This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62022CN0184
Case C-184/22: Request for a preliminary ruling from the Bundesarbeitsgericht (Germany) lodged on 10 March 2022 — IK v KfH Kuratorium für Dialyse und Nierentransplantation e.V.
Lieta C-184/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 10. martā iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – IK/KfH Kuratorium für Dialyse und Nierentransplantation e.V.
Lieta C-184/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 10. martā iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – IK/KfH Kuratorium für Dialyse und Nierentransplantation e.V.
OV C 237, 20.6.2022, p. 31–32
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
20.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 237/31 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 10. martā iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – IK/KfH Kuratorium für Dialyse und Nierentransplantation e.V.
(Lieta C-184/22)
(2022/C 237/41)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesarbeitsgericht
Pamatlietas puses
Prasītāja: IK
Atbildētāja: KfH Kuratorium für Dialyse und Nierentransplantation e.V.
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai LESD 157. pants, kā arī Direktīvas 2006/54/EK (1) 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. panta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka koplīguma valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru piemaksu par virsstundu darbu izmaksa ir paredzēta tikai par darba stundām, kas ir nostrādātas virs pilna darba laika darba ņēmēja normālā darba laika, ietver atšķirīgu attieksmi pret pilna un nepilna darba laika darba ņēmējiem? |
2) |
Gadījumā, ja Tiesa uz pirmo jautājumu atbildētu apstiprinoši:
|
3) |
Gadījumā, ja Tiesa uz pirmo jautājumu atbildētu apstiprinoši, kā arī uz 2.a) un 2.b) jautājumu atbildētu tādējādi, ka tādā lietā kā pamatlieta varētu konstatēt, ka nevienlīdzīga attieksme darba samaksas ziņā skar ievērojami vairāk sieviešu nekā vīriešu: vai LESD 157. pants, kā arī Direktīvas 2006/54/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. panta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka var tikt konstatēts leģitīms mērķis, ja koplīguma puses ar tiesisko regulējumu – kāds tas ir izklāstīts pirmajā jautājumā –, no vienas puses, gan cenšas nepieļaut, ka darba devējs norīko strādāt virsstundas, un panākt, ka darba ņēmējiem, kas strādā vairāk par nolīgto apjomu, tiek piešķirtas piemaksas par virsstundu darbu, bet, no otras puses, cenšas arī nepieļaut, ka pilna darba laika darba ņēmējiem tiek radīta nelabvēlīgāka situācija nekā nepilna darba laika darba ņēmējiem, un tādēļ paredz, ka piemaksa pienākas tikai par virsstundām, kas pārsniedz pilna darba laika darba ņēmēja kalendārā mēneša darba laiku? |
4) |
Vai Direktīvai 97/81/EK (4) pievienotā Pamatnolīguma par nepilna darba laika darbu 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka koplīguma valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru piemaksu par virsstundu darbu izmaksa ir paredzēta tikai par darba stundām, kas ir nostrādātas virs pilna darba laika darba ņēmēja normālā darba laika, ietver nevienlīdzīgu attieksmi pret pilna un nepilna darba laika darba ņēmējiem? |
5) |
Gadījumā, ja Tiesa uz ceturto jautājumu atbildētu apstiprinoši: Vai Direktīvai 97/81/EK pievienotā Pamatnolīguma par nepilna darba laika darbu 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas var būt objektīvs iemesls, ja koplīguma puses ar tiesisko regulējumu – kāds tas ir izklāstīts ceturtajā jautājumā –, no vienas puses, gan cenšas nepieļaut, ka darba devējs norīko strādāt virsstundas, un panākt, ka darba ņēmējiem, kas strādā vairāk par nolīgto apjomu, tiek piešķirtas piemaksas par virsstundu darbu, bet, no otras puses, cenšas arī nepieļaut, ka pilna darba laika darba ņēmējiem tiek radīta nelabvēlīgāka situācija nekā nepilna darba laika darba ņēmējiem, un tādēļ paredz, ka piemaksa pienākas tikai par virsstundām, kas pārsniedz pilna darba laika darba ņēmēja kalendārā mēneša darba laiku? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes [Direktīva 2006/54/EK] (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (OV 2006, L 204, 23. lpp.).
(2) Spriedums, 2021. gada 26. janvāris (C-16/19, EU:C:2021:64).
(3) Padomes [Direktīva 2000/78/EK] (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV 2000, L 303, 16. lpp.).
(4) Padomes [Direktīva 97/81/EK] (1997. gada 15. decembris) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu (OV 1998, L 14, 9. lpp.).