Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document C2005/045/24

lieta C-459/04: Prasība pret Zviedrijas Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 29. oktobrī

OV C 45, 19.2.2005, p. 12–12 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

19.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 45/12

Prasība pret Zviedrijas Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 29. oktobrī

(lieta C-459/04)

(2005/C 45/24)

tiesvedības valoda - zviedru

Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 29. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Zviedrijas Karalisti, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv H. Kreppel un J. Enegren, pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

1)

atzīt, ka, nedefinējot spējas un prasmi, kas nepieciešamas darba ņēmējiem, ko darba devējs norīkojis veikt darbības saistībā ar aizsardzību pret risku veselībai un drošībai un šī riska profilaksi, Zviedrijas Karaliste nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar 7. panta 8. punktu Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvā 89/391/EEK (1) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā;

2)

piespriest Zviedrijas Karalistei atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 7. panta 8. punkts nepieprasa pilnībā saskaņot dalībvalstīs to darba ņēmēju spējas un prasmi, kas piedalās aizsardzības un profilakses dienestu darbībās, bet gan ļauj dalībvalstīm pašām noteikt saskaņā ar šo normu nepieciešamās zināšanas. Tomēr definīcijām valsts tiesībās jāietver nosacījumu minimums, lai Direktīva tiktu piemērota pienācīgi.

Valsts tiesību aktiem vismaz jāparedz objektīva metode, lai atzītu, ka attiecīgā persona ir pabeigusi prasīto apmācību [kursu] un tai tik tiešām ir vajadzīgā pieredze un zināšanas.

Ne Arbetsmiljöverket (kompetentā iestāde darba drošības un veselības jomā) noteikumi, ne vadlīnijas neietver definīciju to darba ņēmēju spējām un prasmei, kas piedalās darbībās saistībā ar aizsardzību pret arodrisku un šī riska profilaksi, definīciju, kas vajadzīga 7. panta 8. punkta pareizai transpozīcijai.

(1)  OV L 183, 1. lpp.

Top