27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/37

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai iesniegti grozījumu priekšlikumi divām regulām — Regulu Nr. 11 par diskriminācijas atcelšanu pārvadājumu cenās un nosacījumos, īstenojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 79. panta 3. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu.

1.2

Attiecībā uz Kopienas politikām “labāka regulējuma” jomā EESK uzskata, ka īpaši svarīgi ir samazināt uzņēmumu administratīvo slogu, ko rada pašreiz spēkā esošie tiesību akti, jo šis ir galvenais nosacījums uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai un Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanai. Šī mērķa īstenošanu neapšaubāmi sekmē Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par tematu “Labāka regulējuma Eiropas Savienībā stratēģisks pārskats” un Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par tematu “Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā”.

1.3

Pirmais grozījums attiecas uz Regulu Nr. 11. Šo Regulu par diskriminācijas atcelšanu pārvadājumu cenās un nosacījumos, īstenojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 79. panta 3. punktu, pieņēma ļoti sen. EESK atbalsta obligātas prasības atcelšanu saistībā ar informāciju par pārvadājumu maršrutiem, attālumiem, cenām un nosacījumiem, kā arī preču pavadzīmju izmantošanu, iekļaujot tajos pašreizējā pārvadājumu dokumenta pārējās prasības, jo tādā veidā tiktu samazināts administratīvais slogs un nodrošināta svarīgākās informācijas pieejamība.

1.4

EESK atbalsta priekšlikumu grozīt Regulu Nr. 11, proti, svītrot tās 5. pantu, kā arī grozījumu, kas paredz svītrot 6. panta 1. punkta piekto un sesto rindkopu. EESK atbalsta arī grozījumu, ar ko paredzēts svītrot 6. panta 2. punkta trešo rindkopu un aizstāt minētā panta 3. punktu ar šādu tekstu: “Ja pastāvošos dokumentos, piemēram, preču pavadzīmēs vai citos pārvadājumu dokumentos ir iekļauta visa 1. punktā minētā informācija, un šī informācija un pārvadātāja uzskaites un grāmatvedības sistēmas ļauj pilnībā pārbaudīt pārvadājumu cenas un nosacījumus, tādējādi izvairoties no Līguma 75. panta 1. punktā minētajiem diskriminācijas veidiem, pārvadātājiem neprasa uzrādīt citus dokumentus”.

1.5

EESK atbalsta grozījumu Regulai Nr. 852/2004, ar ko paredz atbrīvot atsevišķus uzņēmumus no Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. panta 1. punktā noteiktajām prasībām ar nosacījumu, ka minētie uzņēmumi ievēro visas pārējās šīs regulas prasības. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. panta 1. punktu visiem uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazie uzņēmumi, kas savus ražojumus pārdod tieši gala patērētājam, piemēram, maiznīcas, gaļas un pārtikas veikali, tirdzniecības vietas tirgos, restorāni un bāri, un kas ir mikrouzņēmumi saskaņā ar Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo un vidējo pārtikas uzņēmumu definīciju, ir jāizveido, jāievieš un jānodrošina viena vai vairākas pastāvīgas procedūras, kuru pamatā ir riska analīzes un kritisko kontrolpunktu (HACCP) principi.

1.6

Tomēr EESK uzskata, ka atvieglojumi, ko piemēro iepriekš minētajiem uzņēmumiem, proti, maiznīcām, gaļas un pārtikas veikaliem, restorāniem un bāriem, kas savus ražojumus pārdod tieši gala patērētājam, ir jāattiecina arī uz mazajiem uzņēmumiem, kas definēti 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo un vidējo pārtikas uzņēmumu definīciju.

1.7

Iekļaujot Regulas Nr. 852 5. panta grozījumā arī mazos uzņēmumus (kas definēti kā uzņēmumi, kas nodarbina līdz 50 personām; šis skaitlis ir pārak liels, lai tos atbrīvotu no HACCP procedūrām) vai arī attiecinot uz tiem Regulas normas, un izstrādājot īpašus noteikumus un ierobežojumus attiecībā uz ēdināšanas uzņēmumiem, ir jāņem vērā divi parametri.

1.8

Pirmkārt, obligāta prasība stingri ievērot higiēnas normas un īpašas higiēnas prasības, kas noteiktas Regulas Nr. 852/2004 4. pantā, kā arī obligāta prasība apmācīt personālu; abas šīs prasības ir pietiekamas, lai nodrošinātu ražoto pārtikas produktu higiēnu, atvieglojot uzņēmumu darbu tiesisko saistību ievērošanā.

1.9

Lai atbrīvotu mazos ēdināšanas uzņēmumus (tos, kas nodarbina mazāk par 50 personām), uz minētajiem uzņēmumiem attiecināmais papildu parametrs varētu būt šāds: produktu sagatavošanā (cehā-virtuvē) nodarbināto skaits vienā maiņā vienā stundā nedrīkst pārsniegt 10 personas. Uzņēmumam iepriekš tabulā jānorāda personu skaits, kas strādā pie produktu sagatavošanas.

1.10

Ar šādu iedalījumu un konceptuālu precizējumu, tiek ievērotas Ieteikuma 2003/361/EK prasības un vienlaikus noteikti tādu pārtikas uzņēmumu kā maiznīcu, gaļas un pārtikas veikalu, restorānu un bāru produkcijas apjoma un darbinieku skaita vienā maiņā vienā stundā ierobežojumi, tādējādi nodrošinot sabiedrības veselības aizsardzības un profilakses noteikumu ievērošanu.

2.1

Komisija lūdz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai izstrādāt atzinumu par divām regulām — Regulu Nr. 11 par diskriminācijas atcelšanu pārvadājumu cenās un nosacījumos, īstenojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 79. panta 3. punktu un par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu.

2.2

Attiecībā uz Regulu Nr. 11 par diskriminācijas atcelšanu pārvadājumu cenās un nosacījumos, īstenojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 79. panta 3. punktu, grozījumā izskatīta iespēja atcelt novecojušas prasības un grozīt citas prasības, lai iespējami samazinātu uzņēmumu administratīvo slogu. Ar 5. pantu pārvadājumu uzņēmumiem (kā arī dalībvalstu valdībām) tika izvirzīta prasība līdz 1961. gada 1. jūlijam sniegt informāciju par pārvadājumu tarifiem, cenām un nosacījumiem. Regulas 6. panta 1. punktā prasīts uzrādīt pārvadājumu dokumentu, kurā iekļauta informācija par nosūtītāju, pārvadāto preču veidu, to izcelsmes vietu un galamērķi, kā arī pārvadājuma maršrutu vai attālumu, tostarp robežas šķērsošanas vietas, ja tādas ir. Tā kā Regulas mērķu sasniegšanai minētie elementi vairs nav nepieciešami, tos var svītrot. Regulas 6. panta 2. punkta trešajā rindkopā pārvadātājam prasīts saglabāt kopiju, kurā norādītas pārvadājuma cenas un nosacījumi, kā arī citi izdevumi, atlaides un jebkādi citi nosacījumi. Šo rindkopu var svītrot, jo mūsdienās šī informācija ir pieejama grāmatvedības sistēmās. Regulas 6. panta 3. punktā ir jāiekļauj precīza atsauce uz preču pavadzīmēm, kas ir labi pazīstamas un plaši izplatītas sauszemes pārvadājumu jomā. Šī atsauce uzlabo pārvadājumu uzņēmumu juridisko noteiktību, jo tā skaidri nosaka, ka preču pavadzīmes ir pietiekams dokuments, ja tajā iekļauta visa 6. panta 1. punktā paredzētā informācija.

2.3

Vēl viens “ātri īstenojams pasākums” attiecas uz Eiropas Parlamenta uz Padomes Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu. Tā mērķis ir atbrīvot mazos pārtikas uzņēmumus, kas ir spējīgi kontrolēt pārtikas higiēnu, īstenojot Regulas (EK) Nr. 852/2004 pārējās prasības, no pastāvīgas procedūras vai procedūru, kuru pamatā ir riska analīzes un kritisko kontrolpunktu principi (HACCP), izveidošanas, ieviešanas un nodrošināšanas. Šis atbrīvojums attiecas uz mikrouzņēmumiem, kas pārsvarā pārdod pārtikas produktus tieši gala patērētājam.

3.1

EESK atbalsta grozījumus Regulā Nr. 11 par diskriminācijas atcelšanu pārvadājumu cenās un nosacījumos, īstenojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 79. panta 3. punktu. Ar šo grozījumu paredzēts svītrot novecojušas prasības, kā arī veikt atsevišķu prasību grozījumus nolūkā iespējami samazināt uzņēmumu administratīvo slogu.

3.2

EESK uzskata, ka grozījumos Regulā (EK) Nr. 852/2004 ir jāņem vērā arī mazie uzņēmumi, kas definēti 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK. Praksē pierādījies, ka šiem uzņēmumiem vajadzīgs zināms elastīguma līmenis.

3.3

Jāatzīst, ka dažiem mazajiem uzņēmumiem, tāpat kā mikrouzņēmumiem, nav iespējams piemērot HACCP kritērijus. Tieši tā iemesla dēļ, ka dokumentu uzglabāšana sagādā grūtības un tā nevajadzīgi palielina uzņēmumu administratīvo slogu, var noteikt tikai kritiskos kontrolpunktus (CCP).

3.4

Saskaņā ar Ieteikumu 2003/361/EK mikrouzņēmumi ir uzņēmumi, kuru darbinieku skaits nepārsniedz 10 un kuru apgrozījums nepārsniedz 2 miljonus euro. Attiecībā uz darbinieku skaitu atsevišķu dalībvalstu uzņēmumos šāda klasifikācija varētu būt pareiza. Taču apgrozījums 2 miljonu euro apmērā ir pārspīlēts salīdzinājumā ar attiecīgo darbinieku skaitu dalībvalstīs.

3.5

Ieteikumā 2003/361/EK minētajā uzņēmumu klasifikācijā nav noteiktas ēdināšanas vai tirdzniecības uzņēmumu atšķirības atkarībā no darbinieku skaita; piemēram, attiecībā uz tirdzniecības uzņēmumiem tika pievienots kritērijs par apgrozījumu 2 miljonu euro apmērā tādēļ, ka dažās dalībvalstīs tirdzniecības uzņēmuma, kurā ir tikai 3 darbinieki, apgrozījums var pārsniegt 1,5 miljonus euro. Minētā definīcija tika labota tikai attiecībā uz atsevišķiem uzņēmumu veidiem. Tādēļ būtu loģiski, vismaz šajā atzinumā, paturēt prātā, ka par mikrouzņēmumiem nevar uzskatīt dalībvalstīs izveidotos ēdināšanas uzņēmumus, tikai ar nosacījumu, ka darbinieku skaits tajos nepārsniedz 10 un apgrozījums nepārsniedz 2 miljonus euro. Dažās dalībvalstīs ēdināšanas uzņēmumos paralēli strādā 2 darbinieku maiņas un līdz ar to darbinieku skaits ievērojami pārsniedz 10, taču apgrozījums ir ievērojami zemāks par 500 000euro.

4.1

EESK uzskata, ka pārskatāmajā dokumentā minētā atsauce uz Ieteikumu 2003/361/EK saistībā ar uzņēmumu klasifikāciju, jo īpaši attiecībā uz HACCP prasībām, jāpiemēro, izvēloties citu pieeju.

4.2

Iekļaujot Regulas Nr. 852 5. panta grozījumā arī mazos uzņēmumus (kas definēti kā uzņēmumi, kas nodarbina līdz 50 personām; šis skaitlis ir pārak liels, lai tos atbrīvotu no HACCP procedūrām) vai arī attiecinot uz tiem Regulas normas un izstrādājot īpašus noteikumus un ierobežojumus attiecībā uz ēdināšanas uzņēmumiem, ir jāņem vērā divi parametri.

4.3

Pirmkārt, obligāta prasība stingri ievērot higiēnas normas un īpašas higiēnas prasības, kas noteiktas Regulas Nr. 852/2004 4. pantā, kā arī obligāta prasība apmācīt personālu; abas šīs prasības ir pietiekamas, lai nodrošinātu ražoto pārtikas produktu higiēnu, tādējādi atvieglojot uzņēmumu darbu tiesisko saistību ievērošanā.

4.4

Lai atbrīvotu mazos ēdināšanas uzņēmumus (tos, kas nodarbina mazāk par 50 personām) īpaši uz tādiem uzņēmumiem kā maiznīcas, gaļas un pārtikas veikali, tirdzniecības vietas tirgos, restorāni un bāri attiecināmais papildu parametrs varētu būt šāds: produktu sagatavošanā (cehā-virtuvē) nodarbināto skaits vienā maiņā vienā stundā nedrīkst pārsniegt 10 personas. Uzņēmumam iepriekš tabulā ir jānorāda personu skaits, kas strādā pie produktu sagatavošanas.

4.5

Ar šādu sadalījumu un konceptuālu precizējumu tiek ievērotas Ieteikuma Nr. 2003/361/EK prasības un vienlaikus noteikti tādu pārtikas uzņēmumu kā maiznīcas, gaļas un pārtikas veikali, restorāni un bāri produkcijas apjoma un personu skaita vienā maiņā/stundā ierobežojumi, lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības un profilakses noteikumu ievērošanu.

4.6

EESK īpaši uzsver, ka Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. panta 3. punkts jāpapildina ar šādu teikumu:

4.6.1

“Neskarot citas šīs regulas prasības, 1. punkta grozījumā jāparedz, ka mazie ēdināšanas uzņēmumi, maiznīcas, gaļas un pārtikas veikali, tirdzniecības vietas tirgos, restorāni un bāri, kas ir mikrouzņēmumi saskaņā ar Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK, tiktu atbrīvoti no HACCP prasībām ar nosacījumu, ka tie stingri ievēro higiēnas normas un īpašas higiēnas prasības, kas noteiktas Regulas Nr. 852/2004 4. pantā, kā arī apmāca personālu; abas šīs prasības ir pietiekamas, lai nodrošinātu ražoto pārtikas produktu higiēnu, tādējādi atvieglojot uzņēmumu darbu tiesisko saistību ievērošanā. Galvenais noteikums, kas jāievēro, ir sabiedrības veselības aizsardzība.”

4.6.2

“Lai atbrīvotu no HACCP prasībām mazos ēdināšanas uzņēmumus, maiznīcas, gaļas un pārtikas veikalus, tirdzniecības vietas tirgos, restorānus un bārus, kas pēc definīcijas nodarbina mazāk par 50 personām, uz minētajiem uzņēmumiem jāattiecina šāds papildu parametrs: produktu sagatavošanā (cehā-virtuvē) nodarbināto skaits vienā maiņā vienā stundā nedrīkst pārsniegt 10 personas.”