Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document C2005/045/26

lieta C-490/04: Prasība pret Vācijas Federatīvo Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 29. novembrī

OV C 45, 19.2.2005, p. 13–14 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

19.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 45/13

Prasība pret Vācijas Federatīvo Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 29. novembrī

(lieta C-490/04)

(2005/C 45/26)

tiesvedības valoda - vācu

Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 29. novembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Vācijas Federatīvo Republiku, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Enrico Traversa un Horstpeter Kreppel, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

1)

konstatēt, ka Vācijas Federatīvā Republika ir pārkāpusi no EKL 49. panta izrietošās saistības, paredzot, ka:

a)

ārvalstu uzņēmumiem par to nosūtītajiem darbiniekiem ir jāveic maksājumi vācu atvaļinājumu kasēs arī tad, ja šiem darbiniekiem atbilstoši to darba devēja atrašanās vietas tiesiskajam regulējumam ir būtībā pielīdzināma aizsardzība (Arbeitnehmerentsendegesetz (AEntG) (Darbinieku nosūtīšanas likums) 1. panta 3. daļa);

b)

ārvalstu uzņēmumiem ir pienākums tulkot vācu valodā darba līgumu (vai atbilstoši darbinieka dzīves vietas tiesībām dokumentus, kas ir nepieciešami saskaņā ar Direktīvu 91/533/EEK), algas aprēķinus, darba laika apliecinājumus, apliecinājumus veiktajām algas izmaksām un visus citus vācu iestāžu pieprasītos dokumentus (AEntG 2. pants);

c)

ārvalstu darbuzņēmējiem uz noteiktu laiku ir pienākums sniegt paziņojumu ne tikai pirms katra darbinieka nodošanas vācu uzņēmuma pakļautībā, bet arī pirms katra darbinieka nodarbināšanas darbinieka pārņēmēja būvlaukumā (AEntG 3. panta 2. daļa);

2)

piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija norāda, ka dažas Darbinieku nosūtīšanas likuma normas, ar ko valsts tiesībās tika transponēta nosūtīšanas Direktīva 96/71/EEK, neatbilst dažiem šīs direktīvas noteikumiem.

Darba devēju ar atrašanās vietu citā dalībvalstī nekā Vācija maksājumu veikšanas vācu atvaļinājumu kasēs pienākuma regulējums

Komisija uzskata, ka ja ir nodrošināts tas, ka darba devējs – nosūtītājs tā darbiniekiem nodrošina tādu pašu apmaksātu atvaļinājuma dienu skaitu, kāds paredzēts vācu līgumskajā tarifu regulējumā, un pamatojoties uz nosūtītājvalsts tiesību sistēmu nosūtītajiem darbiniekiem ir tāda pati vai pielīdzināma aizsardzība, tad maksājumu vācu atvaļinājumu kasēs veikšanas pienākums ir pakalpojumu sniegšanas brīvības nepieļaujams ierobežojums EKL 49. panta izpratnē.

Darba devēju ar atrašanās vietu citā dalībvalstī nekā Vācija dokumentu tulkošanas pienākuma regulējums

Komisija uzskata, ka dokumentu tulkošanas prasības ir gan piemērotas Vācijas kontroles nepieciešamības realizēšanai. Tomēr, ņemot vērā Nosūtīšanas Direktīvas 4. pantā paredzēto sadarbību informācijas jomā, visu dokumentu tulkošanas pienākums vairāk nav nepieciešams un tādēļ ir pārāk tālejošs.

Regulējums, saskaņā ar ko darbuzņēmējiem uz noteiktu laiku ar atrašanās vietu citā dalībvalstī nekā Vācija ir pienākums pirms katra pakļautībā nodotā darbinieka nosūtīšanas no viena būvlaukuma uz citu uzrādīt šo atbildīgās vietas maiņu

Lai gan darbuzņēmēju uz noteiktu laiku ar atrašanās vietu citā dalībvalstī nekā Vācija ziņošanas par maiņu pienākums ir nedaudz mainīts, Komisija uzskata, ka nevienlīdzīga izturēšanās pastāv arī turpmāk, jo attiecībā uz darbuzņēmējiem uz noteiktu laiku ar atrašanās vietu Vācijā ziņošanas par maiņu pienākums ir tam, kā pakļautībā darbinieks tiek nodots, bet attiecībā uz darbuzņēmējiem uz noteiktu laiku ar atrašanās vietu citā dalībvalstī nekā Vācija šis pienākums pamatā ir tam, kas nodod darbinieku pakļautībā. Šis pienākums var tikt nodots personai, kā pakļautībā darbinieks tiek nodots, vienīgi uz līgumiskas vienošanās pamata. Šī nevienlīdzīga izturēšanās ir pakalpojumu sniegšanas brīvības nepieļaujams ierobežojums EKL 49. panta izpratnē.

Top