–

CO u.c. vārdā – N. De Montigny, advokāte,

–

Eiropas Komisijas vārdā – B. Mongin, G. Gattinara, kā arī Y. Marinova, pārstāvji,

–

Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) vārdā – S. Marquardt un R. Spac, kā arī E. Orgován, pārstāvji,

–

Eiropas Savienības Padomes vārdā – sākotnēji P. Mahnič un A. Vitro, vēlāk – A. Vitro un K. Kouri, pārstāvji,

–

Eulex Kosovo vārdā – E. Raoult un M. Vicente Hernandez, advokātes,

–

Spānijas valdības vārdā – sākotnēji S. Jiménez García, vēlāk –M. J. Ruiz Sánchez, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Vienotās rīcības 2008/124/KĀDP (2008. gada 4. februāris) par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā, Eulex Kosovo (OV 2008, L 42, 92. lpp.) 8. panta 3. un 5. punktu, 9. panta 3. punktu un 10. panta 3. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp CO u.c., kas ir 45 esošie vai bijušie tādas Tiesiskuma misijas Kosovā starptautiskā civilā personāla locekļi, ko sauc par “Eulex Kosovo” un kas minēta Vienotās rīcības 2008/124 1. pantā (turpmāk tekstā – “Eulex Kosovo”), un MJ kā misijas vadītāju, Eiropas Komisiju, Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Eiropas Savienības Padomi par viņu nodarbinātības nosacījumu grozīšanu un – attiecībā uz dažiem no viņiem – par to, ka viņu darba līgumi netiek pagarināti.

3

Vienotās rīcības 2008/124 1. panta “Misija” 1. punktā ir paredzēts:

“Ar šo ES izveido Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā, EULEX KOSOVO (turpmāk – “EULEX KOSOVO”).”

4

Šīs vienotās rīcības 2. pantā “Pamatuzdevums” ir noteikts:

“EULEX KOSOVO palīdz Kosovas iestādēm, tiesu iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm to darbā, tiecoties panākt stabilitāti un atbildīgumu un turpinot veidot un stiprinot neatkarīgu un daudznacionālu tiesu sistēmu, kā arī daudznacionālu policijas un muitas dienestu, nodrošinot, ka šo iestāžu darbs norit bez politiskas iejaukšanās, un ievērojot starptautiski atzītus standartus un Eiropas labāko praksi.

EULEX KOSOVO ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisijas palīdzības programmām īsteno savas pilnvaras, uzraugot, sniedzot konsultācijas un padomus, vienlaikus saglabājot dažus izpildpienākumus.”

5

Minētās vienotās rīcības 8. pantā “Misijas vadītājs” ir paredzēts:

“1.   Misijas vadītājs operācijas vietā uzņemas atbildību un īsteno EULEX KOSOVO vadību un kontroli.

[..]

3.   Misijas vadītājs izdod norādījumus visam EULEX KOSOVO personālam, tostarp arī šajā gadījumā atbalsta elementam Briselē, lai operācijas vietā efektīvi īstenotu EULEX KOSOVO, uzņemoties koordinācijas un ikdienas vadību, kā arī saskaņā ar civilās operācijas komandiera norādījumiem.

[..]

5.   Misijas vadītājs ir atbildīgs par EULEX KOSOVO budžeta izpildi. Par to misijas vadītājs slēdz līgumu ar Komisiju.

[..]

7.   Misijas vadītājs pārstāv EULEX KOSOVO operācijas vietā un nodrošina pienācīgu EULEX KOSOVO pamanāmību.

[..]”

6

Šīs pašas vienotās rīcības 9. pantā “Personāls” ir noteikts:

“1.   EULEX KOSOVO personāla skaits un kompetence atbilst 2. pantā izklāstītajam pamatuzdevumam, 3. pantā izklāstītajiem uzdevumiem un 6. pantā izklāstītajai EULEX KOSOVO struktūrai.

2.   EULEX KOSOVO sastāvā galvenokārt ir personāls, ko norīkojušas dalībvalstis vai [Savienības] iestādes. Katra dalībvalsts vai [Savienības] iestāde sedz izmaksas, kas ir saistītas ar tās norīkotiem darbiniekiem, tostarp ceļa izdevumus, kas rodas, ceļojot uz izvietošanas vietu un no tās, algas, medicīnas aprūpes izdevumus, pabalstus, izņemot dienas naudas, piemaksas par risku un grūtībām.

3.   EULEX KOSOVO vajadzības gadījumā var pieņemt darbā starptautisku personālu un vietēju personālu uz līguma pamata.

[..]”

7

Vienotās rīcības 2008/124 10. panta “EULEX KOSOVO un tās personāla statuss” 3. punktā ir noteikts:

“Starptautiskā un vietējā civilā personāla nodarbinātības nosacījumus un to tiesības un pienākumus nosaka līgumos, ko noslēdz misijas vadītājs un personāla locekļi.”

8

Vienotā rīcība 2008/124 tika grozīta tostarp ar Padomes Lēmumu 2014/349/KĀDP (2014. gada 12. jūnijs) (OV 2014, L 174, 42. lpp.) (turpmāk tekstā – “Vienotā rīcība 2008/124 ar grozījumiem”), un ar minēto lēmumu tā tika pagarināta līdz 2016. gada 14. jūnijam.

9

Atbilstoši Lēmuma 2014/349 6. apsvērumam:

10

Vienotās rīcības 2008/124 ar grozījumiem 15.a pants ir formulēts šādi:

“EULEX KOSOVO ir rīcībspēja veikt pakalpojumu un piegāžu iepirkumus, slēgt līgumus un administratīvas vienošanās, nodarbināt personālu, turēt bankas kontus, iegādāties un atsavināt aktīvus un izpildīt savas saistības, kā arī būt par pusi tiesas procesos, ja tas vajadzīgs, lai īstenotu šo vienoto rīcību.”

11

Vienotās rīcības 2008/124 ar grozījumiem 16. panta 5. punktā ir paredzēts:

“EULEX KOSOVO atbild par visām prasībām un saistībām, kas rodas, īstenojot pilnvaras no 2014. gada 15. jūnija, izņemot prasības, kas saistītas ar smagiem misijas vadītāja pārkāpumiem, par kuriem misijas vadītājs ir atbildīgs.”

12

Atbilstoši Vienotās rīcības 2008/124 ar grozījumiem 20. pantam:

“Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

Tā zaudē spēku 2016. gada 14. jūnijā. [..]”

13

Saskaņā ar Lēmuma 2014/349 2. pantu tas stājas spēkā tā pieņemšanas dienā – 2014. gada 12. jūnijā.

14

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka prasītāji pamatlietā bija vai joprojām ir nodarbināti Eulex Kosovo dienestā kā starptautiska civilā personāla locekļi, pamatojoties uz noteiktu laiku noslēgtiem darba līgumiem, kuri secīgi tika pagarināti. Šajos līgumos ir ietverta klauzula par kompetences piešķiršanu Briseles (Beļģija) tiesām. Attiecībā uz dažiem no attiecīgajiem līgumiem šī klauzula vēlāk tika aizstāta ar klauzulu, ar kuru no 2014. gada oktobra šī kompetence tika piešķirta Eiropas Savienības Tiesai.

15

MJ no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 14. oktobrim veica vadītāja funkcijas atbilstoši noteikumiem, kas konkretizēti tostarp līgumos, kurus viņš ar Komisiju bija noslēdzis 2013. gada 1. februārī un 7. jūnijā.

16

2012. gada pavasarī tika pārklasificētas dažādas Eulex Kosovo pastāvošās dienesta funkcijas, kas, pēc prasītāju pamatlietā domām, izraisīja viņu amata apraksta grozīšanu un būtisku viņu atalgojuma samazinājumu. Šai pārklasificēšanai sekoja trīs “nenoteikti” līgumu nepagarināšanas gadījumi, proti, 2013. gada pavasarī un vasarā, 2014. gada rudenī un 2016. gada rudenī.

17

Ar prasības pieteikumu, kas iesniegts 2013. gada 6. augustā, daži prasītāji pamatlietā saskaņā ar LESD 263. pantu cēla prasību Eiropas Savienības Vispārējā tiesā pret Komisiju, EĀDD un Eulex Kosovo, lūdzot atcelt MJ kā misijas vadītāja pieņemtos lēmumus nepagarināt šo prasītāju darba līgumu pēc noteikta datuma.

18

Ar 2014. gada 30. septembra rīkojumu Bitiqi u.c./Komisija u.c. (T‑410/13, nav publicēts, EU:T:2014:871) Vispārējā tiesa noraidīja šo prasību kompetences neesamības dēļ, pamatojoties uz to, ka tiesiskās attiecības, kas bija strīda priekšmets, ietilpst līgumiskajā kontekstā un tādējādi šīs attiecības ietilpst tās darba līgumos ietvertās klauzulas piemērošanas jomā, ar kuru Briseles tiesām ir piešķirta kompetence izskatīt strīdus, kas izriet no šiem līgumiem vai ir saistīti ar tiem.

19

Ar prasības pieteikumiem, kas iesniegti 2014. gada 11. jūlijā, 14. jūlijā un 21. oktobrī, prasītāji pamatlietā cēla prasības iesniedzējtiesā – tribunal du travail francophone de Bruxelles [Briseles frankofonajā Darba un sociālo lietu tiesā] (Beļģija) –, apstrīdot viņu funkciju pārkvalificēšanu un/vai viņu darba līgumu, kā arī konkrētā statusa, kas tiem tika tostarp piemērots sociālā nodrošinājuma jomā, nepagarināšanu, kā arī lūdza atlīdzināt zaudējumus.

20

Sākotnēji šīs prasības tika celtas pret MJ kā misijas vadītāju, Padomi, Komisiju un EĀDD. Tomēr šie četri atbildētāji pamatlietā apgalvoja, ka atbilstoši Vienotajai rīcībai 2008/124 ar grozījumiem vienīgi Eulex Kosovo būtu jāatbild par jebkādām prasībām un saistībām, kas izriet no tās pilnvaru īstenošanas gan nākotnē, gan pagātnē saskaņā ar šīs vienotās rīcības ar grozījumiem16. panta 5. punktu.

21

Atbildot uz to, prasītāji pamatlietā iesniedza pieteikumus par piespiedu iestāšanos lietā, lai Eulex Kosovo tiktu pievienota tiesvedībai iesniedzējtiesā. Tomēr šī tiesa nodalīja pieteikumu par piespiedu iestāšanos lietā izskatīšanu no sākotnējās pieņemamības un tiesvedības jautājumu izskatīšanas, kas tika izvirzīti prasītāju pamatlietā galvenajās prasībās pret pirmajiem četriem atbildētājiem pamatlietā.

22

Ar 2018. gada 1. jūnija starpspriedumu iesniedzējtiesa konstatēja, ka MJ ir jāatbrīvo no lietas izskatīšanas attiecībā uz laikposmu no 2014. gada 12. jūnija, jo šajā datumā tika pieņemts Lēmums 2014/349 un līdz ar to no šī datuma viņš bija jāuzskata par tādu, kas vairs nerīkojas savā vārdā, bet vienīgi kā Eulex Kosovo“pārstāvis”. Iesniedzējtiesa arī konstatēja, ka Padome, Komisija un EĀDD būtu jāizslēdz no lietas izskatīšanas attiecībā uz šo laikposmu, jo Eulex Kosovo šajā datumā bija piešķirts atsevišķas juridiskas personas statuss un attiecīgās darbības tika veiktas tās vārdā. Tomēr attiecībā uz laikposmu pirms 2014. gada 12. jūnija iesniedzējtiesa izdeva rīkojumu par tiesvedības atsākšanu, lai dotu lietas dalībniekiem iespēju izvirzīt savus apsvērumus par to, ka šajā laikposmā MJ un viņa priekšteči bija pilnvaroti misijas vadītāja statusā.

23

Uzklausījusi lietas dalībnieku apsvērumus, iesniedzējtiesa norāda, ka joprojām ir šaubas par to, vai MJ ir rīkojies savā vārdā vai vienas vai vairāku iestāžu uzdevumā.

24

Šādos apstākļos tribunal du travail francophone de Bruxelles nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [Vienotās rīcības 2008/124] 8. panta 3. punkts un 10. panta 3. punkts, attiecīgā gadījumā kopsakarā ar citām atbilstošām tiesību normām, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem misijas vadītājam personīgi un tādējādi, ka viņš rīkojas savā vārdā, ir piešķirts starptautiskā civilā personāla, kas tika nodarbināts [Eulex Kosovo] dienestā laikposmā pirms 2014. gada 12. jūnija, darba devēja statuss; vai arī, tostarp ņemot vērā Vienotās rīcības [2008/124] 8. panta 5. punktu un 9. panta 3. punktu, tie ir jāinterpretē tādējādi, ka darba devēja statuss ir piešķirts [Savienībai] un/vai kādai no [Savienības] iestādēm, piemēram, [Komisijai], [EĀDD], [Padomei] vai, iespējams, kādai citai iestādei, kuras vārdā būtu rīkojies misijas vadītājs līdz minētajam datumam atbilstoši pilnvarām, deleģētajām pilnvarām vai jebkādai citai pārstāvības formai, kura attiecīgā gadījumā tiktu identificēta?”

25

Komisija apgalvo, ka šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir nepieņemams, jo tam nav nozīmes pamatlietas risinājumā.

26

Pirmkārt, šis lūgums attiecoties uz Savienības tiesību normām, kas prasības pieteikumu iesniegšanas brīdī šajā tiesā vairs nebija spēkā. No Vienotās rīcības 2008/124 16. panta 5. punkta ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2014. gada 12. jūnijā, izrietot, ka, sākot no 2014. gada 15. jūnija, Eulex Kosovo, kurai ir tiesībspēja, ir atbildīga par jebkuru sūdzību un saistībām, kas izriet no misijas pilnvaru izpildes. Turklāt šī iemesla dēļ prasītāji pamatlietā esot pret Eulex Kosovo uzsākuši paralēlu tiesvedību tajā pašā valsts tiesā, kuras pamatā ir vieni un tie paši fakti.

27

Otrkārt, Komisija, pamatojoties uz 2018. gada 5. jūlija sprieduma Jenkinson/Padome u.c. (C‑43/17 P, EU:C:2018:531) 34.–51. punktu, apšauba iesniedzējtiesas veikto nošķiršanu starp laikposmiem pirms un pēc 2014. gada 12. jūnija.

28

Šajā ziņā tomēr ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru tikai valsts tiesai, kas izskata lietu un kas ir atbildīga par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā lietas īpatnības, ir jāizvērtē gan tas, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir nepieciešams sprieduma taisīšanai, gan arī to jautājumu atbilstība, kurus tā uzdod Tiesai. Līdz ar to gadījumā, ja uzdotie jautājumi ir par Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums pieņemt nolēmumu (spriedums, 2021. gada 15. jūlijs, The Department for Communities in Northern Ireland, C‑709/20, EU:C:2021:602, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).

29

No tā izriet, ka uz jautājumiem par Savienības tiesībām attiecas atbilstības prezumpcija. Atteikties lemt par valsts tiesas uzdotu prejudiciālo jautājumu Tiesa var vienīgi tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas apstākļiem vai tās priekšmetu, ja problēmai ir hipotētisks raksturs vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie un tiesību apstākļi, kas vajadzīgi, lai sniegtu lietderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedums, 2021. gada 15. jūlijs, The Department for Communities in Northern Ireland, C‑709/20, EU:C:2021:602, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem acīmredzamai neizriet apgalvotā tiesību normu, kuru interpretācija tiek lūgta, nepiemērojamība pamatlietā. It īpaši tas, ka pastāv atsevišķs procesuāls dokuments, kas vērsts pret Eulex Kosovo, nešķiet tāds, kas pierādītu, ka iesniedzējtiesas jautājumi par minētajiem noteikumiem nebūtu reāli vai ka to interpretācijai nebūtu nekāda sakara ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai priekšmetu.

31

Neapšaubāmi 2018. gada 5. jūlija sprieduma Jenkinson/Padome u.c. (C‑43/17 P, EU:C:2018:531) 34.–51. punktā Tiesa ir nospriedusi, ka Vispārējās tiesas kompetence lemt par lūgumu pārkvalificēt pēdējo darba līgumu, ko ir noslēdzis Eulex Kosovo nodarbināts personāla loceklis, nozīmē, ka šai tiesai ir jāņem vērā šī personāla locekļa agrāk noslēgtie līgumi, pat ja šai tiesai nebija kompetences ratione temporis lemt par šiem līgumiem. Tomēr šis risinājums nevar padarīt iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu hipotētisku. Proti, minētais jautājums neattiecas uz šīs tiesas kompetenci ratione temporis lemt par pamatlietu, bet gan par vienības, kura ir atbildīga par Eulex Kosovo misijas īstenošanu, un līdz ar to vienības, kurai ir atbildētājas statuss, noteikšanu prasībā pamatlietā.

32

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jākonstatē, ka uzdotais jautājums nevar tikt uzskatīts par tādu, kam nav nozīmes pamatlietas iznākumā, un tādējādi tas ir pieņemams.

33

Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu ieviestajā sadarbības starp valstu tiesām un Tiesu procedūrā Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas ļautu tai izlemt tās izskatīšanā esošo lietu. Aplūkojot no šādas perspektīvas, Tiesai attiecīgā gadījumā ir jāpārformulē tai iesniegtie jautājumi. Turklāt Tiesai var nākties ņemt vērā tādas Savienības tiesību normas, uz kurām valsts tiesa minēto jautājumu izklāstā nav atsaukusies (spriedums, 2019. gada 5. decembris, Centraal Justitieel Incassobureau (Finanšu sankciju atzīšana un izpilde), C‑671/18, EU:C:2019:1054, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

34

Šajā gadījumā, pirmkārt, no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka ar savu jautājumu iesniedzējtiesa vēlas identificēt iestādi, kura ir atbildīga par Eulex Kosovo misijas īstenošanu pirms 2014. gada 12. jūnija un kurai tādējādi ir jāatzīst atbildētājas statuss prasībā pamatlietā.

35

Otrkārt, ir jānorāda, ka formāli iesniedzējtiesa lūdz Tiesu lemt ne tikai par Vienotās rīcības 2008/124 8. panta 3. un 5. punkta, 9. panta 3. punkta un 10. panta 3. punkta interpretāciju, bet arī par “jebkuru citu, iespējams, atbilstošu tiesību normu” interpretāciju, lasot tās kopsakarā ar [šiem pantiem]. Taču Vienotās rīcības 2008/124 ar grozījumiem 16. panta 5. punktā ir precizēts, ka, sākot no 2014. gada 15. jūnija, Eulex Kosovo atbild par jebkādām prasībām un saistībām, kas izriet no tai uzticētās misijas īstenošanas, izņemot jebkuru prasību, kas saistīta ar misijas vadītāja pieļautu smagu pārkāpumu.

36

Līdz ar to, lai sniegtu lietderīgu atbildi uz uzdoto jautājumu, ir jāuzskata, ka ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Vienotās rīcības 2008/124 8. panta 3. un 5. punkts, 9. panta 3. punkts un 10. panta 3. punkts, kā arī Vienotās rīcības 2008/124 ar grozījumiem 16. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos misijas vadītājs, kas rīkojas savā vārdā un uz sava rēķina, un/vai Komisija, EĀDD, Padome vai jebkura cita struktūra ir norādīta kā Eulex Kosovo personāla darba devējs laikposmā līdz 2014. gada 12. jūnijam.

37

Šajā gadījumā attiecībā uz Vienotās rīcības 2008/124 ar grozījumiem 16. panta 5. punkta tvērumu iesniedzējtiesa uzskata, ka pastāv neskaidrība attiecībā uz šīs tiesību normas piemērojamību laikā, jo būtībā vārdkopa “no 2014. gada 15. jūnija” varētu tikt saprasta kā tāda, kas attiecas uz datumu, kurā Eulex Kosovo ir kļuvusi atbildīga par prasībām un saistībām, kas izriet no tās pilnvaru izpildes, tostarp par prasībām un saistībām, kas izriet no iepriekš veiktām darbībām, vai arī tādējādi, ka Eulex Kosovo ir atbildīga vienīgi par juridiskām situācijām, kas radušās pēc minētā datuma.

38

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā tās formulējums, konteksts, kā arī tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 29. aprīlis, X (Eiropas apcietināšanas orderis – Ne bis in idem), C‑665/20 PPU, EU:C:2021:339, 69. punkts un tajā minētā judikatūra).

39

Runājot par Vienotās rīcības 2008/124 ar grozījumiem 16. panta 5. punkta formulējumu, tajā ir noteikts, ka Eulex Kosovo ir atbildīga par visām prasībām un saistībām, kas rodas, īstenojot pilnvaras no 2014. gada 15. jūnija, izņemot prasības, kas saistītas ar smagiem misijas vadītāja pārkāpumiem, par kuriem misijas vadītājs ir atbildīgs.

40

No tā izriet, ka šīs tiesību normas mērķis ir precizēt, kurš ir atbildīgs par prasībām un saistībām saistībā ar Eulex Kosovo uzticētās misijas īstenošanu, un tas nozīmē, ka tās mērķis ir nevis noteikt, kurš no 2014. gada 15. jūnija ir uzskatāms par šajā misijā ietilpstošo darbību veicēju, bet kurš ir uzskatāms par atbildīgo no šī paša datuma.

41

Līdz ar to vārdkopa “no 2014. gada 15. jūnija” ir jāsaprot tādējādi, ka tajā ir precizēts nevis datums, kurā ir jārodas vai jāīstenojas iespējamām darbībām, saistībām vai prasībām, lai tās ietilptu Eulex Kosovo atbildībā, bet gan datums, no kura ir jāuzskata, ka pēdējā minētā ir uzskatāma par atbildīgu par jebkādu kaitējumu un saistībām, kas radušās vai var rasties saistībā ar tai uzticētās misijas īstenošanu, un līdz ar to par tādu, kas šajā ziņā, sākot no šī datuma, ir pārņēmusi tās personas vai personu tiesības un pienākumus, kuras iepriekš bija atbildīgas par misijas izpildi, izņemot pienākumus, kas izriet no misijas vadītāja smagiem pārkāpumiem, par kuriem viņš ir atbildīgs.

42

Šo interpretāciju apstiprina gan konteksts, kādā iekļaujas Vienotās rīcības 2008/124 ar grozījumiem 16. panta 5. punkts, gan šī tiesiskā regulējuma mērķi.

43

Attiecībā uz kontekstu, kādā iekļaujas šī tiesību norma, ir jānorāda, ka pēc Vienotās rīcības 2008/124 ar grozījumiem 15.a panta stāšanās spēkā 2014. gada 12. jūnijāEulex Kosovo tika piešķirta spēja veikt pakalpojumu un piegāžu iepirkumus, slēgt līgumus un administratīvas vienošanās, nodarbināt personālu, turēt bankas kontus, iegādāties un atsavināt aktīvus un izpildīt savas saistības, kā arī būt par pusi tiesas procesos, ja tas vajadzīgs, lai īstenotu šo vienoto rīcību.

44

No šīs tiesībspējas, kura Eulex Kosovo piešķirta ar Vienotās rīcības 2008/124 ar grozījumiem 15.a pantu un kurā ietverta tiesībspēja būt par pusi tiesas procesā, izriet, ka šai struktūrai jau pirms 2014. gada 15. jūnija tika noteikta atbildība saistībā ar tai uzticētās misijas īstenošanu. Šādos apstākļos šīs vienotās rīcības ar grozījumiem 16. panta 5. punkts nevar tikt interpretēts tādējādi, ka atbildība, kas minētajā vienotajā rīcībā ir noteikta Eulex Kosovo, attiecas tikai uz darbībām, saistībām vai prasībām, kuras radušās vai īstenojušās pēc 2014. gada 15. jūnija.

45

Attiecībā uz Vienotās rīcības 2008/124 ar grozījumiem mērķiem no Lēmuma 2014/349 6. apsvēruma izriet, ka minētais lēmums tika pieņemts, lai risinātu situāciju, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu. Šajā spriedumā sniegtā interpretācija, atbilstoši kurai ar Vienotās rīcības 2008/124 ar grozījumiem 16. panta 5. punktu Eulex Kosovo tika nodotas tās personas vai personu tiesības un pienākumi, kuras iepriekš bija atbildīgas par misijas izpildi, atbilst Lēmuma 2014/349 mērķim stiprināt Eulex Kosovo uzticēto misiju.

46

Ņemot vērā iepriekš minēto, Vienotās rīcības 2008/124 ar grozījumiem 16. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to no 2014. gada 15. jūnijaEulex Kosovo principā tiek nodota atbildība par visām prasībām un saistībām, kas jau ir radušās vai varētu rasties saistībā ar Eulex Kosovo uzticēto pilnvaru īstenošanu, un līdz ar to no šī paša datuma Eulex Kosovo pārņem tās personas vai personu tiesības un pienākumus, kuras iepriekš bija atbildīgas par misijas izpildi, tostarp attiecībā uz notiekošajām tiesvedībām.

47

Līdz ar to uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Vienotās rīcības 2008/124 ar grozījumiem 16. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no 2014. gada 15. jūnijaEulex Kosovo ir norādīta kā atbildīgā un līdz ar to kā atbildētāja saistībā ar visām prasībām par tai uzticētās misijas īstenošanas sekām neatkarīgi no tā, vai fakti, kas ir šādas prasības pamatā, ir radušies pirms 2014. gada 12. jūnija – Lēmuma 2014/349 spēkā stāšanās dienas.

48

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

Padomes Vienotās rīcības 2008/124/KĀDP (2008. gada 4. februāris) par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā, Eulex Kosovo, kas grozīta ar Padomes Lēmumu 2014/349/KĀDP (2014. gada 12. jūnijs), 16. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no 2014. gada 15. jūnija Eiropas Savienības Tiesiskuma misija Kosovā, ko sauc par “Eulex Kosovo” un kas ir minēta šīs vienotās rīcības 1. pantā, ir norādīta kā atbildīgā un līdz ar to kā atbildētāja saistībā ar visām prasībām par tai uzticētās misijas īstenošanas sekām neatkarīgi no tā, vai fakti, kas ir šādas prasības pamatā, ir radušies pirms 2014. gada 12. jūnija – Lēmuma 2014/349 spēkā stāšanās dienas.