–

Baltic Cable AB vārdā – M. Wärnsby, L. Hallberg un S. Andersson, advokater,

–

Energimarknadsinspektionen vārdā – G. Morén un C. Vendel Nylander, kā arī R. Thuresson un E. Vidlund, pārstāvji,

–

Spānijas valdības vārdā sākotnēji – A. Rubio González, vēlāk L. Aguilera Ruiz, pārstāvji,

–

Somijas valdības vārdā – S. Hartikainen, pārstāvis,

–

Eiropas Parlamenta vārdā – I. McDowell un A. Neergaard, pārstāvji,

–

Eiropas Savienības Padomes vārdā – A. Lo Monaco, kā arī J. Kneale un A. Norberg, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – O. Beynet un K. Simonsson, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (OV 2009, L 211, 15. lpp., un labojums – OV 2016, L 19, 33. lpp.) 16. panta 6. punkta interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Baltic Cable AB un Energimarknadsinspektionen (Enerģijas tirgus inspekcija, Zviedrija) (turpmāk tekstā – “Ei”) par to Baltic Cable ieņēmumu izmantošanu, kuri gūti no jaudas piešķiršanas pārrobežu augstsprieguma līnijā, kas nodrošina Zviedrijas un Vācijas pārvades sistēmu starpsavienojumu.

3

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV 2009, L 211, 55. lpp.) 44. un 59. apsvērums ir formulēti šādi:

[..]

4

Direktīvas 2009/72 1. pantā ir noteikts, ka ar to “paredz kopīgus noteikumus elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei un piegādei, kā arī patērētāju aizsardzības noteikumus, lai Savienībā uzlabotu un integrētu konkurētspējīgus elektroenerģijas tirgus. [..]”

5

Direktīvas 2009/72 2. pantā noteikts:

“Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

[..]

[..]

[..].”

6

Atbilstoši šīs direktīvas 12. panta a) un h) punktam:

“Pārvades sistēmas operators atbild par:

[..]

7

Direktīvas 2009/72 13. panta 4. punktā ir paredzēts:

“Neatkarīgo sistēmu operatoru uzdevums ir piešķirt un pārvaldīt trešo personu piekļuvi, tostarp iekasēt piekļuves maksu un pārslodzes maksu, un maksājumus saistībā ar kompensācijas mehānismu starp pārvades sistēmu operatoriem atbilstoši Regulas [..] Nr. 714/2009 13. pantam, kā arī vadīt, uzturēt un uzlabot pārvades sistēmu un ar ieguldījumu plānošanu panākt, lai sistēma ilgtermiņā atbilstu pamatotam pieprasījumam. [..]”

8

Šīs direktīvas 37. panta 3. un 9. punktā ir noteikts:

“3.   Ja saskaņā ar 13. pantu ir norīkots neatkarīgs sistēmas operators, papildus uzdevumiem, kādi tai ir saskaņā ar šā panta 1. punktu, regulatīvā iestāde:

[..]

[..]

9.   Regulatīvās iestādes uzrauga gan pārslodzes vadību valstu elektroenerģijas sistēmās, tostarp starpsavienojumos, gan pārslodzes vadības noteikumu īstenošanu. Šim nolūkam pārvades sistēmu operatori vai tirgus dalībnieki iesniedz valsts regulatīvajām iestādēm pārslodzes vadības noteikumus, tostarp par jaudas sadalījumu. Valsts regulatīvās iestādes var prasīt izdarīt grozījumus šajos noteikumos.”

9

Regulas Nr. 714/2009 21. un 24. apsvērumā ir noteikts:

[..]

10

Šīs regulas 1. panta a) punktā ir paredzēts:

“Šīs regulas mērķis ir:

11

Minētās regulas 2. panta 1. punktā ir noteikts:

“Šajā regulā piemēro definīcijas, kas paredzētas [Direktīvas 2009/72] 2. pantā, izņemot “starpsavienojuma” definīciju, kuru aizstāj ar šādu definīciju:

12

Regulas Nr. 714/2009 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā “pārslodze” ir definēta kā “situācija, kad starpsavienojums, kas savieno valsts(‑u) pārvades tīklus, nevar pārvadīt visas fiziskās elektroenerģijas plūsmas, kas rodas tirgus dalībnieku pieprasītās starptautiskās tirdzniecības rezultātā, jo nepietiek jaudas attiecīgajos starpsavienojumos un/vai valstu pārvades sistēmās”.

13

Atbilstoši šīs regulas 2. panta 2. punkta g) apakšpunktam “jauns starpsavienojums” ir definēts kā starpsavienojums, kas nav pabeigts līdz 2003. gada 4. augustam.

14

Regulas Nr. 714/2009 14. panta 1. un 4. punktā ir noteikts:

“1.   Maksas, kuras tīklu operatori iekasē par piekļuvi tīkliem, ir pārredzamas, un tajās ņem vērā vajadzību pēc tīkla drošības un atspoguļo radušās faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un tiek piemērotas nediskriminējoši. Šīs maksas nav saistītas ar attālumu.

[..]

4.   Nosakot maksas par piekļuvi tīklam saskaņā ar šo pantu, neskar maksas par deklarēto eksportu un importu, kas rodas 16. pantā minētās pārslodzes vadības rezultātā.”

15

Šīs regulas 16. pantā “Pārslodzes vadības vispārējie principi” ir paredzēts:

“1.   Elektrotīklu pārslodzes problēmas risina ar nediskriminējošiem, uz tirgu balstītiem risinājumiem, kuri sniedz efektīvus ekonomiskos signālus tirgus dalībniekiem un iesaistītajiem pārvades sistēmu operatoriem. Elektrotīklu pārslodzes problēmas vispirms risina ar metodēm, kuru pamatā nav darījumi, t.i., metodēm, kurās nav ietverta izvēle starp atsevišķu tirgus dalībnieku līgumiem.

2.   Darījumu ierobežošanas procedūras lieto tikai ārkārtas situācijās, kurās pārvades sistēmas operatoram jārīkojas ātri un nav iespējama atkārtota nosūtīšana vai pretpakalpojumu sniegšana. Jebkuru šādu procedūru piemēro nediskriminējoši.

Izņemot force majeure gadījumus, tirgus dalībniekiem, kuriem ir piešķirtas jaudas, kompensē ikvienu ierobežošanas gadījumu.

3.   Starpsavienojumu un/vai pārvades tīklu maksimālā jauda, kas ietekmē pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, ir pieejama tirgus dalībniekiem, ievērojot droša tīkla darbības standartus.

4.   Tirgus dalībnieki savlaicīgi pirms attiecīgā darbības perioda informē attiecīgos pārvades sistēmu operatorus par to, vai viņi plāno izmantot piešķirto jaudu. Ikvienu piešķirto jaudu, kas netiks izmantota, nodod tirgū atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā.

5.   Pārvades sistēmas operatori, cik vien tehniski iespējams, aprēķina jaudas ikvienas elektroenerģijas plūsmas pārvadīšanai pretējā virzienā pa noslogoto starpsavienojumu, lai maksimāli izmantotu tā jaudu. Pilnībā ņemot vērā tīkla drošību, nekādā ziņā nedrīkst noraidīt darījumus, kas samazina pārslodzi.

6.   Visus ieņēmumus, kas rodas starpsavienojuma jaudu piešķiršanas rezultātā, izmanto vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem nolūkiem:

Ja ieņēmumus nevar efektīvi izmantot pirmās daļas a) un/vai b) apakšpunktā minētajiem nolūkiem, tos var – ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu regulatīvo iestāžu apstiprinājumu – līdz maksimālajai vērtībai, par ko lemj minētās regulatīvās iestādes, izmantot kā ieņēmumus, ko valsts regulatīvās iestādes ņem vērā, apstiprinot tīkla tarifu aprēķina metodiku un/vai nosakot tīkla tarifus.

Pārējos ieņēmumus deponē atsevišķā iekšējā kontā līdz laikam, kad tos var izmantot šā punkta pirmās daļas a) un/vai b) apakšpunktā minētajiem nolūkiem. Regulatīvā iestāde informē Aģentūru par otrajā daļā minēto apstiprinājumu.”

16

Saskaņā ar Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. un 3. punktu:

“1.   Pēc pieprasījuma jaunus līdzstrāvas starpsavienojumus var uz noteiktu laiku atbrīvot no noteikumiem, kas paredzēti šīs regulas 16. panta 6. punktā un Direktīvas 2009/72/EK 9. un 32. pantā un 37. panta 6. un 10. punktā, ievērojot šādus nosacījumus:

[..]

3.   Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumos, kad ievērojami palielina jaudu esošajos starpsavienotājos.”

17

Regulas Nr. 714/2009 I pielikumā “Pamatnostādnes par valstu elektrosistēmu starpsavienojumu pieejamās pārvades jaudas piešķiršanu un pārvaldīšanu” tostarp ir paredzēts:

“1.7. [..] Jo īpaši PSO [(pārvades sistēmu operatori)] neierobežo starpsavienojumu jaudu, lai atrisinātu pārslodzes problēmas savas kontroles jomā, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams iepriekšminēto apsvērumu dēļ un vadīšanas drošuma labad. [..]

[..]

2.1. Pārslodzes vadības metodēm jābūt orientētām uz tirgu, lai veicinātu efektīvu pārrobežu tirdzniecību. Šim nolūkam jaudas jāpiešķir vienīgi ar tiešu (jauda) vai netiešu (jauda un enerģijas daudzums) izsoļu starpniecību. Abas metodes var izmantot vienā un tajā pašā starpsavienojumā. Diennakts tirdzniecībai var izmantot nepārtrauktu tirdzniecību.

[..]

2.6. PSO nosaka atbilstīgu struktūru jaudas sadalei dažādos laikposmos. [..]

[..]

3.1. Jaudas sadale starpvalstu savienojuma vietā jākoordinē un jāīsteno, izmantojot iesaistīto PSO parastās piešķiršanas procedūras. [..]

[..]

5.2. PSO publicē vispārēju apskatu par pārslodzes vadības metodēm, ko izmanto atšķirīgos apstākļos, lai pilnīgāk izmantotu tirgū pieejamās jaudas, un vispārēju shēmu starpsavienojumu jaudas aprēķiniem dažādos laikposmos, kas pamatoti uz tīkla elektriskajām un fizikālajām īpatnībām. Šāda shēma jāpārskata attiecīgo dalībvalstu regulatoriem.”

18

Atbilstoši šā pielikuma 6. punktam “Pārslodzes radīto ieņēmumu izmantošana”:

“[..]

6.3. Ieņēmumus par pārslodzi sadala starp attiecīgiem PSO atbilstoši kritērijiem, par kuriem vienojušies atbilstošie PSO, un kurus pārskata atbilstīgās regulatīvās iestādes.

6.4. PSO iepriekš skaidri nosaka, kādiem mērķiem izmantos pārslodzes radītos ieņēmumus, ko tie varētu iegūt, un ziņo par šo ieņēmumu faktisko izmantošanu. Regulatīvās iestādes pārbauda, vai tāds izmantojums atbilst šai regulai un šīm pamatnostādnēm un vai kopējā pārslodzes radīto ieņēmumu summa, kas radusies pieslēgumu jaudu piešķiršanas rezultātā, tiek atvēlēta vienam vai vairākiem no trim mērķiem, kas izklāstīti šīs regulas 16. panta 6. punktā.

[..]

6.6. Pārslodzes radīto ieņēmumu izmantošanu ieguldījumiem, lai uzturētu vai palielinātu pieslēgumu jaudas, būtu vēlams paredzēt konkrētiem iepriekš noteiktiem projektiem, kas dod savu ieguldījumu esošo un ar to saistītās pārslodzes mazināšanā un kurus arī var īstenot saprātīgā laikposmā, īpaši ņemot vērā apstiprināšanas procesu.”

19

Baltic Cable ir Zviedrijas sabiedrība, kurai pieder un kura kopš 1994. gada ekspluatē augstsprieguma elektrolīniju, kas nodrošina Zviedrijas un Vācijas elektroenerģijas pārvades sistēmu starpsavienojumu.

20

Ar 2016. gada 9. jūnija lēmumu Ei, pamatojoties uz Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta pirmo daļu, uzdeva Baltic Cable savus pārslodzes ieņēmumus – proti, ieņēmumus, kurus tā bija guvusi no minētā starpsavienojuma jaudas piešķiršanas, – par laikposmu no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam un laikposmu no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 30. jūnijam iegrāmatot postenī, kas ir nodalīts no tā iekšējās grāmatvedības, līdz tie varēs tikt izlietoti, lai nodrošinātu piešķirtās jaudas reālu izmantošanu un/vai saglabātu vai palielinātu starpsavienojuma jaudu, izmantojot ieguldījumus tīklā, it īpaši jaunos starpsavienojumos.

21

Ar 2017. gada 2. novembra lēmumu Ei noraidīja, pamatojoties uz Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta otro daļu, Baltic Cable iesniegto lūgumu izmantot savus ieņēmumus no pārslodzes kā ieņēmumus, kuri regulatīvajām iestādēm ir jāņem vērā, apstiprinot tīkla piekļuves tarifu aprēķina metodiku un/vai nosakot šos tarifus.

22

Baltic Cable cēla prasību par šiem diviem lēmumiem Förvaltningsrätten i Linköping (Administratīvā tiesa Linšēpingā, Zviedrija). Primāri tā apgalvo, ka Regulas Nr. 714/2009 16. pants attiecas vienīgi uz PSO Direktīvas 2009/72 2. panta 4. punkta izpratnē, nevis uz uzņēmumiem, kuri tāpat kā Baltic Cable pārvalda tikai starpsavienojumu.

23

Pakārtoti Baltic Cable apgalvo, ka Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkts ir jāizprot tā, ka uzņēmumi, kas vienīgi ekspluatē starpsavienojumu, var brīvi pēc savas izvēles rīkoties ar visiem ieņēmumiem no pārslodzes, kas radušies starpsavienojumā, kurā uzņēmumi ir veikuši ieguldījumus.

24

Jebkurā gadījumā šiem uzņēmumiem būtu jāatļauj izmantot savi ieņēmumi no pārslodzes atbilstoši Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta otrajai daļai.

25

Visbeidzot Baltic Cable apgalvo, ka, tā kā tās ieņēmumi no pārslodzes veido aptuveni 70 % no tā kopējiem ieņēmumiem, Ei lēmumi, kuri ir minēti šā sprieduma 20. un 21. punktā, ir pretrunā tiesībām uz īpašumu. Minētajos lēmumos neesot arī ievērots samērīguma princips, jo tie pārmērīgi aizskarot Baltic Cable spēju veikt savas darbības un šādi traucējot mērķus efektīvi uzturēt starpsavienojumu jaudu, kuri ir paredzēti Regulā Nr. 714/2009, kaut arī pastāvot mazāk ierobežojoši līdzekļi minēto mērķu sasniegšanai, izmantojot šīs regulas 16. panta 6. punkta otrajā daļā paredzētās iespējas. Visbeidzot – ar šiem pašiem lēmumiem esot pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, jo, tā kā minētā iestāde ir iepriekš lēmusi par Baltic Cable ieņēmumu maksimālo robežu, Ei esot akceptējusi veidu, kādā Baltic Cable plāno izmantot savus ieņēmumus no pārslodzes.

26

Ei apgalvo, ka Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkts attiecas uz visām personām, kuras gūst ieņēmumus no pārslodzes, un ka līdz ar to šī tiesību norma attiecas uz Baltic Cable, ciktāl runa ir par tās ieņēmumu no pārslodzes izmantošanu.

27

Pakārtoti gadījumā, ja Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkts būtu piemērojams tikai PSO, Ei apgalvo, ka Baltic Cable ir jāuzskata par PSO.

28

Turklāt tā apgalvo, ka, tā kā Baltic Cable nav klientu, kuri veic tīkla maksājumus, uz to nevar attiekties Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta otrajā daļā paredzētās atkāpes, kuras faktiski nozīmē minēto maksājumu samazināšanu.

29

Gan atzīstot, ka Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta piemērošana Baltic Cable varētu tai radīt sekas, kuras varētu tikt uzskatītas par nesamērīgām, Ei uzskata, ka šis apsvērums tai nepiešķir tiesības minēto tiesību normu piemērot veidā, kas būtu contra legem.

30

Iesniedzējtiesa uzskata, ka – ņemot vērā Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punktu –, tās piemērošanas joma nav aprobežota tikai ar PSO, kaut arī sākotnēji nevar izslēgt pretēju interpretāciju.

31

Šīs tiesas ieskatā, no Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkta turklāt ir skaidri secināms, ka uzņēmums, kas ekspluatē starpsavienojumu, savus ieņēmumus no pārslodzes jaudu piešķiršanas nevar izmantot ienākumu gūšanas nolūkos. Savukārt šīs tiesību normas plaša interpretācija varētu atļaut šo ieņēmumu izmantošanu šā starpsavienojuma ekspluatācijai un uzturēšanai.

32

Tomēr iesniedzējtiesa apšauba to, ka Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta otrā daļa ļauj valsts iestādei atļaut tādam uzņēmumam kā Baltic Cable, kam nav klientu, kuri maksā tīkla maksājumus, kas var tikt samazināti, izmantot tā ieņēmumus no pārslodzes citiem mērķiem, nevis tiem, kuri ir paredzēti šīs regulas 16. panta 6. punkta pirmajā daļā.

33

Visbeidzot gadījumā, ja Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkts būtu piemērojams tādam uzņēmumam kā Baltic Cable, minētā tiesa šaubās par šīs tiesību normas spēkā esamību no proporcionalitātes principa viedokļa.

34

Šajos apstākļos, ņemot vērā, ka tajā izskatāmā lieta rada Savienības tiesību interpretācijas un piemērošanas jautājumus, Förvaltningsrätten i Linköping (Administratīvā tiesa Linšēpingā, Zviedrija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

35

Ar pirmo un otro jautājumu, kurus ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams uzņēmumam, kas ekspluatē vienīgi pārrobežu starpsavienojumu.

36

Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka ieņēmumi no pārslodzes tiek izmantoti, lai garantētu piešķirtās jaudas faktisko pieejamību un/vai arī lai uzturētu vai palielinātu starpsavienojumu jaudu, izmantojot ieguldījumus tīklā, it īpaši jaunos starpsavienojumos.

37

Tā kā šajā tiesību normā nav precizēts, uz kurām personām šāds pienākums attiecas, minētās normas interpretācijai ir jāņem vērā tā tiesiskā regulējuma konteksts un mērķi, kurā tā ietilpst (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2005. gada 7. jūnijs, VEMW u.c., C‑17/03, EU:C:2005:362, 41. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

38

Runājot par kontekstu, kurā iekļaujas Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkts, ir jānorāda, ka gandrīz visos šīs regulas 16. panta noteikumos, tai skaitā 1. punktā, kas ar savu vispārējo regulējumu ievada šā 16. panta punkta noteikumu kopumu, ir tiešas atsauces uz PSO, izklāstot dažādos pienākumus, kuri tiem ir jāveic pārslodzes vadības ietvaros – pēdējais minētais jēdziens, kā izriet no Regulas Nr. 714/2009 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta, attiecas tikai uz situācijām, kas ir saistītas ar starpsavienojumu, kurš definēts šīs regulas 2. panta 1. punktā.

39

Taču Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta formulējumā nekādi nav norādīts, ka šī tiesību norma būtu jāizslēdz no minētā 16. panta vispārējās sistēmas. No tā izriet, ka ir uzskatāms, ka minētā tiesību norma attiecas tikai uz PSO.

40

Šo interpretāciju apstiprina Regulas Nr. 714/2009 I pielikums “Pamatnostādnes par starpvalstu savienojumu elektrosistēmām pieejamās pārvades jaudas pārvaldību un sadali”, kura noteikumos savukārt sistēmiski ir atsauces uz PSO. It īpaši šā pielikuma 1.7. punktā ir paredzēts, ka PSO neierobežo starpsavienojumu jaudu, lai atrisinātu pārslodzes problēmas savas kontroles jomā, savukārt minētā pielikuma 5.2. punktā ir noteikts, ka PSO publicē vispārēju apskatu par pārslodzes vadības metodēm, ko izmanto atšķirīgos apstākļos, lai pilnīgāk izmantotu tirgū pieejamās jaudas, un vispārēju shēmu starpsavienojumu jaudas aprēķiniem dažādos laikposmos. No šā paša pielikuma 1.7., 2.6. un 3.1. punkta izriet, ka PSO ir atbildīgi par jaudas piešķiršanu starpsavienojumu līmenī.

41

No tā izriet – kā to apstiprina arī Direktīvas 2009/72 12. panta h) punkts, kā arī 13. panta 4. punkts un 37. panta 3. punkta f) apakšpunkts –, ka ieņēmumus no pārslodzes iekasē PSO, kuriem tie ir jāizmanto atbilstoši Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punktam.

42

Šajos apstākļos ir jāizvērtē, vai PSO jēdziens Regulas Nr. 714/2009 izpratnē attiecas arī uz uzņēmumiem, kuri ekspluatē tikai starpsavienojumu.

43

Šajā ziņā – vispirms, runājot par starpsavienojumu jēdzienu, Regulas Nr. 714/2009 2. panta 1. punktā tas ir definēts tostarp kā “pārvades līnija”, kas savieno “dalībvalstu pārvades sistēmas”. No tā izriet, ka, runājot par elektroenerģijas pārvadi, regulā pastāv nošķīrums starp starpsavienojumu un sistēmu – pirmais nav “sistēma”, bet gan pārvades “līnija”.

44

Turpinājumā – saskaņā ar Direktīvas 2009/72 2. panta 4) punkta formulējumu, kas atbilstoši Regulas Nr. 714/2009 2. panta 1. punktam ir piemērojams šīs regulas nolūkos, PSO ir fiziska vai juridiska persona, kura ir atbildīga par pārvades sistēmas darbību, uzturēšanas nodrošināšanu un, ja nepieciešams, attīstību noteiktā teritorijā un – attiecīgā gadījumā – par tās starpsavienošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā atbilst pamatotām elektroenerģijas pārvades prasībām.

45

No tā izriet, ka PSO jēdziens attiecas uz personu, kura tostarp ir atbildīga ne vien par pārvades sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu, bet arī – atkarībā no situācijas – par vienu vai vairākiem starpsavienojumiem.

46

Visbeidzot, ņemot vērā Direktīvas 2009/72 2. panta 4. punktu, šķiet, ka Savienības likumdevējs nav skaidri paredzējis gadījumu, kurā PSO ekspluatētu tikai “pārvades līniju”, tātad it īpaši starpsavienojumu. Tomēr nekas neļauj uzskatīt, ka Savienības likumdevēja nodoms esot bijis operatoru, kas vienīgi ekspluatē un uztur vienu vai vairākus starpsavienojumus, izslēgt no PSO jēdziena šīs tiesību normas un Regulas Nr. 714/2009 izpratnē.

47

Proti, vispirms, ir jānorāda, ka šā sprieduma 44. punktā atgādinātajā PSO definīcijā uzsvars ir likts uz attiecīgās personas atbildību par elektroenerģijas pārvades infrastruktūras – neatkarīgi no tā, vai tā ir uzskatāma par “sistēmu” vai “līniju”, – ekspluatāciju, uzturēšanu un attiecīgā gadījumā – attīstību.

48

Turpinājumā – Regulas Nr. 714/2009 17. panta, kurā ir paredzēta atkāpe no šīs regulas 16. panta 6. punkta par labu jauniem starpsavienojumiem, 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka, lai varētu tikt piemērota šī atkāpe, attiecīgajam starpsavienojumam ir jābūt tādas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā, kura ir neatkarīga no tiem PSO, kuru sistēmās minētais starpsavienojums tiks ierīkots. No Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1228/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (OV 2003, L 176, 1. lpp.), kura tika atcelta ar Regulu Nr. 714/2009, sagatavošanas darbiem, tostarp no Eiropas Parlamenta un Padomes grozīta priekšlikuma Regulai par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (COM(2002) 304, galīgā redakcija) paskaidrojuma raksta izriet, ka šī tiesību norma attiecas uz starpsavienojumiem, attiecībā uz kuriem ieguldītāji nevar rēķināties ar maksām, kuras ir ieviestas par to sistēmu izmantošanu, kas ir savienotas ar starpsavienojumu.

49

No tā izriet, ka Savienības likumdevējs noteikti ir ņēmis vērā premisu, ka uzņēmumi, kuri ekspluatē vienīgi starpsavienojumu, ietilpst Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta piemērošanas jomā.

50

Visbeidzot darbība, kura aprobežojas ar starpsavienojuma ekspluatāciju un uzturēšanu, veicina elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību un tādējādi tā var uzlabot konkurenci elektroenerģijas iekšējā tirgū. Līdz ar to šādas darbības izslēgšana no PSO jēdziena būtu pretrunā Regulas Nr. 714/2009 mērķim, kas noteikts tās 1. panta a) punktā.

51

No tā izriet, ka PSO jēdziens Regulas Nr. 714/2009 izpratnē attiecas arī uz uzņēmumiem, kuri ekspluatē vienīgi pārrobežu starpsavienojumu.

52

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo un otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams uzņēmumam, kas ekspluatē vienīgi pārrobežu starpsavienojumu.

53

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai, ja Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, kad PSO ekspluatē vienīgi pārrobežu starpsavienojumu, tā ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas var tikt uzskatītas par ieguldījumiem tīklā, kuru mērķis ir saglabāt vai palielināt starpsavienojuma jaudu šīs regulas 16. panta 6. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta izpratnē.

54

Iesākumā ir jāatgādina – kā tas izriet no Regulas Nr. 714/2009 16. panta nosaukuma –, ka ar šā panta normām tiek izveidots to noteikumu kopums, kuri attiecas uz pārslodzes vadību.

55

Savukārt Regulas Nr. 714/2009 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā pārslodzes jēdziens ir definēts kā situācija, kura izriet no starpsavienojumu un/vai attiecīgo pārvades sistēmu jaudas trūkuma.

56

Šajā kontekstā Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkts reglamentē “ieņēmumus, kas rodas starpsavienojuma jaudu piešķiršanas rezultātā”.

57

Kā izriet no Regulas Nr. 714//2009 1. panta a) punkta, uz minēto starpsavienojuma jaudu piešķiršanu attiecas saskaņoti principi, kuriem ir jāļauj paredzēt taisnīgus noteikumus elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai, tādējādi veicinot konkurenci elektroenerģijas iekšējā tirgū. Pamatojoties uz šīs regulas I pielikuma 2.1. punktu, šis piešķīrums tiek veikts izsoļu veidā.

58

No visām šā sprieduma 54.–57. punktā minētajām normām, aplūkotām kopsakarā, izriet, ka jo mazāk attiecīgā starpsavienojuma jauda ir pietiekama salīdzinājumā ar pieprasījumu, jo vairāk Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punktā paredzētie ieņēmumi var izrādīties būtiski attiecīgajam PSO. Līdz ar to – un kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 43. punktā – PSO principā nav ekonomisku stimulu samazināt pārslodzi.

59

Taču, lai samazinātu vai vismaz ierobežotu pārslodzi, Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka ieņēmumi atbilstoši a) punktam ir jāizmanto piešķirtās jaudas faktiskās pieejamības nodrošināšanai vai atbilstoši b) punktam starpsavienojumu jaudas saglabāšanai vai uzlabošanai, izmantojot ieguldījumus tīklā, it īpaši jaunos starpsavienojumos.

60

Šajā gadījumā iesniedzējtiesai konkrētāk ir arī šaubas par Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta tvērumu.

61

Kā izriet no šīs tiesību normas formulējuma, Savienības likumdevējs ir uzsvēris nepieciešamību, ka šajā tiesību normā paredzētajiem ieņēmumiem, tai skaitā tiem, kuri tiek izmantoti pastāvošo starpsavienojumu uzturēšanai, ir jābūt “ieguldījumiem” – neatkarīgi no tā, vai runa ir par ieguldījumu, kas ļauj palielināt starpsavienojuma jaudu, vai ieguldījumu, kas ļauj to saglabāt. Šajā ziņā Regulas Nr. 714/2009 I pielikuma 6.6. punktā ir noteikts, ka pārslodzes radīto ieņēmumu izmantošanu šādiem ieguldījumiem ir vēlams paredzēt konkrētiem iepriekš noteiktiem projektiem, kuri dod savu ieguldījumu attiecīgās pārslodzes mazināšanā un kurus arī var īstenot saprātīgā laikposmā, īpaši ņemot vērā apstiprināšanas procesu.

62

Tādējādi starpsavienojuma ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas – ciktāl tās nav uzskatāmas par šādiem ieguldījumiem – nevar ietilpt Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanas jomā.

63

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, kad PSO ekspluatē vienīgi pārrobežu starpsavienojumu, šā starpsavienojuma ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas nevar tikt uzskatītas par ieguldījumiem tīklā, kuru mērķis ir saglabāt vai palielināt starpsavienojuma jaudu šīs tiesību normas izpratnē.

64

Ar ceturto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi – ja tā piemēro šo tiesību normu PSO, kas ekspluatē vienīgi pārrobežu starpsavienojumu, valsts regulatīvā iestāde var atļaut PSO izmantot ieņēmumus no pārslodzes ienākumu gūšanas nolūkos vai minētā starpsavienojuma ekspluatācijai un uzturēšanai.

65

Atbilstoši Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta otrajai daļai ieņēmumus no pārslodzes, kuri nevar tikt efektīvi izmantoti piešķirtās jaudas faktiskās pieejamības nodrošināšanai un/vai starpsavienojumu jaudas saglabāšanai vai uzlabošanai, izmantojot ieguldījumus tīklā, it īpaši jaunos starpsavienojumos, var – ja tiek saņemts attiecīgo dalībvalstu regulatīvo iestāžu apstiprinājums – līdz maksimālajai vērtībai, par kuru lemj minētās regulatīvās iestādes, izmantot kā ieņēmumus, ko valsts regulatīvās iestādes ņem vērā, apstiprinot tīkla tarifu aprēķina metodiku un/vai nosakot šos tarifus

66

Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka – pretēji PSO, kuri ir atbildīgi vienīgi par starpsavienojumu, – PSO, kuri vienlaikus ekspluatē gan starpsavienojumu, gan pārvades sistēmu, ir – kā tas izriet no Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta – ir iespēja ieguldīt ne vien šajā starpsavienojumā un/vai jaunos starpsavienojumos, bet arī pašā pārvades sistēmā, jo – kā liecina pārslodzes jēdziena definīcija Regulas Nr. 714/2009 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā – šī sistēma var būt pamatā pārslodzes problēmām saistībā ar tās nepietiekamu jaudu.

67

Turpinājumā atšķirībā no PSO, kuri ekspluatē vienīgi starpsavienojumu, PSO, kas ekspluatē arī pārvades sistēmu, atbilstoši Regulas Nr. 714/2009 14. pantam saņem maksas par piekļuvi minētajai sistēmai, kā izriet no Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punkta e) apakšpunkta – tas tam ļauj segt starpsavienojuma ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, kuras tam radušās. Šīs maksas turklāt var atļaut tās saņemošajiem PSO veikt darbību ienākumu gūšanas nolūkos.

68

Visbeidzot Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta otrajā daļā zināmos nosacījumos ir ļauts PSO izmantot savus ieņēmumus no pārslodzes, lai samazinātu maksu par piekļuvi tīklam. Taču, tā kā tie neekspluatē nevienu pārvades sistēmu un tādējādi nesaņem šādu maksu, PSO, kuri ekspluatē vienīgi starpsavienojumu, nespēj izmantot savus ieņēmumus no pārslodzes tiem mērķiem, kuri ir paredzēti Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta otrajā daļā.

69

Lai izdarītu secinājumus no šā sprieduma 66.–68. punktā uzsvērtajām atšķirībām, pirmkārt, ir jāņem vērā Regulas Nr. 714/2009 16. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru it īpaši tīkla pārslodzes problēmas ir jārisina, izmantojot “nediskriminējošus risinājumus”. Minētā tiesību norma atspoguļo Savienības tiesību vispārējo nediskriminācijas principu, kas pašlaik ir atzīts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā.

70

Līdz ar to Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkts ir jāinterpretē, ņemot vērā šī panta 1. punktu un minēto principu, lai nodrošinātu, ka, piemērojot minēto 6. punktu, PSO, kuri ekspluatē vienīgi starpsavienojumu, netiek diskriminēti salīdzinājumā ar tiem, kas papildus tam pārvalda pārvades sistēmu.

71

Otrkārt, ir jānorāda, ka Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkts ir jāinterpretē, ņemot vērā šīs regulas 21. apsvērumu, saskaņā ar kuru ir atļauts atkāpties no noteikumiem par pārslodzes ieņēmumu izmantošanu, ja to pamato konkrētā starpsavienojuma īpašais raksturs.

72

Šajā ziņā Regulas Nr. 714/2009 17. pantā jauniem starpsavienojumiem ir atļauts izmantot atkāpi no šīs regulas 16. panta 6. punkta, vienlaikus paredzot, ka šajā nolūkā ir jāizpilda vairāki īpaši nosacījumi, tostarp minētās regulas 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais nosacījums par to, ka attiecīgais starpsavienojums ir no PSO neatkarīgas fiziskas vai juridiskas personas īpašums, kuru sistēmās šis starpsavienojums tiks ierīkots.

73

Šādi rīkojoties, Savienības likumdevējs attiecībā uz jauniem starpsavienojumiem ir vēlējies mīkstināt no Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta izrietošo pienākumu apjomu, it īpaši gadījumā, ja starpsavienojumu pārvalda tāds PSO, kas ir neatkarīgs no tiem PSO, kuri pārvalda sistēmas, kas savienotas ar šiem starpsavienojumiem.

74

Turklāt Regulas Nr. 714/2009 17. panta 3. punkts, saskaņā ar kuru šī panta 1. punkts ir piemērojams būtiskam esošo starpsavienojumu jaudas pieaugumam, nozīmē, ka apstāklim, ka attiecīgais starpsavienojums ir tāda PSO īpašumā, kas ir neatkarīgs no tiem PSO, kuru sistēmas ir savienotas ar šo starpsavienojumu, arī ir nozīme, lai varētu atkāpties no šīs regulas 16. panta 6. punktā paredzētajiem noteikumiem par tādu ieņēmumu no pārslodzes izmantošanu, kuri gūti no esošiem starpsavienojumiem.

75

Treškārt, Regulas Nr. 714/2009 16. panta 1. punktā ir prasīts, lai pārslodzes problēmas tiktu risinātas, izmantojot “uz tirgu balstītus risinājumus”.

76

Savukārt Direktīvas 2009/72 12. panta a) punktā ir paredzēts, ka katram PSO jāspēj veikt savu darbību “ar ekonomiski izdevīgiem nosacījumiem”.

77

Taču šā sprieduma 66.–68. punktā norādītās atšķirības, kas pastāv starp PSO, kurš vienlaikus ekspluatē pārvades sistēmu un starpsavienojumu, un PSO, kurš ekspluatē vienīgi starpsavienojumu, ir tieši tādas, kas var radīt šajā otrajā kategorijā ietilpstošajiem PSO situāciju, kad to iegūtie ieņēmumi no pārslodzes nevar – kā tas ir paredzēts Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta otrajā daļā –tikt efektīvi izmantoti šā paša 6. punkta pirmās daļas a) un/vai b) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai, jo visu minēto ieņēmumu novirzīšana šiem mērķiem varētu radīt tādas sekas, ka šiem PSO tiktu liegta savas darbības veikšana ekonomiski izdevīgos nosacījumos, jo tie nevarētu segt starpsavienojuma ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas un gūt pienācīgu peļņu.

78

Ņemot vērā šā sprieduma 69.–77. punktā izklāstītos apsvērumus, valsts regulatīvajām iestādēm, kurām, kā izriet no Regulas Nr. 714/2009 24. apsvēruma, ir būtiska loma, kad runa ir par elektroenerģijas iekšējā tirgus pienācīgas darbības veicināšanu, piemērojot šīs regulas 16. panta 6. punkta otro daļu PSO, kas ekspluatē vienīgi starpsavienojumu, ir jāļauj šim PSO īstenot savu darbību ar ekonomiski izdevīgiem nosacījumiem, kas atbilst elektroenerģijas pārvades tirgus nosacījumiem, tai skaitā – gūt pienācīgu peļņu, lai tostarp izvairītos no tā, ka tas tiek diskriminēts salīdzinājumā ar citiem attiecīgajiem PSO. Ja nepieciešams šādiem mērķiem, minētajai iestādei, atkāpjoties no Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta pirmajā daļā paredzētā, ir jāatļauj minētajam PSO izmantot daļu no tā gūtajiem ieņēmumiem no pārslodzes, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar starpsavienojuma ekspluatāciju un uzturēšanu, un no savas darbības gūt pienācīgu peļņu.

79

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi – ja valsts regulatīvā iestāde piemēro šo tiesību normu PSO, kas ekspluatē vienīgi pārrobežu starpsavienojumu, minētajai iestādei ir jāatļauj minētajam PSO izmantot daļu no saviem ieņēmumiem no pārslodzes ienākumu gūšanas nolūkos, kā arī starpsavienojuma ekspluatācijai un uzturēšanai, lai izvairītos no tā, ka tas tiek diskriminēts salīdzinājumā ar citiem attiecīgajiem PSO, un lai nodrošinātu, ka tas var veikt savu darbību ar ekonomiski izdevīgiem nosacījumiem, tai skaitā – gūstot pienācīgu peļņu.

80

Ar piekto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai šajā jautājumā norādītajos apstākļos un gadījumā, ja Regulas Nr. 714/2009 16. panta 6. punkts ir piemērojams PSO, kurš ekspluatē vienīgi pārrobežu starpsavienojumu, šī tiesību norma ir jāuzskata par tādu, kas ir pretrunā samērīguma principam vai jebkuram citam Savienības tiesību vispārējam principam.

81

No šī jautājuma formulējuma izriet, ka iesniedzējtiesa to ir uzdevusi tikai gadījumā, ja atbildes uz iepriekšējiem jautājumiem nozīmētu, ka šādam PSO nav tiesību izmantot savus ieņēmumus no pārslodzes, lai segtu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas un/vai ienākumu gūšanas nolūkos.

82

Ņemot vērā atbildes, ko Tiesa sniegusi uz pirmo līdz ceturto jautājumu, uz piekto jautājumu nav jāatbild.

83

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: