1)

Ja tiek apgalvots, ka vecāki un/vai citi ģimenes locekļi ir nelikumīgi aizveduši bērnus no viņu pastāvīgās dzīvesvietas valsts, pārkāpjot tiesas rīkojumu, ko saņēmusi šīs valsts publiska iestāde, vai šī publiskā iestāde var iesniegt pieteikumu par tiesas rīkojuma, kurā norādīts, ka bērniem jāatgriežas minētajā valstī, izpildi citas dalībvalsts tiesās saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 ( 1 ) III nodaļas noteikumiem, vai arī tas būtu uzskatāms par minētās regulas 11. panta un 1980. gada Hāgas konvencijas nelikumīgu apiešanu vai citādi uzskatāms par tiesību vai tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu no attiecīgās iestādes puses?

2)

Vai lietā, kas attiecas uz Padomes Regulas (EK) 2201/2003 noteikumiem par izpildi, tiesai ir jurisdikcija pagarināt 33. panta 5. punktā paredzēto termiņu, ja nokavējums būtībā ir de minimis un citādi termiņa pagarinājums būtu piešķirts, atsaucoties uz valsts procesuālo tiesību aktiem?

3)

Neskarot otro jautājumu, ja kāda ārvalsts publiska iestāde aizved bērnus, kas ir strīda priekšmets, no kādas dalībvalsts jurisdikcijas saskaņā ar izpildes rīkojumu, kurš izdots ex parte atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 31. pantam, bet pirms šāda rīkojuma izsniegšanas vecākiem, tādējādi liedzot viņiem tiesības iesniegt pieteikumu par šāda rīkojuma izpildes apturēšanu, kamēr tiek izskatīta apelācijas sūdzība, vai šāda rīcība aizskar “vecāku” tiesību būtību, kas tiem ir saskaņā ar ECTK 6. pantu vai Hartas 47. pantu, tādā izpratnē, ka citādi būtu jāpiešķir termiņa (minētās regulas 33. panta 5. punkta nozīmē) pagarinājums?