot enerģijas zudumus un palielinot viedu integrāciju starp apsildes, dzesēšanas un elektroenerģijas nozarēm.

Nesen pieņemtie ES tiesību akti var sniegt risinājumus daudzām problēmām, kas saistītas ar apsildes un dzesēšanas dekarbonizāciju. Tomēr efektīvai un savlaicīgai īstenošanai būs vajadzīgs ievērojams atbalsts valsts un vietējā līmenī, ņemot vērā jautājumu sarežģītību, politikas instrumentu savstarpējo sasaisti un vietējā aspekta nozīmi. Šie tiesību akti varētu būt jāprecizē, vienveidojot noteikumus un norādījumus, lai nodrošinātu energosistēmas integrāciju, savstarpējo sasaisti un ātru sinerģiju starp dažādām politikas jomām un pārvaldības līmeņiem, tādā veidā paātrinotu apsildes un dzesēšanas dekarbonizāciju par pieņemamu cenu.

Turklāt bez papildu centieniem virkne šķēršļu var turpināt kavēt dekarbonizācijas procesu. Tie ir saistīti ar finansējumu (piemēram, augstām sākotnējām izmaksām vai augstām ekspluatācijas izmaksām nelabvēlīgās gāzes un elektroenerģijas cenu attiecības dēļ, kā arī nepieciešamību mazināt ieguldījumu riskus); infrastruktūru (apsildes un dzesēšanas integrēšana elektroenerģijas un gāzes infrastruktūrā, galveno tehnoloģiju, piemēram, siltumenerģijas uzkrāšanas ieviešana, efektīvas centralizētās siltumapgādes tehniskā un administratīvā sarežģītība, dzesēšanas ietekme uz energosistēmu); vērtību ķēdēm (atbalsts Eiropas ražošanas nozarei, prasmes, stimuli ražotājiem un uzstādītājiem, grūtā patērētāju pieredze); un attieksmi (informētība, jauni uzņēmējdarbības modeļi, inovatīvi kolektīvi risinājumi, piemēram, atjaunīgās siltumenerģijas kopienas). Īpaša uzmanība ir jāpievērš šķēršļu novēršanai, kuri kavē atlikumsiltuma atkalizmantošanu, jo tas atbilst gandrīz 30 % no kopējā enerģijas pieprasījuma ES. Tāpat var būt šķēršļi valsts, reģionālā vai vietējā līmenī efektīva dzesēšanas aprīkojuma ieviešanas drošības vai citu ar ēkām saistītu ierobežojumu dēļ, neraugoties uz progresu dzesēšanas iekārtu tehnoloģiju attīstībā.

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 194. pants ir pamats ES rīcībai, lai cita starpā “nodrošinātu energoapgādes drošību Savienībā” un “veicinātu energoefektivitāti un energotaupību, kā arī jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību”. Savukārt LESD 192. pants ir juridiskais pamats lemt par darbībām, kas atbilst ES vides politikai.

Juridiskais pamats

LESD 194. pants

Praktiska ES rīcības nepieciešamība

Paātrinātu rentablu un energoefektīvu apsildes un dzesēšanas dekarbonizāciju daudz integrētākā energosistēmā nav iespējas panākt, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi. Ņemot vērā, ka klimats ES teritorijā sasilst divreiz straujāk nekā vidēji pasaulē, pilsētu aprīkošana ar dzesēšanas infrastruktūru būs būtisks priekšnoteikums iedzīvotāju veselības aizsardzībai un karstuma viļņu ekonomiskās ietekmes ierobežošanai. Lai atbalstītu spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu, nodrošinātu atbilstošus instrumentus un norādījumus, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgo situāciju, un saskaņotā veidā paātrinātu enerģētikas pārkārtošanu uz tīrāku, integrētāku un energoefektīvāku energosistēmu, ir vajadzīga ES mēroga pieeja. ES līmeņa apsildes un dzesēšanas stratēģija palīdzēs risināt šo problēmu.

Apjomradītus ietaupījumus energotehnoloģiju jomā var panākt tikai ar kopēju ES līmeņa pieeju, kas nodrošina viendabīgus noteikumus.

B. Ko un kādā veidā ar iniciatīvu plānots panākt

Apsildes un dzesēšanas stratēģijas mērķis ir panākt rentablu pāreju uz tīru apsildi un dzesēšanu, palielinot energoefektivitāti, tai skaitā uzlabojot sistēmu integrāciju,  vienlaikus nodrošinot apsildi un dzesēšanu par pieņemamu cenu sistēmās, kur dominē importētais fosilais kurināmais. Tā atbalstīs nesen pieņemtā vispārējā politikas satvara īstenošanu. Tas ir nepieciešams gan valsts, gan vietējā līmenī, ņemot vērā jautājumu sarežģītību, politikas instrumentu savstarpējo saistību un vietējā aspekta nozīmīgumu.  Lai paātrinātu apsildes un dzesēšanas dekarbonizāciju par pieņemamu cenu un viedu nozaru integrāciju, apvienojot energoefektivitātes un digitalizācijas risinājumus, varētu būt nepieciešams sīkāk precizēt un vienkāršot noteikumus un norādījumus, lai nodrošinātu savstarpējo sasaisti un labāku sinerģiju starp dažādām politikas jomām un pārvaldības līmeņiem.

Stratēģija ir vērsta arī uz tādu šķēršļu novēršanu, kurus jaunie tiesību akti tieši neskar un kuru pārvarēšanai būs nepieciešami papildu pasākumi. Tajos ietilpst finansiālie šķēršļi, ar infrastruktūras plānošanu un attīstību saistīti ierobežojumi, kā arī izaicinājumi, kas saistīti ar pieprasījuma veicināšanu un patērētāju piekļuves vienkāršošanu efektīviem un pieejamiem risinājumiem, lai novērstu enerģētisko nabadzību gan vasarā, gan ziemā, kā arī nodrošinātu kvalificētu speciālistu pieejamību, palielinot nozares pievilcību.

Stratēģija ietvers neleģislatīvus, konkrētus pasākumus sistēmas līmenī, lai iedarbinātu efektivitātes sviras, piemēram, plānošanu un centralizēto siltumapgādi; piedāvājuma pusē jāpaātrina tīras siltumenerģijas un dzesēšanas enerģijas ieviešana un atlikumsiltuma atkārtota izmantošana, un pieprasījuma pusē jāparedz stimuli un jārisina problēmas konkrētos izmantošanas gadījumos, sākot ar ēkām un beidzot ar rūpniecisko siltumu.

Paredzamā ietekme

Galvenā mērķa – panākt cenas ziņā pieejamu, noturīgu un tīru apsildes un dzesēšanas dekarbonizāciju – sasniegšanai būtu šāda pozitīva ietekme:

— fosilā kurināmā patēriņa samazināšana, mazāks importa apjoms, lielāka enerģētiskā drošība un mazāka atkarība no ģeopolitiskiem faktoriem;

— cenas ziņā pieejamāka enerģija patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņēmumiem;

— uzlabota gaisa kvalitāte ES iedzīvotājiem, samazinot cietā kurināmā izmantošanu un palielinot cietā biomasas kurināmā kvalitāti apvienojumā ar labākām sadedzināšanas krāsnīm;

— lielāka energosistēmas efektivitāte, kam nepieciešams mazāk resursu tāda paša enerģijas daudzuma saražošanai, it īpaši atkārtoti izmantojot atlikumsiltumu, lai sasniegtu mērķi, ka 11 % no ES siltumenerģijas pieprasījuma tiek segti ar atlikumsiltumu;

— elastīgāka un noturīgāka elektroenerģijas sistēma, kurā saglabājas sistēmas izmaksas un patērētāju rēķini;

— iespējas izveidot paplašinātas vērtības ķēdes ES vajadzīgo tehnoloģiju jomā;

— inovācijas rūpnieciskajos procesos, kas palielina efektivitāti un konkurētspēju;

— turpmākas investīcijas tīras enerģijas ražošanā un izvēršanā.

Turpmākā pārraudzība

Saistībā ar iniciatīvas īstenošanas uzraudzību ir divi būtiski aspekti:

— dažādu darbību īstenošanas uzraudzība, kas jāveic dažādām ieinteresētajām personām, it īpaši Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm;

— dažādu galveno rādītāju attīstības uzraudzība, it īpaši atjaunīgās enerģijas izmantošanas īpatsvars apsildē un dzesēšanā, atlikumsiltuma atgūšanas īpatsvars un citi energoefektivitātes rādītāji.

C. Labāks regulējums

Ietekmes novērtējums

Šajā iniciatīvā ir izklāstīta vispārēja politikas pieeja, neapņemoties veikt darbības, kas pārsniedz spēkā esošo tiesību aktu paātrinātu īstenošanu. Tāpēc saistībā ar iniciatīvas sagatavošanu nav veikts ietekmes novērtējums.

Apspriešanas stratēģija

Galvenais apspriešanas pasākums būs atklāta tiešsaistes sabiedriskā apspriešana, kas ilgs 12 nedēļas un tiks uzsākta vienlaikus ar šo uzaicinājumu sniegt atsauksmes, un tajā varēs piedalīties visi iedzīvotāji un organizācijas. Atklātā sabiedriskā apspriešana būs pieejama Komisijas tīmekļa vietnē “Izsakiet viedokli”. Pēc apspriešanas beigām tajā tiks publicēts kopsavilkuma ziņojums.

Kāpēc rīkojam šo apspriešanu?

Tiešsaistes sabiedriskās apspriešanas mērķis ir saņemt no dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem komentārus par ierosināto stratēģijas tvērumu un saturu un par papildu elementiem, kas būtu jāiekļauj stratēģijā.

Mērķauditorija

Tīra apsilde un dzesēšana ir svarīga ļoti daudzām ieinteresētajām personām ES. Tie ir visi patērētāji, kuri izmanto enerģiju telpu apsildei un dzesēšanai un rūpnieciskiem procesiem – sākot no mājsaimniecībām, publisko ēku īpašniekiem, tai skaitā publiskām iestādēm un uzņēmumiem, līdz pat rūpniecības sektora pārstāvjiem, kas izmanto tehnoloģisko siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju dažādās nozarēs; siltumapgādes pakalpojumu sniedzēji, centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas operatori, iekārtu, ierīču vai būvmateriālu ražotāji, projektu izstrādātāji vai uzņēmumi, kas nodarbojas ar apsildes un dzesēšanas iekārtu projektēšanu, ieviešanu vai integrāciju; arhitekti un uzņēmumi būvniecības nozarē; energopakalpojumu uzņēmumi; patērētāju organizācijas; nevalstiskās organizācijas; pētniecības un inovācijas organizācijas un privātpersonas, kas ražo vai patērē siltumenerģiju un dzesēšanas enerģiju, vai vienkārši interesējas par to; ES iedzīvotāji, ņemot vērā dzīvojamo ēku apsildes būtisko ietekmi uz gaisa kvalitāti.