Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62022CN0184

Lieta C-184/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 10. martā iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – IK/KfH Kuratorium für Dialyse und Nierentransplantation e.V.

OV C 237, 20.6.2022, p. 31–32 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

20.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 237/31


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 10. martā iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – IK/KfH Kuratorium für Dialyse und Nierentransplantation e.V.

(Lieta C-184/22)

(2022/C 237/41)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: IK

Atbildētāja: KfH Kuratorium für Dialyse und Nierentransplantation e.V.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai LESD 157. pants, kā arī Direktīvas 2006/54/EK (1) 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. panta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka koplīguma valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru piemaksu par virsstundu darbu izmaksa ir paredzēta tikai par darba stundām, kas ir nostrādātas virs pilna darba laika darba ņēmēja normālā darba laika, ietver atšķirīgu attieksmi pret pilna un nepilna darba laika darba ņēmējiem?

2)

Gadījumā, ja Tiesa uz pirmo jautājumu atbildētu apstiprinoši:

a)

Vai LESD 157. pants, kā arī Direktīvas 2006/54/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. panta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai konstatētu, ka nevienlīdzīga attieksme skar daudz lielāku skaitu sieviešu nekā vīriešu, nepietiek ar to, ka starp nepilna darba laika darba ņēmējiem ir daudz vairāk sieviešu nekā vīriešu, bet gan ir arī jākonstatē, ka starp pilna darba laika darba ņēmējiem ir daudz vairāk vīriešu vai attiecīgi vīrieši veido būtiski lielāko daļu no tiem?

b)

Vai arī tāpat saistībā ar LESD 157. pantu un Direktīvu 2006/54/EK ir jāizdara atšķirīgs secinājums, ņemot vērā Tiesas izklāstītos argumentus 2021. gada 26. janvāra sprieduma C-16/19, EU:C:2021:64 (Szpital Kliniczny im. dra J. Babińskiego Samodzielny Publiczny Zaktad Opieki Zdrowotnej w Krakowie(2), 25.–36. punktā, atbilstoši kuriem uz nevienlīdzīgu attieksmi personu ar invaliditāti grupā var attiekties Direktīvas 2000/78 (3) 2. pantā minētais ““diskriminācijas” jēdziens”?

3)

Gadījumā, ja Tiesa uz pirmo jautājumu atbildētu apstiprinoši, kā arī uz 2.a) un 2.b) jautājumu atbildētu tādējādi, ka tādā lietā kā pamatlieta varētu konstatēt, ka nevienlīdzīga attieksme darba samaksas ziņā skar ievērojami vairāk sieviešu nekā vīriešu: vai LESD 157. pants, kā arī Direktīvas 2006/54/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. panta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka var tikt konstatēts leģitīms mērķis, ja koplīguma puses ar tiesisko regulējumu – kāds tas ir izklāstīts pirmajā jautājumā –, no vienas puses, gan cenšas nepieļaut, ka darba devējs norīko strādāt virsstundas, un panākt, ka darba ņēmējiem, kas strādā vairāk par nolīgto apjomu, tiek piešķirtas piemaksas par virsstundu darbu, bet, no otras puses, cenšas arī nepieļaut, ka pilna darba laika darba ņēmējiem tiek radīta nelabvēlīgāka situācija nekā nepilna darba laika darba ņēmējiem, un tādēļ paredz, ka piemaksa pienākas tikai par virsstundām, kas pārsniedz pilna darba laika darba ņēmēja kalendārā mēneša darba laiku?

4)

Vai Direktīvai 97/81/EK (4) pievienotā Pamatnolīguma par nepilna darba laika darbu 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka koplīguma valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru piemaksu par virsstundu darbu izmaksa ir paredzēta tikai par darba stundām, kas ir nostrādātas virs pilna darba laika darba ņēmēja normālā darba laika, ietver nevienlīdzīgu attieksmi pret pilna un nepilna darba laika darba ņēmējiem?

5)

Gadījumā, ja Tiesa uz ceturto jautājumu atbildētu apstiprinoši: Vai Direktīvai 97/81/EK pievienotā Pamatnolīguma par nepilna darba laika darbu 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas var būt objektīvs iemesls, ja koplīguma puses ar tiesisko regulējumu – kāds tas ir izklāstīts ceturtajā jautājumā –, no vienas puses, gan cenšas nepieļaut, ka darba devējs norīko strādāt virsstundas, un panākt, ka darba ņēmējiem, kas strādā vairāk par nolīgto apjomu, tiek piešķirtas piemaksas par virsstundu darbu, bet, no otras puses, cenšas arī nepieļaut, ka pilna darba laika darba ņēmējiem tiek radīta nelabvēlīgāka situācija nekā nepilna darba laika darba ņēmējiem, un tādēļ paredz, ka piemaksa pienākas tikai par virsstundām, kas pārsniedz pilna darba laika darba ņēmēja kalendārā mēneša darba laiku?


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes [Direktīva 2006/54/EK] (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (OV 2006, L 204, 23. lpp.).

(2)  Spriedums, 2021. gada 26. janvāris (C-16/19, EU:C:2021:64).

(3)  Padomes [Direktīva 2000/78/EK] (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV 2000, L 303, 16. lpp.).

(4)  Padomes [Direktīva 97/81/EK] (1997. gada 15. decembris) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu (OV 1998, L 14, 9. lpp.).


Top