Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62018TN0285

    Lieta T-285/18: Prasība, kas celta 2018. gada 4. maijā – Pšonka/Padome

    OV C 249, 16.7.2018, p. 37–38 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    201806290641986392018/C 249/472852018TC24920180716LV01LVINFO_JUDICIAL20180504373821

    Lieta T-285/18: Prasība, kas celta 2018. gada 4. maijā – Pšonka/Padome

    Top

    C2492018LV3710120180504LV0047371382

    Prasība, kas celta 2018. gada 4. maijā – Pšonka/Padome

    (Lieta T-285/18)

    2018/C 249/47Tiesvedības valoda – čehu

    Lietas dalībnieki

    Prasītājs: Viktor Pavlovič Pšonka (Kijeva, Ukraina) (pārstāvis: M. Mleziva, advokāts)

    Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

    Prasījumi

    Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

    atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/333 (2018. gada 5. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/326 (2018. gada 5. marts), ciktāl šis lēmums un regula attiecībā uz prasītāju;

    piespriest Eiropas Savienības Padomei segt savus un atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

    1.

    Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības uz labu pārvaldību.

    Prasītājs prasības pamatojumam inter alia apgalvo, ka Eiropas Savienības Padome, pieņemot 2018. gada 5. marta Lēmumu (KĀDP) 2018/333, neesot rīkojusies ar pienācīgu rūpību un vērību, jo pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas tā neesot izskatījusi prasītāja iesniegtos argumentus un pierādījumus šīs lietas pamatojumam un esot balstījusies galvenokārt uz Ukrainas Ģenerālprokuratūras īso kopsavilkumu, nepieprasot papildu informāciju par izmeklēšanas gaitu Ukrainā.

    2.

    Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas prasītāja tiesības uz īpašumu.

    Šajā saistībā prasītājs apgalvo, ka viņam piemērotie ierobežojošie pasākumi esot nesamērīgi, pārsniedzot to, kas ir nepieciešams, un esot uzskatāmi par tādu prasītāja tiesību uz īpašumu garantiju pārkāpumu, kas paredzētas starptautiskajās tiesībās.

    3.

    Trešajā pamatā ir apgalvots, ka esot pārkāptas prasītāja pamattiesības, kas garantētas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

    Šajā saistībā prasītājs apgalvo, ka, pieņemot ierobežojošos pasākumus, esot pārkāptas viņa tiesības uz taisnīgu tiesu un nevainīguma prezumpcija, kā arī viņa tiesības uz privātā īpašuma aizsardzību.

    Top