EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C2007/269/57
Case C-405/07 P: Appeal brought on 3 September 2007 by the Kingdom of the Netherlands against the judgment delivered by the Court of First Instance (Fourth Chamber) on 27 June 2007 in Case T-182/06 Kingdom of the Netherlands v Commission of the European Communities
Lieta C-405/07 P: Apelācija, ko 2007. gada 3. septembrī ierosinājusi Nīderlandes Karaliste par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 27. jūnija spriedumu lietā T-182/06 Nīderlandes Karaliste/Eiropas Kopienu Komisija
Lieta C-405/07 P: Apelācija, ko 2007. gada 3. septembrī ierosinājusi Nīderlandes Karaliste par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 27. jūnija spriedumu lietā T-182/06 Nīderlandes Karaliste/Eiropas Kopienu Komisija
OV C 269, 10.11.2007, p. 33–34
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
10.11.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 269/33 |
Apelācija, ko 2007. gada 3. septembrī ierosinājusi Nīderlandes Karaliste par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 27. jūnija spriedumu lietā T-182/06 Nīderlandes Karaliste/Eiropas Kopienu Komisija
(Lieta C-405/07 P)
(2007/C 269/57)
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — D. J. M. de Grave un C. M. Wissels, gemachtigden)
Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atcelt pārsūdzēto spriedumu; |
|
— |
nodot lietu pārējo prasības pamatu izskatīšanai atpakaļ Pirmās instances tiesai; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas prasības iesniedzēja izvirza divus pamatus apelācijas prasībai:
Pirmkārt, Pirmās instances tiesa esot nepareizi interpretējusi EKL 253. pantā paredzēto rūpības pienākumu un pienākumus norādīt pamatojumu, jo tā ir atzinusi, ka Komisija nav pārkāpusi šos pienākumus, kad tā, pirms pieņemt apstrīdēto lēmumu (1), nenorādot pamatojumu, neņēma vērā dalībvalsts savlaicīgi iesniegtos attiecīgos datus.
Otrkārt, Pirmās instances tiesa esot izmantojusi nepareizus tiesiskos kritērijus, jo tā, pārbaudot, vai pastāv īpaša problēma EKL 95. panta 5. punkta izpratnē, atzina, ka
|
i) |
specifiskas gaisa problēmas pastāvēšanu var izvērtēt tikai saskaņā ar Direktīvas 1999/30/EK (2) kritērijiem, neskatoties uz to, ka liela nozīme ir arī dalībvalsts nespējai pieņemt pasākumus sakarā ar pārrobežu gaisa piesārņojumu, un arī tādiem kritērijiem kā liels apdzīvotības blīvums, bieža satiksme vairākos reģionos un dzīvojamo rajonu izveidošanās satiksmes maģistrāļu tuvumā, un |
|
ii) |
ka iepriekš minētajā nozīmē specifiska problēma nevar pastāvēt tāpēc vien, ka ļoti mazam skaitam dalībvalstu arī ir problēmas ar gaisa kvalitāti. |
(1) Komisijas 2006. gada 3. maija Lēmums 2006/372/EK par valsts noteikumu projektu, kuru saskaņā ar EK Līguma 95. panta 5. punktu paziņojusi Nīderlandes Karaliste un kurā noteiktas daļiņu emisijas robežvērtības transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dīzeļmotoriem (OV L 142, 16. lpp.).
(2) Padomes 1999. gada 22. aprīļa Direktīva par robežvērtību noteikšanu sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīdu, makrodaļiņu un svina koncentrācijai apkārtējā gaisā (OV L 163, 41. lpp.).