—

atcelt Eiropas Komisijas 2021. gada 19. aprīļa lēmumu (lieta COMP/M.10188) saskaņā ar Regulas 139/2004/EK par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (1) 22. panta 3. punktu, ar kuru Komisija pieņēma Francijas Autorité de la Concurrence2021. gada 9. marta lietas nodošanas pieprasījumu saskaņā ar Apvienošanās regulas 22. panta 1. punktu un apstiprināja savu kompetenci izvērtēt Illumina, Inc. un GRAIL Inc. koncentrāciju atbilstoši Apvienošanās regulai;

—

atcelt piecus turpmākos lēmumus par lietu apvienošanu, ko Komisija pieņēmusi attiecībā uz Nīderlandi, Beļģiju, Grieķiju, Islandi un Norvēģiju, ļaujot tām pievienoties lietas nodošanas pieprasījumam;

—

atcelt lietas nodošanas pieprasījumu;

—

ja un, ciktāl nepieciešams, atcelt Komisijas 2021. gada 11. marta lēmumu, ar kuru tā informēja Illumina, ka Komisija ir saņēmusi lietas nodošanas pieprasījumu, un kura tiesiskās sekas atbilstoši Apvienošanās regulas 22. panta 4. punkta otrajam teikumam bija tādas, ka Illumina tika liegts īstenot koncentrāciju atbilstoši Apvienošanās regulas 7. pantam;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā.

1.

Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas lēmums izvērtēt koncentrāciju nav tās kompetencē. It īpaši:

2.

Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas lēmums izvērtēt koncentrāciju nav spēkā esošs, jo Francijas konkurences iestādes iesniegtais lietas nodošanas pieprasījums ir novēlots un/vai lēmums, ņemot vērā Komisijas kavēšanos, ir pretrunā tiesiskajai drošībai un labai pārvaldībai. Konkrētāk:

3.

Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas lēmums izvērtēt koncentrāciju ir uzskatāms par tās politikas maiņu, kas ir pretrunā Illumina tiesiskajai paļāvībai un tiesiskajai drošībai, jo komisāre M. Vestagere 2020. gada 11. septembrī bija paudusi konkrētu un beznosacījumu apgalvojumu, ka pēc jauno vadlīniju publicēšanas Komisijas politikā notiks izmaiņas saistībā ar atbilstoši 22. pantam izskatāmajām lietām. Tomēr uzaicinājuma vēstule bija nosūtīta pirms jauno vadlīniju publicēšanas, proti, brīdī, kad Komisijas politika bija tāda, ka dalībvalstīm tiek lūgts atturēties no lietu nodošanas pieprasījumiem, saistībā ar kuriem tām nav kompetences saskaņā ar to pašu tiesībām. Komisija tādējādi īstenoja savu jauno politiku pirms tās jauno vadlīniju saistībā ar 22. pantu publicēšanas, pretrunā Illumina tiesiskajai paļāvībai un tiesiskajai drošībai.

4.

Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdas faktos un vērtējumā, kas apdraud Komisijas lēmuma izvērtēt koncentrāciju pamatu. Konkrētāk: